Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra sēdē
FM: Par valsts budžetu 2007.gadam un tautsaimniecības attīstību
Ministru kabinets (MK) 14.novembra sēdē izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžetu 2007.gadam un Tautsaimniecības attīstības scenāriju un ieņēmumu prognozēm. Valdība vienojās valsts budžeta deficītu noteikt 1,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta un pamatā akceptēja “bāzes izdevumus” 2007.gadam.
Sēdes gaitā valdība iepazinās ar FM indikatīvajiem aprēķiniem par 2007.gada valsts konsolidētā budžeta bilanci un apstiprināja konceptuālos 2007.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumus un izdevumus. FM arī prognozē, ka iekšzemes salīdzināmais kopprodukts nākamgad pieaugs par 9%.
Finanšu ministram Oskaram Spurdziņam līdz 17.novembrim paredzēts tikties ar citu ministriju vadību, lai vienotos par papildu finansējumu prioritārajiem pasākumiem, kā arī par nepieciešamajiem valsts galvojumiem 2007.gadā.
Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 24.novembrim jāiesniedz budžeta pieprasījumi 2007.gadam un paskaidrojumi saskaņā ar Finanšu ministrijas nosūtītajiem valsts budžeta pieprasījuma 2007.gadam sagatavošanas pamatprincipiem. Tāpat ministrijām līdz 24.novembrim jāiesniedz MK budžeta likumprojektu paketē iekļaujamie likumprojekti.
Tiek prognozēts, ka likumprojekts “Par valsts budžetu 2007.gadam” un Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādņu 2007. – 2011.gadam projekts tiks izskatīts Ministru kabineta 1.decembra ārkārtas sēdē. Savukārt 6.decembrī valsts budžets 2007.gadam tiktu iesniegts izskatīšanai Saeimā.
FM: Par naftas produktu akcīzes nodokļa paaugstināšanu
Ņemot vērā pašreizējo labvēlīgo ekonomisko situāciju naftas tirgū, Ministru kabinets 14.novembra sēdē pieņēma lēmumu par akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu. Ņemot vērā naftas produktu cenu svārstības, apstiprinātais akcīzes nodokļa palielinājums būtiski nepalielinās cenu pieaugumu.
Akcīzes nodokļa paaugstināšana fosilajai degvielai, vienlaikus piemērojot nodokļa atbrīvojumus un atvieglojumus biodegvielai, arī palielinās biodegvielas konkurētspēju Latvijas tirgū un stimulēs plašāku tās izmantošanu, mazinot Latvijas atkarību no importētajiem energoresursiem un ierobežojot kaitīgo ietekmi uz vidi, ko rada fosilā kurināmā sadedzināšana. Tas nodrošinātu arī Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības – Latvijai līdz 2010.gadam palielināt biodegvielas īpatsvaru visā transportā izmantotajā degvielā līdz 5,75% – ievērošanu. Jau šobrīd šim īpatsvaram jābūt 2%, un viens no veidiem, kā veicināt biodegvielas izmantošanu, ir akcīzes nodokļa atvieglojumu piemērošana šim degvielas veidam.
Latvija, iestājoties ES, ir apņēmusies ieviest Savienības minimālās akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem, kas noteiktas Eiropas Padomes normatīvajos aktos. Pirmsiestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību Latvija panāca vienošanos par pārejas periodiem minimālo akcīzes nodokļa likmju ieviešanā.
Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām no 2006.gada 1.janvāra akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem bija jāpaaugstina, veicot pārrēķinu pēc lata kursa 2005.gada oktobra pirmajā darba dienā (EUR/LVL=0,6961). Tomēr, ņemot vērā straujo degvielas cenu kāpumu 2005.gada laikā, kas negatīvi ietekmēja patēriņa cenu pieaugumu un iedzīvotāju dzīves līmeni, Latvija panāca vienošanos ar Eiropas Komisiju, ka akcīzes nodokļa likmes no 2006.gada 1.janvāra netiks paaugstinātas un šis paaugstinājums tiks veikts gadu vēlāk – no 2007.gada 1.janvāra, ņemot vērā eiro/ lata kursa svārstības, kā arī vēl nedaudz palielināt, lai tas tuvotos direktīvā 2004/74/EK noteiktajam līmenim, kas Latvijai jāsasniedz 2008.gada 1.janvārī.
Pateicoties šai nodokļa paaugstināšanas atlikšanai, akcīzes nodokļa likmes benzīnam un dīzeļdegvielai Latvijā pašlaik ir zemākās no visām Eiropas Savienības valstīm.
Pašlaik situācija Latvijas degvielas tirgū ir principiāli atšķirīga no situācijas pagājušā gada beigās, kad augstā cenu līmeņa dēļ akcīzes nodokļa korekcija netika veikta. Šā gada pēdējos mēnešos benzīna un dīzeļdegvielas cenas Latvijā ir ievērojami kritušās. Atšķirībā no pagājušā gada nogales, pasaules naftas tirgū arī nepastāv nekādi izteikti cenu pieaugumu veicinoši faktori. Jēlnaftas cenu lejupslīdes tendenci ir noteikusi politiskās spriedzes mazināšanās Tuvajos Austrumos un naftas krājumu pieaugums lielākajās naftas patērētājvalstīs, un sagaidāms, ka šie faktori varētu dominēt arī tuvāko mēnešu laikā.
Ņemot vērā pašreizējo labvēlīgo ekonomisko situāciju naftas tirgū, Ministru kabinets 14.novembra sēdē pieņēma lēmumu par akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu. Apstiprinātais akcīzes nodokļa palielinājums būtiski nepalielinās naftas produktu cenu pieaugumu. Paredzēts, ka akcīzes nodokļa likme benzīnam ar 2007.gada 1.janvāri palielināsies par 1,7 santīmiem par litru un varētu būt 20,9 santīmi par litru pašlaik esošo 19,2 santīmu vietā, savukārt dīzeļdegvielai palielināsies par 1,4 santīmiem par litru un būtu 17,8 santīmi pašreizējo 16,4 santīmu vietā.
Saskaņā ar direktīvu 2004/74/EK Latvijai noteiktajos pārejas periodos ir proporcionāli augoši jāsamazina starpība starp faktiskajām akcīzes nodokļa likmēm un direktīvā noteiktajām minimālajām likmēm. Tas nozīmē, ka Latvijai regulāri (katru gadu) ir jāpalielina akcīzes nodokļa likmes benzīnam un dīzeļdegvielai, pakāpeniski tuvinot tās direktīvās 2004/74/EK un 2003/96/EK noteiktajiem minimālajiem līmeņiem.
Akcīzes nodokļa likme bezsvina benzīnam Latvijā šobrīd ir 19,2 santīmi par litru un akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai, petrolejai un gaišajai degvieleļļai – 16,4 santīmi par litru. Šīs likmes ir aprēķinātas pēc Eiropas Centrālās bankas noteiktā lata kursa 2004.gada 1.oktobrī (EUR/LVL=0,6675) un ir spēkā kopš 2005.gada 1.janvāra.
FM: Par iepirkumu procedūru pasūtītāja finansētiem projektiem
Lai veicinātu racionālu un efektīvu Eiropas Savienības (ES) un nacionālā finansējuma izmantošanu, otrdien, 14.novembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu par iepirkuma procedūru pasūtītāja finansētiem projektiem.
Noteikumu projekta izstrādāšanas nepieciešamību reglamentē Publisko iepirkumu likums, kas paredz MK pilnvarojumu noteikt iepirkuma procedūras, to piemērošanas kārtību un personas, kuras piemēro šīs procedūras, ja pasūtītājs finansē projektus no saviem līdzekļiem vai no ES politiku instrumentu un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem. Stājoties spēkā noteikumiem, finansējuma saņēmējam vairs nebūs jānodrošina vismaz trīs atbilstošu piegādātāju izteiktu piedāvājumu saņemšana, jo prakse līdz šim parādīja, ka šādu prasību ir grūti izpildīt. Turpmāk finansējuma saņēmējam būs jāizsūta piedāvājumi vismaz trim atbilstošiem kandidātiem, savukārt, ja finansējuma saņēmējam nebūs zināms pietiekams kandidātu skaits, uzaicinājums būs jāpublicē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Saskaņā ar noteikumiem obligāta prasība publicēt uzaicinājumu IUB mājas lapā ir tiem iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena pārsniedz 90000 latu (pakalpojumiem un precēm) vai 1000000 latu (būvdarbiem). Noteikumi arīdzan paredz, ka finansējuma saņēmējam būs jānodrošina līguma piešķiršanas procedūras publiska izziņošana, ja paredzamā līgumcena vienam iepirkumam pārsniegs 5000 latu.
Noteikumos arī precizētas normas par nevēlamo saistību starp finansējuma saņēmējiem un iespējamajiem piegādātājiem, kā arī attiecībā uz tehniskās specifikācijas sagatavošanu, paziņojuma publicēšanas kārtību un rezultātu paziņošanu.
Noteikumu projekts izstrādāts, par pamatu ņemot līdz šā gada 1.novembrim piemērotos MK 2004.gada 13.jūlija noteikumus Nr.603 “Noteikumi par iepirkuma procedūrām un to piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”.
FM: Par reliģisko organizāciju gada pārskatiem
Otrdien, 14.novembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu MK noteikumu projektu par reliģisko organizāciju gada pārskatiem. Noteikumi reglamentē kārtību, kādā tiek sagatavota reliģisko organizāciju gada pārskata bilance, ieņēmumu un izdevumu pārskats, ziedojumu un dāvinājumu pārskats, kā arī tiek noteikta gada pārskata iesniegšanas un pārbaudes kārtība.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem reliģisko organizāciju gada pārskatos papildus būs jāsagatavo no vispārējiem ziedojumiem veikto administratīvo izdevumu pārskats, ja organizācija ir ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Projektā arī precizētas ieņēmumu un izdevumu, kā arī ziedojumu un dāvinājumu pārskata shēmas, bet noteikumos veikti redakcionāla rakstura precizējumi.
Reliģiskajām organizācijām gada pārskati būs jāsagatavo un jāiesniedz atbilstoši šiem noteikumiem, jau sākot ar 2006.gada pārskatu. Šiem noteikumiem stājoties spēkā, par spēku zaudējušiem tiek atzīti MK 2000.gada 1.augusta noteikumi Nr.252 “Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem”.
Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments
IZM: Par atpūtas bāzes “Braki” ēku nodošanu Madonas rajona pašvaldībai
Ministru kabineta (MK) 14.novembra sēdē 2006.gada Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK rīkojuma projektu “Par atpūtas bāzes “Braki” ēku nodošanu Madonas rajona pašvaldības īpašumā”.
MK rīkojuma projekts sagatavots, ņemot vērā Madonas rajona padomes 2006.gada 3.aprīļa protokollēmumā izteiktu lūgumu IZM nodot bez atlīdzības Madonas rajona pašvaldības īpašumā sporta bāzi “Braki” Ērgļu pagasta, Madonas rajonā, kuru lieto Rīgas Tehniskā universitāte. Ēkas nav ierakstītas zemesgrāmatā.
Sporta bāze “Braki” dibināta ar Latvijas PSR Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministra 1969.gada 3.aprīļa rīkojumu Nr.74. Tā kā bāzes veidošanai netika piešķirts pietiekams finansējums, Rīgas Tehniskā universitāte nav izveidojusi moderno sporta bāzi un, kā 2006.gada 9.aprīļa vēstulē informē Rīgas Tehniskās universitātes kanclers, atsavināmās ēkas jau piecus gadus netiek apsaimniekotas un izmantotas. Rīgas Tehniskā universitāte piekrīt nodot Madonas rajona pašvaldības īpašumā Rīgas Tehniskās universitātes bilancē esošās ēkas “Braki”.
Ērgļu būvvalde 2004.gada 30.jūnija izziņā informē, ka atpūtas bāze “Braki” atrodas uz zemesgabala, kas ar Ērgļu pagasta padomes 1995.gada 27.novembra lēmumu nodots Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejam pastāvīgā lietošanā.
Madonas rajona padomes 2006.gada 3.aprīļa protokollēmuma ievaddaļā norādīts, ka Rīgas Tehniskās universitātes bilancē esošā sporta bāze ir nepieciešama R.Blaumaņa memoriālās mājas “Braki” uzturēšanai, dažādu muzeja eksponātu izvietošanai, muzeja izstāžu veidošanai un citām ar muzeja darbību saistītām aktivitātēm. Ar Latvijas PSR 1958.gada 12.marta Ministru Padomes lēmumu “Par memoriālajām mājām” R.Blaumaņa memoriālai mājai “Braki” ir piešķirts Madonas novadpētniecības muzeja filiāles statuss.
Projekta realizācijai papildu budžeta līdzekļi nav nepieciešami.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa
LM: Par valsts nodevu sociālo pakalpojumu sniedzējam
No nākamā gada sociālo pakalpojumu sniedzējiem par reģistrācijas apliecības un tās dublikātu sagatavošanu, noformēšanu un izsniegšanu būs jāmaksā valsts nodeva, nevis reģistrācijas maksa kā līdz šim. Maksa par apliecību paliks nemainīga – 7 lati.
To paredz otrdien, 14 .novembrī, valdībā apstiprinātais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Par minētā likumprojekta apstiprināšanu vēl jālemj Saeimai.
Šobrīd, lai segtu sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas un reģistrācijas apliecību izgatavošanas izdevumus, no sociālo pakalpojumu sniedzēja tiek iekasēta maksa 7 lati. Šobrīd tas ir noteikts kā Sociālo pakalpojumu pārvaldes (SPP) sniegts maksas pakalpojums. Aizvietojot maksu par pakalpojumu ar valsts nodevu, nauda par sniegtajiem pakalpojumiem tiks iemaksāta nevis SPP budžetā, bet valsts pamatbudžetā. Tādējādi samazināsies SPP darba apjoms, kas saistīts ar maksas pakalpojuma administrēšanu.
Pēc apstiprinātā likumprojekta sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecības iegūšanas procedūra būtiski nemainīsies. Tās tāpat kā līdz šim izsniegs SPP.
SPP ik gadu izdod vidēji 140 reģistrācijas apliecības vai to dublikātus.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu sociālos pakalpojumus drīkst sniegt tikai sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzējs.
Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments
VesM: Par grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā
Ministru kabinets otrdien, 14.novembrī, akceptēja Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus “Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, paredzot, ka medicīnisku indikāciju dēļ grūtniecības pārtraukšanu ārstniecības persona varēs veikt arī līdz 24.nedēļai, tas ir, divas nedēļas vēlāk, nekā to paredz likums šobrīd.
Speciālisti skaidro, ka iedzimtu anomāliju diagnostika ir daudzpakāpju process. Grūtniecības sākumā sievietei tiek veiktas dažādas analīzes, lai noteiktu viņas un augļa veselības stāvokli. Tā, piemēram, lai analizētu augļa hromosomas, nepieciešamas četras nedēļas, taču uz pierādījumiem balstītas medicīnas prakse parāda, ka anomāliju diagnostikai vislabākais ultrasonogrāfisku izmeklējumu veikšanas laiks ir grūtniecības 20.nedēļa. Ja šajā izmeklējumā tiek atklātas rupjas anomālijas, tas ir pietiekams pamats grūtniecības pārtraukšanai. Savukārt, ja uz hromosomu anomālijām norāda daži netieši simptomi, nepieciešama padziļināta izmeklēšana. Līdz ar to, pat ja ir nodrošināta optimāli organizēta aprūpe, patoloģiju diagnozes apstiprināšana notiek pēc grūtniecības 22.nedēļas. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumdošanu grūtniecības pārtraukšanu var veikt līdz 22.nedēļai, ja ir konstatētas medicīniskas indikācijas.
Lai nodrošinātu sievietei iespēju pieņemt lēmumu pēc patoloģiju diagnozes apstiprināšanas iznēsāt un dzemdēt augli ar smagu patoloģiju vai izvēlēties abortu medicīnisku indikāciju dēļ, Veselības ministrija ierosina pagarināt grūtniecības pārtraukšanas laiku medicīnisku indikāciju gadījumā līdz 24.nedēļai. Līdzīga pieredze ir arī citās valstīs, piemēram Dānijā, Francijā, Grieķijā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Šveicē, Vācijā u.c., kur medicīnisku indikāciju dēļ aborts ir atļauts līdz 24.grūtniecības nedēļai vai pat ilgāk.
Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimai.
Veselības ministrijas Komunikācijas departaments
ZM: Par jaunu valsts nodevu mežsaimnieciskām darbībām
Valdība otrdien, 14.novembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, Medību likumā un Meža likumā, lai noteiktu jaunu valsts nodevas objektu – mežsaimnieciskas darbības. Grozījumi Medību likumā nosaka, ka par mednieku un medību vadītāju eksāmenu un par zaudējumu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki, aprēķinu ir maksājama valsts nodeva Ministru kabineta (MK) noteiktajā kārtībā un apjomā. Likumā arī noteikts, ka turpmāk materiālos zaudējumus noteiks nevis zemkopības ministrs, bet Ministru kabinets. MK arī noteiks apjoma noteikšanas metodiku un kārtību, kādā nosakāma maksa par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās.
Savukārt grozījumi Meža likumā paredz, ka par apliecinājuma, meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāta, atļaujas meža reproduktīvā materiāla ievešanai, Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, transformācijas atļaujas izsniegšanu un atzinuma izsniegšanu valsts un starptautiski finansēta atbalsta saņemšanai ir maksājama valsts nodeva MK noteiktajā kārtībā un apmērā.
ZM: Par piena produktu piegādi vispārējās izglītības iestādēs
Valdība otrdien, 14.novembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu piena produktu piegādei izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs”.
Dokumentā ir mainītas maksimālās cenas, kas skolēniem jāmaksā par piena produktiem – pilnpiena jogurtu, termiski apstrādātu pienu ar piedevām vai bez tām un citiem piena produktiem.
Noteikumos ir precizētas vispārējās izglītības iestādes, kurās skolēni gūst labumu no sniegtā atbalsta un maina veidlapu pārskatam par piegādāto piena produktu izlietojumu. Precizēta arī atbalsta saņemšanas kārtība, pretendenti, kas var pieteikties atbalstam un atbalsta apstiprināšanas kārtība.
ZM: Par kvalitātes prasībām svaigajam pienam siera ražošanai
Valdība otrdien, 14.novembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus par kvalitātes prasībām svaigam pienam, kas paredzēts siera ražošanai ar nogatavināšanas laiku vismaz 60 dienas, un kvalitātes atbilstības novērtēšanu.
Normatīvajā aktā noteikts, ka pārtikas aprites tirgū iesaistītajam cilvēkam ir jāievēro higiēna atbilstoši prasībām, kā arī piena ražotājs drīkst pārdot svaigo pienu siera ražošanai, ja govis tiek izmeklētas atbilstoši normatīvo aktu prasībām par valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību un kontroli. Šīm govīm nedrīkst būt konstatēti infekcijas slimību ierosinātāji.
Noteikumi paredz, ka svaigo pienu siera ražošanai var izmantot, ja tas ir balts vai balts ar dzeltenu nokrāsu, ar šim pienam raksturīgu smaržu un garšu, bez citām piegaršām un smaržām, kā arī – ja tas ir šķidrs, ar viendabīgu konsistenci, bez piemaisījumiem. Tāpat noteikumi paredz, kas jādara, ja starp ražotājiem un pārstrādātājiem rodas strīds par svaigā piena kvalitātes pārbaudes rezultātiem.
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa