Par Baltijas jūras valstu interešu aizstāvību

“Baltijas jūras reģions var kļūt par visdinamiskāko un konkurētspējīgāko reģionu pasaulē, kas būs milzīgs ieguvums visai Eiropas Savienības ekonomikai Lisabonas stratēģijas iedzīvināšanas virzienā. Ziemeļu dimensijai jāpārvēršas par pastāvīgu instrumentu, atzīstot Baltijas jūras reģionu par prioritāti,” uzstājoties Strasbūras šīsnedēļas plenārsesijas ietvaros norādīja Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte.

Ziemeļu dimensijas pozīciju nostiprināšana bija viens no Latvijai svarīgākajiem jautājumiem, kas šonedēļ tika izskatīts Strasbūras plenārsesijas laikā. Baltijas valstis, tai skaitā Latvija, ir Ziemeļu dimensijas dalībvalstis, un šīs programmas attīstība nodrošinātu arī Latvijas ekonomisko izaugsmi. Latvijas prioritātes Ziemeļu dimensijas ietvaros ir infrastruktūras projekti, Baltijas jūras vides aizsardzība, sadarbība izglītībā un zinātnē, kā arī muitas un robežšķērsošanas procedūru optimizēšana.

Starp ieguvumiem, ko Ziemeļu dimensija dotu Eiropas Savienībai, Inese Vaidere minēja arī šobrīd tik aktuālo enerģētikas jautājumu. “Reģiona valstīm izveidojot kopēju enerģētikas tirgu, veicinot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kā arī energoefektivitātes projektus, iespējams mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas. Jaunu enerģētikas projektu veidošanā ir svarīgi iesaistīt visas ieinteresētās ES dalībvalstis un veikt starptautisku ietekmes uz vidi novērtējumu, lai mēs vēlreiz nenonāktu situācijā, kāda pašreiz izveidojusies ar Ziemeļeiropas gāzesvada potenciālo izbūvi,” norādīja deputāte.

Tā kā sadarbības veidošana ar Krieviju ir viens no būtiskiem Ziemeļu dimensijas uzdevumiem, arī šajā jomā Inese Vaidere atgādināja par Baltijas jūras valstu zināmu prioritāti citu valstu vidū. “Jaunajām Ziemeļu dimensijas dalībvalstīm ir ievērojama attiecību vēsture ar Krieviju un uzkrāta pieredze sadarbības veidošanā.”

Plenārsesijas laikā vairāki parlamenta deputāti norādīja: lai Ziemeļu dimensija varētu realizēt savus uzdevumus un attīstīties, tai nepieciešams konkrēts un stabils finansiālais nodrošinājums, jo līdz šim Ziemeļu dimensija saņēmusi līdzekļus no dažādiem ES fondiem.

“Skaidra budžeta līnija ļautu attīstīt ļoti nepieciešamos infrastruktūras projektus – “Rail Baltica” –, Baltijas automaģistrāli un citus,” kā dažus no Latvijas un Baltijas valstu ieguvumiem, darbojoties Ziemeļu dimensijā, minēja Inese Vaidere.

Eiropas Savienības Ziemeļu dimensijas politika tika izveidota 1999.gadā. Ziemeļu dimensija ir Eiropas Savienības ārējo attiecību politikas sastāvdaļa, un tās mērķis ir, izmantojot reģionālās un pārrobežu sadarbības modeli, uzlabot labklājību Eiropas ziemeļu reģionā. Ziemeļu dimensija aptver Baltijas jūras reģionu un Arktikas telpu. Ziemeļu dimensija tiek īstenota Partnerattiecību un sadarbības līguma ar Krieviju, kā arī līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (Norvēģija, Islande) ietvaros. Ziemeļu dimensija ietvaros tiek veidota sadarbība arī ar Kaļiņingradu un Arktikas reģionu.

Ziemeļu dimensijas prioritātes:

– ekonomika, uzņēmējdarbība un infrastruktūra,

– cilvēkresursi, izglītība, zinātniskā pētniecība un veselība,

– vide, kodoldrošība un dabas resursi,

– pārrobežu sadarbība un reģionālā attīstība,

– tieslietas un iekšlietas.

Džoanna Eglīte, EP deputātes I.Vaideres asistente