Konkurences padomes lēmums Nr.114
Publiskojamā versija
Rīgā 2006.gada 11.oktobrī (prot. Nr.58, 7.§)
Par tirgus dalībnieku apvienošanos
Lieta Nr.1432/06/05/13
Par SIA “LUKoil Baltija R” 12.06.2006. ziņojumu par apvienošanos
Konkurences padome 2006.gada 13.jūnijā saņēma SIA “LUKoil Baltija R” (turpmāk – LUKoil) 12.06.2006. ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos (turpmāk – Ziņojums) saistībā ar degvielas uzpildes stacijas (turpmāk – DUS) nomu no SIA “Liepiņš”. Saskaņā ar Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumiem Nr.897 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos” Ziņojums bija uzskatāms par pilnīgu, tādējādi, pamatojoties uz Konkurences likuma 16.panta pirmo daļu, Konkurences padome par pilnīga Ziņojuma saņemšanas dienu uzskata 2006.gada 13.jūniju.
Pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktu, 15.panta pirmo un otro daļu un 16.panta pirmo daļu, Konkurences padome 2006.gada 12.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.73 (prot.Nr.42, 5§) par papildu izpētes uzsākšanu lietā saistībā ar vairākiem iespējamajiem konkrētajiem ģeogrāfiskajiem tirgiem, kuros apvienošanās rezultātā iespējamas koncentrācijas izmaiņas.
Lai izvērtētu konkrēto ģeogrāfisko tirgu kā autoceļu A6 un noteiktu konkrētā tirgus dalībniekus, kuriem pastāv pietiekami līdzīgi konkurences apstākļi, Konkurences padome veica degvielas mazumtirgotāju, autopārvadātāju un citu ar transporta nozari saistītu juridisko personu (Autotransporta direkcija, Autopārvadātāju asociācija “Latvijas Auto”, Latvijas auto moto biedrība) aptauju par degvielas mazumtirgotāju konkurentiem un klientiem, autopārvadātāju ieradumiem un prioritātēm, izvēloties konkrētu DUS degvielas iegādei, kā arī veica autoceļa A6 apsekošanu.
Konkurences padome ieguva papildu informāciju no degvielas mazumtirgotājiem – SIA “Aparts”, LUKoil, Maksātnespējīgā privatizējamā valsts akciju sabiedrība “Latvijas nafta”, SIA “JLA”, SIA “Salas T”, SIA “Liepiņš”, SIA “Neste Latvija”, SIA “OS Operators”, SIA “Astarte–Nafta”, SIA “Elama B”, SIA “Vektors V”, A/S “Virši–A”, SIA “Stārastāni”, SIA “RNS–D”, SIA “Latvija Statoil”, SIA “RusLatNafta”, SIA “Darzbet”.
Izvērtējot Ziņojumā ietverto un papildus iegūto informāciju, Konkurences padome
konstatēja:
1. LUKoil ir LR Uzņēmumu reģistrā ar vienotās reģistrācijas Nr.40003134777 reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras vienīgais dalībnieks ir Nīderlandes kompānija “LUKoil Europe Holdings B.V.” un kuras galvenie darbības virzieni ir degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība, autodegvielas mazumtirdzniecība, naftas pārstrādes produktu ražošana, kravu iekraušana un izkraušana u.c. darbības saskaņā ar statūtiem. Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) izsniedzis LUKoil speciālo atļauju (Sērija BM Nr.00000000101) naftas produktu mazumtirdzniecībai, kura ir beztermiņa un derīga no 2004.gada 3.septembra.
SIA “Liepiņš” ir LR Uzņēmumu reģistrā ar vienotās reģistrācijas Nr.40003225559 reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras dalībnieki ir divas fiziskas personas un kuras viens no darbības virzieniem ir automobiļu degvielas mazumtirdzniecība, kā arī citas darbības saskaņā ar statūtiem. VID izsniedzis SIA “Liepiņš” speciālo atļauju (Sērija BM Nr.0000000363) naftas produktu mazumtirdzniecībai. Atļauja derīga no 2004.gada 23.februāra līdz 2007.gada 23.februārim.
Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 1.punktā noteikts, ka tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu saskaņā ar šā likuma 16.pantu, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu. LUKoil neto apgrozījums, kas aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumiem Nr.897 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos” (bet neņemot vērā LUKoil mātes uzņēmuma apgrozījumu pasaulē), ir Ls 86530 145, kas pārsniedz Konkurences likumā noteikto slieksni, tādēļ LUKoil un SIA “Liepiņš” paredzētā apvienošanās ir darījums, par kuru jāiesniedz ziņojums Konkurences padomei.
2. Apvienošanās paredzēta, LUKoil noslēdzot nomas līgumu ar SIA “Liepiņš”. Saskaņā ar nomas līguma nosacījumiem (**). Nomas līgumā noteikts, ka (**).
Nomas līgums stājas spēkā pēc tā parakstīšanas un atļaujas saņemšanas no Konkurences padomes.
Ziņojumā norādīts, ka pēc apvienošanās LUKoil veiks komercdarbību no SIA “Liepiņš” iznomātajā DUS. SIA “Liepiņš” saglabā īpašumtiesības uz minēto nekustamo īpašumu.
Saskaņā ar Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktu paziņotais darījums ir vērtējams kā apvienošanās, vienam tirgus dalībniekam iegūstot daļu vai visus cita tirgus dalībnieka aktīvus vai tiesības tos izmantot.
3. Ziņojumā norādīts, ka apvienošanās mērķis ir veikt komercdarbību ģeogrāfiskajā tirgū Ogres pilsētā un tās apkārtnē, kur LUKoil līdz šim nav darbojies, piedāvājot klientiem kvalitatīvu degvielu un augstu apkalpošanas servisu.
Ziņojumā identificēts viens konkrētās preces tirgus, kurš tiktu ietekmēts apvienošanās rezultātā – benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus definēts kā Ogres pilsēta un tās apkārtne, ar apkārtni saprotot 2 km attālumu no pilsētas. Norādīts arī, ka pieprasījuma struktūru SIA “Liepiņš” DUS veido uzņēmumi, Ogres pilsētas un Ogres rajona iedzīvotāji, kā arī caurbraucēji.
Ņemot vērā lietā 539k/02/06/16 “Par SIA “Latvija Statoil” un SIA “Shell Latvia, SIA” apvienošanos” izdarītos secinājumus un pieņemto lēmumu1, Konkurences padome piekrīt šādam konkrētā tirgus definējumam – benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus Ogres pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē, ar terminu “tuvākā apkārtne” saprotot 2 līdz 3 km no Ogres pilsētas administratīvās robežas.
Minētā DUS izvietota Ogres pilsētā pie valsts nozīmes galvenā autoceļa A6 (Rīgas – Daugavpils maģistrāle). Exxon/Mobil lietā2 Eiropas Komisija norādījusi, ka no ģeogrāfiskā viedokļa degvielas mazumtirdzniecības tirgus ir lokāla rakstura tik tālu, cik tas veidojas no autobraucēju pieprasījuma, kas parasti ir vērsts uz DUS, kuras atrodas tuvu autobraucēju aktivitāšu centram. Tas nozīmē, ka degvielas uzpildes staciju aizvietojamība no patērētāju viedokļa ir ģeogrāfiski ierobežota. Turklāt Eiropas Komisija norāda, ka starp DUS pakalpojumu sasniedzamības teritorijām pastāv daļēja pārklāšanās, kā rezultātā rodas zināma konkurence starp citās ģeogrāfiskajās teritorijās izvietotajām DUS, kā arī pastāv ķēdes reakcijas efekts uz tālāk esošajām DUS. Minētie apsvērumi piemērojami arī degvielas mazumtirdzniecībā uz autoceļiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka no pieprasījuma puses pietiekami līdzīgus konkurences apstākļus DUS piedāvājumam uz autoceļa A6 var veidot caurbraucēji, kas veic daļu vai visu autoceļa posmu.
Pamatojoties uz aptaujas rezultātiem, Konkurences padome secināja, ka
– pamatā tranzīta braucēji apskatāmo autoceļu DUS degvielu neuzpilda, jo, izbraucot uz NVS valstīm, autopārvadātāji priekšroku degvielas iegādei dod šo valstu DUS, tādējādi šo patērētāju pieprasījums nav par pamatu šos autoceļus izdalīt kā konkrētos ģeogrāfiskos tirgus.
– galvenokārt DUS klienti uz autoceļiem Rīga – Daugavpils un Rīga – Jēkabpils – Rēzekne ir vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi, kas veic daļu vai visu autoceļa posmu.
Pie autoceļa A6 posmā Rīga –
Jēkabpils atrodas blīvi apdzīvotas vietas, tāpēc iedzīvotāju
pārvietošanās starp tām minētajā ceļa posmā ir intensīva.
To izskaidro arī Rīgas pilsētas tuvums. Turpretī ceļa posmos
Jēkabpils – Rēzekne vai Daugavpils automobiļu plūsma ir mazāk
intensīva. Ņemot vērā, ka šajos autoceļa posmos atrodas mazāk
blīvi apdzīvotas vietas un tranzīta braucēji pamatā Latvijas DUS
neuzpildās, Konkurences padome uzskata, ka pietiekami līdzīgi
konkurences apstākļi pastāv tirgus dalībniekiem, kuru DUS
izvietoti pie autoceļa A6 posmā Rīga – Jēkabpils, tādējādi tas
nodalāms kā atsevišķs konkrētais ģeogrāfiskais tirgus.
Konkurences padome secināja, ka par DUS pie autoceļa uzskatāmas tās, kuras atrodas tieši pie autoceļa vai ir labi saredzamas no tā, turklāt konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū ietverami tie tirgus dalībnieki, kuru DUS izvietoti Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā no Maskavas un Krustpils ielu krustojuma līdz Maskavas ielas beigām un valsts nozīmes autoceļa A6 posmā Rīga – Jēkabpils, ieskaitot autoceļa A6 posmu Jēkabpils pilsētā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome kā otro konkrēto tirgu nosaka – benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus autoceļa posmā no Maskavas un Krustpils ielu krustojuma Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā līdz Maskavas ielas beigām un valsts nozīmes autoceļa A6 posmā Rīga – Jēkabpils, ieskaitot autoceļa A6 posmu Jēkabpils pilsētā.
4. Benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus Ogres pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē.
LUKoil šajā konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū līdz šim darbību nav veicis, līdz ar to apvienošanās rezultātā (LUKoil noslēdzot nomas līgumu ar SIA “Liepiņš”) tirgus koncentrācijas izmaiņas nenotiks. Mainīsies tikai vienas DUS valdītājs no SIA “Liepiņš” uz LUKoil, kurš pārņems arī SIA “Liepiņš” tirgus daļu šajā tirgū.
5. Benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus valsts nozīmes autoceļa A6 posmā Rīga – Jēkabpils.
Saskaņā ar autoceļa A6 posma Rīga – Jēkabpils apsekošanas rezultātiem konkrētajā tirgū komercdarbību veic 17 tirgus dalībnieki: SIA “Aparts” (1 DUS), LUKoil (2 DUS), Maksātnespējīgā privatizējamā valsts akciju sabiedrība “Latvijas nafta” (3 DUS), SIA “JLA” (1 DUS), SIA “Salas T” (1 DUS), SIA “Liepiņš” (1 DUS), SIA “Neste Latvija” (2 DUS), SIA “OS Operators” (4 DUS), SIA “Astarte–Nafta” (2 DUS), SIA “Elama B” (1 DUS), SIA “Vektors V” (2 DUS), A/S “Virši–A” (2 DUS), SIA “Stārastāni” (1 DUS), SIA “RNS–D” (2 DUS), SIA “Latvija Statoil” (1 DUS), SIA “RusLatNafta” (1 DUS), SIA “Darzbet” (1 DUS).
Minēto tirgus dalībnieku realizētā benzīna un dīzeļdegvielas apgrozījums, apjomi un tirgus daļas konkrētajā tirgū redzamas 1., 2. un 3.tabulā.
1.tabula. Benzīna un dīzeļdegvielas apgrozījums (Ls) un tirgus daļas
Tirgus dalībnieki |
2003.g. |
2004.g. |
2005.g. |
|||
Ls |
% |
Ls |
% |
Ls |
% |
|
SIA “Darzbet” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “Aparts” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
||
SIA “Lukoil Baltija R” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
MPVAS “Latvijas Nafta” |
(**)* |
(**) |
(**)* |
(**) |
(**)* |
(**) |
SIA “JLA” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “Salas T” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “Liepiņš” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “Neste Latvija” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “OS Operators” |
(**) |
(**) |
||||
SIA “Astarte–Nafta” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “Elama B” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
||
SIA “Vektors V” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
A/S “Virši–A” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “Stārastāni” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “RNS–D” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “Latvija Statoil” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
||
SIA “RusLatNafta” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
Kopā |
(**) |
100 |
(**) |
100 |
(**) |
100 |
* Apgrozījums aprēķināts kā MPVAS “Latvijas Nafta” attiecīgajā gadā realizētā benzīna un dīzeļdegvielas apjoma (litros) un vidējās benzīna un dīzeļdegvielas cenas (latos) konkrētajā tirgū reizinājums, jo lietas izpētes laikā MPVAS “Latvijas Nafta” benzīna un dīzeļdegvielas apgrozījums nav pieejams.
2.tabula. Realizētais benzīns (litros) un tirgus daļas
Tirgus dalībnieks |
2003.g. |
% |
2004.g. |
% |
2005.g. |
% |
SIA “Darzbet” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “Aparts” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
|
SIA “Lukoil Baltija R” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
MPVAS “Latvijas Nafta” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “JLA” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “Salas T” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “Liepiņš” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “Neste Latvija” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “OS Operators” |
(**) |
(**) |
||||
SIA “Astarte–Nafta” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “Elama B” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
||
SIA “Vektors V” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
A/S “Virši–A” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “Stārastāni” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “RNS–D” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “Latvija Statoil” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
||
SIA “RusLatNafta” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
Kopā |
(**) |
100 |
(**) |
100 |
(**) |
100 |
3.tabula. Realizētā dīzeļdegviela (litros) un tirgus daļas
Tirgus dalībnieks |
2003.g. |
% |
2004.g. |
% |
2005.g. |
% |
Tirgus dalībnieks |
2003.g. |
% |
2004.g. |
% |
2005.g. |
% |
SIA “Darzbet” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “Aparts” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
||
SIA “Lukoil Baltija R” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
MPVAS “Latvijas Nafta” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “JLA” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “Salas T” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “Liepiņš” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “Neste Latvija” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “OS Operators” |
(**) |
(**) |
||||
SIA “Astarte–Nafta” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “Elama B” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
||
SIA “Vektors V” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
A/S “Virši–A” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “Stārastāni” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “RNS–D” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
SIA “Latvija Statoil” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
||
SIA “RusLatNafta” |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
(**) |
Kopā |
(**) |
100 |
(**) |
100 |
(**) |
100 |
LUKoil un SIA “Liepiņš” konkrētajā tirgū ir konkurenti, tādējādi apvienošanās uzskatāma par horizontālu apvienošanos. Minētās apvienošanās izvērtēšanā būtiski noteikt tirgus koncentrācijas līmeni. Eiropas Komisijas vadlīnijas par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli3 (turpmāk – Vadlīnijas) rekomendē tirgus koncentrācijas līmeņa noteikšanai izmantot Herfindāla – Hiršmana indeksu4 (turpmāk – HHI), kā arī izvērtēt tā izmaiņas apvienošanās rezultātā. Eiropas Komisijas prakse rāda, ka, ja pēc apvienošanās HHI ir 1000 līdz 2000 un deltas koeficients zemāks par 250, vai apvienošanās gadījumā, kad HHI pēc apvienošanās ir augstāks par 2000 un deltas koeficients zemāks par 150, horizontālā apvienošanās parasti nerada bažas attiecībā uz konkurenci.5
Pirms apvienošanās LUKoil tirgus daļa pēc kopējā realizētā benzīna un dīzeļdegvielas apgrozījuma konkrētajā tirgū 2004.gadā bija (**), 2005.gadā –(**), bet SIA “Liepiņš” tirgus daļa 2004.gadā bija (**), 2005.gadā (**). Pēc apvienošanās LUKoil tirgus daļa teorētiski kļūs (**). No 1.tabulas datiem var aprēķināt, ka HHI degvielas mazumtirdzniecībā pirms apvienošanās ir 840, pēc apvienošanās – 1075, deltas koeficients 235, kas atbilst Vadlīnijās norādītajām robežām.
LUKoil tirgus daļa pēc realizētā apjoma benzīna mazumtirdzniecības tirgū valsts nozīmes autoceļa A6 posmā Rīga – Jēkabpils 2004.gadā bija (**), 2005.gadā – (**), SIA “Liepiņš” tirgus daļas attiecīgi (**) un (**). Pēc apvienošanās LUKoil tirgus daļa teorētiski kļūs (**). No 2.tabulas datiem var aprēķināt, ka HHI benzīna mazumtirdzniecībā pirms apvienošanās ir 986, pēc apvienošanās – 1205, deltas koeficients 218, kas atbilst Vadlīnijās norādītajām robežām. Konkrētajā tirgū 2005.gadā benzīnu realizēja nozīmīgi tirgus dalībnieki – SIA “Latvija Statoil” un SIA “Neste Latvija” ar tirgus daļām (**) un (**), kā arī 6 komercsabiedrības, kuru tirgus daļas ir no (**) – (**). SIA “Latvija Statoil” un SIA “Neste Latvija” tirgus daļām no 2003. līdz 2005.gadam ir tendence palielināties.
Pirms apvienošanās LUKoil tirgus daļa pēc realizētā apjoma dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū valsts nozīmes autoceļa A6 posmā Rīga – Jēkabpils 2004.gadā bija (**), 2005.gadā – (**), SIA “Liepiņš” tirgus daļas attiecīgi (**) un (**). Pēc apvienošanās LUKoil tirgus daļa teorētiski kļūs (**). Pēc 3.tabulas datiem var aprēķināt, ka HHI pirms apvienošanās ir 875, pēc apvienošanās – 1031, deltas koeficients 156, kas atbilst Vadlīnijās norādītajām robežām. Konkrētajā tirgū 2005.gadā dīzeļdegvielu realizēja nozīmīgi tirgus dalībnieki – SIA “Latvija Statoil”, SIA “Neste Latvija”, A/S “Virši–A” un SIA “RNS–D” ar tirgus daļām (**), (**), (**) un (**), kā arī 6 tirgus dalībnieki, kuru tirgus daļas ir no (**) – (**). SIA “Latvija Statoil” un SIA “Neste Latvija” tirgus daļām no 2003. līdz 2005.gadam ir tendence palielināties.
Ņemot vērā benzīna un dīzeļdegvielas tirgus struktūru valsts nozīmes autoceļa A6 posmā Rīga – Jēkabpils un tendences tajā, Konkurences padome secina, ka LUKoil un SIA “Liepiņš” apvienošanās darījuma rezultātā konkrētajā tirgū LUKoil neradīsies dominējošais stāvoklis, kā arī nenotiks būtiska konkurences samazināšanās.
Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 2.pantu, 6.panta pirmās daļas 4.punktu, 8.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta pirmās daļas 3.punktu un otrās daļas 1.punktu, 16.panta pirmo un ceturto daļu un Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumiem Nr.897 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos”, Konkurences padome
nolēma:
atļaut apvienošanos, kas paredzēta SIA “LUKoil Baltija R”, noslēdzot nomas līgumu ar SIA “Liepiņš” par degvielas uzpildes stacijas, kas atrodas Ogres rajonā, Ogres pilsētā, Rīgas ielā 116, nomu.
Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(**) – Ierobežotas pieejamības informācija
1 Konkurences padomes 09.12.2002. lēmums Nr.50 (http://www.competition.lv/uploaded_files/2002/A50_0912.DOC)
2 Lieta Nr.IV/M.1383 (Exxon/Mobil) lēmuma 440.–442.punkts
3 EK Oficiālais Vēstnesis C 31, 05.02.2004., 5–18.lpp.
4 Konkrētā tirgus dalībnieku tirgus daļu kvadrātu summa.
5 Eiropas Komisijas Vadlīniju par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli 20.punkts.
Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme