Konkurences padomes lēmums Nr.115

Publiskojamā versija

Rīgā 2006.gada 11.oktobrī (prot. Nr.58, 8.§)

Par tirgus dalībnieku apvienošanos

Lieta Nr.1439/06/05/14

Par SIA “Lukoil Baltija R” 14.06.2006. ziņojumu par apvienošanos ar SIA “Linko Lat” (Salacgrīvā)

Konkurences padome 2006.gada 14.jūnijā saņēma SIA “Lukoil Baltija R” (turpmāk – Lukoil) 12.06.2006. vēstuli Nr.02/301 ar tai pievienotu ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos (turpmāk – Ziņojums). Apvienošanās paredzēta, Lukoil iegādājoties SIA “Linko Lat” (turpmāk – Linko Lat) nekustamo īpašumu – zemi un degvielas uzpildes staciju Vidzemes ielā 29, Salacgrīvā, Limbažu rajonā. Par pilna Ziņojuma saņemšanas datumu saskaņā ar Konkurences likuma 16.panta pirmo daļu un atbilstoši Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumu Nr.897 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos” prasībām uzskatāms 14.06.2006.

SIA “Lukoil Baltija R” ir 15.11.2005. LR Komercreģistrā ar Nr.40003134777 reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

SIA “Linko Lat” ir 24.07.2003. LR Komercreģistrā ar Nr.40103154375 reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Konkurences padome 12.07.2006. lietā Nr.1439/06/05/14 pieņēma lēmumu par papildu izpētes uzsākšanu.

Izvērtējot Ziņojumā ietverto un papildus saņemto informāciju, Konkurences padome

konstatēja:

1. Lukoil ir LR Komercreģistrā ar Nr.40003134777 reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras vienīgais īpašnieks un dalībnieks (no 24.02.2004.) ir Nīderlandē reģistrēta kompānija “LUKoil Europe Holdings B.V.” un kuras galvenie darbības virzieni ir naftas produktu mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība u.c. darbība saskaņā ar statūtiem. Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ir izsniedzis Lukoil licenci BM Nr.00000000101 naftas produktu mazumtirdzniecībai. Licence derīga no 03.09.2004., tā ir beztermiņa ar pārreģistrācijas datumu – 18.05.2006. Šajā licencē starp darbības vietu adresēm nav uzrādīta DUS Vidzemes ielā 29, Salacgrīvā, Limbažu rajonā. Lukoil neto apgrozījums 2005.gadā bija Ls 86530 145.

Linko Lat ir LR Komercreģistrā ar Nr.40103154375 reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras vienīgais īpašnieks un dalībnieks ir fiziska persona un kuras galvenie darbības virzieni ir auto degvielas mazumtirdzniecība, automobiļu apkope un remonts u.c. darbība saskaņā ar statūtiem. Valsts ieņēmumu dienests ir izsniedzis Linko Lat licenci BM Nr.00000000127 naftas produktu mazumtirdzniecībai, tai skaitā arī tirdzniecībai degvielas uzpildes stacijā (turpmāk – DUS) Vidzemes ielā 29, Salacgrīvā, Limbažu rajonā, kuru atbilstoši Ziņojumam pievienotajam Nekustamā īpašuma un degvielas uzpildes staciju iekārtu pirkuma līguma projektam gatavojas nopirkt Lukoil. Licence ir derīga no 21.12.2004., tā ir spēkā esoša un beztermiņa. Linko Lat saistītie uzņēmumi ir SIA “Kaftoil” un SIA “Baltiktrans”.

Konkurences likuma 15.panta otrā daļa nosaka, ka tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šī panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu saskaņā ar šī likuma 16.pantu, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu. Saskaņā ar Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumu Nr.897 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos” aprēķinātais Lukoil apgrozījums Latvijas teritorijā un SIA “Linko Lat” apgrozījums, kas gūts no iznomājamiem aktīviem, pārsniedz Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 1.punktā noteikto kopējo apgrozījumu 25 miljoni latu.

2. Atbilstoši Ziņojumam pievienotajam (**) pirkuma līguma projektam apvienošanās paredzēta, Lukoil noslēdzot pirkuma–pārdevuma līgumu ar Linko Lat un nopērkot Linko Lat aktīvus (**) Salacgrīvā, Limbažu rajonā (**). Līgums stājas spēkā pēc Pušu parakstīšanas un LR Konkurences padomes apvienošanās atļaujas saņemšanas (**). Tādēļ saskaņā ar Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3. punktu paziņotais darījums ir vērtējams kā apvienošanās Konkurences likuma izpratnē.

3. Sniedzot informāciju par apvienošanās mērķi un paredzamajām sekām, Lukoil Ziņojumā norāda, ka veiks komercdarbību, izmantojot no Linko Lat nopirkto degvielas uzpildes staciju, ka piedāvās klientiem kvalitatīvu degvielu, Lukoil raksturīgu preču klāstu, augstu servisu, kā arī, ka Salacgrīvas un tās apkārtnes degvielas tirgū darbosies stabila kompānija, kura savā darbībā meklē, attīsta un ievieš jaunus produktus un pakalpojumus. Ziņojumā arī norādīts, ka (**). Pēc darījuma īstenošanas (pirkuma līguma noslēgšanas) Lukoil savā īpašumā Salacgrīvā iegūs DUS – Vidzemes ielā 29.

4. Ziņojumā ir identificēts viens konkrētais tirgus – benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus Salacgrīvā un tās apkārtnē (līdz 2 km), kurš tiktu ietekmēts apvienošanās rezultātā. Turpat arī norādīts, ka Lukoil šajā tirgū nav darbojies. Ņemot vērā iepriekš pieņemtos lēmumus lietās Nr.763/05/05/2¹ un Nr.1583/05/05/3², Konkurences padome piekrīt šādam konkrētā tirgus definējumam – benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus Salacgrīvā un tās apkārtnē, – nosakot, ka par “apkārtni” uzskatāma ģeogrāfiskā teritorija 2 līdz 3 km aiz Salacgrīvas administratīvajām robežām. Salacgrīva un tās apkārtne ir definējama kā atsevišķs ģeogrāfiskais tirgus, un, ņemot vērā Lukoil sniegto informāciju, ir konstatējams, ka Lukoil un Linko Lat apvienošanās rezultātā koncentrācija, kas varētu ietekmēt konkurenci šajā konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, nepalielināsies, mainīsies tikai vienas DUS īpašnieks no Linko Lat uz Lukoil, kurš pārņems arī Linko Lat tirgus daļu šajā tirgū.

Ņemot vērā to, ka minētā DUS atrodas autoceļa Via Baltica posmā Rīgas – Igaunijas robeža (A1 un A2), kas visā tās garumā vai kādā tās posmā, iespējams, var tikt definēts kā atsevišķs konkrētais ģeogrāfiskais tirgus, jo konkurences apstākļi daļai klientu, kas nav vietējie patērētāji, bet caurbraucēji, varētu būt vienādi visā šajā Via Baltica posmā, un to, ka lietas izpētes gaitā tika konstatēts, ka šī Via Baltica posma tiešā tuvumā atrodas Lukoil DUS Saulkrastu lauku teritorijā “Mazžvīguļos” un Limbažu rajona Skultes pagasta “Laimciemkursīšos”, un to, ka apvienošanās rezultātā šādā otrajā konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū un attiecīgajā konkrētajā tirgū koncentrācijas līmenis palielinātos, Konkurences padome 12.07.2006. nolēma veikt papildu izpēti, lai noskaidrotu ietekmi uz konkurenci šādi definētā konkrētajā tirgū.

5. Kā norādīts EK Komisijas lēmumā Exxon/Mobil lietā, ģeogrāfiskajā skatījumā degvielas mazumtirdzniecības tirgus ir raksturojams kā lokāls tik tālu, cik tas veidojas no autobraucēju pieprasījuma, kas parasti ir vērsts uz to DUS piedāvājumu, kuras atrodas tuvu autobraucēju darbības aktivitāšu centram. No tā izriet, ka degvielas uzpildes staciju aizvietojamība ir ģeogrāfiski ierobežota.

No otras puses, starp DUS pakalpojumu sasniedzamības teritorijām parasti ir zināma pārklāšanās, kura ne tikai nosaka konkurējošu mijiedarbību starp kaimiņos esošajām DUS, bet kurai zināmā mērā ir ķēdes reakcijas efekts arī uz attālākām DUS. Rezultātā ģeogrāfiskais reģions, kurš jāiekļauj konkurences situācijas izvērtējumā, var ietilpināt vairākas (angl. – several) mazas teritorijas, kuras pārklājas. (2004/284/EC; Case No IV/M.1383; punkti 440, 441).

Attiecinot šo ķēdes reakcijas efektu uz DUS savstarpējo konkurenci par savu degvielas uzpildes pakalpojumu sniegšanu autobraucējiem, kuri virzās no Rīgas uz Ainažiem vai otrādi, ir konstatējams, ka šis ķēdes reakcijas efekts darbosies starp uz šī autoceļa izvietotajām vai to tiešā tuvumā esošajām DUS ne tikai attiecībā uz pieprasījumu pēc degvielas no autobraucējiem, kas nobrauc visu šo ceļa posmu, bet summāri arī attiecībā pret tiem, kuri nobrauc kādu būtisku daļu no šī posma.

6. Pamatojoties uz lietas izpētes gaitā no tirgus dalībniekiem (Rīga – Ainaži ceļa malā izvietoto DUS īpašniekiem), autopārvadātājiem (kravu un pasažieru) un to apvienībām iegūto informāciju par tirgus dalībnieku konkurentiem un klientiem, par konkrētā ģeogrāfiskā tirgus iespējamajām robežām, par autopārvadātāju ieradumiem, izvēloties degvielas uzpildes vietu, un par izmantotajām cenu atlaidēm realizētajai degvielai, tika konstatēts:

6.1. Rīga – Ainaži ceļa malā izvietoto DUS klienti ir gan vietējie iedzīvotāji un komersanti, gan caurbraucēji, kas virzās pa šo autoceļu. Šīs DUS lielākā vai mazākā mērā konkurē ne tikai par vietējiem klientiem, bet arī par caurbraucējiem. Autoceļa caurbraucējus (ārvalstu un Latvijas) salīdzinoši lielākā mērā par saviem klientiem atzīst lielie degvielas tirgotāji. Salīdzinoši lielākas iespējas konkurēt par ārvalstu caurbraucējiem ir tiem lielajiem degvielas tirgotājiem, kuru pašu vai to mātes uzņēmumu firmas zīmes ir starptautiski pazīstamas (tādiem kā “Latvija Statoil”, Lukoil).

6.2. Būtiska daļa no DUS klientiem ir lielākā vai mazākā mērā piesaistīta kādam konkrētam degvielas tirgotājam, jo iepērk degvielu ar mazumtirgotāju pastāvīgiem klientiem piešķiramām atlaidēm, noformējot tās ar īpašu līgumu vai degvielas realizācijas karšu starpniecību. Lielākas iespējas piesaistīt pastāvīgus klientus ar īpašām atlaidēm ir tiem degvielas tirgotājiem, kuriem ir sazarots DUS tīkls (tādiem kā Lukoil, SIA “Latvija Statoil”, SIA “Viada”) vai kuri ir iekļāvušies kādā kopīgā tīklā (“Trest” tīklā – SIA “Carniks”, “Dinaz” tīklā – SIA “Aparts”), tomēr arī nelielu DUS tīklu (SIA “OS operators”) un atsevišķu DUS (SIA “Roja”, SIA “DIO OIL”) īpašnieki cenšas ar īpašu atlaižu palīdzību piesaistīt pastāvīgos klientus. Konkurence par piesais­tītajiem klientiem ir spēcīgāka starp tiem degvielas tirgotājiem, kuriem ir vai kuri ir iesaistījušies kādā plašākā DUS tīklā.

6.3. Latvijas DUS salīdzinoši biežāk izmanto tie ārvalstu klienti, kuri iebrauc no ES valstīm, un tie pašmāju klienti, kuri izbrauc uz ES valstīm, nekā tie, kuri attiecīgi iebrauc vai izbrauc uz NVS valstīm. Līdz ar to DUS konkurence par caurbraucējiem salīdzinoši lielāka ir uz galvenajiem autoceļiem, kas ved uz ES valstīm (Rīga – Ainaži, Rīga – Grenctāle), nekā uz NVS valstīm (Rīga – Rēzekne, Rīga – Daugavpils). Līdz ar to arī DUS konkurencei konkrētajā tirgū, kurš piesaistīts tādam autoceļam kā Rīga – Ainaži, ir salīdzinoši nozīmīgāka loma par konkurenci attiecīgos vietējos konkrētajos tirgos nekā tas ir konkrētajā tirgū, kurš piesaistīts tādam autoceļam kā Rīga – Rēzekne, salīdzinājumā ar tā attiecīgajiem vietējiem konkrētajiem tirgiem.

6.4. Ņemot vērā autobraucēju ieradumus, automašīnu tehniskās iespējas nobraukt simtiem kilometru bez degvielas krājumu papildināšanas, kā arī viendabīgos konkurences apstākļus, par otru konkrēto ģeogrāfisko tirgu Lukoil un Linko Lat apvienošanās lietā ir atzīstams viss autoceļa Via Baltica posms Rīga (no tās administratīvās robežas) – Ainaži (līdz Igaunijas robežai) un tā tuvākā apkārtne.

7. Noteiktajam ģeogrāfiskajam tirgum atbilstošajā konkrētajā benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū Rīga – Ainaži atbilstoši konstatētajam pirms apvienošanās darbojās desmit tirgus dalībnieki: SIA “Lukoil Baltija R” ar divām DUS – “Mazžvīguļos”, Saulkrastu lauku teritorijā un “Laimciemkursīšos”, Skultes pagastā; Linko Lat ar DUS Vidzemes ielā 29, Salacgrīvā; SIA “Latvija Statoil” ar divām DUS – Viļņu ielā 4, Salacgrīvā, un Rīgas – Siguldas šosejas 1.km, Garkalnes pagastā; SIA “Roja” ar DUS Akāciju ielā Nr.2, Saul­krastos; SIA “Aparts” ar DUS Rīgas gatvē 45, Ādažos; SIA “Viada” ar DUS Rīgas gatvē 65, Ādažos; SIA “OS operators” ar diviem DUS – “Oltužos”, Viļķenes pagastā, Limbažu rajonā, un Tallinas šosejas 34.km, Saulkrastu lauku teritorijā; SIA “Carniks” ar DUS Rīgas – Tallinas šosejas 22.km.; SIA “DIO OIL” ar DUS Valdemāra ielā 82, Ainažos, un SIA “A un C” ar DUS Melnsila ielā 2, Saulkrastos.

Nosaukto tirgus dalībnieku mazumtirdzniecībā pārdotā benzīna un dīzeļdegvielas apjomi (Ls) un tirgus daļas (%) parādītas 1.tabulā, pārdotā benzīna un dīzeļdegvielas apjomi (litros) un tirgus daļas (%) parādītas 2. un 3.tabulā (informācija ņemta no tirgus dalībniekiem saņemtajām vēstulēm: 11.09.2006. ar reģistrācijas Nr.2297 un 2300; 12.09.2006. ar Nr.2323; 14.09.2006., Nr.2341; 18.09.2006., Nr.2370, 2377; 21.09.2006., Nr.2405; 25.09.2006., Nr.2451; 26.09.2006., Nr.2457; 27.09.2006., Nr.221; 28.09.2006., Nr.2483; 29.09.2006., Nr.2505).

1. tabula. Benzīna un dīzeļdegvielas apgrozījums (Ls) un tirgus daļas (vidēji mēnesī)³

2.tabula. Realizētais benzīns (litros) un tirgus daļas⁴

3.tabula. Realizētā dīzeļdegviela (litros) un tirgus daļas

Lukoil un Linko Lat konkrētajā tirgū ir konkurenti, tādēļ apvienošanās uzskatāma par horizontālu apvienošanos. Konkurences likuma 16.panta trešā daļa nosaka, ka Konkurences padome ar lēmumu aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū.

Vērtējot tirgus dalībnieku tirgus daļas pēc apgrozījuma (Ls, 1.tabula), ir konstatējams, ka 2006. gadā vislielākā daļa ir “Latvija Statoil” – (**)%, otra lielākā ir Lukoil – (**)%, tad seko “Viada” ar (**)% tirgus, “Aparts” (no “Dinaz” tīkla) ar (**)% tirgus, “DIO OIL” – (**)%, “Carniks” (no “Trest” tīkla) – (**)% un “Roja” – (**)%, “OS operators” – (**)%, “A un C” – (**)% un Linko Lat – (**)%. Lukoil tirgus daļa ir ievērojami mazāka par “Latvija Statoil” daļu, bet aiz Lukoil sekojošie konkurenti, izņemot “Viada” un “Aparts” būtiski atpaliek.

Vērtējot tirgus dalībnieku daļas pēc realizētā degvielas apjoma litros (2. un 3.tabula), situācija ir līdzīga, bet galvenā atšķirība ir tā, ka “Latvija Statoil” tirgus daļa šajā gadījumā ir vēl lielāka, īpaši attiecībā uz benzīnu, bet Lukoil (attiecībā uz benzīnu un dīzeļdegvielu) un Linko Lat (attiecībā uz dīzeļdegvielu) tirgus daļas ir mazākas.

Fakts, ka apvienošanās dalībnieka “Linko Lat” daļa 2006.gadā ir vismazākā, visdrīzāk ir saistīts ar (**). Šajā sakarā faktisko situāciju pilnīgāk raksturo Linko Lat tirgus daļa 2005. gadā [(**)%, 1.tabula], kura pēc apvienošanās varētu būt vēl lielāka saistībā ar Lukoil (**) un tā firmas zīmes lielāku atpazīstamību.

Atbilstoši iepriekš minētajam apvienošanās rezultātā konkrētajā tirgū samazinās atšķirības starp pirmo un otro lielāko tirgus dalībnieku, kas no konkurences viedokļa būtu vērtējams pozitīvi, bet vienlaikus samazinās tirgus dalībnieku skaits. Tas, ka no tirgus aiziet viens no mazākajiem dalībniekiem, nozīmē, ka tirgus koncentrācijas līmenis pieaug nebūtiski.

Tirgus situācijas izvērtējumā vērā ņemams ir arī fakts, ka lielākais no konkrētajā tirgū esošajiem DUS (“Latvija Statoil” DUS Garkalnes pagastā) atrodas pie pašas Rīgas robežas, pie tam tajā Ainaži – Rīga ceļa posmā, kur tas pievienojas vienam no nozīmīgākajiem Latvijas autoceļiem A2. Līdz ar to būtiska daļa no minētās “Latvija Statoil” DUS klientiem būtu attiecināma uz citiem saistītajiem konkrētajiem tirgiem, kuri lielākā vai mazākā mērā savstarpēji pārklājas. Tomēr, arī šādā veidā vērtējot, Lukoil tirgus daļa būtu mazāka par “Latvija Statoil” tirgus daļu, tai skaitā arī pēc apvienošanās.

Atbilstoši 1.tabulas datiem HHI indeksi pirms apvienošanās un pēc apvienošanās attiecīgi bija 2004.gadā – 1517 un 1707 (deltas koeficients – 190); 2005.gadā – 1430 un 1572 (deltas koeficients – 142); 2006. gadā 2106 un 2152 (deltas koeficients – 46). Saskaņā ar pamatnostādnēm par horizontālo apvienošanos novērtēšanu⁵ un atbilstoši 1.tabulas datiem un Ziņojumam HHI indeksi un delta koeficienti arī nerada pamatu bažām par horizontālo konkurenci otrajā definētajā konkrētajā tirgū.

Konkurences padome, izvērtējot Lukoil, Linko Lat un citu tirgus dalībnieku tirgus daļas konkrētajā tirgū, iepriekš minētos un citus apstākļus, secina, ka šīs apvienošanās rezultātā neveidojas dominējošais stāvoklis, kā arī nenotiek būtisks konkurences samazinājums konkrētajos tirgos.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 2.pantu, 6.panta pirmās daļas 4.punktu, 8.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta pirmās daļas 3.punktu un otrās daļas 1.punktu, 16.panta pirmo un ceturto daļu un Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumiem Nr. 897 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos”, Konkurences padome

nolēma:

atļaut apvienošanos, SIA “Lukoil Baltija R” noslēdzot nekustamā īpašuma un degvielas uzpildes stacijas iekārtu pirkuma līgumu ar SIA “Linko Lat” Vidzemes ielā 29, Salacgrīvā, Limbažu rajonā.

Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu viena mēneša laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(**) – Ierobežotas pieejamības informācija.

¹ Konkurences padomes 26.10.2005. lēmums Nr.55 ("Latvijas Vēstnesis" 15.11.2005. Nr.182)

² Konkurences padomes 31.05.2006. lēmums Nr.51 (www.competition.lv)

³ Ņemot vērā, ka Lukoil Skultes pag. DUS darbību uzsākusi 07.10.2005., "OS operators" DUS Viļķenes pag. – 27.05.2005. un Saulkrastos – 26.07.2005., kā arī to, ka dati par 2006.gadu Lukoil ir iesniegti par septiņiem mēnešiem, bet pārē­jiem tirgus dalībniekiem par astoņiem mēnešiem, tirgus daļas 1.tabulā (pēc kuras datiem tika noteikti HHI indeksi) ir aprēķinātas pēc apgrozījuma vidēji mēnesī; attiecībā uz "Latvija Statoil" Salacgrīvas DUS, kura atbilstoši iesniegtajiem datiem darbību uzsāka tikai 2005.gada decembrī, aprēķinam izmantots faktiskais apgrozījums.

⁴ 2. un 3. tabulā izmantoti faktiskie dati, izņemot Lukoil, kuram dati par 2006.gadu ir pārrēķināti no 7 mēnešiem uz 8 mēnešiem. "DIO OIL" 2005.gadā realizētās dīzeļdegvielas apjoms litros aprēķināts no apgrozījuma latos.

⁵ Pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (2004/K 31/03) – Oficiālais Vēstnesis C 031, 05/02/2004 lpp. 0005 – 0018, 20.p.

Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme