Lai darba tirgū valdītu godīgums

Vakar, 10. janvārī, notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Ministru kabineta sēžu zālē — Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes šā gada pirmā sēde

Pēc tās preses konferencē no valdības puses piedalījās labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, arodbiedrības pārstāvēja Andris Kravalis, bet Darba devēju konfederāciju — Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.

Preses konferences ievadā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Andris Kravalis teica:

— Šogad šī ir pirmā NTSP sēde. Mēs izskatījām Darba devēju konfederācijas iesniegtos priekšlikumus. Viens no priekšlikumiem bija grozīt NTSP reglamentu. Grozījumu mērķis bija paplašināt NTSP apakšpadomi. Bija arī ierosinājums izveidot starpinstitucionālu darba grupu, lai cīnītos pret ēnu ekonomiku. Lai to sekmīgi izdarītu, ir jāierobežo nelegālā nodarbinātība, jo netiek maksāti nodokļi. Ir jāveic atbilstošas izmaiņas likumdošanā.

Īpaša uzmanība jāpievērš iedzīvotāju ienākuma nodoklim un sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Arodbiedrības neiestājas pret ierosinājumu būtību vērsties pret ēnu ekonomiku. Bet arodbiedrību puse gribēja dzirdēt no atbildīgo valsts institūciju puses ziņojumu, kas tad ir paveikts. Pamatā tāpēc mēs negribējām, ka izveidojamajai darba grupai uzreiz tiktu formulēti mērķi. Arodbiedrības noteikti vēršas pret ēnu ekonomiku, jo, kā liecina pētījumi, tad tā ir 42% apmērā. Tika rasts kompromiss, izveidota darba grupa, tā apkopos informāciju, kas ir katrai dalībpusei. Sēdē tika arī pieņemts un apstiprināts NTSP gada budžets.

Pēc tam runāja labklājības ministrs Andrejs Požarnovs:

— Šodien mēs izskatījām minētos jautājumus, kā arī apakšpadomes lomu NTSP darbā. Tas ir ļoti vērtīgs priekšlikums. Attiecībā par nelegālās nodarbinātības ierobežošanas pasākumiem jāsaka, ka katra no pusēm veic savu darbu. Valdība ar likumu un normatīvo aktu palīdzību nodrošina priekšnoteikumus, lai gan darba devēji, gan darba ņēmēji būtu ieinteresēti maksāt nodokļus. Mēs katru mēnesi uzklausām Finansu ministrijas un atbildīgo institūciju ziņojumus, kā veicas ar nodokļu iekasēšanu. Atbildība nav vienas institūcijas rokās, tā ir katram sava. Valdība ir atbildīga par labvēlīgu priekšnoteikumu radīšanu, valsts institūcijas par to, lai nodokļi tiktu veiksmīgi iekasēti, sabiedrībā katrs indivīds ir atbildīgs par savu nodokļu nomaksu. Tagad, kad ir mainīts sociālo nodokļu iemaksas princips, mēs redzam, ka cilvēki ir vairāk sākuši domāt par savu nākotni.

Tad runāja Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Teodors Tverijons:

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes šā gada pirmajā sēdē: labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzevičs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs un Ministru prezidents Andris Bērziņš               Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Šodienas sēde pierādīja šo trīs pušu dialoga nepieciešamību, kā arī to, cik tālu esam no ideālas pilnības. Mēs, manuprāt, šodien ilgi un nevajadzīgi runājām, apmierinot arodbiedrību ambīcijas. Tomēr galu galā mums izdevās izveidot jau minēto darba grupu. Ar šo gadu ir samazināta sociālā nodokļa likme par 1%. Valdības deklarācijā ir paredzēta vēl lielāka nodokļa likmes samazināšana, kas, bez šaubām, ir ļoti nozīmīgs faktors ekonomikas attīstībā. Taču, samazinot nodokļu likmes, nedrīkst samazināt reālo sociālo budžetu. Pieņemot lēmumu par nodokļu samazināšanu, ir jābūt garantijām, ka sociālais budžets ne tikai nesamazināsies, bet turpinās pieaugt, jo tikai tā var nodrošināt minimālās darba algas pieaugumu. Bet uzreiz rodas triviālais jautājums, no kurienes ņemt šo naudu? Skaidrs, ka darba algu neviens divas reizes nepalielinās, lai nebūtu lielāki nodokļi. Valstij ir rezerves sociālā budžeta palielināšanai; tā ir nelegālās nodarbinātības samazināšana un tādas likumdošanas radīšana, lai darba devējs nevarētu izvairīties no nodokļu maksāšanas. Bet ir jāizpēta, kuras ir tās nozares, kurās visvairāk plaukst nelegālā nodarbinātība, kurās nozarēs vismazāk tiek iekasēti nodokļi. Kā var pastāvēt uzņēmumi, kuriem ir nodokļu parādi? Vai tas ir pareizi, ka mums ir tik daudz uzņēmumu, kuriem ir atlikta parādu nomaksa? Uz šiem jautājumiem darba grupai būtu jārod atbildes.

Tad preses konferences dalībnieki atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Požarnova kungs, vai tiešām valdība ir izdarījusi visu, lai radītu šos labvēlīgos priekšnosacījumus nodokļu maksāšanai? Jo vēl joprojām ir daudz cilvēku, kas algu saņem aploksnēs.

A. Požarnovs:

— Katru darbu var izdarīt labāk. Taču, manuprāt, nebūtu normāli, ja katram darba devējam un ņēmējam aiz muguras stāvētu finansu inspektors un raudzītos, lai visi nodokļi tiktu nomaksāti. Mums ir jāizveido normāls pašfunkcionējošs valsts attīstības modelis. Ir daudz kas izdarīts. Ir izmainīti sociālās apdrošināšanas principi, motivējot katru strādājošo maksāt nodokli un raudzīties, lai arī darba devējs to maksātu. Sākot reformu, mēs redzējām, ka nodokļu maksātāju skaits pieaug. Mēs samazināsim sociālās apdrošināšanas likmes, samazināsies darba devēja iemaksas un palielināsies darba ņēmēja iemaksas, līdz maksājuma proporcija būs puse uz pusi. Ja darba ņēmējs maksā savu daļu, tad automātiski parādās informācija, vai to ir izdarījis darba devējs. Sociālā nodokļa iekasēšana tagad ir pārgājusi Finansu ministrijas rokās. Salīdzinot sociālā nodokļa iemaksas, kuras cilvēks ir motivēts maksāt, un ienākuma nodokli, tiks sakārtota nodokļu maksāšanas sistēma. Šobrīd ir pieņemts lēmums, ka sociālās garantijas darba ņēmējam tiks izmaksātas no darba devēja deklarētās summas. Šis princips motivēs VID iekasēt pienākošos nodokli. Lielākās problēmas gan ir nevis ar tiem darba devējiem, kas deklarē noteiktu algu saviem darbiniekiem, bet nemaksā nodokļus. Lielākas raizes rada tie darba devēji, kas šo algu nemaz nedeklarē. To uzņēmumu preces, kuros netiek maksāti nodokļi, ir lētākas, līdz ar to radot tirgus izkropļojumu. Valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka no 1. jūlija tiks palielināta minimālā darba alga. Tas nozīmē, ka privātajās struktūrās būs jāuzrāda, ka nodoklis tiek maksāts no šīs summas. Tas radīs gan godīgāku konkurenci darba tirgū, gan būs sociālais miers.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore