Par birokrātijas, uzņēmumu administratīvā sloga samazināšanu

Otrdien, 14.novembrī, Eiropas Komisija ierosinājusi, sadarbojoties ar dalībvalstīm, samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem par 25% laikposmā līdz 2012.gadam. Aplēses liecina, ka tāds samazinājums varētu palielināt ES IKP par 1,5% un līdz ar to arī palielināt ieguldījumus izaugsmei un jaunām darba vietām – kopumā par 150miljardiem eiro. Lai šo mērķi sasniegtu, dalībvalstu un reģionu valdībām un pašvaldībām ir jāpiešķir jauna politiska nozīme centieniem samazināt birokrātiju. Šī ir viena no progresīvajām iniciatīvām, kas iekļautas pirmajā stratēģiskajā pārskatā par iniciatīvu “Labāks regulējums”. Stratēģiskajā pārskatā tiek vērtēts līdz šim panāktais un ierosināti tālejoši mērķi. Sistēma, kas prasa visiem jauniem tiesību aktu priekšlikumiem veikt ietekmes novērtējumu, tiks vēl pastiprināta, lai nodrošinātu kvalitāti un objektivitāti, izveidojot Ietekmes novērtēšanas padomi. Turklāt ar 43 jaunām iniciatīvām ir papildināta vienkāršošanas adaptīvā programma 2006.–2009.gadam, kas aptver plašu politikas pasākumu spektru. Starp iniciatīvām minamas tādas darbības lauksaimniecības nozarē, kas attiecas uz rūpniecības precēm, tostarp celtniecības produktiem, kosmētiku un rūpnieciskajām emisijām.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: “Mūsu pirmais stratēģiskais pārskats par labāka regulējuma iniciatīvu rāda, ka Komisijā sāk veidoties jauna politiskā kultūra. Mēs turpināsim strādāt tā, lai radītu pievienoto vērtību Eiropas mērogos. Mūsu mērķis ir panākt ļoti kvalitatīvu Eiropas normatīvo vidi, kas atbilst pilsoņu prasībām, bet kas arī nerada nevajadzīgu administratīvo slogu uzņēmumiem. Pasludinātās iniciatīvas apliecina Komisijas politisko apņēmību šo plānu īstenot.”

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens, kurš ir atbildīgs par uzņēmumu un rūpniecības politiku, teica: “Mēs “ejam uz priekšu”, ierosinot līdz šim nebijušu iniciatīvu – samazināt administratīvo slogu visā Eiropā. Par šo jautājumu jau labu laiku esam runājuši; tagad arī rīkojamies. Tas Eiropas uzņēmējiem nozīmēs daudz. Tomēr, strādājot vienatnē, Komisija negūs lielas sekmes. Es aicinu Eiropadomi, Eiropas Parlamentu un dalībvalstis pieņemt mūsu paziņojumā izklāstītās prioritātes kā rīcības plānu labākam regulējumam Eiropas Savienībā un atbalstīt mūsu pūliņus…”

Stratēģiskajā pārskatā ir atspoguļots līdz šim panāktais attiecībā uz iniciatīvu labākam regulējumam:

– kopš 2003.gada pabeigti vairāk nekā 160 integrēti ietekmes novērtējumi, kuros pievērsta uzmanība Komisijas priekšlikumu ietekmei uz sociāliem, vides un ekonomiskiem jautājumiem pirms to pieņemšanas;

– ir izstrādāta jauna pieeja, lai noteiktu administratīvo slogu, kas saistīts ar jaunām iniciatīvām;

– atsaukti 68 Komisijas priekšlikumi, kas bija iesniegti Padomei un Eiropas Parlamentam;

– klajā laista svarīga esošo noteikumu vienkāršošanas programma. Saskaņā ar programmu pēc 2005.gada oktobra aptuveni 100iniciatīvas ir jāvienkāršo nākamo triju gadu laikā, Komisija jau strādā, lai līdz 2006.gada beigām tādu būtu jau 50, lai gan daudzas no sagatavotajām vēl atrodas Padomē un Eiropas Parlamentā;

– kodifikācija – process, kas apvieno esošo tiesību aktu noteikumus ar to turpmākiem grozījumiem vienā likumā – tagad jau aptver 500 tiesību aktus visās nozarēs, nākamajā gadā vien Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei ierosinās teju 100tiesību aktu kodifikāciju.

Pēc stratēģiska pārskata par līdz šim panākto Komisija ierosina pastiprināt labāka regulējuma direktīvu ar šādiem tālejošiem priekšlikumiem:

– laist darbā tālejošu stratēģiju, kuras mērķis ir samazināt esošā regulējuma radīto administratīvo slogu un pavasara Eiropadomē noteikt mērķi samazināt to par 25%; šis mērķis kopīgi jāsasniedz ES un dalībvalstīm laikposmā līdz 2012.gadam. Nākamā gada sākumā Komisija iepazīstinās ar rīcības plānu administratīvo izmaksu noteikšanai un administratīvā sloga samazināšanai;

– pastiprināt ietekmes novērtējuma pārbaudi, izveidojot Ietekmes novērtēšanas padomi (INP). INP darbosies Komisijas priekšsēdētāja tiešā pakļautībā un atbildēs par ietekmes novērtējumu projektu pārbaudi, INP locekļiem tiks uzdots sniegt neatkarīgu atzinumu par ietekmes novērtējuma kvalitāti un konsultēt attiecīgās nodaļas par iespējamiem uzlabojumiem;

– pievienot 43 jaunas iniciatīvas adaptīvajai programmai attiecībā uz 2006./2009.gadu, lai vienkāršotu spēkā esošos noteikumus;

– 2007.gadā atsaukt vēl 10priekšlikumus, pirms likumdevējs tos izskata, turpināt regulāru uzraudzību pār sagatavotajiem tiesību aktu projektiem;

– visiem turpmākajiem Komisijas sastāviem veikt izstrādātu priekšlikumu pārbaudi pilnvaru pārņemšanas sākumposmā, lai pārliecinātos, vai tiesību aktu projekti atbilst politiskajām prioritātēm;

– noteikt 2008.gadu par pabeigšanas datumu programmai, kuras mērķis ir samazināt pašreizējo ES tiesību aktu kopumu, izmantojot kodifikāciju;

– veikt profilaktiskas darbības, lai stiprinātu ES tiesību aktu izpildi. Ievērojot iepriekš minētos principus, Komisijas un dalībvalstu rīcība būs aktīva jau no paša sākuma, tā veicinot svarīgāko direktīvu pareizu transponēšanu; Komisija vienlaikus meklēs dalībvalstu atbalstu, lai izstrādātu atbilstības tabulas, kas ļautu vieglāk novērtēt normu pārņemšanu, pārredzamību un tiesas kontroli.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa