Uzrunājot pieminekļa “Koklētājs” 10 gadu svētku sarīkojuma dalībniekus Talsos 2006.gada 16.novembrī:

Labvakar, mīļie talsinieki, augsti godātie Talsu domes, Talsu rajona padomes vadība un pārstāvji, jūsu ekselence Turcijas vēstnieka kungs, dārgie viesi no Talsu sadarbības pilsētām Igaunijā, Lietuvā un Turcijā, augsti godātie viesi, dāmas un kungi!

Šis ir skaists vakars, kad no Talsu pakalniem redzam šo brīvības liesmu atspulgu šajā skaistajā vietā, kur ezers ar savām tumšajām dzīlēm tikai parādās no šo kalnos degošo uguņu gaismas. Man ir tiešām prieks būt klāt šajā Talsu “Koklētāja” desmitgadē. Savulaik man bija ielūgums būt klāt arī tā atklāšanā pirms 10 gadiem, bet toreiz tas nebija iespējams, jo man bija darba pienākumi un es dzīvoju ļoti tālu no šīs vietas. Tādēļ man ir divkāršs prieks būt šeit kopā ar jums šajā “Koklētāja” desmitgadē un šoreiz jau kā Latvijas Valsts prezidentei.

Tikai brīvas tautas var godināt savus varoņus, un ir piemēroti, ka tik latviska pilsēta kā Talsi ir uzcēlusi pieminekli saviem brīvības cīnītājiem, tiem, kuri krita kaujā par neatkarīgās Latvijas brīvību. Un šodienas svinību datums ir tādā patriotiskā novembra nedēļā – pēc tikko notikušajiem Varoņu piemiņas dienas atceres pasākumiem un mūsu Latvijas valsts proklamācijas 88.gadadienas priekšvakarā.

Manas domas tādēļ pievēršas tam, ko jau toreiz, savā apsveikumā pirms 10 gadiem, jums atgādināju – katru reizi, kad iesiet garām šim piemineklim, atcerieties savā sirdī dažos sirdspukstos, savās domās apstājoties un pasakot paldies. Paldies tiem, kuri krita cīņā par brīvību, paldies tiem, kuri izcīnīja neatkarīgu valsti un paldies tiem, kuri visus šos gadus un arī nākotnē turpina domāt par valsti un strādāt tai.

Šovakar gribētos arī visu talsinieku priekšā izteikt atzinību nu jau nelaiķim tēlniekam Vilnim Titānam, jo viņš bija viens no šī pieminekļa idejas atdzimšanas virzītājiem. Viņam blakus darbojās tik ļoti dažādi ļaudis, kuri palīdzēja tēlnieka Zemdegas jau 1938.gadā veidoto ieceri daudzus gadus vēlāk, beidzot atbrīvotā Latvijā, pārvērst reālā granīta tēlā. Tas bija garš ceļš, lai vispirms sameklētu maketus un dokumentus, lai iepazītos ar tēlnieka Zemdegas ieceri un viņa domu par koklētāju, šo simbolu, ko viņš parāda kā jaunekli, kurš ir nevis ar zobenu rokās, bet gan ar kokli. Tas ir jauneklis, kas tāpat kā jaunā Latvijas valsts ir gatavs svinēt savu brīvību ar kokles skaņām un dziesmām un kam, paldies Dievam, tajā brīdī cīņa jau ir aiz muguras. Vilnim Titānam bija ļoti ilgs un garš darbs, lai vispirms dabūtu palīgus un atbalstītājus no Dundagas dziļajiem mežiem, lai tehniski tiktu izvests šis milzīgais Latvijas granīta bluķis – ne ievests no ārzemēm, bet kurzemnieku pašu. Tad, protams, lielais, smagais darbs, ko viņš veica kopā ar savu dēlu Jāni kā palīgu, neskaitāmas reizes braukdams no Carnikavas līdz pat Talsiem, līdz viņš teica, ka Talsi viņam ir kļuvuši par otrajām mājām. Es domāju, ka viņš šodien no kādas mākoņa malas ir kopā ar mums savā garā un priecājas līdz ar mums, ka šis cēlais darbs nu ir paveikts, ka šis skaistais piemineklis tagad rotā vienu no Talsu skaistajiem pakalniem, ka tas ir par lepnumu un prieku visiem talsiniekiem un arī apbrīnas vērts visiem tiem, kas šajā pilsētā iegriežas. Es ceru, ka tādu cilvēku būs arvien vairāk, kas to apciemo.

Mīļie talsinieki, es toreiz, pirms 10 gadiem, aicināju jūs, šim piemineklim garām ejot, atcerēties un arī sev kaut ko prasīt no Dieva vai no Visuma spēkiem, kāds nu katram priekšstats. Tas būtu – kaut būtu man un katram no mums tas pats spēks un griba, kāda bija brīvības cīnītājiem, darīt to, kas ir jādara, arī ar savu dzīvību, ja vajadzīgs, bez baidīšanās un bez aiztures. Un lai mums arī būtu katram tā ticība, kas bija tiem, kas aizgāja mūžībā ar ticību Latvijai un tās brīvībai tad, kad tik daudzi tai pat neticēja. Viņi aizgāja cīņā ar Latvijas sauli, kad vēl Latvijas armijai nebija iespējams pat sagādāt pašai savus formas tērpus. Saule bija pirmā Latvijas karavīru atpazīšanas zīme, un saule bija tā, kas Vilnim Titānam palīdzēja – viņš domāja par tautas tradīcijām un par saules dziesmām. Es novēlu jums visiem, lai jūsu sirdīs paliek Latvijas saule, brīvības saule un tās gaismas, tās lāpas pilskalnos, lai tās paliek jūsu sirdīs un vienmēr atgādina – jūs esat stipri, jūs esat droši. Lai gaisma jūs pavada visos jūsu ceļos!