1. Kā jūs, esot Saeimas komisijas priekšsēdētāja amatā, vērtējat šajā gadā paveikto?

2. Kādu redzat nākamo — 2000. — gadu visas mūsu valsts un mūsu parlamenta dzīvē?

Guntars Krasts, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs:

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Man ir pagrūti salīdzināt šīs Saeimas veikumu ar iepriekšējo Saeimu darba rezultātiem, jo agrāk nebiju mūsu parlamenta deputāts. Taču darbs 7.Saeimas plenārsēdēs, manuprāt, visumā ir bijis diezgan labi organizēts. Neauglīgām diskusijām maz laika tērēts. Katrā ziņā šīs Saeimas deputātu darbs nav zemāk vērtējams. To varu sacīt, balstoties uz pieredzi, ko esmu guvis, agrāk strādājot valdībā.

Taču darbs komisijās, īpaši attiecībā uz likumprojektiem, kas saistīti ar integrāciju Eiropas Savienībā, dažkārt ir bijis pārāk gauss. Daudzās jomās mēs diemžēl esam ļoti aizkavējušies. Te varu minēt kaut vai komerclikumu, kas Saeimā tikas iesniegts jau tad, kad es biju Ministru prezidents, ja nemaldos, 1998. gada oktobra sākumā. Bet līdz šai dienai tas izskatīts tikai pirmajā lasījumā. Taču tas ir īpaši svarīgs likums uzņēmējdarbības attīstībai — un ne jau tikai sakarā ar integrēšanos Eiropas ekonomiskajās struktūrās. Tāpat daudzi citi ekonomiska rakstura likumi virzās uz priekšu pārāk gausi. Diemžēl kopaina nav diez cik iepriecinoša.

Ja runājam par mūsu valsts ārpolitisko situāciju, jāatzīst, ka šajā gadā nav nekas būtiski mainījies labvēlīgā virzienā. Jo sekmes ārpolitikā tomēr daudzējādā ziņā nosaka panākumi iekšpolikā un jo īpaši pozitīvas pārmaiņas tautsaimniecībā. Un šajā ziņā aizvadītais gads nekādā gadījumā nebūtu uzskatāms par Latvijai veiksmīgu. Pat ir iegūts vēl viens otrs negatīvs vērtējums starptautiskā skatījumā. Jā, nupat Helsinkos tika nolemts sākt sarunas ar Latviju par iestāšanos Eiropas Savienībā. Taču šis lēmums nebija nekas negaidīts — to prognozēja jau 1998.gadā. Bet nekādu citu acīmredzamu panākumu šajā gadā nav bijis.

Man šķiet, ka arī nākamais gads mums neko īpaši labu nesola. Jo gauži maz ir investīciju mūsu tautsaimniecībā, sevišķi nozarēs ar augstu pievienoto vērtību. Salīdzinājumā ar Igauniju mēs esam visai dramatiskā situācijā. Diemžēl nesagaidu strauju mūsu ekonomikas atveseļošanos. Mani vārdi varbūt izklausās pārlieku pesimistiski, bet optimismam nav pamata.

Un tomēr cerības ir — kā jau katru reizi, jaunajā gadā ieejot.

Kārlis Greiškalns, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs:

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Aizvadīto gadu es vērtēju ļoti pozitīvi, runājot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darbu.

Šajā gadā komisijā esam izskatījuši 58 grozījumus dažādos likumprojektos, tostarp 29 grozījumus kā atbildīgā komisija. Vissmagāk nācās strādāt pie likumprojektiem, kas saistīti ar dzīvojamo telpu īri. Tādēļ tika izveidota īpaša apakškomisija. Vairāk nekā 50 ekspertu pārstāvji gan no arodbiedrībām, gan no dzīvokļu apsaimniekošanas sabiedrībām, gan no citām institūcijām — iesaistījās šo likumprojektu sagatavošanā kā praktiķi. Pirmām kārtām centāmies likumos ietvert sociālās garantijas iedzīvotājiem, īpaši mazturīgajiem ļaudīm. Tiecāmies arī noteikt namīpašnieku atbildību par dzīvojamo ēku uzturēšanu kārtībā un par to apsaimniekošanu. Bez tam veicinājām telpu īres tirgus atvēršanu. Mērķis bija beidzot sakārtot dzīvojamo telpu un ēku izmantošanu un apsaimniekošanu.

Jau nākamā gada sākumā viens no svarīgākajiem būs jautājums par dzīvojamo telpu īri. Domājams, februārī mēs pieņemsim pamatlikumu attiecībā uz visām dzīvokļu lietām.

Aktuāls mūsu komisijai ir kļuvis valsts civildienesta likums, kas tika gatavots jau 1998. gadā. Tur vēl būs ļoti daudz darba.

Protams, nākamgad mūsu komisijai būs ļoti svarīgi skaidri paust savu politisko attieksmi pret administratīvi teritoriālo reformu. Paslaik spēkā esošajā likumā tās termiņš noteikts līdz 2004.gadam. Taču deklarācijā, kas tika pieņemta, sastādot Ministru kabinetu, sacīts, ka valsts pārvaldes, apriņķu un pašvaldību reforma veicama līdz 2001.gadam. Manuprāt, pašvaldību lietas tiešām būtu sakārtojamas līdz 2001.gadam, lai laikus varētu izsludināt 2001.gada martā sarīkojamās pašvaldību vēlēšanas. Tiesa, sabiedrībā pašlaik ir ļoti dažādi viedokļi attiecībā uz šo reformu. Jāievēro taču arī Eiropas Savienībā pastāvošās nostādnes. Tādēļ šis būs viens no grūtākajiem darbiem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Tie, lūk, būs paši svarīgākie uzdevumi mūsu komisijai 2000.gadā — nodrošināt likumdošanas bāzi dzīvojamo namu izmantošanai un apsaimniekošanai un administratīvi teritoriālajai reformai.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas un valdības lietu redaktors