Valsts sekretāru 2006.gada 16.novembra sanāksmē

ĀM: Par Ārlietu ministrijas stratēģiju 2007.-2009.gadam

Valsts sekretāru 16.novembra sanāksmē izsludināts politikas dokumenta projekts “Ārlietu ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam”. Tas ir ministrijas vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā atspoguļoti ministrijas mērķi, darbības virzieni, to īstenošanas programmas un nepieciešamais finansējums. Šis dokuments ietver Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta rīcību turpmākajiem trijiem gadiem.

“Ārlietu ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam” ir ārpolitikas pamatnostādņu īstenošanas dokuments un rīcības plāns. Tas ir dokuments, kas samēro ministrijas darbības prioritātes un budžetu.

6.jūnijā Ministru kabinetā tika izdots rīkojums Nr.417 “Par Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēm 2006.–2010.gadam”. Minētais dokuments ir turpinājums 1995.gadā izstrādātajai ārlietu koncepcijai “Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005.gadam”.

ĀM: Par darbinieku algām Latvijas pārstāvniecībās ārzemēs

Valsts sekretāru 16.novembra sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju””.

Grozījums noteikumos paredz, ka personām, kuras pieņemtas darbā Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs un kuras pastāvīgi vai ilgstoši dzīvo ārpus Latvijas un nodokļus maksā rezidences valstī, alga tiek noteikta atbilstoši uzņemošās valsts darba tirgus specifikai.

Šāda kārtība nepieciešama, lai būtu iespējams pieņemt darbā cilvēkus, samaksājot algu atbilstoši vietējai situācijai: valstīs ar augstāku dzīves dārdzību – lielāku, ar zemāku – zemāku. Šāda situācija arī ļaus taupīt valsts budžeta līdzekļus, jo vienkāršu darbu veikšanai nebūs jānosūta darbinieki no Latvijas.

ĀM: Par lielākiem pabalstiem un kompensācijām diplomātiskā un konsulārā dienesta darbiniekiem

Valsts sekretāru 16.novembra sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumos Nr.764 “Pabalstu un kompensāciju izmaksas noteikumi diplomātiskajā un konsulārajā dienestā””.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pabalstu un kompensāciju apmēru un dzīves dārdzības koeficientus Ministru kabinets pārskata ik gadu līdz 31.decembrim. Projektā ir iestrādāti pārskatītie koeficienti, kā arī pabalstu un kompensāciju apmēri. Vadoties no pastāvošās ekonomiskās situācijas, noteikumu projekts paredz noteikt lielākus pabalstu un kompensāciju apmērus un dzīves dārdzības koeficientus, lai diplomātiskā un konsulārā dienesta darbiniekiem nodrošinātu atbilstošu dzīves līmeni valstīs, kurās tie strādā un dzīvo.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

IeM: Par Latvijas un Baltkrievijas sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību

Valsts sekretāru 16.novembra sanāksmē izsludināts Iekšlietu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valdību sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību, narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru nelegālu apriti, terorismu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Latvijas un Baltkrievijas valdību līguma mērķis ir veicināt abu valstu attiecīgo institūciju sadarbību noziedzības novēršanas jomā. Paredzēts, ka abas puses sadarbosies cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, narkotisko vielu, šaujamieroču, munīcijas, spridzināšanas ierīču, sprāgstošu vielu un stipras iedarbības indīgu vielu, radioaktīvu un bioloģisku materiālu, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību un apkārtējo vidi, nelegālu apriti, kā arī noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret personas brīvību, godu un cieņu, ķīlnieku sagrābšanu, personu nolaupīšanu un cilvēku tirdzniecību.

Līgums arī nosaka cīņu pret noziedzīgiem nodarījumiem pret personas dzīvību un veselību, noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas, finanšu, nodokļu un uzņēmējdarbības jomās, kontrabandu, mantiskām interesēm, noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ekoloģisko drošību un dabas vidi, vēsturisko un kultūras priekšmetu, mākslas izstrādājumu, dārgakmeņu un dārgmetālu, intelektuālā īpašuma, kā arī citu vērtību nelegālu apriti un korupciju.

Līgums nodrošinās juridisku pamatu un iespēju praktiski attīstīt sadarbību un tiešus sakarus starp abu pušu kompetentajām tiesību aizsardzības iestādēm. Paredzēts, ka tas veicinās turpmāku divpusējo attiecību attīstību noziedzības apkarošanas jomā, ierobežos noziedzības mērogus un attīstības tendences, kā arī palīdzēs nodrošināt personas aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par grozījumiem Profesionālās izglītības centra nolikumā

Valsts sekretāru 16.novembra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 25.maija noteikumos Nr.503 “Profesionālās izglītības centra nolikums””. Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 8.punkts paredz, ka Profesionālās izglītības administrācijas funkcijas veic Profesionālās izglītības centrs (PIC) līdz brīdim, kamēr MK izdara nepieciešamos grozījumus iestādes darbību regulējošos normatīvajos aktos, un ka šie grozījumi izdarāmi līdz 2006.gada 31.decembrim.

Ievērojot minēto, IZM ir izstrādājusi MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 25.maija noteikumos Nr.503 “Profesionālās izglītības centra nolikums””.

Noteikumu projekts paredz IZM padotībā esošās tiešās pārvaldes iestādes PIC nosaukuma maiņu, kā arī precizē tās uzdevumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai Profesionālās izglītības administrācijas kompetencei.

Noteikumu projekta īstenošanai papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

IZM: Par centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norisi

Valsts sekretāru 16.novembra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība”. MK noteikumu projektu “Centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība” ir izstrādājusi IZM sakarā ar grozījumiem Profesionālās izglītības likumā (PIL), ko Saeima pieņēma 2006.gada 21.septembrī (likums izsludināts 11.10.2006., stājies spēkā 25.10.2006.). Šie grozījumi attiecas uz Profesionālās izglītības administrāciju (PIL – 10¹.pants, pārejas noteikumu 8.punkts) un eksaminācijas centriem (PIL 1.panta otrās daļas 2¹ punkts, pārejas noteikumu 6.un 7.punkts).

Noteikumi nosaka valsts noslēguma pārbaudījuma profesionālajā izglītībā – centralizētā profesionālās kvalifikācijas eksāmena – norises kārtību. Profesionālās izglītības centra funkcijas turpmāk veiks Profesionālās izglītības administrācija. Eksaminācijas centri varēs realizēt ar iepriekšminētajiem grozījumiem PIL noteiktās tiesības – izsniegt profesionālās kvalifikācijas apliecības pēc attiecīgā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas. Noteikumi stāsies spēkā esošo 2005.gada 20.decembra noteikumu Nr.967 “Centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība” vietā. Jauno noteikumu projekta teksts faktiski ir atbilstoši PIL precizēts iepriekšminēto MK noteikumu Nr.967 teksts.

Normatīvā akta realizācijai papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

IZM: Par Rīgas Uzņēmējdarbības koledžas nolikumu

Valsts sekretāru 16.novembra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Rīgas Uzņēmējdarbības koledžas nolikums”. Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 24.punktu Rīgas Uzņēmējdarbības koledža šobrīd darbojas uz nolikuma pamata, ko apstiprināja IZM.

Atbilstoši Augstskolu likumam ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2006.gada 23.martam, pārejas noteikumu 19.punktam koledžai ir jānodrošina nolikuma atbilstība Augstskolu likumā noteiktajām prasībām. Tāpēc IZM, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10.¹panta pirmo daļu, ir izstrādājusi noteikumu projektu “Rīgas Uzņēmējdarbības koledžas nolikums”. Noteikumu projekts paredz, ka koledža darbojas uz nolikuma pamata, kuru kā noteikumus izdod MK pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma.

MK noteikumu projekts nosaka koledžas juridisko statusu; tās darbības pamatvirzienus un uzdevumus; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas un iecelšanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību; struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas kārtību; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; koledžas finansējuma avotus; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību; koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

Šī normatīvā akta ieviešanai papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par veterināro zāļu marķēšanas un izplatīšanas kontroli

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles noteikumi”, kas izsludināti Valsts sekretāru 16.novembra sanāksmē.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai papildinātu spēkā esošo normatīvo aktu prasības attiecībā uz veterināro zāļu marķēšanu, izplatīšanu un kontroli un ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības. Šī dokumenta galvenais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība. Līdz ar tā pieņemšanu tiek ieviestas detalizēti izstrādātas prasības attiecībā uz veterināro zāļu izplatīšanas komersanta (veterināro zāļu ražotāja, lieltirgotavas, aptiekas, praktizējoša veterinārārsta) pienākumiem un Zāļu valsts aģentūras, Valsts farmācijas inspekcijas un Pārtikas un veterinārā dienesta veiktajām pārbaudēm.

Tāpat, ieviešot šos noteikumus, tiks nodrošināta veterināro zāļu kvalitāte, pieprasot šo zāļu uzglabāšanu un izplatīšanu atbilstoši noteiktām prasībām, kā arī tiks nodrošināts dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu nekaitīgums, nosakot produktīviem dzīvniekiem izplatāmo veterināro zāļu uzskaites un kontroles kārtību.

Normatīvā akta prasību ieviešana veterināro zāļu izplatīšanā un kontrolē, kā arī kompetento iestāžu veiktajās pārbaudēs kopumā veicinās drošas pārtikas ražošanu, dzīvnieku slimību (īpaši infekcijas) apkarošanu un sabiedrības veselības aizsardzību. Nosakot veterināro zāļu uzskaites un kontroles kārtību, tiks novērsta veterināro zāļu nelegālas izplatīšanas iespēja.

ZM: Par nosacījumiem putnu gripas draudu novēršanai

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumus “Putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”, kas izsludināti Valsts sekretāru 16.novembra sanāksmē.

Dokuments nosaka putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību pēc putnu gripas ierosinātāja vīrusa jebkura tipa parādīšanās uzņēmīgu dzīvnieku populācijā. Normatīvais akts arī nosaka valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, rīkojumu izziņošanas un izpildes kārtību, dzīvnieku vakcinācijas, transportlīdzekļu, novietņu tīrīšanas un dezinfekcijas kārtību un prasības, kādas tiek piemērotas produktu pārstrādes procesā.

Noteikumos detalizētāk izklāstītas procedūras (ko veic ekspertu grupa), kā veidot sadarbību starp valsts institūcijām un dzīvnieku īpašniekiem, lai ātrāk apkarotu infekcijas slimību, noteikta tirdzniecības kārtība ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem.

Noteikumi uzņēmējdarbības vidi skars tikai tajā gadījuma, ja tiks konstatēta putnu gripa. Latvijā, izplatoties šai slimībai, var nopietni tikt paralizēta lopkopība un ar to saistītās nozares (pārtikas produktu ražošana, to izplatīšana, tirdzniecība ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm). Administratīvo procedūru šis Ministru kabineta noteikumu projekts neietekmē. Latvijā putnu gripa nekad nav konstatēta.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa