Likumprojekts

Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas likums

Saeimas dok. nr.1345; likumprojekts nr.415

Ministru kabineta 1999. gada 30. novembra sēdē akceptēts (prot. nr.67; 4.§)

un 8. decembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants.

Šis likums nosaka Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (turpmāk — Komisija) izveidošanu un darbību.

2.pants.

(1) Komisija ir neatkarīga koleģiāla valsts institūcija, kas atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem darbojas Latvijas Republikas vārdā, regulējot finansu un kapitāla tirgu un tā dalībniekus.

(2) Komisija patstāvīgi veic tai ar likumu uzticētos uzdevumus un atbild par to izpildi. Komisija savā darbībā nav pakļauta valdības vai tās institūciju lēmumiem.

3.pants.

(1) Komisija ir juridiska persona, kuras tiesībspēja un rīcībspēja atbilst šajā un citos likumos paredzētajiem uzdevumiem. Komisijai ir nošķirta manta un patstāvīga bilance.

(2) Komisijai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un Komisijas pilnu nosaukumu, kā arī cita atribūtika un norēķinu konts Valsts kasē.

4.pants.

(1) Komisija uzrauga finansu un kapitāla tirgu un tā dalībniekus.

(2) Finansu un kapitāla tirgus dalībnieki ir kredītiestādes, apdrošinātāji, privātie pensiju fondi, apdrošināšanas starpnieki, biržas, depozitāriji, brokeru sabiedrības, brokeri, ieguldījumu konsultanti un ieguldījumu sabiedrības.

5.pants.

Finansu un kapitāla tirgus dalībniekiem ir saistoši Komisijas izdotie noteikumi un rīkojumi par finansu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību regulējošām prasībām un finansu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību. Komisijas izdotie noteikumi un rīkojumi, kas ir saistoši visiem finansu un kapitāla tirgus dalībniekiem, tiek publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

II nodaļa. Komisijas mērķi, galvenās funkcijas un tiesības

6.pants.

Komisijas darbības mērķis ir ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzība un finansu un kapitāla tirgus attīstības un stabilitātes veicināšana.

7. pants.

Komisijas galvenās funkcijas ir:

1) izstrādāt noteikumus un rīkojumus par finansu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību regulējošām prasībām un finansu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību;

2) kontrolēt likumu un Komisijas izdoto noteikumu un rīkojumu izpildi un uzraudzīt finansu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību;

3) noteikt kvalifikācijas un atbilstības prasības finansu un kapitāla tirgus dalībniekiem un to amatpersonām;

4) noteikt finansu un kapitāla tirgus dalībnieku licencēšanas un reģistrēšanas kārtību;

5) apkopot un analizēt ar finansu un kapitāla tirgu saistīto informāciju (datus) un publicēt to;

6) sadarboties ar ārvalstu finansu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijām un piedalīties starptautiskajās finansu un kapitāla tirgus uzraudzības institūciju organizācijās.

8.pants.

(1) Pildot šā likuma 7.pantā minētās funkcijas, Komisijai ir tiesības:

1) pieņemt finansu un kapitāla tirgus dalībniekiem saistošus noteikumus un rīkojumus;

2) pieprasīt un saņemt no finansu un kapitāla tirgus dalībniekiem attiecīgo funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju;

3) noteikt ierobežojumus finansu un kapitāla tirgus dalībnieku darbībai;

4) organizēt un veikt administratīvas izziņas darbības, lai pārbaudītu finansu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības atbilstību normatīvajiem aktiem;

5) piemērot normatīvajos aktos paredzētās sankcijas finansu un kapitāla tirgus dalībniekiem un to amatpersonām, ja tiek pārkāpti normatīvie akti;

6) piedalīties finansu un kapitāla tirgus dalībnieku pārvaldes institūciju sēdēs;

7) ierosināt sasaukt finansu un kapitāla tirgus dalībnieku pārvaldes institūciju sēdes un noteikt tajās izskatāmos jautājumus;

8) pieprasīt un saņemt bez maksas jebkuru tās funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra un citām valsts institūcijām;

9) sadarboties ar ārvalstu finansu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijām un pēc savstarpējas vienošanās apmainīties ar informāciju, kas nepieciešama likumā noteikto uzdevumu veikšanai.

(2) Komisija ir tiesīga veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu likumā noteiktās funkcijas.

III nodaļa. Komisijas, Latvijas Bankas un Finansu ministrijas sadarbība

9.pants.

(1) Komisija ne retāk kā reizi ceturksnī sniedz Latvijas Bankai un Finansu ministrijai informāciju par situāciju finansu un kapitāla tirgū.

(2) Komisija nekavējoties rakstiski informē Latvijas Bankas prezidentu un finansu ministru par atsevišķa finansu un kapitāla tirgus dalībnieka faktisko maksātnespēju vai maksātnespējas iestāšanās iespējamību, kas saistīta ar īslaicīgām likviditātes problēmām. Komisija ir tiesīga lūgt Latvijas Banku izsniegt kredītiestādēm kredītu pret ķīlu.

(3) Pēc Latvijas Bankas prezidenta rakstiska pieprasījuma Komisija sniedz informāciju par atsevišķu kredītiestāžu finansiālo stāvokli.

(4) Komisija, Latvijas Banka un Finansu ministrija saskaņā ar savstarpēju rakstisku vienošanos apmainās ar informāciju, kuras sniegšana nav noteikta šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā un kura nepieciešama normatīvajos aktos noteikto Komisijas, Latvijas Bankas un Finansu ministrijas funkciju veikšanai.

(5) Šajā pantā minētā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

IV nodaļa. Komisijas izveidošana un pārvalde

10.pants.

Komisiju pārvalda direktoru padome (turpmāk — Padome).

11.pants.

Padome Komisijas vārdā apstiprina finansu un kapitāla tirgus dalībniekiem saistošus noteikumus.

12.pants.

(1) Padomes sastāvā ir septiņi cilvēki: Komisijas priekšsēdētājs (turpmāk — Priekšsēdētājs), viņa vietnieks un pieci Padomes locekļi.

(2) Priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima pēc finansu ministra un Latvijas Bankas prezidenta kopīga priekšlikuma.

(3) Padomes locekļus amatā ieceļ Saeima pēc Priekšsēdētāja priekšlikuma.

13.pants.

(1) Padomes locekļu pilnvaru laiks ir septiņi gadi.

(2) Ja Priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai kāds no Padomes locekļiem pirms noteiktā laika atstāj amatu vai tiek atsaukts no tā, viņa vietā uz atlikušo termiņu ieceļams jauns Padomes loceklis.

(3) Pirms šā panta pirmajā daļā minētā termiņa Saeima atsauc no amata Priekšsēdētāju, viņa vietnieku un Padomes locekļus tikai tad, ja:

1) ir saņemts attiecīgās personas iesniegums par atkāpšanos no amata;

2) ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums, ar kuru Priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai Padomes loceklis ir notiesāts par noziedzīgu nodarījumu;

3) Priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai Padomes loceklis nepārtraukti vairāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nevar pildīt savus amata pienākumus.

14.pants.

(1) Padomes sēdes sasauc un vada Priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā — Priekšsēdētāja vietnieks.

(2) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā četri Padomes locekļi, no kuriem viens ir Priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

(3) Katrs Padomes loceklis tiesīgs ar rakstisku motivētu iesniegumu pieprasīt Padomes sēdes sasaukšanu.

(4) Padomes sēdes sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi mēnesī.

15.pants.

(1) Padome pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

(2) Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties finansu ministrs un Latvijas Bankas prezidents vai viņu rakstiski pilnvarotas personas.

(3) Padomes sēdes protokolu paraksta visi Padomes locekļi, kas piedalījušies sēdē.

(4) Ja kāds no Padomes locekļiem nepiekrīt Padomes lēmumam un balso pret to, viņa viedokli ieraksta sēdes protokolā un viņš par Padomes lēmumu nav atbildīgs.

16.pants.

Tikai Padome ir tiesīga:

1) apstiprināt finansu un kapitāla tirgus uzraudzības stratēģiju;

2) apstiprināt finansu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību regulējošus noteikumus un izdot visiem vai atsevišķiem finansu un kapitāla tirgus dalībniekiem saistošus rīkojumus;

3) izsniegt speciālo atļauju (licenci) un sertifikātu darbībai finansu un kapitāla tirgū;

4) apturēt un atjaunot izsniegtās speciālās atļaujas (licences) un sertifikāta darbību;

5) anulēt izsniegto speciālo atļauju (licenci) un sertifikātu;

6) pieņemt lēmumu par sankciju piemērošanu pret personām, kas pārkāpušas finansu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvos aktus;

7) noteikt finansu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu lielumu Komisijas darbības finansēšanai;

8) apstiprināt Komisijas struktūru, Komisijas nolikumu un tās struktūrvienību nolikumus;

9) apstiprināt Komisijas gada budžetu;

10) noteikt Komisijas darbinieku atalgojumu;

11) apstiprināt Komisijas darba pārskatu;

12) apstiprināt Komisijas informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas, izplatīšanas un iznīcināšanas kārtību;

13) pieņemt lēmumu par sadarbības līgumu slēgšanu ar Latvijas Banku un ārvalstu finansu uzraudzības institūcijām par apmaiņu ar informāciju finansu un kapitāla tirgus uzraudzībai un regulēšanai.

17.pants.

(1) Priekšsēdētājs vada Komisiju un atbild par tās darba organizāciju. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Priekšsēdētāja vietnieks.

(2) Priekšsēdētājs pieņem darbā un atbrīvo no darba Komisijas darbiniekus.

(3) Priekšsēdētājs pārstāv Komisiju attiecībās ar citām valsts pārvaldes institūcijām, finansu un kapitāla tirgus dalībniekiem un starptautiskajām organizācijām.

V nodaļa. Komisijas amatpersonu un darbinieku atbildība

18.pants. 

(1) Komisijas amatpersonas ir Padomes locekļi, ieskaitot Priekšsēdētāju un viņa vietnieku, Komisijas struktūrvienību vadītāji, kā arī citi darbinieki saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu. Priekšsēdētājs apstiprina to darbinieku sarakstu, kuri atzīstami par amatpersonām.

(2) Komisijas amatpersonu uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus, pienākumus un atbildību nosaka Korupcijas novēršanas likums.

19.pants.

(1) Priekšsēdētājam, viņa vietniekam, Padomes locekļiem, Komisijas struktūrvienību vadītājiem un darbiniekiem pienākumu pildīšanas laikā un trīs gadus pēc tam, kad ir izbeigtas darba un cita veida līgumattiecības ar Komisiju, ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ziņas vai jebkādu ar Komisijas uzdevumiem saistītu informāciju, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nav apstiprinājusi Padome.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgas par ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgu izpaušanu un par zaudējumiem, kas trešajām personām radušies Komisijas darbinieku prettiesiskas rīcības dēļ.

VI nodaļa. Komisijas finansēšana

20.pants.

(1) Komisijas darbība tiek finansēta no finansu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumiem Padomes noteiktajā apmērā, kas nepārsniedz šajā likumā noteikto apmēru. Finansu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumi tiek ieskaitīti Komisijas kontā un ir izmantojami vienīgi Komisijas darbības finansēšanai.

(2) Ārvalstu finansu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pastāvīgās pārstāvniecības un filiāles, kuras Latvijas Republikā veic uzņēmējdarbību kā viens no finansu un kapitāla tirgus dalībniekiem, maksājumus izdara šā likuma 21.pantā noteiktajā kārtībā.

21.pants.

Komisijas ieņēmumus veido:

1) apdrošinātāja maksājumi Komisijas uzturēšanai no apdrošinātāju ceturksnī saņemto apdrošināšanas prēmiju kopsummas:

a) 0,4 % — no dzīvības apdrošināšanas operācijām ar uzkrājuma veidošanu;

b) 0,2 % — no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas operācijām;

c) 0,7 % — no pārējām apdrošināšanas operācijām;

2) privāto pensiju fonda maksājumi Komisijas uzturēšanai — 0,4 % apmērā no pensiju plānu dalībnieku un to labā ceturksnī veiktajām iemaksām privāto pensiju fondu licencētos pensiju plānos;

3) kredītiestādes maksājumi Komisijas uzturēšanai — 0,033 % apmērā no kredītiestādes vidējā aktīvu apjoma ceturksnī;

4) brokeru sabiedrības maksājumi Komisijas uzturēšanai – 1 % apmērā no brokeru sabiedrības darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk kā 2000 latu gadā;

5) biržas maksājumi Komisijas uzturēšanai – 2 % apmērā no biržas darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk kā 5000 latu gadā;

6) depozitārija maksājumi Komisijas uzturēšanai – 2 % apmērā no depozitārija darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk kā 5000 latu gadā;

7) ieguldījumu sabiedrības maksājumi Komisijas uzturēšanai – 0,033 % apmērā no ieguldījumu sabiedrības pārvaldījumā esošo ieguldījumu fondu ceturkšņa vidējo aktīvu apmēra, bet ne mazāk kā 2500 latu gadā;

8) ieņēmumi no Komisijas sniegtajiem pakalpojumiem.

22.pants.

(1) Finansu un kapitāla tirgus dalībnieki katru ceturksni iesniedz Komisijā darbības pārskatu un līdz ceturksnim sekojošā mēneša trīsdesmitajam datumam veic maksājumus Komisijas uzturēšanai. Komisija izdod noteikumus par darbības pārskatu iesniegšanas un maksājumu aprēķināšanas kārtību.

(2) Finansu un kapitāla tirgus dalībnieka maksājumus Komisijas uzturēšanai ieskaita finansu un kapitāla tirgus dalībnieka izdevumos.

23.pants.

Par nokavētu vai nepilnīgu naudas līdzekļu pārskaitījumu Komisijas kontā tiek aprēķināta nokavējuma nauda par katru nokavēto maksājuma dienu 0,05 % apmērā no nesamaksātās summas.

24.pants.

Gada beigās Komisijas kontos esošo līdzekļu atlikumi paliek Komisijas rīcībā un tiek izmantoti nākamajā gadā Padomes apstiprinātā budžeta izdevumu finansēšanai.

VII nodaļa. Komisijas darbības kontrole

25.pants.

Komisija reizi gadā ne vēlāk kā līdz 1.jūnijam iesniedz Saeimā rakstisku pārskatu par savu iepriekšējā gada darbu un zvērināta revidenta pārbaudītu pilnu finansu pārskatu.

Pārejas noteikumi

1. Līdz 2001.gada 30.jūnijam tiek apvienota Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde, Vērtspapīru tirgus komisija un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija.

2. Komisija darbu sāk 2001.gada 1.jūlijā.

3. Komisija ir Vērtspapīru tirgus komisijas un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas tiesību, pienākumu un saistību pārņēmēja un Latvijas Bankas tiesību, pienākumu un saistību pārņēmēja kredītiestāžu uzraudzības jomā.

4. Priekšsēdētājs līdz 2000.gada 30.aprīlim izstrādā Komisijas budžeta projektu 2001.gadam. Komisijas izveidošanas un darbības uzsākšanas izdevumi tiek segti proporcionāli no Latvijas Bankas, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas un Vērtspapīru tirgus komisijas līdzekļiem.

5. Laikposmā no 2001.gada 30.jūnija līdz 2006.gada 31.decembrim Komisijas darbību finansē no finansu un kapitāla tirgus dalībnieku, valsts budžeta un Latvijas Bankas maksājumiem:

1) ar kredītiestāžu uzraudzību saistītos izdevumus:

a) 2001., 2002. un 2003.gadā 100 % apmērā sedz Latvijas Banka;

b) 2004.gadā 80 % apmērā sedz Latvijas Banka, bet 20% apmērā — kredītiestādes atbilstoši šā likuma VI nodaļas noteikumiem;

c) 2005.gadā 50 % apmērā sedz Latvijas Banka, bet 50 % apmērā — kredītiestādes atbilstoši šā likuma VI nodaļas noteikumiem;

d) 2006.gadā 20 % apmērā sedz Latvijas Banka, bet 80 % apmērā — kredītiestādes atbilstoši šā likuma VI nodaļas noteikumiem;

2) ar apdrošināšanas uzraudzību saistītos izdevumus sedz apdrošinātāji atbilstoši šā likuma VI nodaļas noteikumiem;

3) ar vērtspapīru tirgus un privāto pensiju fondu uzraudzību saistītos izdevumus:

a) 2001.gadā 100 % apmērā sedz no valsts budžeta;

b) 2002.gadā 80 % apmērā sedz no valsts budžeta, bet 20 % apmērā — finansu un kapitāla tirgus dalībnieki atbilstoši šā likuma VI nodaļas noteikumiem;

c) 2003.gadā 60 % apmērā sedz no valsts budžeta, bet 40 % apmērā — finansu un kapitāla tirgus dalībnieki atbilstoši šā likuma VI nodaļas noteikumiem;

d) 2004.gadā 40% apmērā sedz no valsts budžeta, bet 60 % apmērā — finansu un kapitāla tirgus dalībnieki atbilstoši šā likuma VI nodaļas noteikumiem;

e) 2005.gadā 20 % apmērā sedz no valsts budžeta, bet 80 % apmērā — finansu un kapitāla tirgus dalībnieki atbilstoši šā likuma VI nodaļas noteikumiem;

f) 2006.gadā 100 % apmērā sedz finansu un kapitāla tirgus dalībnieki atbilstoši šā likuma VI nodaļas noteikumiem.

6. Ar 2007.gadu Komisijas darbību pilnā apmērā finansē no finansu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumiem.

7. Ar 2001.gada 1.jūliju spēku zaudē likums "Par Vērtspapīru tirgus komisiju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 14.nr.; 1998, 23.nr.).

 

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Pašlaik finansu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību veic: Vērtspapīru tirgus komisija, apdrošināšanas uzraudzības inspekcija un Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde. Šo uzraudzības institūciju sadarbība nav pietiekami optimāla un bieži vērojama darbības dublēšanās. Piemēram, publiska apdrošināšanas akciju sabiedrība vienlaikus sniedz finansu pārskatus divām uzraudzības institūcijām (Vērtspapīru tirgus komisijai un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai). Nenotiek pilnvērtīga informācijas apmaiņa un darbības koordinācija, jo to ierobežo spēkā esošie likumi.

Ņemot vērā iepriekš minēto un citu valstu pieredzi finansu un kapitāla tirgus uzraudzības jomā, ar Ministru kabineta 1997. gada 6. augusta rīkojumu Nr. 404 tika izveidota Kapitāla tirgus valsts uzraudzības konsolidācijas nepieciešamības un izpētes vadības darba grupa, kura izstrādāja Vienotā kapitāla tirgus uzraudzības koncepciju. Iepriekšminētā koncepcija tika akceptēta Ministru kabineta 1998. gada 20. jūnija sēdē (protokols Nr. 32, 14.§) un tā paredz apvienot vienā institūcijā Vērtspapīru tirgus komisiju, Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju un Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldi. Ar Ministru kabieneta 1998. gada 25. augusta rīkojumu Nr. 264 tika izveidota darba grupa likuma par vienotas kapitāla tirgus uzraudzības institūcijas izveidi un darbību, izstrādei.

Likumprojekta būtība ir noteikt finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas funkcijas un kompetenci. Izstrādājot likumprojektu, tika ņemtas vērā Eiropas Savienības direktīvu prasības, kā arī Eiropas Savienības valstu (Lielbritānijas, Dānijas, Zviedrijas, Vācijas) prakse, kas parāda vienotas un neatkarīgas finansu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijas nepieciešamību.

Likumprojekts paredz, ka finansu un kapitāla tirgus dalībnieku (brokeru sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību, kredītiestāžu, ieguldījumu sabiedrību, privāto pensiju fondu u.c. tirgus dalībnieku) regulēšanu un uzraudzību veiks viena institūcija — Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija, kas būs esošo uzraudzības institūciju tiesību, pienākumu un saistību pārņēmēja.

Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas pārvaldi veiks direktoru padome septiņu cilvēku sastāvā. Padomes locekļus amatā iecels Saeima, un to pilnvaru laiks būs septiņi gadi.

Ir paredzēts, ka finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija darbu uzsāks 2001. gada 1. jūlijā. Laikā no 2001. gada līdz 2007. gadam komisija tiks finansēta no valsts budžeta, Latvijas Bankas maksājumiem un apdrošināšanas sabiedrību maksājumiem, pakāpeniski pārejot uz pilnīgu tirgus dalībnieku finansējumu.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Vienotas finansu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijas izveide:

— dos iespēju stabilizēt finansu un kapitāla tirgus attīstību un drošāk aizsargāt to pret iespējamiem satricinājumiem;

— pilnvērtīgāk nodrošinās ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību, jo būs tikai viena institūcija, kur minētajām personām iesniegt sūdzības un pieprasījumus;

— dos iespēju ātri reaģēt uz izmaiņām tirgū;

— mazinās kopējās izmaksas;

— veicinās sadarbību ar finansu un kapitāla tirgus dalībniekiem un vienkāršos tirgus dalībnieku darbību, jo turpmāk dalībniekiem būs tikai viena institūcija, kurai jāsniedz finansu pārskati un cita normatīvajos aktos prasītā informācija.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju paredzēts izveidot līdz 2001. gada 30. jūnijam un tās izveidošanu un darbības uzsākšanu paredzēts finansēt no valsts budžeta.

Saskaņā ar izstrādāto likumprojektu, Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju ar 2007. gadu paredzēts finansēt no finansu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumiem Komisijas uzturēšanai. Likumprojekts paredz pārejas periodu no 2001. gada līdz 2007. gadam, kurā Komisija daļēji tiek finansēta no valsts budžeta, Latvijas Bankas maksājumiem un tirgus dalībnieku maksājumiem. Attiecīgi pa gadiem tiek samazināts Latvijas Bankas un valsts budžeta finansējums un palielināts tirgus dalībnieku maksājumu apmērs. Sākot ar 2007. gadu, komisija pilnībā tiek finansēta no tirgus dalībnieku maksājumiem.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Nepieciešams izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, kas regulē kredītiestādes, vērtspapīru tirgu un apdrošināšanas sabiedrības, ņemot vērā vienotas finansu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijas izveidi, un tas ir likums "Par vērtspapīriem", Hipotekāro ķīlu zīmju likums, likums "Par ieguldījumu sabiedrībām", likums "Par akciju sabiedrībām", likums "Par Latvijas Banku", Kredītiestāžu likums, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums, likums "Par privātajiem pensiju fondiem", Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, Civilprocesa likums, fizisko personu noguldījumu garantiju likums, likums "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju", likums "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu".

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

EK normatīvie akti neregulē finansu un kapitāla tirgus uzraudzības institūciju izveidi un struktūru. Direktīvas, kuras regulē finansu un kapitāla tirgus darbību un nosaka prasības finansu un kapitāla tirgus dalībniekiem, paredz to jautājumu loku, kuru regulēšanu un uzraudzību veic attiecīga valsts uzraudzības institūcija.

Eiropas Savienības 1992. gada 6. aprīļa direktīva Nr. 92/30/EEC nosaka nepieciešamību uzraudzīt kredītiestādes visā to darbības kopumā, kas praksē nozīmē finansu un kapitāla tirgus dalībnieku vienotu uzraudzību, jo kredītiestādes vienlaikus veic Kredītiestāžu likumā un likumā "Par vērtspapīriem" regulētās darbības, un šo darbību uzraudzību nodrošina Latvijas Banka un Vērtspapīru tirgus komisija.

Likumprojektā ir iestrādātas 1995. gada 29. jūnija Eiropas parlamenta un padomes direktīvas Nr. 95/26/EC, ar kuru tiek izdarīti grozījumi direktīvās Nr. 77/780/EEC un 89/646/EEC kredītiestāžu jomā, direktīvās 73/239/EEC un 92/49/EEC nedzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvās 79/267/EEC un 92/96/EEC dzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvā 93/22/EEC ieguldījumu kompāniju jomā un direktīvā 85/611/EEC par noteikumiem kolektīviem ieguldījumiem brīvi pārvedamos vērtspapīros (UCIT’s) ar mērķi pastiprināt atbilstošu uzraudzību prasības attiecībā uz profesionālās informācijas konfidencialitātes nodrošināšanu un kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa starp uzraudzības institūciju un citām valsts institūcijām.

Likumprojekts ir izstrādāts atbilstoši EK normatīvo aktu prasībām un pašreizējām Eiropas Savienības nostādnēm finansu un kapitāla tirgus uzraudzības jomā.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Minētais likumprojekts paredz apvienot pašreiz esošās institūcijas, kas katra atsevišķi veic noteikta finansu un kaptiāla tirgus sektora uzraudzību, un izveidot vienotu uzraudzības institūciju, kas veiks visa finansu un kapitāla tirgus uzraudzību. Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija būs tieši atbildīga Saeimai un katru gadu sniegs tai rakstisku pārskatu par iepriekšējā gada darbību.

Finansu ministrs E.Krastiņš