Lai novērstu negodīgumu alus tirgū

Parakstīts Valsts ieņēmumu dienesta, Galvenās muitas pārvaldes un Latvijas Alus darītāju savienības Savstarpējās sadarbības memorands

Ja cilvēkam pietiek laika un pacietības, lai pastaigātu pa tirgu un pavērotu tur piedāvāto preču klāstu, viņš no pārsteiguma var apmulst — cik daudz neredzētu izstrādājumu te var iepazīt! Bet, ja papēta cītīgāk, atklājas, ka daudziem no tiem nevar noteikt nedz ražotāju, nedz izplatītāju, par derīguma termiņiem pārtikas precēm nemaz nerunājot. Nezināmas izcelsmes prece ir pārpludinājusi tirgu.

Arī alus darītāji pērn izjutuši negodīgo konkurentu radīto zaudējumu sūro garšu. Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana izraisīja nelegālā biznesa attīstības tempa strauju kāpumu. Pagājušā gada sākumā tirgū bija nopērkamas piecas šķirnes nezināmas izcelsmes šķidruma, ko negodīgas peļņas tīkotāji atļāvās dēvēt par alu, bet gada beigās divlitru plastmasas pudeļu etiķešu izgatavotāju izdoma bija uzņēmusi desmitkārt straujākus apgriezienus, jo tirgū varēja nopirkt gandrīz piecdesmit tā sauktā alus šķirnes. Diez vai šīs produkcijas patērētāji kaut reizi aizdomājās par to, ka, iegādājoties nezināmas izcelsmes surogātu, viņi nodara postu gan sev, gan valstij - savu veselību apdraudot un nodokļu nemaksātājus atbalstot.

Lai novērstu nelegālu preču un kravu ieplūšanu Latvijā un nelegālu tirdzniecību, veicinātu legālo preču plūsmu un tirdzniecību, kā arī lai sekmētu uzņēmējdarbību, vakar, 10. janvārī, VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks, Galvenās muitas pārvaldes direktors Aivars Krastiņš, Latvijas Alus darītāju savienības prezidents Jānis Dūklavs un viceprezidenti Vitālijs Gavrilovs un Modris Goba parakstīja Savstarpējās sadarbības memorandu.

Preses konferencē pēc Sadarbības memoranda parakstīšanas: Latvijas Alus darītāju savienības viceprezidenti Vitālijs Gavrilovs un Modris Goba un prezidents Jānis Dūklavs; Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks un Galvenās muitas pārvaldes direktors Aivars Krastiņš

Pirms memoranda parakstīšanas klātesošos uzrunāja visas amatpersonas. A. Sončiks uzsvēra, ka sadarbības galvenais mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību un novērst konkurences izkropļošanu. Asociētie alus darītāji nodokļos samaksā ap 11 miljoniem latu gadā. Zinot, ka pēdējā laikā strauji pieaudzis šī biznesa nelikumīgo pārstāvju skaits, var aplēst, ka garām valsts kasei aiziet otri 11 miljoni. A. Sončiks apliecināja, ka VID alus ražotājus atbalstīs, nodrošinot kontroles pasākumus. Viņš pauda cerību, ka pēc pusgada, uz Jāņiem tiekoties, jau varēs apkopot pozitīvus un nozīmīgus sadarbības rezultātus.

J. Dūklavs pamatoja, kādēļ Latvijas Alus darītāju savienība ierosināja izveidot sadarbības līgumu ar valsts institūcijām. Alus darītāju asociācija pēdējos gados konstatējusi, ka alus tirgū valda negodīga konkurence. Lai to mazinātu, palīgā jālūdz gan VID, gan muita. Alus ražotāji savukārt piedāvā savu laboratoriju pakalpojumus dzērienu kvalitātes noteikšanai un dīleru, kas perfekti pārzina alus tirgu, dienestu. Alus darītāji ir gatavi apmācīt cilvēkus no VID un muitas, lai tie labāk pazītu produktu. Ja sadarbība būs auglīga, ieguvēji būs gan valsts, gan alus darītāji, gan sabiedrība, kas lietos tikai labu un kvalitatīvu alu.

A. Krastiņš pozitīvi novērtēja to, ka memorandu paraksta ne vien muita un uzņēmējs, kā tas notiek visbiežāk, bet arī VID. Runājot par nelegālo tirdzniecību, parasti par peramo zēnu padara muitu, kas nespēj novērst kontrabandas preču ieplūšanu valstī. Pareizāk būtu runāt par nezināmas izcelsmes preci, jo nelegāla tirdzniecība notiek arī ar pašu valstī negodīgi saražotu preci. A. Krastiņš atzina, ka sadarbības līgumi ar uzņēmējiem ir ļoti nozīmīgi, jo katrai preču grupai ir sava specifika, ko vislabāk pārzina tās ražotājs. Muitnieks objektīvi nespēj būt universāls lietpratējs jebkurā jomā. Tādēļ muita labprāt izmantos Latvijas Alus darītāju savienības piedāvājumu — apgūt alus pazīšanas nianses.

M. Goba secināja, ka ekonomiskais patriotisms alus darītāju vidū ir diezgan vājš. Aizvien mazāk paliek to ražotāju, kas alu dara no Latvijā audzētiem miežiem. Ja viss alus Latvijā tiktu ražots no pašu audzētiem miežiem, pieaugtu gan darbavietu, gan nodokļu maksātāju skaits, līdz ar to vispārējais labklājības līmenis. Diemžēl tādu ražotāju, kas domā par kopēju labumu, nav daudz. Turpretī nelegālā biznesa pārstāvji kļūst aizvien nekaunīgāki. Jācer, ka veiksmīgas sadarbības rezultātā šos darboņus izdosies piebremzēt.

Arī V. Gavrilovs atzina, ka alus darītāju, tāpat kā jebkura uzņēmēja, pienākums ir rūpēties par valsts kopējo attīstību un labklājību. Finansu ministrijas pētījums liecina, ka ēnu ekonomikas īpatsvars mūsu valstī pārsniedz 40 procentus. Ekonomiski attīstītās valstīs ēnu ekonomika sasniedz desmit līdz divdesmit procentus. Ja sadarbības rezultātā izdosies mazināt ēnu ekonomikas apjomu Latvijā, tad kopīgi uzsāktā ceļa virziens būs bijis pareizais. Jācer, ka tā būs.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV