18. decembrī tika pasniegtas "Grindeks" un Latvijas Zinātņu akadēmijas gada balvas zinātnē

Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai a/s "Grindeks" padomespriekšsēdētājs Valdis Jākobsons un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents prof. Jānis Stradiņš pasniedz "Grindeks" atbalstīto grāmatu "Millennium. Skats uz Latviju"

Trīs balvas un 1000 latu prēmijas par mūža ieguldījumu zinātnē saņēma ievērojami Latvijas zinātnieki — ķīmiķis Edmunds Lukevics, fiziķis Oļģerts Lielausis un folklorists Kārlis Arājs. Četras balvas un katrs 250 latu prēmiju par izciliem sasniegumiem saņēma jaunie zinātnieki Inese Jauja, Lelde Ozola, Ilze Krūmiņa un Vilnis Liepiņš. Kā apliecinājumu piešķirtajai balvai laureāti saņēma mākslinieka Jāņa Mikāna darinātās zelta un sudraba goda zīmes ar gudrības un zināšanu simbola — pūces — attēlu.

Viesu pulkā bija Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, jaunais izglītības un zinātnes ministrs Māris Vītols, Latvijas Zinātņu akadēmijas vadība, publiskās akciju sabiedrības "Grindeks" vadītāji un darbinieki, zinātnieki, kultūras un mākslas nozaru pārstāvji.

Klātesošos uzrunāja Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. (skat. 1.lpp. un zemāk)

Tālāk vārds tika dots žūrijas komisijas līdzpriekšsēdētājam Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Jānim Stradiņam. (skat. 1.lpp. un zemāk)

Pēc tam tika apbalvoti un godināti laureāti.

Runu teica publiskās akciju sabiedrības "Grindeks" padomes priekšsēdētājs un žūrijas komisijas līdzpriekšsēdētājs Valdis Jākobsons, sveicot laureātus un pakavējoties uzņēmuma "Grindeks" izaugsmē cauri gadu desmitiem. Runātājs atzīmēja, ka firmas mērķis nākotnē ir panākt, lai uzņēmuma produkcija būtu pasaules līmenī, bet tas ir iespējams tikai ar zinātnes un izglītotu speciālistu spēkiem. Iepriecina, ka nu jau "Grindeks" nav vienīgā firma, kas piešķir balvas zinātnē. Tas liecina, ka dzīve iet pa pareizajām sliedēm un Latvijā arvien būtiskāku vietu ieņem zinātne, tehnoloģiskie pētījumi, augstas tehnoloģijas uzņēmumi, kas centrēti uz nemitīgu sabiedrības labklājības celšanu. Savas runas nobeigumā Valdis Jākobsons izteica pateicību visiem firmas "Grindeks" darbiniekiem par veiksmīgu darbu 1999. gadā, jo tikai viņu darbs dod iespēju izmaksāt šīs prēmijas.

Svinīgā sarīkojuma otrajā daļā koncertu sniedza kamerorķestris "Crazy Strings" Jura Madrēviča vadībā, dziedāja Latvijas Nacionālās operas solists Nauris Puntulis.

"LV" informācija

Foto: Haralds Birznieks — "Latvijas Vēstnesim"

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un LZA un "Grindeks" balvu laureāti: Edmunds Lukevics, Oļģerts Lielausis un Kārlis Arājs

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Dāmas un kungi!

Es ļoti priecājos par šo iespēju apsveikt šo balvu laureātus. Tos, kuriem balva nāk kā vainagojums grūtiem un smagiem pētījumu gadiem, kā arī tos, kurus balva uzmundrina zinātnieka gaitu sākumposmā.

Kā bijusī pētniece zinu, ko nozīmē veikt pētījumu līdz galam, ko nozīmē zinātniskais darbs un ko tas no cilvēka prasa. Latvijas zinātnieki jau ilgus gadus ir nesuši Latvijas vārdu pasaulē ar spožumu, ar izcilību. Nav bijis viegli to darīt, kad zem padomju sistēmas dažas zinātnes nozares varēja plaukt un guva sevišķu atbalstu, bet citas, kā sabiedriskās zinātnes, bija apslāpētas. Arī humanitārajām zinātnēm bija jāiekļaujas ļoti stingri kontrolētos ideoloģiskos rāmjos un plānos.

Tie bija tie laiki, kad tādam pasaku speciālistam kā Kārlim Arājam atnāca ielūgums uz starptautisku konferenci un ne jau viņš bija tas, kuram deva atļauju uz turieni aizbraukt, bet viņa vietā aizbrauca kāds cits.

Un tāpat tie bija tie laiki, kad pētnieks nevarēja darīt to, kas sirdij bija vistuvāk, bet bieži bija jāizvēlas darīt to, kas iekļauts institūta kopējā programmā. Pati par sevi tā nav slikta lieta, un arī šodien zinātne veiksmīgi darbojas tur, kur ļaudis ir spējīgi apvienoties komandās. Bet šīm komandām ir jābūt tādām, kur katram pētniekam ir brīva izvēle, iespēja pašam noteikt, kur vislabāk ieguldīt savus pūliņus.

Mūsu zinātnei nav gājis viegli kopš neatkarības atgūšanas, un ir tiešām žēl, ka mūsu neatkarīgā valsts nav spējusi atrast līdzekļus, lai zinātni atbalstītu vairāk, nekā tas darīts līdz šim. Mēs turpinām ticēt un cerēt, ka nākamajā gadā viss virzīsies uz labo pusi, ka kaut kad notiks caurrāvums mūsu nostājā pret Latvijas zinātnes nozīmi un pret zinātnisko darbu kā ieguldījumu mūsu tautas un mūsu zemes nākotnē.

Katrā ziņā mēs varam priecāties, ka pārmaiņu laikā mums ir zinātnieki, kas turpina strādāt šai bieži tik zemu atalgotajā darbā, ka mums vēl ir jauni zinātnieki, ka pašu sirdsdegsme viņus pietur pie šī darba. Un paldies tādām firmām kā "Grindeks", kas par priekšzīmi visām citām Latvijā izprot zinātnes nozīmi Latvijā un kas ciešā sadarbībā ar Zinātņu akadēmiju nu jau vairākus gadus ir atbalstījušas šīs ļoti nozīmīgās, zinātniekiem tik vērtīgās balvas. Apsveicu Zinātņu akadēmijas žūrijas komisiju, kas izvēlējās laureātus, firmas "Grindeks" vadību par savu ieguldījumu Latvijas zinātnes atbalstīšanā, bet it īpaši no visas sirds sveicu visus laureātus. Lai viņiem prieks un spēks turpināt savu darbu arī tālāk. Sveicu jūs!

Uzruna "Grindeks" balvu pasniegšanā zinātniekiem Lielajā ģildē 1999.gada 18.decembrī

LZA prezidents Jānis Stradiņš:

Ļoti cienītā Valsts prezidente, ministra kungs, firmas "Grindeks" vadītāji, laureāti, svinīgā pasākuma viesi, dāmas un kungi!

Mēs pulcējamies Adventa dienās, laikā, kad līdz 2000.gada atnākšanai atlikušas vairs divas nedēļas. Pēdējais Latvijas Zinātņu akadēmijas un firmas "Grindeks" pasākums, kas notiek vēl šajā gadu tūkstotī, ir atskata un izvērtējuma brīdis. Tieši pirms 200 gadiem no Jēnas Rīgā atgriezās jauniņais Grindelis, pirmais latviešu tautības dabas zinātnieks, un nodibināja te Lavuazjē "jaunās ķīmijas pulciņu", veica eksperimentus ķīmijā un fizikā kopā ar savu draugu fiziķi Georgu Frīdrihu Parrotu. Savu novadpētnieka un etnogrāfa darbu Rīgā turpināja Broce.

Simt gadu vēlāk, tieši 1899.gadā, Pauls Valdens aizsāka klasiskos pētījumus neūdens šķīdumu elektroķīmijā, kas kļuva par vienu no augstākajām virsotnēm Latvijas zinātnē, un tolaik Rainis Slobodskas trimdā domāja "Jaunā gadusimteņa nakts domas", kurās paredzēja līdzsvaru starp vaļību un ikdienību, citu, jaunu Lejputriju, "ko neiztukšotu tas augšējs tūkstotis". Šogad mēs godinām tās virsotnes Latvijas zinātnē, kas veidojušās XX gadsimta nogalē. Ķīmijā tādu pārstāv akadēmiķis Edmunds Lukevics, kurš bagātinājis IV grupas elementu organisko ķīmiju, godam reprezentējis Latviju daudzos starptautiskos forumos, veicinājis jaunu medikamentu tapšanu, ilgus gadus vadot slaveno Organiskās sintēzes institūtu un veidojot sadarbību ar firmu "Grindeks". Humanitārajās zinātnēs to pārstāv akadēmiķis Kārlis Arājs, tautas pasaku, dainu un Krišjāņa Barona veikuma nenogurstošs pētnieks un pārzinātājs, kuru turklāt šajās dienās varam sveikt kā septiņdesmitgadnieku. Fizikā to pārstāv akadēmiķis Oļģerts Lielausis, kurš sekmīgi darbojies magnetohidrodinamikā un šogad guvis arī Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu. Viņiem līdzās ir arī četri jaunākās paaudzes pārstāvji. Tas raisa cerības uz pētnieciskā darba nepārtrauktību Latvijā arī nākamajā gadsimtā. Apsveicu visus laureātus un vēlu viņiem sekmes arī turpmāk!

Varbūt šī nav īstā vieta un reize runāt par zinātnes lomu un prestižu mūslaiku sabiedrībā vispār — Latvijā un pasaulē, taču dažus vārdus tomēr vēlos sacīt. Šī attieksme ir divdabīga. No vienas puses, zinātne pasaulē tiek turēta ļoti augstu, daudz augstāk nekā pirms simt vai divsimt gadiem. Tā nosaka un noteiks mūsu civilizācijas virzību. No otras puses, zinātnes vietu pienācīgi neizceļ, piemēram, masu saziņas līdzekļos, sabiedrības apziņā, budžeta sadalē. Pseidozinātnes, antizinātnes, nepārbaudītu, fantastisku teoriju, astroloģijas, ezotērisku pieņēmumu pārliecīga, pat uzbāzīga popularizācija dezorientē mūsu sabiedrību. Vismaz akadēmiskajās aprindās un tām draudzīgu cilvēku lokā zinātnes aizstāvībai tomēr būtu jāpaceļ balss, jo dzīvojam taču civilizētā valstī. Par to daudz runāja arī lielajā Pasaules zinātnes kongresā šovasar Budapeštā, jo pat tur bija daži mēģinājumi vērsties pret tradicionālo zinātni. Aizsargāt zinātni nemitīgo skandālu un antiintelektuālisma straumē ir mūsu, zinātnieku, profesionāls pienākums visas Latvijas sabiedrības labā. Augstākā izglītība nedrīkst būt tīri pragmatiska, profesionāla, tai jāsaglabā arī akadēmiskā komponente, un lai arī šī balvas ceremonija ir iestāšanās par labu akadēmiskai zinātnei Latvijā, par intelektuālo vērtību godā turēšanu ne tikai kultūras, bet arī zinātnes jomā. Ir svarīgi, ka visa mūsu sabiedrība pamana, ievēro šodien piešķiramās balvas un to laureātus, ievēro, ka zinātne Latvijā joprojām dod vērā ņemamus sasniegumus. Laikmets, kurā dzīvojam, varētu tikt nosaukts par "trešo modernizāciju" Latvijas vēsturē. Lai šī modernizācija būtu zinātnes un tehnoloģijas izraisīta modernizācija, nevis tranzīta, biznesa, popkultūras un netradicionālu orientāciju izraisīta modernizācija vien, un lai mūsu laikmets asociējas ar pozitīvām vērtībām.

Šīs atziņas par zinātni, manuprāt, sasaucas ar to, ko nupat savā uzrunā mums sacīja Valsts prezidente. Viņas teiktais zinātniekiem bija kā medus. Gribētos še sveikt arī jauno izglītības un zinātnes ministru Māri Vītolu, kas ir kopā ar mums šajā zālē. Novēlu viņam Zinātņu akadēmijas vārdā panākumus šajā varbūt visgrūtākajā ministra amatā un ceru uz labu sadarbību, lūdzot nepiemirst, ka viņš ir ne tikai Latvijas izglītības, bet arī zinātnes ministrs. Izglītība, augstākā izglītība un zinātne ir vienotas, un tās ir vienotas ar demokrātiju valstī, un tās ir vienotas arī ar modernajām tehnoloģijām un inovācijām.

Īpašs gandarījums mums ir par firmas "Grindeks" iestāšanos par zinātni laikā, kad šis atbalsts mūsu valstī ir visai pieticīgs. "Grindeks" savulaik ir izveidojies toreizējās Zinātņu akadēmijas dzīlēs, ciešā saistībā ar Organiskās sintēzes institūtu, guvis starptautisku reputāciju oriģinālu medikamentu izstrādē un ražošanā (atcerēsimies kaut pretvēža preparātu ftorafūru), nes pirmā latviešu dabaszinātnieka, farmaceita un ārsta Dāvida Hieronīma Grindeļa vārdu. Mūs visus ļoti iepriecina, ka firma atkopjas no Krievijas krīzes radītajām grūtībām un pietiekami stabili veido savu nākotni. Latvijas zinātnieki ir pateicīgi firmai "Grindeks" par daudzkārt pausto atbalstu un labvēlību, par šai veiksmīgajai farmācijas firmai raksturīgo kultūras mecenātismu. Esam pārliecināti par veiksmīgu sadarbību arī turpmāk, par ko runājām arī "Grindeks" mājas lapas atklāšanas reizē. Domāju, ka šāda sadarbība ir likumsakarīga, jo "Grindeks" pats balstās uz zinātnes sasniegumiem un ir ieinteresēts vietējās zinātnes veiksmīgā darbībā. Pateicos visiem "Grindeks" vadītājiem un darbiniekiem, kuru ikdienas darbs darījis iespējamas šīs prēmijas un šo ceremoniju, mūsu šīvakara pulcēšanos. Gribas atgādināt, ka "Grindeks" iespēju robežās ir atbalstījis arī citus kultūras un zinātnes pasākumus — Operu, grāmatu iznākšanu, Farmaceitu dienas un Grindeļa medaļas, arī jauniznākušo grāmatu —"Millennium — skats uz Latviju", kas nupat izdota "Valtera un Rapas" apgādā pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas ierosmes un ietver dažādu jomu Latvijas akadēmisko aprindu cilvēku — zinātnieku, rakstnieku, politiķu skatījumu uz lietām. Tur ir pozitīvas ievirzes domāšana. Šo grāmatu Zinātņu akadēmija dāvina gan šīsdienas balvu laureātiem, gan arī savam uzticamajam partnerim — firmai "Grindeks". Domāju, ka pēc svinīgās ceremonijas un koncerta varēsim kādu brīdi papriecāties, reizē padiskutējot un mazliet nododoties arī Millennium nākotnes vīzijām. Sirsnīgi apsveicu firmas "Grindeks" pārstāvjus, īpaši tos, kas šovakar sēž galerijā, gan firmas gada svētkos, gan Ziemassvētkos, un novēlu laimīgi sagaidīt jauno Millennium, ieejot tajā ar pārliecību un spēku.

Uzruna "Grindeks" balvu pasniegšanā zinātniekiem Lielajā ģildē 1999.gada 18.decembrī

Foto: Haralds Birznieks

Par Latvijas Zinātņu akadēmijas un akciju sabiedrības "Grindeks" balvām

LZA un akciju sabiedrības "Grindeks" 1999. gada balvas Latvijas zinātniekiem:

1. Oļģertam Lielausim — par izcilu veikumu magnētiskās hidrodinamikas attīstībā pasaulē;

2. Edmundam Lukevicam — par mūža ieguldījumu elementorganisko savienojumu pētniecībā un par sadarbības organizēšanu ar publisko a/s "Grindeks";

3. Kārlim Arājam — par visa mūža darbu latviešu folkloristikā.

LZA un akciju sabiedrības "Grindeks" 1999. gada balvas jaunajiem zinātniekiem:

1. Inesei Jaujai — par darbu "Sniega kušanas ūdeņu veidoto iespējami maksimālo plūdu aprēķina metodika";

2. Vilnim Liepiņam — par darbu "Stereoķīmiski homogēnu diribonukleotīdu fosfotioātu un tos saturošu oligonukleotīdu kā ribozīmu aktīvā centra sastāvdaļu sintēze";

3. Ilzei Krūmiņai — par pētījumu "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas reforma Latvijā";

4. Leldei Ozolai — par pētījumu "Latvijas jaunieši vācu gaisa spēku palīgdienestā 1943.–1945. gadā".