Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2006. gada 9. novembra stenogramma pulksten 14. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.11.2006., Nr. 184 (3552) https://vestnesis.lv/ta/id/148023

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

2006. gada 9. novembra stenogramma pulksten 9

Vēl šajā numurā

16.11.2006., Nr. 184 (3552)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

2006. gada 9. novembra stenogramma pulksten 14

 

Stenogramma  – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam 9.novembra otro ārkārtas sēdi, man ir jāpaziņo, ka mēs ļoti vēlu saņēmām dokumentus no iesniedzējiem – priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, tāpēc ir lūgums pagaidīt, kamēr visi deputāti, kuri ir Saeimas namā, ierodas sēžu zālē. Mēs sākam sēdi pēc 5 minūtēm.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas otro ārkārtas sēdi.

Ārkārtas sēdes darba kārtībā ir divi jautājumi: likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” un likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Mēs esam saņēmuši arī Prezidija atzinumu. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas speciālās komisijas grozījumu sagatavošanai Saeimas kārtības rullī un citos ar šiem grozījumiem saistītajos likumos iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (reģistrācijas Nr.3/Lp9) nodot Saeimas speciālajai komisijai grozījumu sagatavošanai Saeimas kārtības rullī un citos ar šiem grozījumiem saistītajos likumos un noteikt, ka tā arī ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Ja deputātiem iebildumu nav… (No zāles: “Ir! Ir!”) Ir?

Ja deputātiem ir iebildumi, tad mums par šo Saeimas Prezidija atzinumu ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par Prezidija atzinumu par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 23, atturas – nav. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots.

Un tagad otrais jautājums. Ir saņemts vēl viens lūgums. Tātad uz Saeimas lēmuma pamata izveidotā Saeimas speciālā komisija lūdz tās iesniegtos likumprojektus “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” un “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atzīt par steidzamiem un izskatīt pirmajā lasījumā, nenododot tos citām komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi? Paldies.

Vai jūs, Šadurska kungs, runāsiet par procedūru? Lūdzu!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Lūdzu, paskaidrojiet, kas notiek zālē? Mēs tikko ar Saeimas balsojumu nodevām komisijai likumprojektus. Komisija nav sanākusi pēc šā balsojuma. Ko komisija var lūgt šajā brīdī?

Komisija ar Saeimas balsojumu ir tikko saņēmusi likumprojektus. Deputātiem, ierodoties uz ārkārtas sēdi, priekšā ir komisijas jau sagatavoti kaut kādi dokumenti. Kaut kādi projekti atradās deputātiem uz galda. Lūdzu, paskaidrojiet, priekšsēdētāja kungs, kas notiek Saeimas sēžu zālē?

Sēdes vadītājs.

Deputāts Dobelis – par procedūru. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! It īpaši tie, kuri ne jau pirmo gadu Saeimā strādā! Izlasiet, lūdzu, Kārtības rulli kārtīgāk! Komisija, kas ir sagatavojusi šo projektu, ir tiesīga to izskatīt pirmajā lasījumā. Lūdzu, paskatieties! Neko atkārtot tur nevajag.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Es nolasu Kārtības ruļļa 86.panta trešo daļu: “Ja likumprojektu ir izstrādājusi un 79.pantā noteiktajā kārtībā iesniegusi komisija, kuru Saeima noteikusi par atbildīgo, likumprojekts virzāms izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, ja tas nav nodots arī citām komisijām.” Par to mēs jau nobalsojām. Šo likumprojektu mums ir iesniegusi un šo lūgumu izteikusi tātad tā komisija, kura izveidota speciāli šim jautājumam. Tātad mēs… Par procedūru?

Šadurska kungs, lūdzu! (No zāles: “Pareizi, paskaidro viņiem!”)

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšsēdētāja kungs, paldies par citātu no Kārtības ruļļa! Tas ir ļoti labi saprotams. Es gribu saprast tikai vienu lietu: kā komisija varēja izstrādāt likumprojektu, pirms tas bija nodots komisijai? Kā tas varēja notikt, ka mēs vispirms saņēmām uz galda šo komisijas izstrādāto likumprojektu un tikai pēc tam ar Saeimas balsojumu šis jautājums vispār tika nodots komisijai. Sakiet, vai šeit darbojas kādi viltvārži vai arī mums ir mainījies laika dabiskais plūdums?

Sēdes vadītājs.

Deputāts Lagzdiņš par procedūru. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu Saeimas priekšsēdētāju likt uz balsošanu priekšlikumu, pieņemt lēmumu un izbeigt šeit opozīcijas destrukciju.

Sēdes vadītājs.

Jā. (No zāles dep. A.K.Kariņš: “Par procedūru!”)

Deputāts Kariņš par procedūru.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Aicinu visus atvērt Saeimas kārtības rulli, ko mums aizvakardien izsniedza, piereģistrējoties pirms mūsu mandātu saņemšanas. Tātad – nodaļa “Saeimas sesijas un sēdes”, 38.panta ceturtā daļa. Es jums to nocitēšu: “Ārkārtas sesijā vai ārkārtas sēdē izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kuri norādīti ierosinājumā vai prasībā par ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, un pēc šo jautājumu izskatīšanas sesiju vai sēdi slēdz.”

Kolēģi, man priekšā – jums varbūt ir kaut kas cits – ir lēmums, kurā Saeimas Prezidijs ir nolēmis sasaukt ārkārtas sēdi šodien pulksten 14.00 un izsludināt divus darba kārtības jautājumus – likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” un likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Tas, par ko Saeimas priekšsēdētājs šobrīd runā, – tas nav izsludināts. Es uzskatu, ka mēs par to vispār nevaram balsot, jo Kārtības rullis nosaka, ko mēs šodien skatām. Mēs skatām izsludināto darba kārtību, nevis ko citu. (No zāles: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Mēs esam uzklausījuši šeit iebildumus par Kārtības ruļļa neievērošanu, bet paskatieties, godātie kolēģi, darba kārtību, kur mums ir ietverti divi likumprojekti. Komisijai ir tiesības tādus izstrādāt. Komisijas locekļi tos ir izstrādājuši un iesnieguši, tāpēc es aicinu šobrīd… Pie tam šie jautājumi nav balsojami saskaņā ar Kārtības rulli. Mēs ar Saeimas lēmumu uzdevām šai komisijai šādu darbu veikt. Tāpēc es aicinu šobrīd komisijas vadītāju ziņot par sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.

Vārds Marekam Segliņam.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas speciāli izveidotā komisija šodien sanāca kopā tādēļ, ka Saeima šodien no rīta apmēram pulksten 9.30 vai 9.20 šādu komisiju ar savu lēmumu izveidoja un turklāt komisijai uzdeva veikt konkrētus uzdevumus. Vai ne, Kariņa kungs? Tāds bija Saeimas lēmums. Tādēļ šodien sapulcējās šī Saeimas speciālā komisija, lai pildītu Saeimas uzdevumu. Tā izskatīja Kārtības rulli un secināja, ka ir nepieciešamas izmaiņas Kārtības rullī, un, tā kā būs izmaiņas Kārtības rullī, tad ir nepieciešamas izmaiņas arī vienā likumā – Nacionālās drošības likumā –, kur Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija ir sau­kta vārdā. Tāpēc tagad vajag šajā likumā mainīt šīs komisijas nosaukumu.

Komisija savu darbu ir paveikusi. Komisija ir iesniegusi šos grozījumus. Komisija lūdz atzīt tos par steidzamiem un pieņemt pirmajā lasījumā bez nodošanas komisijai. (No zāles: “Balsot! Balsojam!”)

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 24, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu ziņot par priekšlikumu…

M.Segliņš.

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles dep. A.K.Kariņš: “Debates?”)

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Pirmā debatēs ir pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie deputāti! Šodien man bija tas gods piedalīties šīs komisijas sastāvā, un es šodien runāšu ne tikai savā vārdā, bet arī savas frakcijas – “Jaunā laika” – vārdā.

Visupirms es neguvu absolūti nekādu pārliecību, ka būtu jāreorganizē šī līdz šim ideāli funkcionējošā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Visas šīs runas par to, ka Eiropā ir citādāk, iespējams, varētu būt pamatotas, bet, manuprāt, tas būtu pretrunā ar šodienas situāciju Latvijā; proti, tas neatbilst vairākos mūsu, Latvijas, likumos noteiktajam tā saucamajam ilgtspējīgas attīstības principam.

Otrkārt, šīs Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas likvidācija, manuprāt, būtu ne tikai kļūda, bet būtu solis atpakaļ. Šajā gadījumā komisijā tie kolēģi, kuri tomēr vēlējās šo komisiju likvidēt, absolūti nepieminēja Eiropas Savienības praksi un nepieminēja arī pat Baltijas valstu praksi. Es nedomāju, ka Lietuvas valsts un Igaunijas valsts ir vairāk korumpētas nekā Latvija. Tur šādas komisijas eksistē. Šādas te komisijas eksistē arī virknē Eiropas Savienības dalībvalstu. Tomēr, manuprāt, visabsurdākais ir tas, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijai tiek “pievienota” (pēdiņās) šī korupcijas apkarošana. Jo es uzskatu, ka aizsardzības un iekšlietu sistēmā viens no tādiem lielākajiem un bīstamākajiem draudiem ir tas, ka arī tur varētu būt šī te korupcija.

Es “Jaunā laika” vārdā aicinu neatbalstīt šādu Latvijai nelabvēlīgu piedāvājumu.

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! 9.novembris noteikti tiks ierakstīts Latvijas vēsturē kā pēdējā kontrabandas un organizētās noziedzības pastāvēšanas diena. Ja nav komisijas, tad nav arī kontrabandas un organizētās noziedzības.

Taču, ja runā nopietni, man šķiet, ka attiecīgās komisijas likvidēšana ir liels trieciens cīņā pret šīm negatīvajām parādībām. Un tas notiek laikā, kad Latvijā ir atklāta lielākā spirta kontrabanda, ir arestēti septiņi kontrolpunkta robežsargi, notiek skandāli tiesu sistēmā. Kādu mājienu likumdevēji dod sabiedrībai un Eiropas valstīm, kuras jau tagad skeptiski vērtē mūsu valsts spēju cīnīties ar šīm negatīvajām parādībām?

Kolēģis Segliņš šodien mūsu speciālajā komisijā, kurā arī es piedalos, pateica, ka organizētās noziedzības apkarošana ir tikai policijas kompetencē. Pretējā gadījumā vajadzētu dibināt arī parlamentāro komisiju cīņā pret izvarošanām.

Daļēji šim viedoklim varētu piekrist, jo ONKAB tiešām pakļaujas Valsts policijas priekšniekam, tomēr tā darbinieki formas tērpu nēsā tikai valsts svētkos. Parasti viņi strādā citādāk nekā parastie kārtībnieki.

Kontrabanda ir starpresoru fenomens, kuru nevar apkarot, atdalot robežsardzi, kas pakļauta Iekšlietu ministrijai, no muitas, kas pakļauta VID. Bijusī komisija apvienoja pat savā starpā konkurējošās iestādes.

Nevienam nav noslēpums, ka starp spēku struktūrām pastāv vēlme nogrūst tā saucamās tumšās un sarežģītās lietas saviem kolēģiem no citām tiesībsargājošajām iestādēm.

Mums kolēģis Segliņš teica, ka cīņā ar kontrabandu ir jāiesaista arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, jo VID darbība ietilpst šīs komisijas kompetencē. Taču man šķiet, ka diez vai šī komisija būs ieinteresēta nodarboties ar tādām lietām kā “krutku”, pirātisko disku un šaubīgas gaļas tirdzniecība. Man šķiet, ka “lielais brālis” pirms dažiem gadiem mūs mudināja dibināt šo Pretkorupcijas komisiju, bet tagad “lielais brālis” vairs nav ieinteresēts spodrināt Latvijas kā NATO un Eiropas Savienības valsts tēlu. Un mūsu bāleliņi mierīgi guļ uz krāsns, kur, protams, nekādas korupcijas nav!

Es gribētu, lai kolēģi neatbalsta šo koruptīvo piedāvājumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Gundars Bērziņš... Nav. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šodien rīta sēdē, kad mēs izteicām minējumus, kas tad tiks darīts šajā komisijā, mūs tā kā norāja: “Ko jūs skrienat notikumiem pa priekšu?” Un izrādījās, ka tieši tā arī notika. Tātad šķiet, ka likumprojekts ir rūpīgi pārdomāts un sagatavots jau iepriekš.

Ko tad mēs lasām šā likumprojekta anotācijā, kādēļ šis likums ir nepieciešams? Citēju no anotācijas: “Lai veicinātu komisiju darbību efektivitāti, kā arī lai optimizētu un uzlabotu to funkcionēšanu, ir nepieciešama Saeimas komisiju reorganizēšana, Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisiju apvienojot ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju.”

Godātie kolēģi! Vai tiešām jums šķiet, ka šeit ir argumentēta šī nepieciešamība? To varēja pateikt arī īsāk: vajag tāpēc, ka vajag! Šeit nav pateikts absolūti nekas.

Godātā valdošā koalīcija! Vai jūs gribat, lai sabiedrība ciena Saeimu kā likumdevēja institūciju? Tad, lūdzu, neapkaunojiet sevi! Vismaz saceriet kaut ko tādu, ko nav kauns parādīt.

Vēl lasu no šīs pašas anotācijas: “Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?” – “Konsultācijas nav notikušas.” Šie vismaz ir patiesi vārdi. Izdomāja un izdarīja. Vajag tāpēc, ka vajag.

Godātie kolēģi! Man ir ļoti skumji, ka 9.Saeima sāk savu darbu šādā veidā.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Andris Bērziņš no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamo Saeimas Prezidij! Godājamie kolēģi! Man pēc četru gadu pārtraukuma, atgriežoties Saeimā, šajā namā, un klausoties pirmo divu dienu debates, kļūst tā nedaudz jocīgi. Pirmā sajūta man ir tāda, ka “Jaunais laiks” vienīgais ir monopolizējis cīņu pret korupciju, bet visi pārējie, nu, varbūt daļēji arī PCTVL kopā ar “Jauno laiku”… bet visi pārējie ir tie, kuri – taisni otrādi! – cīnās par iespējami lielāku korupciju.

Tiem, kuri varbūt domā tāpat un kuriem varbūt līdzīgi man ir radies tāds priekšstats, es gribu atgādināt, ka visu pretkorupcijas likumdošanu, tajā skaitā par KNAB un visu pārējo, sagatavoja nevis 8.Saeima, bet 7.Saeima tieši līdzīgas koalīcijas kā tagad vadībā, un šie likumi bija tikai vienkārši jārealizē. Un es gribētu teikt, ka tas bija ļoti pareizi, ka, lai iedarbinātu visas antikorupcijas lietas, lai sakārtotu šīs sistēmas, tika izveidota tāda speciāla antikorupcijas komisija, kura sekmīgi ir funkcionējusi četrus gadus, bet, tā kā “klienti” jeb tās organizācijas, ar kurām tā strādāja, ir vienādas arī ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju, tad ir ļoti loģiski, ka to te saliek kopā vienā komisijā un tā turpina strādāt.

Kas attiecas uz Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas sadalīšanu divās dažādās komisijās, es domāju, ka arī tas ir ļoti pareizi, jo Eiropā tūlīt sāksies ļoti liela diskusija par agrārās politikas reformu un citām konceptuālām lietām, un šīs lietas ir jādiskutē atsevišķi. Te ir ļoti liela loģika! Saturs un forma – tās ir divas lietas, ko mums, šodien debatējot, acīmredzot vajadzētu atcerēties, – atcerēties to, ka, iespējami optimizējot sistēmu, optimizējot formu, mēs nekādā veidā netaisāmies aizmirst saturu. Tieši otrādi! Mēs pie satura domājam strādāt vēl vairāk un vēl nopietnāk.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Einars Repše.

E.Repše (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Vakar, lasot jauno Valdības deklarāciju, mums nebija īsti skaidrs, ar ko valdība grasās nodarboties, jo deklarācija bija tukša un neko neizsakoša. Nu šodien mēs redzam, ar ko jaunā valdība un jaunā Saeima grasās nodarboties, jo skaidri saskatām simboliskus jaunās Saeimas pirmos darbus un arī jaunās valdības darbus.

Kāds tad ir jaunās Saeimas pirmais darbs? Likvidēt Saeimā Pretkorupcijas komisiju! Šo nodomu grib virzīt cauri steidzamā kārtā un praktiski bez diskusijām, tikai darbinot balsošanas mašīnu.

Es domāju, kolēģi, ka tas nav pareizs lēmums divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls. Korupcija Latvijā diemžēl bīstami ir pietuvojusies tai robežai, ka mēs to sākam uztvert kā pašsaprotamu un neiztrūkstošu mūsu dzīves sastāvdaļu. Mēs pie tās pieradīsim un ielaidīsim to arvien dziļāk kā nopietnu slimību, kuru būs arvien grūtāk un grūtāk ārstēt.

Jau šodien mēs, šķiet, kā pašu par sevi saprotamu pieņemam korupcijas neiztrūkstošu klātbūtni dažādās bēdīgi slavenās būvvaldēs un dažādos bēdīgi slavenos attīstības departamentos. Šodien mēs kā traģisku, bet jau kā pašsaprotamu faktu sākam pieņemt korupcijas klātesamību mūsu iekšlietu un tieslietu sistēmās. Pat mūsu tiesās tiesnešu vidū, kuri ir tiesiskuma pēdējā sardze, pēdējais bastions pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.

Kolēģi, mēs esam uz ļoti bīstamas takas! Un šādos apstākļos un šādā brīdī Saeimas Pretkorupcijas komisijas likvidēšana ir ļoti nepareizs solis un ļoti nepareizs principiāls signāls. Piedevām es arī skatos, kur tad grasās iekļaut Saeimas Pretkorupcijas komisiju. Nu Aizsardzības un iekšlietu komisijā! Un tas ir dienā, kad nupat pirms divām dienām – 7.novembrī – tika aizturētas Ludzas robežpārvaldes septiņas amatpersonas par kravas automašīnu rindas tirdzniecību Grebņevas robežkontroles punktā. Tātad iekšlietu sistēma, Iekšlietu ministrija, kas visus šos gadus ir strādājusi Kalvīša kunga valdības vadībā un Aizsardzības un iekšlietu komisijas uzraudzībā, nav spējusi šajos gados tikt galā ar nenormāli garajām, vienmēr pastāvīgi klātesošajām smago automašīnu rindām Grebņevā. Tagad, izrādās, šīs rindas tiek arī tirgotas par maksu, lai varētu nelikumīgi rindu apiet. Un par to ir arestētas un korupcijā apsūdzētas septiņas valsts iekšlietu sistēmas amatpersonas. Par to ir līdzatbildīga arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Taču tagad grasās Pretkorupcijas komisiju likvidēt un tās funkcijas nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Gandrīz vai izskatās, ka kādam ir vēlme biznesu apvienot. Paši rindas radām, un paši tās arī tirgojam! Vai tas ir tas ceļš, pa kādu jaunā valdība un jaunā Saeima grib Latvijas valsti redzēt ejam?

Kas sekos tālāk? Vai tālāk sekos, kā dažas baumas klīst, arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likvidācija, to iekļaujot, piemēram, aizsardzības un iekšlietu ļoti labi izstrādātajā sistēmā?

Aizdomāsimies, kolēģi, par to! Es aicinu noraidīt šo principiāli nepareizo lēmumu un nesūtīt šo principiāli nepareizo signālu mūsu sabiedrībai.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Visi šeit sēdošie, bez izņēmuma, ir vai nu zvērējuši, vai devuši svinīgo solījumu ievērot Latvijas Republikas Satversmi un Latvijas Republikas likumus. Tā ka laikam jau nu nevienam no klātesošajiem galīgi nav nekādu tiesību pārmest kādam citam no Saeimas kolēģiem, ka viņš tur veicinās kaut kādu noziedzīgu nodomu īstenošanu. Tas vienkārši ir nekorekti!

Ja ir runa par to, vai kāds no Saeimas deputātiem ir gatavs aizstāvēt korumpantus, tad rodas jautājums: kurš tad ir te tāds, kuram ir tiesības šodien mest otram ar akmeni? Vai te vispār ir kāds viens no visiem 99 patlaban apstiprinātajiem mandātiem… deputātiem, kam būtu tiesības pateikt: “Es esmu godīgs, bet jūs, visi pārējie, esat negodīgi!” Tādu te nav! Un dzīve jau sen to ir pierādījusi, ka tā tas tiešām ir, – to, ka katram ir savs kaut kas – sīks kašķītis.

Un tāpēc jautājums ir vienkāršs: vai šo korupcijas apkarošanas jautājumu mēs izskatām pragmatiski vai to pārvēršam par politizētu jautājumu un nodarbojamies ar skaidru politisku mērķu sasniegšanu: “Mēs vienīgie, mēs godīgie, bet jūs pārējie esat negodīgi!” Diemžēl dzīve ir parādījusi, ka tas godīgums vienam otram ir bijis stipri apšaubāms.

Es jums no rīta pieklājīgi aizrādīju – tad, kad jūs te nācāt runāt pilnīgi ne par lietu, ka tos runas plūdus vajadzētu pietaupīt. Nu tagad tie, protams, var neapšaubāmi parādīties.

Labi! Tagad paskatīsimies to variantu, ko piedāvā komisija! Nav jau nevienam te piedāvāts likvidēt šo korupcijas novēršanas jautājumu izskatīšanu. Neviens taču to nepiedāvā! Kā var saistīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbu ar to, kas notiek Aizsardzības ministrijā vai Iekšlietu ministrijā? Nu kā var tādas lietas jaukt kopā? Tas nozīmē, ka katrs no Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem ir iejaukts kaut kādos mīklainos Aizsardzības ministrijas vai Iekšlietu ministrijas, vai, es nezinu, vēl kādas ministrijas gandrīz vai skandālos.

Tagad tiek piedāvāts variants šos jautājumus, kas ir saistīti ar korupcijas novēršanu, izskatīt Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Un tagad es, būdams diezgan sens šīs komisijas deputāts, gribu šo un to atgādināt.

1990.gadā, tad, kad bija vajadzīga zināma izmaņa, lai cīnītos – toreiz tiešām cīnītos! – pret tiem militāristiem, čekistiem un “sarkanajiem” miličiem, kas stāvēja mums pretī, mums Augstākajā padomē vajadzēja dibināt Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Un šajā komisijā nevarēja būt neviens izglītots militārists vai diemžēl arī citās juridiskajās jomās padomju varai kalpojošs speciālists. Tāpēc mēs sanācām tādi, kādi nu mēs tur bijām.

Labi, ka mums bija Tālavs Jundzis, profesionāls jurists, kas vadīja šo komisiju. Man krita tas gods būt viņa vietniekam. Un šī komisija mācījās – profesionāli apguva zināšanas, piedalījās ceļa sagatavošanā, lai Latvija pievienotos NATO. Mēs braucām uz starptautiskiem semināriem un tikšanās pasākumiem. Un es jums godīgi varu pateikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir viena no tām komisijām, kur tāda lieka pļāpāšana nesanāk, jo tur tomēr strādā cilvēki, kas kaut ko sajēdz no profesionāliem jautājumiem, tāpēc tur tās plakātiskās runas nezin kāpēc neskan.

Un izņēmums nebija arī šī pēdējā laika komisija, kuru vadīja Juris Dalbiņš. Tur sēdēja gan pozīcija, gan opozīcija un tikai pragmatiski risināja tos jautājumus, kurus vajadzēja risināt. Aizsardzības un iekšlietu komisijā – paldies Dievam! – neviens jautājums netika politizēts. Neviens! Un, ja kāds no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kurš šeit patlaban atrodas zālē, var kaut ko citu pateikt, tad laipni lūdzu.

Kā jau es teicu, Aizsardzības un iekšlietu komisijai izdevās novērst šo jautājumu politizāciju. Un ir tikai nožēlojami, ka ir bijušas komisijas, kuru vadītāji tika izmantojuši šīs komisijas, lai sevi izceltu, lai sevi parādītu kā vienīgo cīnītāju par taisnību, kā vienīgo cīnītāju par godīgumu un kaut kādu tur mīklainu apkarotāju. Kad līdz darīšanai nonākusi tā lieta, tad no tās karošanas nekas nav sanācis.

Un tāpēc jājautā: kādas jums ir pretenzijas, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija uzņemas nodarboties ar korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumiem? Kas tur ir nepareizs? Kādi argumenti varētu būt pret to? Vai tādi, ka nosaukums iznācis ir garāks?

Lūdzu! Katrs no opozīcijas varēs strādāt šajā komisijā un apkarot korupciju, novērst korupciju. Ja ir kaut kas vajadzīgs likumu labošanā – laipni lūdzu! Kas tad jums to liedz darīt?

Līdz ar to tad nāciet un argumentēti runājiet par to, kāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija nevar nodarboties ar korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumiem.

Es nerunāšu par lauksaimniecību, par to runās varbūt citi, taču, ja vajadzēs, runāšu arī par to, bet es tomēr gribētu vairāk pievērst uzmanību tam jautājumam, ar kuru esmu nodarbojies. Visu 8.Saeimu un visu 7.Saeimu esmu strādājis Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Es neredzēju problēmas šajā komisijā! Un par to jau ir runa! Tad kāpēc tā nevar arī šos korupcijas jautājumus apspriest?

Paskatieties, ko ir izdarījusi Aizsardzības un iekšlietu komisija šajā Saeimā! Lūdzu, paskatieties! Paskatieties, kādi likumprojekti ir pieņemti, kādas pretenzijas ir bijušas. Redziet, kolēģi zālē man rāda uz pulksteni, kārtējo reizi demonstrēdami, ka viņi nezina Kārtības rulli: pirmo reizi debatēs drīkst runāt 15 minūtes. Jūs esat to aizmirsis, Šadurska kungs! Lūk!

Tā ka atgriezīsimies pie šā jautājuma tad, kad tas būs nonācis līdz komisijas darbam, un paskatīsimies, vai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija būs spējīga šo darbu veikt. Un tad jau varēs runāt par to, ka komisija nestrādā, kā vajag, un ka kaut kas nav sanācis.

Tātad, ja arī ir kādi pārmetumi, tad tie lai būtu par darbu, nevis… Es būšu kategoriski pret to – un es arī no rīta to teicu –, ka viens te būs godīgāks un tīrāks par otru. (No zāles: “Kāpēc nav?”) Nevajag nevienam sevi par tādu iedomāties!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas centrs”).

Cienījamie kolēģi! Man ir tāda dīvaina sajūta, klausoties šīs debates, – déj?vu: tas viss jau ir bijis. Jau vairākus gadus mēs klausāmies “Jaunā laika” dedzīgās runas par to, cik plaši ir izplatīta korupcija mūsu valstī un ka tieši “Jaunais laiks” var šo korupciju apkarot.

Un izskatās tā, ka šīs komisijas esamība ir gandrīz vai vienīgais taustāmais jūsu darba rezultāts un ka tieši tāpēc jūs gribat par visām varēm to saglabāt.

Bet vai patiešām šī komisija var apkarot korupciju? Vai deputāti to apkaros? Visos citos parlamentos ir pieņemta pavisam cita prakse. Jā, parlamentārieši var iejaukties šajos jautājumos, ar kuriem pamatā nodarbojas izpildvara, ar izmeklēšanas komisijām.

Es neatcerēšos tagad mūsu izmeklēšanas komisiju pieredzi, jo, godīgi sakot, īpaši nav ar ko lepoties.

Tātad jūs patiešām domājat, ka komisija var aizvietot KNAB vai aizstāt citas tiesībsargājošās institūcijas. Kādēļ jūs gribat to saglabāt? Es atbildēšu – kāpēc: tieši tāpēc, ka tas ir viens no jūsu it kā sasniegumiem. Tā nav korupcijas apkarošanas komisija, tā pēc būtības ir “Jaunā laika” reklāmas komisija. Un tieši tāpēc es nedomāju, ka šī komisija mums ir vajadzīga.

Pirms 8.Saeimas vēlēšanām jūsu dedzīgās runas par nepieciešamību apkarot korupciju patiešām nesa ļoti labus augļus. Jums bija kontrole pār valdību, pār parlamentu, un jums bija visas iespējas izdarīt to, uz ko jūs tagad mūs aicināt. Taču jūs joprojām pārmetat kādam citam.

Repšes kungs, tikko uzstājoties, deva tādu ļoti skaidru mājienu it kā uz esošo korupciju Rīgas Domē. Es nezinu, vai tur ir korupcija vai nav, bet es droši zinu, ka Rīgas Domi vadāt jūs. Tas ir jūsu mērs! Tad kāpēc jūs šeit runājat par šo korupciju? Kas traucē jums savam partijas biedram, Rīgas mēram, dot uzdevumu apkarot korupciju Rīgas Domē? To man patiešām ir ļoti grūti saprast.

Es domāju, ka korupcija ir kaut kas cits. Patiešām pamatotas aizdomas par korupciju rodas tad, kad ļoti augsti stāvošas amatpersonas līdz ar saviem amata pienākumiem turpina nodarboties ar aktīvo biznesu. Tad patiešām ir ļoti pamatotas bažas par to, vai te nav kaut kāda laba augsne korupcijai. Un tas attiecas nevis uz kādu citu partiju, bet tieši uz “Jaunā laika” cilvēkiem. Runāsim atklātu valodu!

Un pēdējais. Mums visiem ir pilnīgi skaidrs, ka šeit ir runa ne tikai par Saeimas komisiju reorganizāciju vai par to pārveidošanu, bet te ir runa par to, kāda loma būs pozīcijai un kāda loma – opozīcijai.

Un piedodiet, kolēģi no “Jaunā laika”, bet jūs tagad paši esat kļuvuši par jūsu ieviestā modeļa upuri, jo tieši jūs bijāt tie, kuri pirms četriem gadiem – 8.Saeimas sākumā – darījāt visu iespējamo, lai opozīcijai atņemtu jebkuras iespējas līdzdarboties Saeimas darbā. Jūs pieņēmāt nolikumu – un tas būs nākamais posms šajā darbā –, lai liegtu opozīcijai iespējas koncentrēt savus spēkus tajās komisijās, kuras opozīcijai ir īpaši interesantas, un tā tālāk un tā joprojām. Jūs bijāt pirmie – pirmā lielākā frakcija Saeimas vēsturē, kura patiešām “nogrieza” opozīcijai jebkuras iespējas piedalīties Saeimas darbā.

Un tagad to pašu dara ar jums. Tad nav ko apvainoties! Tātad tā ir jūsu ieviestā taktika. Tātad varbūt var arī citādāk rīkoties.

Protams, komisiju struktūra ir diezgan strīdīgs jautājums. Protams, te nekas nav iecirsts akmenī, tāpēc visu var mainīt un mēģināt šo un to, bet ne jau par to mēs runājam. Jo ir pilnīgi skaidrs, ka šeit galvenais jautājums patiešām ir jautājums par “Jaunā laika” lomu, un tieši tāpēc jūs negribat atdot to, ko jūs it kā izdarījāt, lai gan es neredzu, ar ko šeit varētu daudz plātīties. Tas ir jautājums par opozīcijas lomu!

Es ļoti ceru, ka šis posms Saeimas darbā tomēr beigsies. Es ļoti ceru, ka gan pozīcija, gan opozīcija sapratīs, ka galu galā Latvijas pilsoņi nobalsoja par 100 deputātiem, nevis tikai par kādiem 60 vai 70, kuri tagad visu lems, turpretī visi pārējie sēdēs kaut kur malā, it kā viņi nebūtu tautas vēlēti pārstāvji tādā pašā mērā kā pozīcijas deputāti. Protams, ir politiski jautājumi, kurus var izlemt tikai ar balsojumu, un tad valdošā koalīcija pieņem lēmumu. Bet, ziniet, tomēr demokrātiskajās valstīs ir pieņemts cits stils. Tur tomēr ar opozīciju rēķinās, ar opozīciju konsultējas. Pat tad, ja var ļoti viegli panākt lēmuma pieņemšanu ar vienkāršu balsojumu, demokrātiskajās valstīs pozīcija tomēr tiecas pēc vienprātības – cenšas panākt, lai par jebkuru lēmumu balsotu pēc iespējas vairāk deputātu, lai opozīcijā palikušo būtu pēc iespējas mazāk.

Es ļoti ceru, ka jūs, kolēģi no “Jaunā laika”, sapratīsiet to. Kad jūs bijāt valdībā, jūs rīkojāties tieši pretēji šim principam. Esošā situācija jums palīdzēs saprast, ka tomēr tas nu gan nebija tas labākais variants. Un ceru, ka arī tās partijas, kuras šobrīd veido valdību, to sapratīs un ka tomēr šajā Saeimā mēs beidzot spēsim parādīt, ka daudzu partiju deputāti, daudzu Latvijas pilsoņu ievēlētie deputāti, var sadarboties visu Latvijas cilvēku labā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāte Karina Pētersone.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Ļoti cienījamie kolēģi deputāti! Es atļaujos uzstāties debatēs tāpēc, ka mana partiju apvienība ir deleģējusi mani darbam šajā speciālajā komisijā, kas sagatavojusi šos grozījumus. Es aicinu jūs, darbojoties šajā komisijā, atteikties no šīs populistiskās retorikas, kas tagad izskan. Tiešām, ja jau esam uzsākuši debates (un, kā es redzu, tās veidojas garas), tad vajag debatēt pēc būtības!

Nav tā, ka šie grozījumi ir parādījušies kā kaut kāda mirklīga iegriba. Es domāju, ka jūs to labi redzējāt, – balsojums parādīja, ka šos grozījumus un to virzāmību steidzamības kārtībā ir atbalstījuši turpat septiņdesmit deputāti. Un komisijā mēs redzējām, ka šajā balsojumā pozitīvi balsoja veselu piecu frakciju pārstāvji. Katrā no šīm frakcijām ir deputāti, kuriem ir ļoti nopietna un gara pieredze gan Saeimas komisiju darbā, gan valsts pārvaldē.

Šie grozījumi ir radušies tāpēc, ka tos ir diktējusi dzīve. Tā ir parlamenta prakse, sadarbība starp valdību un parlamentu, nevis, kā jau es teicu, kaut kādu amatu vai dažādu citādu politisku apsvērumu diktēta mirklīga iegriba.

Ir izskanējuši pilnīgi nepamatoti argumenti, ka kāds vēlas kaut ko likvidēt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas līdzšinējais sekmīgais darbs tiks vājināts vai ka norit cīņa par amatiem. Un tiek pat apvainota visnotaļ cienījamā deputāte Seiles kundze! Man tas nav pieņemami, un es gribētu aicināt atteikties no šādas pilnīgi nepamatotas argumentācijas. Neviens nevēlas neko likvidēt.

Kā mēs jau dzirdējām, ļoti veiksmīgi ir varbūt brīžiem darbojusies Pretkorupcijas komisija, taču tai nebija likumdošanas komisijas statusa. Un, lai ļoti vērtīgās iniciatīvas, kas ir nākušas no komisijas, sasniegtu Saeimu, bija varbūt ļoti laba sadarbība ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju un ar Juridisko komisiju. Savukārt šāds risinājums, kāds tiek piedāvāts pašlaik, ļaus pacelt šīs komisijas iniciatīvas vai attiecīgo deputātu iniciatīvas daudz augstākā līmenī, daudz tiešākā veidā īstenot likumdošanas funkciju, kas ir pretkorupcijas darbības jeb korupcijas novēršanas pati būtība.

Arī par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju ir sakāms tas pats: te nebūt nav mēģinājums to vājināt. Te, tieši otrādi, ir domāts par komisijas rīcībspēju, un mēs arī speciālajā komisijā pārrunājām dažādus argumentus. Nav jau noslēpums, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kaut arī tā apbrīnojamu skaitu likumprojektu ir virzījusi uz Saeimu, bija ārkārtīgi sarežģīti gan komisijas darbiniekiem, konsultantiem, gan arī pašiem deputātiem uzturēt sadarbību ar tik daudzām nozarēm, ar tik daudzām ministrijām. Un neaizmirsīsim arī profesionālās asociācijas, kuras ir vienmēr piedalījušās komisijas darbā!

Šis piedāvātais risinājums ir ārkārtīgi loģisks, jo daudz labāk tad varēs deputāti savā darbā koordinēt tādus jautājumus, kas ir būtiski pašvaldībām (un kur nu vēl pašvaldību reforma vai administratīvi teritoriālā reforma!). Tā ir teritorijas plānošana, tā ir pašvaldību reforma, tā ir agrārā politika, tie ir vides jautājumi, kas ir ļoti, ļoti būtiski; tie visi ir vienā blokā.

Nepamatoti ir runāt arī par amatiem. Tieši tāpēc, lai “nepieaudzētu” Saeimas aparātu, ir domāts par to! Jo, ja Saeimas kārtības rullī viena komisija nāk klāt, tad faktiski būtu jādomā par to, ko darīt, lai komisiju skaits nepalielinātos. Un tāpēc tīri formāli tiek par vienu komisiju samazināts komisiju skaits.

Es gribu vēlreiz atkārtot, ka apvainojumi, ka te kāds grib likvidēt cīņu pret korupciju, ir pilnīgi nepamatoti. Jo ir šie septiņdesmit vai turpat septiņdesmit deputāti, kas ir ierosinājuši šos grozījumus. Es gribētu atgādināt arī to, ka es pati darbojos kā ministre Andra Bērziņa valdībā un ka tieši mūsu kolēģes Ingrīdas Labuckas, tieslietu ministres, vadībā tika izstrādāta visa likumu un tiesību aktu pakete, kas sagatavoja augsni pretkorupcijas darbībai gan valsts pārvaldē, gan tīri konkrēti.

Es gribētu atgādināt arī to, ka tieši Ministru prezidenta Aigara Kalvīša laikā pieauga atklāto koruptīvo darījumu skaits. Jo no tā, ka mēs visu laiku sakām: “Korupcija, korupcija!” –, saldāks jau mutē nekļūst. Un cilvēkiem dzīve arī nekļūst labāka.

Tāpēc es aicinu vairs ilgi un daudz nedebatēt par šo jautājumu, jo ir ļoti nepieciešams uzsākt Saeimas komisiju darbu. Tas ir mūsu, deputātu, galvenais darbs. Taču to nevar uzsākt, kamēr nav pārstrukturētas komisijas. Tas ir loģisks komisiju pārstrukturējums. Es aicinu atbalstīt šos grozījumus, lai Saeima var uzsākt savu galveno darbu – likumdevēja darbu –, iedarbinot visu komisiju sistēmu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Nācu šeit tribīnē, lai runātu par priekšlikumu, kurš ir izteikts. Šinī gadījumā tiek korupcijas jautājumu tālākā uzraudzība uzdota Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Vēlos klīdināt to mītu, ko mēģināja radīt bijušais Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis Einars Repše, – ka Aizsardzības un iekšlietu komisija esot tieši līdzatbildīga par korupcijas problēmām spēku struktūrās. Man jāteic, ka šinī gadījumā tomēr parlamenta komisija nodarbojas ar saviem parlamentārajiem jautājumiem un ka attiecīgās izpildvaras struktūras, kurām ir katrai sava iekšējās drošības struktūra, savukārt nodarbojas ar tiem jautājumiem, kuri ir to kompetencē, to skaitā arī ar iekšējās drošības jautājumiem un koruptīvo saišu likvidēšanu šinīs struktūrās.

Gribu teikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija, izstrādādama savus darba plānus, vienmēr ir ievērojusi līdzdalības principu: katrs komisijas loceklis ņēma līdzdalību šo plānu, tēmu ierosināšanā un jautājumu izskatīšanā. Pirms komisijas darba plānu apstiprināšanas visiem šīs tiesības bija dotas. Es gribu atgādināt, ka šajā komisijā ļoti aktīvi līdzdarbojās “Jaunā laika” pārstāve Linda Mūrniece, Einars Repše īsu brīdi, Guntis Bērziņš, Paulis Kļaviņš. Man nav ko pārmest šiem cilvēkiem par viņu darba kvalitāti un līdzdarbošanos.

Gribu teikt, ka arī turpmāk, ja jau šāds uzdevums ir izvirzīts Aizsardzības un iekšlietu komisijai un vārdi “korupcijas novēršanas” tagad būs šīs komisijas nosaukumā, tad, stādot darba plānus nākamajiem četriem gadiem un katram gadam atsevišķi, īpaša vērība būs jāpievērš šiem jautājumiem un jānorāda attiecīgajām izpildvaras struktūrām politiskie uzstādījumi, ar kuriem tām būtu jānodarbojas, pareizie virzieni, nevis pašiem jāapkaro korupcija šinīs struktūrās. Jo mums tādu tiesību ir tikai tik, cik ir dots likumdošanas iniciatīvā.

