Par Pakalpojumu direktīvas pieņemšanu

Pakalpojumu direktīva, kuras mērķis ir atvieglot pakalpojumu apriti un mazināt administratīvos šķēršļus iekšējā tirgū, ir sasniegusi likumdošanas procesa beigas, un drīz tā varēs stāties spēkā. Deputāti 15.novembrī par likumprojektu nobalsoja otrajā lasījumā, izdarot tikai nelielus grozījumus dalībvalstu kopējā nostājā. Teksts visumā atbilst jau EP pirmajā lasījumā pieņemtajai redakcijai, tiecoties līdzsvarot prasības pēc plašākas konkurences un sociālus apsvērumus.

Pēc direktīvas spēkā stāšanās dalībvalstīm tās prasības būs jāievieš ne vēlāk kā trīs gadu laikā.

Ziņojuma sagatavotāja Evelīna Gebharte (Sociāldemokrātu grupa, Vācija) izteica pārliecību, ka direktīva kalpos tieši ES iedzīvotājiem, jo tajā atrasts veiksmīgs kompromiss: “Ir izdevies panākt līdzsvaru starp darba ņēmēju un patērētāju interesēm, no vienas puses, un uzņēmēju interesēm, no otras.”

Parlaments atbalstīja ES Padomes kopējo nostāju, izdarot tajā tikai trīs grozījumus, ko iesniedza Parlamenta atbildīgā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja, un noraidot pārējos deputātu iesniegtos 39 grozījumus. Trim grozījumiem, ar ko direktīva papildināta, savu atbalstu jau pirms balsojuma pauda ES Padome un Eiropas Komisija (EK). Labojumi attiecas uz procedūru, kas Komisijai piešķir noteiktas izpildes pilnvaras un ko eirožargonā sauc par komitoloģiju.

Panākt galīgu vienošanos Eiropas Parlamentam ļāva tas, ka deputāti balsoja par tekstu, kas bija ļoti tuvs jau pirmajā lasījumā pieņemtajam. ES Padomes nostāja, par ko šodien balsoja Parlaments, gandrīz pilnībā atspoguļoja kompromisu, ko Eiropas Parlamenta politiskās grupas panāca 2006.gada 16.februārī pirmajā lasījumā. Eiropas Parlaments februārī direktīvu krasi mainīja salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas sākotnējo likumprojektu, tā dēvēto Bolkesteina direktīvu.

Debates pirms balsojuma

“Eiropas Parlaments ir parādījis savu briedumu, panākot labu, līdzsvarotu kompromisu. Padomē panākt konsensu nebija viegli,” teica komisārs Čārlijs Makkrīvijs, atzīstot, ka Parlamentam Pakalpojumu direktīvas pieņemšanā bija izšķiroša loma.

Arī ES prezidējošas valsts Somijas tirdzniecības un rūpniecības lietu ministrs Mauri Pekarinen atzina, ka Eiropas Parlamenta balsojums februārī bija “vēsturisks kompromiss”.

“Esmu pārliecināts, ka direktīva nāks par labu Eiropas pilsoņiem,” teica Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas pārstāvis Malkolms Hārbors (Apvienotā Karaliste). “Mazie un vidējie uzņēmumi pārstāv deviņdesmit procentus no visas pakalpojumu nozares. Ja katrs mazais uzņēmums radītu tikai vienu darba vietu, mēs būtu atrisinājuši bezdarba problēmu.”

Pilnīgu atbalstu direktīvas projektam izteica Sociāldemokrātu grupa, ko pārstāv Evelīna Gebharte, kurai bija uzticēta Eiropas Parlamenta ziņojuma sagatavošana.

“Iesniegtais priekšlikums ir kompromiss, un tas ir kompromiss, ko bija iespējams sasniegt konkrētā brīdī. Teksta mērķis bija panākt lielāku konkurenci, kas atļautu cenu samazināšanos. Ir svarīgi, lai patērētāji varētu paļauties uz pakalpojumiem,” Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā teica Anneli Jētenmeki(Somija).

Heide Rīle (Vācija) Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vārdā savukārt norādīja, ka direktīvā “iezagušās vairākas neprecizitātes attiecībā uz sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, vispārējas nozīmes pakalpojumiem un vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem”. Viņasprāt, nav pareizi, ka ES tiesību aktos šie pakalpojumi nav konkrēti definēti.

“Neskaidrības un pelēkas zonas direktīvā ir saglabājušas, un tās arvien paliek Kopienu tiesas kompetencē – tieši no tā mēs visvairāk baidījāmies,” teica Fransiss Vurcs (Francija) Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā, norādot, ka viņa grupa balsos pret direktīvas projektu.

“Ir pierasts uzskatīt, ka jauni likumi uzlabo, nostiprina un visādi citādi nāk par labu Eiropas Savienības darbībai. Šodien apspriežamais direktīvas projekts nav šis gadījums. Iepriekšējā Eiropas Komisija direktīvas projektu balstīja uz izcelsmes valsts principu – principu, ko attīstījusi Eiropas Kopienu tiesa un kas nostiprinājies starptautisko privāto tiesību praksē,” teica Guntars Krasts (Nāciju Eiropas grupa). “Bet Parlamenta rokās šī Eiropas pakalpojumu tirgus atvēršanas atslēga nolūza. Izcelsmes valsts princips no direktīvas teksta ir pazudis, un direktīvas 16.panta nosacījumi pēc to būtības līdzinās savstarpējās atzīšanas principam – principam, kas praksē var izrādīties pārāk subjektīvs un smagnējs, lai atvērtu pakalpojumu tirgu. Šodien Eiropas Parlaments deleģēs dalībvalstīm visu atbildību izlemt – vai, kad un kā attīstīsies Eiropas Savienības pakalpojumu tirgus. Mums atliek vien cerēt, ka tas notiks.”

Jenss Pēters Bonde (Dānija, Neatkarības un demokrātijas grupa) Parlamenta izstrādāto redakciju raksturoja kā “tiesnešu direktīvu”. Viņaprāt, arī turpmāk pakalpojumu sniegšanu Eiropā interpretēs Kopienu Tiesa Luksemburgā.

Pie politiskajām grupām nepiederošā deputāte no Francijas Marīne Le Pena direktīvu raksturoja kā “liberālisma uzvaru”, kas veicinās sociālo dempingu un neļaus aizsargāt sociālos pakalpojumus.

Brīvība veikt uzņēmējdarbību

Direktīvā saglabāts mērķis veicināt uzņēmējdarbības brīvību un pakalpojumu apriti ES iekšējā tirgū, mazinot administratīvos šķēršļus.

Pakalpojumu sniedzēju brīvība veikt uzņēmējdarbību aizstāj sākotnējo izcelsmes valsts principu. Brīvību ierobežojošas prasības var izvirzīt tikai tad, ja tās nav diskriminējošas, ir pamatotas ar “sabiedrisko kārtību, valsts drošību, veselības aizsardzību vai vides aizsardzību” un ir samērīgas.

Vienkāršotas procedūras

Direktīva paredz vienkāršot uzņēmējdarbības reģistrācijas procedūras, izveidot vienotus reģistrācijas kontaktpunktus dalībvalstīs, ieviest saskaņotu veidlapu un elektronisko reģistrāciju. Tā liek atcelt dalībvalstu prasības par atļauju saņemšanu, izņemot atsevišķus pamatotus gadījumus. Jaunajiem nosacījumiem jāļauj samazināt administratīvās izmaksas un iesniedzamo dokumentu daudzumu.

Uz kādiem pakalpojumiem direktīva attieksies?

Direktīva attieksies vienīgi uz pakalpojumiem, ko sniedz par atlīdzību. Tie ietver uzņēmējdarbības pakalpojumus – vadības konsultācijas, sertifikāciju un pārbaudes, ēku apsaimniekošanu, tostarp biroju uzturēšanu, reklāmu, personāla atlases pakalpojumus un tirdzniecības aģentu pakalpojumus.

Starp šiem pakalpojumiem ir juridiskas konsultācijas vai konsultācijas nodokļu jautājumos, nekustamā īpašuma pakalpojumi, būvniecība, tostarp arhitektu pakalpojumi, tirdzniecības pakalpojumi, tirdzniecības gadatirgu organizēšana, auto noma un ceļojumu aģentūras.

Direktīva attiecas uz patērētāju pakalpojumiem, piemēram, pakalpojumiem tūrisma nozarē, sporta centriem un izklaides parkiem, un noteiktiem mājsaimniecību atbalsta pakalpojumiem, piemēram, saistībā ar palīdzību vecāka gadagājuma cilvēkiem. Šīs darbības var ietvert pakalpojumus, kurus var sniegt no attāluma, tostarp ar interneta starpniecību.

Ko direktīva neietekmē?

Direktīva neattieksies uz vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu liberalizāciju vai publisko struktūru privatizāciju. Dalībvalstis varēs brīvi noteikt, ko tās uzskata par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem un kā šie pakalpojumi būtu jāorganizē. Tā arī neskars dalībvalstu valodas normas, krimināltiesību normas un darba tiesības, tostarp tiesības slēgt koplīgumus un dalībvalstu sociālā nodrošinājuma tiesību aktus.

Direktīva neattiecas uz:

• vispārējas nozīmes pakalpojumiem, kas nav saimnieciski pakalpojumi;

• finanšu pakalpojumiem, piemēram, banku darbību, aizdevumiem, apdrošināšanu, pensijām;

• elektronisko komunikāciju pakalpojumiem un tīkliem;

• pakalpojumiem pārvadājumu jomā, tostarp ostu pakalpojumiem;

• pagaidu darba aģentūru pakalpojumiem;

• veselības aprūpes pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir publiski vai privāti;

• audiovizuālajiem pakalpojumiem;

• azartspēļu darbībām;

• darbībām, kas saistītas ar valsts varas īstenošanu, notāriem

• sociālajiem pakalpojumiem, ko valsts vai tās pilnvarotas iestādes sniedz saistībā ar sociālajām mājām, bērnu aprūpi un atbalstu ģimenēm;

• privātiem drošības pakalpojumiem;

• to nepiemēro nodokļu jomai.

Vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumi

Direktīva izšķir “vispārējas nozīmes pakalpojumus” un “vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus”, kurus sniedz par atlīdzību un kuri ietilpst direktīvas darbības jomā. Tomēr uz dažiem “vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem” šī direktīva neattiecas, piemēram, tādiem, kas varētu pastāvēt transporta jomā. Uz dažiem citiem pakalpojumiem, piemēram, pasta pakalpojumiem, attiecas atkāpe no noteikumiem par pakalpojumu sniegšanas brīvību.

Direktīva stāsies spēkā tūlīt pēc oficiālās publikācijas. Dalībvalstīs tā būs jāievieš trīs gadu laikā kopš stāšanās spēkā.