Mākslas priekšmetos —viss mūžs

Marta Alberinga 1999.gada 15.decembrī — joprojām spāņu dejas ritmos

Spāņu dejai Marta Alberinga pievērsās pirms septiņdesmit gadiem

Skats uz ekspozīciju Foto: Harijs Burmeistars

Slavenā spāņu deju dejotāja Marta Alberinga savā 90. dzimšanas dienā šā gada jūlijā atdāvināja Latvijai septiņdesmit gadus krāto mākslas priekšmetu kolekciju, pusi no tās novēlot dzimtajai pilsētai Valmierai un otru pusi — Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam. Te 15. decembrī tika atklāta muzejam novēlēto mākslas bagātību izstāde. Kaut gan cienījamā māksliniece vasarā pārcietusi operāciju un viņas dzīvoklī atkārtoti iebrukuši laupītāji, izstādes atklāšanas svētkos viņa rotājās pirms dažām dienām uzšūtajā spānietes tērpā, lika skanēt kastaņetēm un pat uzdejoja. Tā arī neizdevās pasaudzēt mākslinieci un likt viņai apsēsties, kamēr savu vārdu pasaka daudzie apsveicēji. Ar sarkanām rozēm nāca dāmas no Rīgas Latviešu biedrības spāņu klubiņa. "Muchas gracias, mis queridos amigos!" — atsaucās Marta Alberinga. Tieši viņas iespaidā meitenes savulaik pievērsās gan dejai, gan spāņu valodai. Par Martas Alberingas būtisko lomu viņas jaunradē stāsta Džemma Skulme: "Kad manai meitai Martai bija kādi seši gadi, es lūdzu mākslinieci meiteni mazliet paskolot spāņu dejā. Viņa ieradās ar brīnumskaistu spāņu tērpu un visiem aksesuāriem. Mēs bijām pilnīgi sajūsminātas. Tā radās mana glezna "Marta spānietes tērpā" un vēl daudzas gleznas un akvareļi. Kopā ir varbūt trīs simti darbu par spāniešu tēmu."

Savu uzrunu Marta Alberinga sāka ar pateicības vārdiem restauratoriem un muzeja saimniekiem, ar pateicību savam dzīves draugam čellistam Alberingam. ("Viņam bija tā lielā zināšana, kas ir māksla un antīkas lietas. Bet pelnītāja biju es.") Un paldies arī Maskavai: "Nosauca mani par laureāti un izrādīja pa visu Krieviju un Vidusāziju. Esmu dancojusi Jeņisejas zelta raktuvēs un Kuzbasa šahtās, līdz pat Sahalīnai. Divas reizes es 7. novembrī piedalījos svētku koncertā Lielajā teātrī, divas reizes 18. novembrī — mūsu valsts svētkos vēstniecībā Francijā. Dejoju arī Berlīnē un Vīnē."

Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs Martai Alberingai bijis liktenīgs ar to, ka tieši te viņu 1994. gadā ieraudzīja spāņu dejotāju grupa, kad par godu mākslinieces 85. dzimšanas dienai te notika sarīkojums: "Viņi mani laipni ielūdza ciemos, un tā es 86 gadu vecumā pirmo reizi nokļuvu Spānijā. Pavadīju tur trīs nedēļas, un mani visu laiku godināja un slavināja, cienāja un apdāvināja. Tas viņiem maksāja 12 tūkstošus dolāru. Es sacīju, ka visu to aizvedīšu savai mīļajai, mazajai dzimtenei Latvijai. Man spāņu valodā bija uzrakstīta pateicības runa četru lappušu garumā, ko es norunāju no galvas. Vēlāk teica, ka zālē esot daži raudājuši — vai nu par manu spāņu valodas izrunu vai kā, to es nezinu. Tas lai paliek Spānijas ziņā. Bet visu to, kas man dāvināts, es atvedu mājā, un jūs to redzēsit."

Ekspozīcijā ir vairāki simti unikālu mākslas vērtību, sākot ar bezgalsmalkiem rokdarbiem, porcelāna sīkplastiku, vāzēm un galda piederumiem un beidzot ar lustrām un mēbelēm. Un, protams, vēdekļi un pašas mākslinieces darinātie spāniešu tērpi. Bagātīgajā glezniecības kolekcijā ir slavenu vecmeistaru darbi un mūsdienu autoru audekli. Muzeja direktore Klāra Radziņa sola, ka izstāde būs atvērta vismaz gadu. Pēc tam muzejā tiks iekārtota Martas Alberingas istaba.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Izstādes iekārtotāja Ligita Kalniņa:

Martas Alberingas pirmie iespaidi par baletu saistās ar Valmieru un Elvīru Roni, Sankt–pēterburgas ķeizariskās baletskolas absolventi, vienu no pirmajām profesionāli izglītotajām latviešu balerīnām. Rīgā Marta Alberinga mācās klasisko baletu. Pievērsties spāņu dejai ierosina Beatrise Vīgnere, kuras studijā viņa mācās. 1932.gadā mākslinieces personīgajā dzīvē notiek lielas pārmaiņas. Braucot uz kārtējo koncertu, viņa ceļā tiekas ar mūziķi Valfrīdu Alberingu, kas kļūst par mākslinieces dzīvesbiedru. Turpmākos 46 gadus mākslinieki pavada kopā. Valfrīdam Alberingam dzīvē ir trīs mīlestības — Marta, mūzika un mākslas priekšmetu krāšana. 1937.gadā Marta Alberinga dodas uz Franciju pilnveidot spāņu deju prasmi, jo Spānijā tajā laikā ir pilsoņu karš. Parīzē māksliniece mācās pie slavenajiem spāņu deju izpildītājiem Eskudēro, Terezīnas un Deherēras. Tas ir dārgs prieks, jo viena deju stunda pie Eskudēro maksā 60 latu, pie Terezīnas — 20.

Saasinoties starptautiskajai situācijai, Marta Alberinga ir spiesta atgriezties Latvijā. 1940.gada 12.februārī viņa rīko savu pirmo solo deju vakaru. Tas notiek Latviešu biedrības namā. Mākslinieces partneris ir baleta solists Arvīds Ozoliņš. Skatītāju sajūsma un atsaucība ir milzīga, jo redzētais nebija ne ierastās baletizētās spāņu dejas, ne arī salona manierīgais variants. Tās bija īstas spāņu tautas dejas. Ievērojamā deju kritiķe Erna Siliņa otrā dienā rakstīja: "Ārēji šarmanta, viņa gaumīgi izvairās no ārišķībām un lieka skaļuma."

Kara laikā māksliniece bieži viesojas spāņu "Zilās divīzijas" slimnīcā. Spāņiem tā ir saikne ar dzimteni, un viņi Martu Alberingu uzskata par savējo. Pēc kara M.Alberinga strādā Liepājas muzikālajā teātrī par solisti un horeogrāfi. 1947.gadā māksliniece Maskavā piedalās estrādes mākslinieku konkursā un saņem laureātes diplomu. Pēc atgriešanās Rīgā M.Alberinga uzsāk darbu Latvijas Valsts filharmonijā, kurā par mūziķi strādā Valfrīds Alberings.

Frunzē māksliniece iepazīstas ar slaveno pasaules tautu deju izpildītāju čečenu Mahmudu Esambajevu. Viņš lūdz M.Alberingu kļūt par viņa spāņu deju un kasteņešu spēles skolotāju. Vairākus gadus viņi uzstājas kopā. Sešdesmito gadu vidū māksliniece atvadās no skatuves, lai rūpētos par savu smagi slimo māti.

1995.gadā M.Alberingai veltīto izstādi apmeklē grupa spāņu dejotāju, kuri ir bezgala pārsteigti un iepriecināti par to, ka tālajā Latvijā ir cilvēks, kurš zina visu par viņu dejām un kasteņešu spēli. Spānijas valdības ielūgta, dejotāja 1996.gada maijā pirmo reizi mūžā dodas uz Spāniju, kur viņu sumina kā kastaņešu spēles karalieni. "Šīs divas nedēļas, ko es pavadīju Spānijā, ir mana mūža lielākā balva," atzīst māksliniece.

Donja Marta — Volfganga Dārziņa apjūsmotā dejotāja, Mahmuda Esambajeva skolotāja un partnere, Sigismunda Vidberga modele, pasaulslaveno spāņu Eskudēro un Terezīnas skolniece, kastaņešu spēles karaliene, Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmes kavaliere, skaistā tumšmatainā Valmieras meitene — tā ir Marta Alberinga.