Vēlos no šīs tribīnes arī pateikt vismaz divus virzienus gan visām spēku struktūrām, gan arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, jo ir lietas, ar kurām diemžēl neesam tikuši galā. Un tās ir tās pašas, ar kurām nepārtraukti saskaramies, – šī nelegālā naftasvada, dīzeļdegvielas vada urbšana, kas ir jau nonākusi līdz smieklīgumam (mēs noķeram pa kādam sīkam urbējam, kaut gan ļoti precīzi zinām, kā šī sistēma darbojas), un tirdzniecība ar nelegālo alkoholu (piedzīvojām šo traģēdiju Preiļos).

Lūk, šie ir tie uzdevumi, ko parlaments var izvirzīt, un tiesībsargājošajām institūcijām ir ar to jānodarbojas, un mums ir jāprasa atskaite par padarīto darbu, darba plāni.

Un tāpēc es neuzskatu, ka nebūtu pareizi atbalstīt šo priekšlikumu. Es uzskatu, šis priekšlikums ir atbalstāms un tas neradīs problēmas attiecībā uz tālākās darbības kvalitāti.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Parunāsim par loģiku.

Gribu jums atgādināt, kā parādījās šī komisija – Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības apkarošanas uzraudzības komisija. Šos grozījumus Saeimas kārtības rullī pieņēma 7.Saeima savas darbības beigās. Par šīs komisijas izveidošanu balsoja gan Tautas partija, gan “Tēvzemei un Brīvībai”, gan “Latvijas ceļš”. Tagad nu viņi runā par to, ka šīs komisijas izveidošanai nebija jēgas, ka šī komisija strādāja ļoti vāji. Nu, tas ir tāds brāķis no jūsu puses, godātie kolēģi!

Ja sekosim šai loģikai, tad iznāk, ka, skatoties pagātnē, varam paredzēt, kas notiks nākotnē – un varbūt jau pēc četriem gadiem, kad uz savu pirmo sēdi pulcēsies 10.Saeima. Es varu pareģot, kādi būs divi pirmie lēmumi, kurus tā pieņems.

Pirmais būs lēmums apvienot Tautsaimniecības komisiju un Agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, un otrs – sadalīt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju.

Nu, tā iznāk!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Jānis Lagzdiņš…

Debates slēdzu.

Vai ir speciālās komisijas vārdā kaut kas sakāms? Nevēlas neko piebilst.

Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 24, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš.

Termiņš ir 2006.gada 9.novembris, pulksten 15.05.

Sēdes vadītājs.

Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Un datums likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā?

M.Segliņš.

Otrajā lasījumā izskatīt 2006.gada 9.novembrī.

Sēdes vadītājs.

Citi priekšlikumi ir? Godātie deputāti, mēs esam saņēmuši piecu deputātu – Lagzdiņa, Segliņa, Barčas, Rugātes un Dalbiņa – iesniegumu. Minētie deputāti ierosina izsludināt Saeimas sēdē pārtraukumu pēc likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” izskatīšanas pirmajā
lasījumā – līdz pulksten 16.00.

Par procedūru? Lūdzu, Kariņa kungs! Ieslēdziet mikrofonu…

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, man ir jautājums Saeimas Prezidijam.

Šī ir ārkārtas sēde, nevis kārtējā. Es, lasot Saeimas kārtības rulli, neredzu, ka mēs varam arī ar balsojumu mainīt sēdes darba kārtību. Ir izsludināta darba kārtība – viens jautājums, otrs jautājums. Es ierosinu, ka mums jāturas pie tā lēmuma, kuru mēs sākotnēji pieņēmām… kā saka, jāturas pie tā, kas ir tas Saeimas Prezidija lēmums, un jārīkojas tā, kā Saeimas kārtības rullis to paredz.

Sēdes vadītājs.

Godātais Kariņa kungs! Mēs otro darba kārtības jautājumu neizskatām, un tātad mēs vēl nekādi darba kārtību neesam mainījuši. Šis ir pirmais darba kārtības jautājums, kurš patlaban tiek izskatīts un kura izskatīšanai tiek izsludināts pārtraukums.

Vai deputātiem ir iebildumi pret pārtraukumu? Ir iebildumi. Tātad mums ir jābalso par to, lai izsludinātu pārtraukumu līdz pulksten 16.00. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 17, atturas – nav. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

Paziņojumam vārds deputātam Marekam Segliņam.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Speciālās komisijas sēde šodien pulksten 15.20 Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Atsākam darbu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas speciālās komisijas sagatavoto likumprojektu otrajam lasījumam – “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.

Speciālās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Uz Saeimas lēmuma pamata izveidotā Saeimas speciālā komisija ir izskatījusi priekšlikumus, kas bija iesniegti likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” otrajam lasījumam.

1.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem ir iebildumi? Nav? Atklājam debates.

Deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamās dāmas un godātie kungi! Saeimas kārtības rullis šodien tiek grozīts, un tas fakts paver mums iespēju atrisināt dažas senas problēmas, kuras apgrūtina deputātu darbību un mazina sabiedrības uzticību Saeimai kā valsts institūcijai.

PCTVL frakcija uzskata, ka spēkā esošā Saeimas kārtības ruļļa norma, kas paredz iespēju atteikties no likumprojektu izskatīšanas pēc to būtības jau tā saucamajā nulles lasījumā, ir netaisnīga un neatbilst deputātu vienlīdzības principam. Šīs normas pastāvīgais upuris ir opozīcijas frakciju iesniegtie likumprojekti, no kuriem valdošo partiju deputāti vienkārši atkratās kā no uzmācīgas mušas, pat neiedziļinoties šo priekšlikumu būtībā. Tas nozīmē, ka opozīcijas deputātiem ir liegta iespēja pilnvērtīgi pildīt savus likumdevēju pienākumus.

Nedrīkst arī aizmirst, ka pie valdošās koalīcijas patlaban pieder jeb tajā atrodas tikai 59 deputāti. Ja ņemam vērā arī faktu, ka Saeimas vēlēšanās nebija tiesīgi piedalīties 100 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, tad sanāk, ka gan valdošajai koalīcijai, gan opozīcijai, tā teikt, aizmugurē atrodas aptuveni vienāda tautas daļa.

Trīs opozīcijā esošās partijas aizstāv atšķirīgas ideoloģijas, taču katra opozīcijas frakcija ir atbildīgi likumdevēji, kuru ierosinājumi ir nekas cits kā juridiskā valodā izteikta Latvijas iedzīvotāju, vēlētāju, griba – desmitiem tūkstošu vēlētāju griba!

Es lūdzu atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu, kura mērķis ir nodrošināt katra likumprojekta izskatīšanu pēc būtības pirmajā lasījumā neatkarīgi no tā, vai konkrēto likumprojektu virza opozīcijas deputāti vai pozīcijas pārstāvji.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Balsosim par 1.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 52, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

2.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi? Atklājam debates.

Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Apspriežamais un trīs nākamie PCTVL frakcijas priekšlikumi, kas iesniegti likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” otrajam lasījumam, attiecas tikai uz termiņiem, kādos atbildīgā komisija izskata likumprojektu. Patlaban komisijām ir noteiktas saistības –konkrētajos termiņos nākas izskatīt tikai tos likumprojektus, kas ar Saeimas lēmumu tiek pasludināti par steidzamiem. Mēs ierosinām noteikt galīgos termiņus, kādos komisijām jāizskata jebkuri likumprojekti gan pirmajā, gan otrajā, gan trešajā lasījumā. Saeima nosaka komisijai termiņu likumprojekta izskatīšanai pirmajā lasījumā, un pēc likumprojekta izskatīšanas komisija nevar novilcināt tā iesniegšanu Saeimā ilgāk par divām nedēļām. Mēs ierosinām, ka termiņš likumprojektu izskatīšanai otrajā un trešajā lasījumā ir ne vairāk kā divas nedēļas, kopš notecējis Saeimas noteiktais priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Dāmas un kungi! Vakar, uzstājoties televīzijas ēterā, Emša kungs solīja uzlabot Saeimas darba kvalitāti. Mūsu priekšlikumi ir vērsti tieši uz to, lai uzlabotu mūsu parlamenta darbu. Tas apstāklis, ka Saeimas kārtības rullī trūkst normu, kuras regulē termiņus likumprojektu izskatīšanai komisijās, 8.Saeimas pilnvaru ietvaros daudzkārt tika ļaunprātīgi izmantots no komisiju priekšsēdētāju puses. Īpaši ar to grēkoja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Segliņa kungs, kurš uz ilgu laiku “iesaldēja” dažus likumprojektus, kas tika komisijām nodoti ar pārliecinošu balsu vairākumu un izsauca ievērojamu rezonansi sabiedrībā.

Piemēram, jautājums par to, ka Satversmes tiesa vērtē robežlīgumu ar Krieviju…

Taču pats kliedzošākais, mūsuprāt, bija gadījums ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, saskaņā ar kuru nodokļa likmei bija jāpazeminās no 25 līdz 15 procentiem. Atgādināšu, ka otrajā lasījumā likumprojektu vienprātīgi atbalstīja 83 Sēžu zālē klātesošie deputāti. Pēc tam šis likumprojekts bez vēsts pazuda Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Kurš tad bija tas deputāts, kas, būdams komisijas priekšsēdētājs, pamanījās ignorēt Saeimas vienprātīgo gribu? Teikšu ar vārdiem no Latvijas Pirmās partijas reklāmas: Šlesers, kurš gan cits!

Mēs pieprasām garantijas, lai pilnībā ievērotu Latvijas Republikas Satversmes garu. Vara Latvijā, kā jums ir zināms, pieder tomēr Latvijas tautai, un likumdošanas jomā to īsteno simts Saeimas deputāti, nevis tikai komisiju priekšsēdētāji.

Lūdzu atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumus.

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav. Balsosim par 2.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 58, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

3.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 63, atturas – 6 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

4.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 76, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

5.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Segliņš.

6.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

Iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 24, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pieņemts.

Godātie kolēģi! Pārejam pie otrā darba kārtības jautājuma. Izskatām likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Uz Saeimas lēmuma pamata izveidotā Saeimas speciālā komisija lūdz izskatīt likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pirmajā lasījumā, nenododot to citām komisijām, un lūdz atzīt to par steidzamu. Taču mēs par to lemsim pēc tam, kad es nolasīšu Saeimas Prezidija atzinumu par šo likumprojektu.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (reģistrācijas numurs 4/Lp9), ko iesniegusi Saeimas speciālā komisija grozījumu sagatavošanai Saeimas kārtības rullī un citos ar šiem grozījumiem saistītajos likumos, nodot Saeimas speciālajai komisijai grozījumu sagatavošanai Saeimas kārtības rullī un citos ar šiem grozījumiem saistītajos likumos un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tātad tas bija Saeimas Prezidija paziņojums.

Tagad komisijas vārdā par šo likumprojektu ziņos deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Speciālā komisija, pildot ar Saeimas lēmumu uzdoto uzdevumu, ir izskatījusi tos grozījumus, kuri ir citos likumos nepieciešami saistībā ar grozījumiem Saeimas kārtības rullī, un lūdz atzīt likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 24, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Segliņš.

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš.

Kolēģi, vai ir iebildumi, ja mēs pieņemtu šo likumprojektu uzreiz arī otrajā lasījumā? (No zāles: “Ir, ir! Nav taču!”)

Sēdes vadītājs.

Ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi, tātad jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

M.Segliņš.

Termiņš – 2006.gada 9.novembris, pulksten 16.25.

Sēdes vadītājs.

Vai ir citi priekšlikumi?

Lūdzu! Vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, es ierosinu tomēr ne tik traki steigt. Priekšlikumus mēs varētu iesniegt līdz šā gada 14.novembrim – nākamajai otrdienai.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Mums ir divi priekšlikumi. Pirmais – šodien pulksten 16.25. Un otrs ir Kariņa kunga priekšlikums – 14.novembris. Vispirms jābalso par tālāko datumu, tātad balsosim par 14.novembri. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 68, atturas – 1. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Līdz ar to ir noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš: šodien pulksten 16.25.

Izskatīšanas laiks?

M.Segliņš.

2006.gada 9.novembris, pulksten 17.15.

Sēdes vadītājs.

Pulksten 17.15.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis ierosinājumu, ka Saeimas sēdē izsludināms pārtraukums līdz pulksten 17.15. Vai ir kādi iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”)

Tā kā ir iebildumi, balsosim par šo priekšlikumu – izsludināt pārtraukumu līdz pulksten 17.15. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par  – 65, pret  – 19, neviens neatturas. Tātad izsludinām šodienas sēdē pārtraukumu līdz pulksten 17.15.

Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu. Izskatām likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” otrajā lasījumā.

Speciālās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” otrajam lasījumam neviens priekšlikums nav saņemts. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu otrajā lasījumā.

Aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Tas ir labi!”)

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, balsosim par likumprojektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 23, atturas – 1. Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pieņemts.

Godātie kolēģi! Reģistrēsimies ar kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kamēr tiek gatavoti rezultāti, vārds deputātam Ainaram Latkovskim. Paziņojums.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Es gribu atgādināt pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļiem, ka rītdien, 10.novembrī, pulksten 10.30 mēs tiekamies komisijas telpās (Torņa ielā 3/5, 108.kabinets). Obligāti vajadzētu ierasties!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

A.Klementjevs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija)…

Sēdes vadītājs.

Ir.

A.Klementjevs.

Ir tā. Ivars Godmanis, Oskars Kastēns, Māris Kučinskis, Artis Pabriks, Atis Slakteris, Viktors Ščerbatihs… ir, Inese Šlesere, Aigars Štokenbergs un Gunārs Upenieks.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Godātie deputāti! Sēde ir slēgta.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!