Par bērnu tiesībām

Otrdien, 9. janvārī, Latvijas delegācija Ženēvā aizstāvēja sākotnējo ziņojumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) bērnu tiesību konvencijas izpildi Latvijā. ANO Konvencijai par bērna tiesībām Latvija pievienojās 1991. gadā. Tālab Latvijai kā ikvienai ANO dalībvalstij reizi piecos gados ir jāiesniedz ziņojums ANO Bērnu tiesību komitejai par šīs konvencijas izpildi. Kaut gan Baltijas valstis apmēram vienlaikus pievienojās konvencijai, Latvija ir pirmā, kas kopā ar ANO Bērnu tiesību komiteju diskutē par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem. Pēc nedēļas uz diskusiju aicināta Lietuva. Igaunija ziņojumu vēl nav iesniegusi.

Latvijā par ziņojuma sagatavošanu atbild Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs (VBTAC), kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzības iestāde. VBTAC šādu ziņojumu ANO iesniedza pirmoreiz. Komitejas sēdē ziņojumu prezentēja Latvijas valdības delegācija astoņu cilvēku sastāvā: delegācijas vadītājs, Latvijas pastāvīgais pārstāvis ANO Jānis Kārkliņš, IZM VBTAC direktore Ineta Ielīte, IZM Vispārējās izglītības departamenta direktors Guntis Vasiļevskis, IZM Eiropas integrācijas un starptautisko palīdzības programmu koordinācijas departamenta direktors Nils Sakss, IZM VBTAC Izglītības un informācijas daļas vadītāja Liāna Ližbovska, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore Kristīne Maļinovska, Labklājības ministrijas (LM) Ārstniecības departamenta direktora vietniece Inga Čabe un LM Sociālās palīdzības departamenta direktora vietniece Daina Podziņa.

Ziņojumā ir iekļauts plašs jautājumu loks: informācija par normatīvajiem aktiem un pasākumiem bērnu stāvokļa uzlabošanai; ziņas par skolu apmeklējošiem un ielu bērniem, bērniem, kas atrodas institucionālajā aprūpē, bērniem ar speciālajām vajadzībām, bērniem nepilngadīgo ieslodzījuma vietās un citiem. Ziņojumā atspoguļoti adopcijas jautājumi, kā arī analizētas vairākas sabiedrībā smagas problēmas — narkomānijas izplatība jauniešu vidū, bērnu seksuālā izmantošana, vardarbība pret bērniem.

VBTAC direktore Ineta Ielīte pastāstīja, ka ANO Bērnu tiesību komitejas pārstāve no Somijas, kas bijusi galvenā ziņotāja, ļoti atzinīgi vērtējusi Latvijas progresu bērnu tiesību aizsardzības jautājumu sakārtošanā. Komitejas priekšsēdētāja savukārt paudusi gandarījumu, ka uz sēdi ieradusies kompetenta un pa nozarēm līdzsvarota delegācija, kas pilnībā spēj atspoguļot Latvijas valdības nopietno attieksmi pret bērnu tiesību jautājumiem. Tiklīdz Latvijas valdība saņems rekomendācijas, kas tiks publiskotas komitejas sesijas pēdējā dienā — 26. janvārī, ar tām tiks iepazīstināta sabiedrība, apliecināja I. Ielīte. VBTAC direktore paredz, ka ANO rekomendācijās būs ieteikumi, kā pilnīgot likumdošanu, kā uzlabot datu ievākšanu par bērniem un rosinājums palielināt budžeta sadaļu bērnu tiesību nodrošināšanai valstī.

Komiteja ir atzinīgi novērtējusi valsts un sabiedrisko organizāciju sadarbību, tomēr tā jānostiprina un jāpaplašina.

Otrdienas sēdē Latvijas valdības delegācija atbildēja uz vairāk nekā simt jautājumiem, ko ANO Bērnu tiesību komitejas pārstāvji uzdeva, lai precīzi noskaidrotu, kādas bērnu tiesības tiek ievērotas vai pārkāptas. Tā ir procedūra, kurai iziet cauri visas valstis; pat Zviedrija un Norvēģija, kas bērnu tiesību jautājumu sakārtošanā ir aizsteigusies tālu priekšā citām valstīm, ziņojuma aizstāvēšanas sēdē atbild uz pārsimt jautājumiem.

Kā novērotāji ANO sesijā par bērnu tiesībām piedalījās sabiedriskās organizācijas "Glābiet bērnus" pārstāvji. Lai nodrošinātu to, ka sabiedrība piedalās bērna tiesību jautājumu risināšanā, ir ieviesta šāda procedūra: iepriekšējā sesijā pirms valdības ziņojuma izskatīšanas tiek dots vārds tām sabiedriskajām organizācijām, kas rakstiski iesniegušas ziņojumu par bērnu stāvokli valstī. Alternatīvu ziņojumu, ko ANO komiteja izskatīja pagājušā gada 9. oktobrī, iesniedza organizācija "Glābiet bērnus". Dubulta ziņošana norit saskaņā ar ANO Konvencijas par bērna tiesībām noteikto kārtību.

Otrdien no Ženēvas I. Ebela ziņoja: ANO komisijas pārstāvji pauduši neapmierinātību ar to, ka valdības ziņojumā pārlieku daudz runāts par likumdošanu, bet ļoti maz par reāli paveikto bērnu tiesību aizsardzības īstenošanā. Komisijas locekļiem nav bijis skaidrs, kādēļ joprojām nav izskatīti visi organizācijas "Glābiet bērnus" iesniegtie priekšlikumi likumdošanas pilnīgošanai. Tāpat komisija bijusi neizpratnē par to, kāpēc izglītības un sociālajam budžetam Latvijā tiek atvēlēts ievērojami mazāk par 20% no nacionālā kopprodukta. I. Ebela atzīmēja, ka Latvijas valdības pārstāvji nav spējuši atbildēt vai arī snieguši kļūdainas atbildes uz vairākiem jautājumiem, īpaši uz tiem, kurus uzdodot, ANO komitejas locekļi minēja atsauces uz organizācijas "Glābiet bērnus" sniegtajiem datiem.

ANO komitejas locekļi uzskata, ka VBTAC, kas ir IZM pakļauta izpildinstitūcija, nevar vienlaikus patiešām neatkarīgi veikt ANO bērnu tiesību konvencijas izpildes kontroli.

I. Ielīte pastāstīja, ka komiteja augstu novērtējusi VBTAC veikumu, koordinējot valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju darbu bērnu tiesību aizsardzībā. Tomēr komitejas pārstāvji uzsvēruši, ka jādomā par neatkarīgas institūcijas, kurā darbosies bērnu ombudsmenis, izveidi. Valsts prezidenta kancelejā jau pagājušajā gadā strādāja darba grupa, kuras eksperti ieteica izveidot piecas dažādas ombuda institūcijas. Viena varētu būt neatkarīgais bērnu ombuds.

Latvijas valdības delegācija var būt gandarīta, ka sēdē tika uzsvērts valsts progress bērnu tiesību jautājumu sakārtošanā, atzina I. Ielīte. Tomēr šī gandarījuma sajūta neiemidzina speciālistu vēlmi uzlabot bērnu stāvokli Latvijā, gluži pretēji — tā motivē vēl intensīvākam darbam.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore