Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Konkurences padome
Konkurences padome publicē pieņemtos lēmumus par tirgus dalībnieku apvienošanos, par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu, par tirgus dalībnieku paziņoto vienošanos, par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu u.c.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Konkurences padomes 2000. gada 15. decembra lēmums Nr. 23 "Par SIA "Neste Latvija" iesniegumu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.01.2001., Nr. 6 (2393) https://vestnesis.lv/ta/id/1484

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkurences padomes lēmums Nr.26

Par SIA "Latvija Statoil" iesniegumu

Vēl šajā numurā

11.01.2001., Nr. 6 (2393)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Konkurences padome

Veids: lēmums

Numurs: 23

Pieņemts: 15.12.2000.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Konkurences padome

Lēmums Nr.23

Rīgā 2000.gada 15.decembrī

(Prot. Nr. 48, 4.§)

Par SIA "Neste Latvija" iesniegumu

Lieta Nr. 0725/05-02/29.08.2000.

Konkurences padome 29.08.2000. ar ienākošo Nr. 725 saņēma SIA "Neste Latvija" iesniegumu, kurā norādīts uz Konkurences likuma 17.panta pārkāpumu va/s "Latvijas dzelzceļš" darbībās. Iesniegumā sniegta informācija, ka SIA "Neste Latvija" Rīgas ostas teritorijā ir izbūvējusi naftas produktu terminālu, kuru ar Ziemeļblāzmas staciju savieno tai piederošs dzelzceļa pievedceļš, taču va/s "Latvijas dzelzceļš" atsakās izsniegt SIA "Neste Latvija" eksporta tarifus, tādējādi liedzot tai uzsākt naftas produktu eksporta operācijas un nepildot 13.03.2000. starp abām uzņēmējsabiedrībām parakstīto līgumu Nr.83 "Par vagonu padošanu un novākšanu uz/no SIA "Jana Group Construction" sliežu pievedceļa SIA "Neste Latvija" Ziemeļblāzmas stacijā".

Saskaņā ar iesniegumā sniegtajām ziņām SIA "Neste Latvija" pievedceļu apkalpojošajai SIA "Jana Group Construction" adresētajā 05.05.2000. vēstulē va/s "Latvijas dzelzceļš" norāda, ka "kravu pārkraušana būtu jāveic caur citiem termināliem, konkrēti caur Ventspils un Mangaļu dzelzceļa stacijām", tādējādi liedzot SIA "Neste Latvija" veikt savu uzņēmējdarbību caur tās uzbūvēto un tai piederošo naftas produktu terminālu Rīgas ostā. SIA "Neste Latvija" uzskata, ka minētais paziņojums "liek domāt, ka va/s "Latvijas dzelzceļš" īsteno savu monopolstāvokli, lai veicinātu citu tirgus dalībnieku uzņēmējdarbības attīstību" un vērtējams kā konkurences ziņā nelabvēlīgu nosacījumu uzspiešana. SIA "Neste Latvija" iesniegumā precīzi nenorāda, kura Konkurences likuma 17.panta apakšpunkta tiesiskā sastāva pazīmēm atbilst va/s "Latvijas dzelzceļš" rīcība.

Izvērtējot iesniegumā minēto un papildus iegūto informāciju un pamatojoties uz 30.12.1997. Ministru kabineta noteikumu Nr.444 "Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība" 6.punktu, Konkurences padome 27.09.2000. nolēma uzsākt lietas Nr. 0725/05-02/29.08.2000. izpēti par iespējamo Konkurences likuma 17.panta pārkāpumu va/s "Latvijas dzelzceļš" darbībās (prot. Nr. 39, 4.§).

30.10.2000. SIA "Neste Latvija" precizēja, ka va/s "Latvijas dzelzceļš" rīcībā saskatāmas Konkurences likuma 17.panta 1. un 3. punkta tiesiskā sastāva pazīmes, kā rezultātā tiek pārkāpts dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums (30.10.2000. Konkurences padomes un SIA "Neste Latvija" pārstāvju sarunu protokols).

Lietas izpētes gaitā Konkurences padome

konstatēja:

Valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" dibinātājs saskaņā ar 27.05.1998. LR Uzņēmumu reģistrā lietā ar Nr.000303206 reģistrēto Statūtu 1.1.punktu ir valsts Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas personā un akciju turētājs ir Satiksmes ministrija. Akciju sabiedrības mērķis ir dot ieguldījumu Latvijas Republikas saimniecības attīstībā, nodrošinot tās vajadzības ar dzelzceļa transporta pasažieru un kravas pārvadājumiem, dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība, nekustamā īpašuma un ar to saistītās zemes apsaimniekošana (Statūtu 2.1.punkts).

SIA "Neste Latvija" saskaņā ar 30.06.2000. LR Uzņēmumu reģistrā lietā Nr. 000313272 reģistrēto Statūtu 1.5.punktu ir Somijas juridisko personu NESTE MARKETING Ltd. un FORTUM OIL AND GAS OY izveidota sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras darbības virzienos saskaņā ar Statūtu 1.4.punktu ietilpst naftas pārstrādes produktu ražošana, degvielas mazumtirdzniecība, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība, kravu iekraušana un izkraušana, noliktavu saimniecība, pārējā transporta palīgdarbība, muitas brokeru darbība u.c. SIA "Neste Latvija" ir izsniegta licence degvielas ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam sērija BI Nr. 0193-90303 ar derīguma termiņu līdz 04.05.2001. (saņemta Konkurences padomē 12.10.2000. ar ienākošo vēstuli Nr.822 no SIA "Neste Latvija").

SIA "Neste Latvija" un va/s "Latvijas dzelzceļš" statūti saņemti Konkurences padomē no LR Uzņēmumu reģistra 13.09.2000. ar ienākošo vēstuli Nr.752.

Konkurences likuma 1.panta 6.punkta izpratnē konkrētās preces tirgus, kurā ietverts arī visu to preču kopums, kuras var aizstāt ar šo konkrēto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma, piedāvājuma un aizstājamības faktorus, preču pazīmes un lietošanas īpašības ir kravu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas tirgus . Kravu dzelzceļa pārvadājumi nav aizstājami ar citiem kravu pārvadājumu veidiem (autopārvadājumi, jūras pārvadājumi), ņemot vērā to atšķirīgās iezīmes — liela apjoma kravu pārvadājumi lielos attālumos pa sauszemi.

Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē konkrētais ģeogrāfiskais tirgus, kurā konkurences apstākļi kravu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas tirgū ir vienādi, ir Latvijas Republikas teritorija .

Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē konkrētais tirgus ir kravu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas tirgus Latvijas Republikas teritorijā .

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 2.punktu dominējošais stāvoklis ir "tirgus dalībnieka ekonomisks (saimniecisks) izņēmuma stāvoklis, ja tā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus un tam ir iespēja ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci konkrētajā tirgū, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai pircējiem". Va/s "Latvijas dzelzceļš" saskaņā ar Dzelzceļa likuma 6.panta pirmo daļu ir valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un, pamatojoties uz minētā likuma 26.pantu, "koordinē vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa saviem publiskās lietošanas sliežu ceļiem, kā arī savienojumos ar privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem." Saskaņā ar 19.09.2000. Konkurences padomē ar ienākošo Nr. 767 saņemtajā LR Valsts dzelzceļa administrācijas vēstulē sniegto informāciju va/s "Latvijas dzelzceļš" ir arī vienīgais uzņēmums, kurš veic kravu dzelzceļa pārvadājumus Latvijas Republikā. Citas uzņēmējsabiedrības, kurām izsniegtas dzelzceļa pārvadātāja licences, saskaņā ar Dzelzceļa likumā noteiktajām prasībām nav saņēmušas drošības sertifikātus un noslēgušas līgumu ar va/s "Latvijas dzelzceļš" par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, un līdz ar to dzelzceļa pārvadājumus neveic. Tādējādi va/s "Latvijas dzelzceļš" atrodas monopolstāvoklī konkrētajā tirgū, kurā tam nav konkurentu. Kā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un vienīgajam pārvadātājam, tam piemīt tāda tirgus vara, lai Konkurences likuma izpratnē tas būtu uzskatāms par dominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu, uz kuru attiecināms dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums.

Konkrētais lejupejošais tirgus, kurā vēlas ienākt SIA "Neste Latvija" un kurā tās uzņēmējdarbība ir atkarīga no va/s "Latvijas dzelzceļš", ir gaišo naftas produktu tranzītkravu, kuras pienāk pa dzelzceļu un tiek izvestas caur LR jūras ostām, pārkraušanas pakalpojumu tirgus. Lejupejošā tirgus dalībnieki: SIA "BLB. Baltijas termināls", SIA "Vudisona termināls", SIA "Man Tess", SIA "VL Bunkering", A/S "Ventspils nafta". Minētais tirgus ir vertikāli saistīts ar kravu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu tirgu Latvijas Republikas teritorijā, jo šī tirgus dalībnieku uzņēmējdarbība ir tieši atkarīga no iespējām izmantot dzelzceļa infrastruktūru un va/s "Latvijas dzelceļš" ir to neaizstājams sadarbības partneris.

LR Dzelzceļa administrācijas 21.03.2000. izsniegtā dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) reģistrācijas apliecība Nr.160 (saņemta Konkurences padomē no SIA "Neste Latvija" 12.10.2000. ar ienākošo vēstuli Nr. 822) apliecina, ka SIA "Neste Latvija" un SIA "Latvija Statoil" ir dzelzceļa infrastruktūras - pievedceļu (valsts reģistrācijas indekss 256) Ziemeļblāzmas stacijā īpašnieki, savukārt SIA "Jana Group Construction" ir šīs dzelceļa infrastruktūras pārvaldītājs. Minētajā vēstulē SIA "Neste Latvija" paskaidro, ka SIA "Neste Latvija" un SIA "Latvija Statoil" pieder katrai savs naftas produktu termināls Rīgas ostas teritorijā, taču atsevišķi infrastruktūras objekti, tai skaitā dzelzceļa pievedceļš, ūdensvads, naftas produktu pārsūknēšanas vads, tika uzbūvēti, kopīgi finansējot to būvniecību un kopīgi pieņemot tos ekspluatācijā.

SIA "Jana Group Construction" saskaņā ar 01.07.1999. noslēgto līgumu (saņemts Konkurences padomē 12.10.2000. ar ienākošo vēstuli Nr.822 no SIA "Neste Latvija") ar SIA "Neste Latvija" un SIA "Latvija Statoil" veic pievedceļu uzturēšanu un kravu pārvietošanu pa pievedceļiem no un uz terminālu. Savukārt saskaņā ar 31.08.1999. noslēgto Līgumu Nr.32/08 (10.11.2000. Konkurences padomē ar ienākošo vēstuli Nr. 883 iesniegusi SIA "Jana Group Construction") SIA "Jana Group Construction" sniedz SIA "Neste Latvija" arī transporta ekspedīcijas pakalpojumus.

SIA "Neste Latvija" 06.03.2000. vēstulē Nr.NTI/DZ-3 lūdza va/s "Latvijas dzelzceļš" noslēgt līgumu par kravu tranzītpārvadājumu maksu Latvijas Republikas teritorijā no Ziemeļblāzmas stacijas uz stacijām: Lugaži, Meitene, Kārsava, Zilupe, Indra un atpakaļ. Va/s "Latvijas dzelzceļš" 28.04.2000. vēstulē Nr. DV1-7/575 SIA "Neste Latvija" sniedza sekojošu atbildi: "(..) ražošanas komercfirmas "Transceltnieks" izstrādātajā firmu "Statoil" un "Neste" naftas termināla pievedceļa tehniskajā projektā (..) noteikta (..) pievedceļa jauda - 500 tūkst. tonnu naftas produktu pārkraušanai no jūras transporta tālākai nosūtīšanai ar dzelzceļa transportu un autotransportu. Pie tam, tehniskajā projektā ir ieraksts, ka naftas produktu saņemšana pa dzelzceļu nav paredzēta. (..) Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" var noslēgt līgumu par kravu tranzītpārvadājumu maksu tikai vienā virzienā - no Ziemeļblāzmas stacijas, kā tas paredzēts termināla pievedceļa tehniskajā projektā." Minētās vēstules 22.09.2000. ar ienākošo vēstuli Nr.778 Konkurences padomē iesniedza va/s "Latvijas dzelzceļš".

Līdz ar to jāsecina, ka ar eksporta tarifu izsniegšanu SIA "Neste Latvija" saprot līgumsaistību noslēgšanu par kravu tranzītpārvadājumu maksu virzienā no Latvijas Republikas sauszemes robežām uz Ziemeļblāzmas staciju kravām, kuras paredzētas tālākai eksportēšanai pa jūru.

SIA "Neste Latvija" uzskata, ka va/s "Latvijas dzelzceļš" atteikuma iemesls ir nepamatots, 29.08.2000. iesniegumā Konkurences padomei norādot, ka "eksporta tarifu izsniegšanas atlikšana tiek pamatota ar "Latvijas dzelzceļa" iekšējām tehniskām vai cita veida nepilnībām, kuras, pamatojoties uz "Neste" ekspertu un konsultantu slēdzieniem, nekādā veidā nevar ietekmēt un neietekmē paredzamo "Neste" darbību vagonu padošanā un novākšanā caur Ziemeļblāzmas staciju". SIA "Neste Latvija" uzskata, ka projekts ir plānots pārvadājumiem abos virzienos un paredzēts gan naftas produktu iekraušanai, gan izkraušanai, un va/s "Latvijas dzelzceļš" darbība, atsakoties slēgt pārvadājuma līgumu ar SIA "Neste Latvija" (virzienā no iekšzemes uz terminālu), vērtējama kā Konkurences likuma 17.panta 1.punkta pārkāpums jeb "atsacīšanās slēgt līgumu ar citu tirgus dalībnieku bez objektīvi attaisnojoša iemesla" (30.10.2000. Konkurences padomes un SIA "Neste Latvija" pārstāvju sarunu protokols).

Konkurences likuma 17. pants nosaka: "Jebkuram tirgus dalībniekam, kurš atrodas dominējošajā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā to ļaunprātīgi izmantot. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties: 1) kā atsacīšanās slēgt līgumu ar citu tirgus dalībnieku bez objektīvi attaisnojoša iemesla; (..)". Šāda aizlieguma noteikšanas nolūks ir nepieļaut dominējošā uzņēmuma nepamatotu un diskriminējošu rīcību pret citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi iegūt vai nostiprināt savu dominējošo stāvokli, izslēdzot citus konkrētajā vai saistītajos tirgos esošos tirgus dalībniekus, kuru sadarbība ar dominējošo uzņēmumu ir neizbēgama, ar mērķi gūt ekonomisko labumu, kas nebūtu iepējams tirgū, kurā pastāv brīva un efektīva konkurence. Tajā pašā laikā tiesību norma paredz, ka dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam savi ekonomiskie lēmumi, tajā skaitā atteikums sadarboties, jābalsta uz objektīviem, ekonomiski vai tiesiski pamatotiem apstākļiem.

1997.gada septembrī saskaņā ar Rīgas ostas pārvaldes un SIA "Latvija Statoil" pasūtījumu SIA "RKF Transceltnieks" izstrādāja projektu "Rīgas ostas naftas produktu termināla firmu "Neste un "Statoil" teritorijas dzelzceļa pievedceļa darba projekts" (turpmāk tekstā — darba projekts). Darba projekta 2.daļa paredz kravas apgrozījumu 500 tūkst. t naftas produktu gadā, izmantojot pievedceļu. Darba projektā netika paredzēts, ka naftas produktu pārvadājumi tiks organizēti vienīgi virzienā no termināla. Va/s "Latvijas dzelzceļš" 25.09.1997. saskaņoja minēto darba projektu ar norādi "projektu, pēc centralizācijas, bloķēšanas un sakaru ierīču projekta darbu izpildes, pilnā apjomā ar paskaidrojuma zīmi pa visām sadaļām iesniegt saskaņošanai va/s "Latvijas dzelzceļš" direkcijā".

1998.gadā SIA "RKF Transceltnieks" izstrādātajā projektā "Firmu "Statoil" un "Neste" naftas termināls. Dzelzceļa pievedceļš. Tehniskais projekts. Termināla dzelzceļa apkalpošanas tehnoloģija. Kopējā paskaidrojoša zīme" (turpmāk tekstā — tehniskais projekts) paredzēts sekojošais: "STATOIL un NESTE naftas termināla dzelzceļa pievedceļa celtniecības tehniskais projekts izstrādāts naftas kravu pārvadājumu apjomiem 500 tūkst. t gadā. Naftas produkti (augstoktāna benzīns) tiks piegādāti ar jūras transportu, bet nosūtīti kā ar dzelzceļu, tā arī ar autotransportu. Naftas produktu piegāde ar dzelzceļa transportu nav domāta." Tehniskā projekta 2. daļā " Pārvadājumu organizācija un apjomi" ir atrunāta naftas produktu ieliešanas tehnoloģija un Ziemeļblāmas stacijas darbu organizācija, padodot uz terminālu tukšos, bet izvedot - krautos vagonus. Naftas produktu izliešanas tehnoloģija un krauto cisternu padošana uz terminālu tehniskajā projektā nav ietverta. Pievedceļa darba projektu un tehnisko projektu 12.10.2000. Konkurences padomē iesniedza SIA "Neste Latvija" ar ienākošo vēstuli Nr.822.

17.11.2000. Konkurences padome ar ienākošo Nr. 902 saņēma SIA "RKF Transceltnieks" vēstuli, kurā paskaidrots, ka 1997.gada darba projektā "(..) tika izstrādāta principiāla shēma termināla dzelzceļa sliežu attīstībai, kuras pilna izpilde (attiecīga st. Ziemeļblāzma attīstība) atļauj apvienot dzelzceļa sastāvu padošanu uz terminālu ar jau apstrādātu terminālā sastāvu novākšanu. (..) Sākuma kapitālieguldījumu ekonomijas pēc Pasūtītājs piedāvāja izpildīt minimāli nepieciešamos darbus, lai izpildītu I kārtas naftas produktu kravu apgrozījumu — 500 tūkst. t gadā, kuras pienāk pa jūru un tālāk tiek nosūtītas pa dzelzceļu." Tādējādi var secināt, ka tehniskais projekts neparedz naftas produktu transportēšanu abos virzienos.

Būvniecības likuma 17.panta pirmā daļa nosaka, ka "būvi drīkst izmantot tikai atbilstoši projektētajām funkcijām (..)". Saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu ir izdoti 01.04.1997. Ministru kabineta noteikumi Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi", kuru 90. un 56.punkts nosaka, ka specializētās būves tehniskā projekta sastāvu nosaka atbilstoši būvnoteikumiem un būvnormatīviem attiecīgajā jomā, kā arī 02.12.1997. Ministru kabineta noteikumi Nr. 394 "Dzelzceļa būvnoteikumi", kuru 4.1. punkts paredz, ka instrukciju par kārtību, kādā izskatāmi un saskaņojami pieprasījumi, būvprojekti un darbu veikšanas projekti sliežu pievedceļu vai privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru pievienošanai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, izdod satiksmes ministrs. Ar Satiksmes ministrijas 31.05.1993. pavēli Nr.148 apstiprinātā nolikuma "Par saskaņošanas kārtību ar Latvijas Republikas Satiksmes ministriju, projektējot un būvējot dzelzceļu transporta objektus un dzelzceļa sliežu ceļus šķērsojošās inženierkomunikācijas" 2.8.punkts uzņēmumu ārējo un iekšējo pievedceļu projektus paredz saskaņot ar va/s "Latvijas dzelzceļš". Nolikuma 2.2.punkts, saskaņojot pievedceļu projektus, cita starpā paredz saskaņot iekraušanas un izkraušanas sistēmu, kā arī kustības un manevru darba organizāciju. Tas nozīmē, ka projekta ietvaros nepieciešams saskaņot gan iekraušanas, gan izkraušanas sistēmu. SIA "RKF Transceltnieks" 1998.gadā izstrādātajā tehniskajā projektā paredzēta vienīgi iekraušanas kārtība. Tādējādi jāsecina, ka tehniskais projekts un tajā ietvertā tehnoloģija nav izstrādāta ar naftas produktiem krautu vagonu padošanai uz terminālu un izkraušanai un šādas operācijas nav iespējams veikt bez attiecīgo izmaiņu izdarīšanas projektā.

Pamatojoties uz tehnisko projektu un tajā iekļauto tehnoloģisko procesu ir izstrādātas arī instrukcijas, kuras saskaņā ar 27.04.1999. Ministru kabineta noteikumu Nr.148 "Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi" 270.punktu pievienotas stacijas tehniskās rīcības aktam. SIA "Latvija Statoil", SIA "Neste Latvija" un va/s "Latvijas dzelzceļš" amatpersonas ir saskaņojušas un apstiprinājušas sekojošas instrukcijas:

1) 21.01.1999. ir apstiprināta "Ziemeļblāzmas stacijas darba tehnoloģija, apkalpojot Statoil un Neste pievedceļus" (Konkurences padomē 22.09.2000. iesniedza va/s "Latvijas dzelzceļš" ar ienākošo vēstuli Nr.778) ;

2) 28.06.1999. ir apstiprināta "Manevru darbu veikšanas kārtība valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" Ziemeļblāzmas stacijā un uz firmu Statoil un Neste naftas termināla pievedceļa" (Konkurences padomē 16.10.2000. iesniedza va/s "Latvijas dzelzceļš" ar ienākošo vēstuli Nr. 829).

Minētajās instrukcijās ir noteikts sekojošs tehnoloģiskais process: cisternu sagatavošana iekraušanai vagonu tehniskās apskates punktā Šķirotavas stacijā, vagonu padošana uz pievedceļa no Šķirotavas stacijas viengrupas vai divgrupas vilcienu sastāvā, tukšo vagonu komercapskate pirms iekraušanas, cisternu iekraušanas darbi, vagonu komercapskate pirms nosūtīšanas, vagonu nosūtīšana uz Šķirotavas staciju. Konkurences padomē 17.10.2000. ar ienākošo Nr. 834 saņemtajā LR Valsts dzelceļa tehniskā inspekcijas vēstulē paskaidrots, ka "(..) veikt krautu vilcienu sastāvu padošanu uz termināla pievedceļiem, balstoties uz šādu apstiprināto tehnoloģisko procesu nedrīkst".

Par instrukcijas par pievedceļu apkalpošanas kārtību un vilcienu kustības darba organizēšanu izstrādi saskaņā ar LR Satiksmes ministrijas 25.05.1993. pavēli Nr.143 apstiprināto "Dzelzceļa pievedceļu ekspluatācijas noteikumu" 17.punktu ir atbildīga SIA "Neste Latvija" kā pievedceļa līdzīpašniece.

Va/s "Latvijas dzelzceļš" Konkurences padomē 16.10.2000. ar ienākošo Nr. 829 saņemtajā vēstulē atzina, ka 2000.gadā ir veikusi atsevišķus kravu pārvadājumus uz terminālu SIA "Latvija Statoil" un SIA "Jana Group Construction", pārkāpjot esošo tehnoloģiju. Ar 20.09.2000. vēstuli Nr. 198 (saņemta Konkurences padomē 17.10.2000. ar ienākošo vēstuli Nr.834 no LR Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas) LR Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, kura, pamatojoties uz Dzelzceļa likuma 33.panta ceturtās daļas 4.punktu, ir tiesīga dot saistošus norādījumus par Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošanu visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas darbojas dzelzceļa sistēmā, pieprasīja va/s "Latvijas dzelzceļš" pārtraukt satiksmes un cilvēku drošību apdraudošas darbības, kas nav paredzētas stacijas darba tehnoloģijā un termināla pievedceļu darba tehnoloģijā. Tātad valsts institūcija, kura ir kompetenta šajā jomā, ir noteikusi aizliegumu pārvadāt naftas produktu kravas virzienā uz minēto terminālu. Konkurences padomei nav jurisdikcijas pār publisko tiesību subjektu darbību publisko tiesību jomā.

Saskaņā ar satiksmes ministra 15.09.2000. uzdevumu LR Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izstrādāja atzinumu "Analīze par Ziemeļblāzmas stacijas tehniskajām iespējām transportēt SIA "Latvija Statoil" un SIA "Neste Latvija" kravas abos virzienos" (saņemts Konkurences padomē 25.09.2000. ar ienākošo vēstuli Nr. 784 no LR Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas). Tajā secināts, ka "Ziemeļblāzmas stacijā uz pašreizējo brīdi riska novērtējuma faktori ir uz kritiskās robežas. Kravas plūsmu palielinājums veicot eksporta operācijas nav iespējams bez riska novērtējuma faktoru robežas pārsniegšanas, jo tie būtiski paaugstinās sakarā ar nepieciešamību veikt manevru darbu operācijas uz stacijas ceļiem". Tehniskā inspekcija arī norāda, ka, "ņemot vērā SIA "Latvija Statoil" un SIA "Neste Latvija" izteikto vēlmi pārvadāt eksporta kravas, nepieciešama atkārtota stacijas darba modelēšana", pamatojoties uz kuru var "(..) izstrādāt manevru darbu veikšanas kārtību gan nosakot iespējamos vagonu grupu lielumus, gan vagonu apstrādes tehnoloģiju, gan rīcību avārijas situācijas gadījumā".

13.03.2000. SIA "Neste Latvija" un va/s "Latvijas dzelzceļš" noslēdza Līgumu Nr.83 "Par vagonu padošanu un novākšanu uz/no SIA "Jana Group Construction" sliežu pievedceļa SIA "Neste Latvija" Ziemeļblāzmas stacijā" (saņemts Konkurences padomē 15.09.2000. ar ienākošo vēstuli Nr. 763 no SIA "Neste Latvija"). Līguma priekšmets ir vagonu padošana un novākšana uz SIA "Jana Group Construction" pievedceļiem kravu iekraušanai un izkraušanai. SIA "Neste Latvija" 12.10.2000. vēstulē ar ienākošo Nr.822 izsaka viedokli, ka atsakoties izsniegt eksporta tarifus, va/s "Latvijas dzelzceļš" nepilda minētajā līgumā paredzētās saistības un tādējādi pārkāpj Konkurences likuma normas.

Minētā līguma noslēgšana nepierāda va/s "Latvijas dzelzceļš" apņemšanos veikt eksportam pa jūru paredzētos tranzītkravu pārvadājumus, par ko saskaņā ar dzelzceļa pārvadājumus regulējošām speciālajām normām ir nepieciešama atsevišķa vienošanās. Turklāt līguma 2.1.punkts nosaka: "Manevru pārvietošanās pa (..) pievedceļiem tiek veiktas, ievērojot Tehniskās ekspluatācijas noteikumus un spēkā esošās vilcienu kustības drošības un manevru darba instrukcijas". Kā noskaidrots iepriekš, minētās instrukcijas neparedz krautu vagonu padošanas tehnoloģiju uz terminālu.

Līgumsaistību nepildīšanas izvērtējums neietilpst Konkurences padomes kompetencē. Visas domstarpības, kuras rodas pusēm attiecībā uz līgumā atrunātajām darbībām, ir risināmas sarunu ceļā vai izskatāmas tiesā LR likumdošanā paredzētajā prasības kārtībā.

22.12.1999. va/s "Latvijas dzelzceļš" noslēdza ar SIA "Jana Group Construction" līgumu Nr. J-38 par kravu tranzītpārvadājumu maksu LR teritorijā caur jūras ostām abos virzienos: "Ziemeļblāzma — sauszemes robeža" un "sauszemes robeža - Ziemeļblāzma" uz 2000.gadu. Analoģisks līgums (30.07.1999. noslēgtais līgums Nr. J-119) bija spēkā arī 1999.gadā. Minētos līgumus Konkurences padomē 10.11.2000. ar ienākošo vēstuli Nr.883 iesniedza SIA "Jana Group Construction".

Saskaņā ar 06.11.2000. Konkurences padomē ar ienākošo Nr. 870 saņemtajā SIA "Jana Group Construction" vēstulē sniegto informāciju "(..) tā kā visi lūgumi par piekrišanu kravas saņemšanai no va/s "Latvijas dzelzceļš" puses tika noraidīti, krava tika pārvesta tikai vienā virzienā "Ziemeļblāzma - sauszemes robeža". Savukārt va/s "Latvijas dzelzceļš" Konkurences padomē 16.10.2000. ar ienākošo Nr. 829 saņemtajā vēstulē sniedza informāciju, ka 2000.gada janvārī un februārī SIA "Jana Group Construction" pa dzelzceļu saņēmusi 68 cisternas ar benzīnu, taču tās domātas realizācijai Latvijas iekšējā tirgū un netika noformētas kā tranzītpārvadājums, kā arī atzina, ka šie pārvadājumi tika veikti, pārkāpjot pastāvošo tehnoloģiju. Va/s "Latvijas dzelzceļš Konkurences padomē 24.11.2000. ar ienākošo Nr. 921 saņemtajā vēstulē paskaidroja, ka "(..) ar SIA "Jana Group Construction" noslēgtajos līgumos Nr. J-38 un Nr. J-119 pielikumos kļūdaini nav izsvītrots maršruts virzienā uz jūru".

Ņemot vērā to, ka SIA "Jana Group Construction" ir SIA "Neste Latvija" un SIA "Latvija Statoil" piederošā pievedceļa pārvaldītājs, veic tā uzturēšanu, kravu pārvietošanu pa pievedceļiem no un uz terminālu un sniedz SIA "Neste Latvija" transporta ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī apstākli, ka va/s "Latvijas dzelzceļš" nav veikusi tranzītkravu pārvadājumus SIA "Jana Group Construction", neskatoties uz noslēgtajiem līgumiem Nr. J-38 un J-119, va/s "Latvijas dzelzceļš" darbībā nav saskatāma nevienlīdzīga attieksme pret dažādiem tirgus dalībniekiem, kuri izmanto vienu un to pašu pievedceļu. Ja līgumslēdzējām pusēm rodas domstarpības par līgumsaistību pildīšanu, tās risināmas civiltiesisku strīdu izskatīšanas kārtībā.

Tā kā va/s "Latvijas dzelzceļš" nav saistīto uzņēmumu konkrētajā lejupejošajā tirgū, atteikumā slēgt līgumu ar SIA "Neste Latvija" nav saskatāma ieinteresētība ierobežot konkurenci šajā tirgū. Turklāt va/s "Latvijas dzelzceļš", atsakoties veikt pārvadājumus, negūst arī nekādu ekonomisko labumu. Konkurences padomes rīcībā nav pierādījumu, kuri liecinātu par to, ka va/s "Latvijas dzelzceļš" rīcības mērķis, atsakoties slēgt līgumu ar SIA "Neste Latvija", būtu apzināti veicināt citu terminālu īpašnieku, kuri darbojas gaišo naftas produktu tranzītkravu, kuras pienāk pa dzelzceļu un tiek izvestas caur LR jūras ostām, pārkraušanas pakalpojumu tirgū, uzņēmējdarbību.

Augstāk minētie apstākļi liecina, ka va/s "Latvijas dzelzceļš" darbību ierobežo normatīvie akti un administratīva rakstura rīkojumi, kuri neatļauj veikt pārvadājumus bez attiecīgā tehnoloģiskā procesa saskaņošanas un kuri attiecināmi uz jebkuru tirgus dalībnieku. Līdz ar to jāsecina, ka va/s "Latvijas dzelzceļš", ar 28.04.2000. vēstuli Nr. DV1-7/575 atsakoties slēgt līgumu ar SIA "Neste Latvija", ir bijis objektīvi attaisnojošs iemesls, jo SIA "Neste Latvija" īpašumā esošā pievedceļa projekts un tajā ietvertā tehnoloģija neparedz krautu vagonu padošanu uz terminālu. Tādējādi Konkurences likuma 17.panta 1.punkta tiesiskais sastāvs va/s "Latvijas dzelzceļš" darbībās nav konstatēts.

SIA "Neste Latvija" 24.10.2000. tikšanās laikā Konkurences padomē izteica viedokli, ka va/s "Latvijas dzelzceļš" savā darbībā ir pārkāpusi arī Konkurences likuma 17.panta 3.punktu, pieprasot SIA "Neste Latvija" līdzdalību Ziemeļblāzmas stacijas rekonstrukcijā kā nosacījumu līguma par tranzītpārvadājumu maksu noslēgšanai. SIA "Neste Latvija" uzskata, ka tādējādi Latvijas uzņēmējsabiedrībām un uzņēmējsabiedrībām ar ārvalstu kapitālu tiekot izvirzīti nevienādi nosacījumi un ka šāds nosacījums pats par sevi ir nelikumīgs, jo va/s "Latvijas dzelzceļš" ir pašai jāsakārto publiskā dzelzceļa infrastruktūra. SIA "Neste Latvija" tiekot uzspiesti tādi noteikumi, kuri netiek izvirzīti citiem tirgus dalībniekiem, t.i., piedalīties publiskās dzelzceļa infrastruktūras — Ziemeļblāzmas stacijas rekonstrukcijā. SIA "Neste Latvija" norādīja, ka "va/s "Latvijas dzelzceļš" ekonomiskā ieinteresētība ir panākt SIA "Neste Latvija" līdzdalību Ziemeļblāzmas stacijas attīstībā" (30.10.2000. Konkurences padomes un SIA "Neste Latvija" pārstāvju sarunu protokols).

Saskaņā ar Konkurences likuma 17.panta 3.punktu dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties kā "tādu noteikumu uzspiešana, atbilstoši kuriem līguma slēgšana ar jebkuru citu tirgus dalībnieku tiek padarīta atkarīga no tā, vai šis dalībnieks uzņemas papildu saistības, kurām pēc savas būtības vai komerciālā pielietojuma nav sakara ar konkrētā darījuma priekšmetu". Minētais aizliegums iekļauts Konkurences likumā ar mērķi nepieļaut vienā konkrētajā tirgū dominējošā tirgus dalībnieka ietekmes pastiprināšanos citos — horizontāli vai vertikāli saistītajos — konkrētajos tirgos, ļaunprātīgi izmantojot tirgus varu, kuru tam dod dominējošais stāvoklis, un tādējādi negatīvi ietekmējot konkurenci šajos tirgos savās ekonomiskajās interesēs. Minētā norma ierobežo dominējošā uzņēmuma ekonomisko varu ietekmēt savu neizbēgamo tirdzniecības partneru ekonomisko neatkarību, liekot tiem uzņemties saistības, kuras tie efektīvas konkurences apstākļos neuzņemtos, vai arī gadījumā, ja tie nepiekrīt papildu saistībām - neslēgt līgumu vispār un tādējādi izslēgt tos no tirgus.

SIA "Neste Latvija" nav iesniegusi pierādījumus izteiktajam apgalvojumam par to, ka līguma par tranzītpārvadājumu maksu noslēgšanai SIA "Neste Latvija" no va/s "Latvijas dzelzceļš" puses kā obligāts priekšnoteikums tiek pieprasīta vai uzspiesta līdzdalība Ziemeļblāzmas stacijas rekonstrukcijā.

Par iespējamo SIA "Neste Latviju" līdzdalību Ziemeļblāzmas stacijas attīstībā liecina vienīgi 17.09.1997. va/s "Latvijas dzelzceļš" organizētās apspriedes, kurā piedalījās SIA "Latvija Statoil", SIA "Neste" (pilnvarotais pārstāvis SIA "Transceltnieks" direktors V. Zagvozdkins), PAS "Mangaļu kuģu remonta rūpnīca", SIA "Hanza Bunkering" un Rīgas ostas pārvaldes pārstāvji, protokols (saņemts Konkurences padomē no va/s "Latvijas dzelzceļš" 22.09.2000. ar ienākošo vēstuli Nr. 778). Protokolā atspoguļotā informācija liecina par to, ka Ziemeļblāzmas stacijas attīstība tika plānota ar mērķi palielināt stacijas jaudas, kas primāri nepieciešams staciju izmantojošo uzņēmējsabiedrību, tajā skaitā SIA "Neste Latvija", pārvadāto kravu apjoma palielināšanai - tātad šo sabiedrību uzņēmējdarbības attīstībai. Tādējādi jāsecina, ka va/s "Latvijas dzelzceļš" ieinteresētība stacijas rekonstrukcijā ir pakārtota attiecīgo uzņēmējsabiedrību ieinteresētībai attīstīt savu uzņēmējdarbību, nevis otrādi.

Saskaņā Dzelzceļa likuma 9.panta otro daļu va/s "Latvijas dzelzceļš" kā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīga par šīs infrastruktūras uzturēšanu un attīstību un saskaņā ar Dzelzceļa likuma 27.panta otro daļu, sadalot dzelzceļa infrastruktūras jaudu, tai ir jānodrošina optimāla dzelzceļa infrastruktūras izmantošana. Tādējādi arī plānojot dzelzceļa infrastruktūras attīstību, tās pārvaldītājam ir jācenšas nodrošināt, lai attīstītā infrastruktūra nākotnē tiktu optimāli izmantota atbilstoši plānotajām jaudām un tajā ieguldītie līdzekļi tiktu atpelnīti. Dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu var nodrošināt vienīgi uzņēmējsabiedrības — kravu nosūtītājas un saņēmējas. Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka plānojot infrastruktūras attīstību, kas nepieciešama konkrētu uzņēmējsabiedrību uzņēmējdarbībai, var tikt pieprasīta šo uzņēmējsabiedrību līdzdalība, kas kalpotu kā garants infrastruktūras izmantošanai nākotnē. Pie šādiem apstākļiem ieinteresēto uzņēmējsabiedrību iesaistīšana publiskās infrastruktūras attīstībā uzskatāma par vispārpieņemtu uzņēmējdarbības praksi un nav vērtējama kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

Turklāt minētajā apspriedē nolemts: "(..) uzņēmuma līdzekļu, kas tika ieguldīti dzelzceļa stacijas attīstībā, atdošanu va/s "Latvijas dzelzceļš" veiks, pielietojot atviegloto tarifu kravas pārvadājumiem, pamatojoties uz līgumu, kas tiks noslēgts starp firmu — stacijas attīstības investēšanas dalībnieci un va/s "Latvijas dzelzceļš"(..)". Tas nozīmē, ka no uzņēmējsabiedrībām netiek prasīts pilnībā segt stacijas attīstības izmaksas, bet gan kreditēt stacijas attīstības darbu veikšanu, tādējādi uzņemoties atbildību par plānoto kravu pārvadājumu apjomu nodrošināšanu.

Ieinteresēto uzņēmējsabiedrību līdzdalību publiskās infrastruktūras attīstības finansēšanā paredz arī normatīvie akti. Ar Satiksmes ministrijas 31.05.1993. pavēli Nr.148 apstiprinātā nolikuma "Par saskaņošanas kārtību ar Latvijas Republikas Satiksmes ministriju, projektējot un būvējot rūpniecības dzelzceļu transporta objektus un dzelzceļa sliežu ceļus šķērsojošās inženierkomunikācijas" 5.1.punkts nosaka: "Par līdzekļiem, kas iekļauti uzņēmuma celtniecības tāmēs, tiek veikta: b) jaunu staciju celtniecība vai esošo paplašināšana uzņēmumu pievedceļu pievienojuma punktos pie dzelzceļa koplietošanas tīkla sliežu ceļiem ar būvju un iekārtu kompleksiem, ieskaitot ceļu kopsavienojumu pārbūvi stacijas galos sakarā ar sliežu ceļu paplašināšanu un pievedceļa pievienošanu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu projektējamā jaunā vai paplašinātā (rekonstruētā) uzņēmuma pārvadājumu apjomus." Tādējādi prasība publisko dzelzceļa infrastruktūru izmantojošajiem uzņēmumiem piedalīties šīs infrastruktūras attīstībā pati par sevi nav nelikumīga prasība, kā to apgalvo iesniedzējs. Projektu realizētāju līdzekļu un kredītu piesaisti dzelzceļa infrastruktūras attīstības finansēšanā paredz arī Satiksmes ministrijas izstrādātā Transporta attīstības nacionālā programma 2000.–2006.gadam.

Konkurences padome lietas izpētes gaitā nav ieguvusi pierādījumus par to, ka līdzdalība Ziemeļblāzmas stacijas rekonstrukcijā no va/s "Latvijas dzelzceļš" puses tiek ļaunprātīgi uzspiesta SIA "Neste Latvija" kā obligāts priekšnoteikums līguma noslēgšanai par tranzītpārvadājumu maksu virzienā no sauszemes robežas līdz Ziemeļblāzmas stacijai ar mērķi ierobežot konkurenci gaišo naftas produktu tranzītkravu, kuras pienāk pa dzelzceļu un tiek izvestas caur LR jūras ostām, pārkraušanas pakalpojumu tirgū vai radīt nepamatotus šķēršļus ienākšanai šajā tirgū. Ņemot vērā minēto, Konkurences likuma 17.panta 3.punkta tiesiskais sastāvs va/s "Latvijas dzelzceļš" darbībās nav konstatēts.

SIA "Neste Latvija" un va/s "Latvijas dzelzceļš" nav atrunājušas arī konkrētus līdzdalības nosacījumus - finansēšanas apmērus un noteikumus, apstākļus, kuriem iestājoties būtu jāuzsāk stacijas attīstība, utml., tādējādi nav pierādījumu, kuri varētu liecināt par iespējamo netaisnīgu nosacījumu vai saistību uzspiešanu SIA "Neste Latvija".

Va/s "Latvijas dzelzceļš" organizētajā 17.09.1997. apspriedē tika nolemts, ka "(..) investīciju apjomi tiek noteikti atkarīgi no paredzamajiem dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomiem". Līdz ar to iespējamā SIA "Neste Latvija" līdzdalība stacijas attīstībā paredzēta, ņemot vērā tās pārvadājamo kravu apjoma daļu Ziemeļblāzmas stacijas kopējā apjomā un tādējādi ievērojot vienlīdzīguma principu, nevis vienpersonisku stacijas attīstības finansēšanu. Tas nozīmē, ka netiek izslēgta iespēja stacijas attīstībā piedalīties arī citām uzņēmējsabiedrībām, tajā skaitā arī va/s "Latvijas dzelzceļš".

16.12.1998. noslēgtā vienošanās starp va/s "Latvijas dzelzceļš" un a/s "Kālija parks" "Par Ventspils dzelzceļa mezgla Pieostas parka nepārgala pārkārtošanas izdevumu sadalīšanu" (saņemta Konkurences padomē 22.09.2000. ar ienākošo vēstuli Nr.778 no va/s "Latvijas dzelzceļš") liecina, ka publiskās dzelzceļa infrastruktūras attīstībā finansiāli ir piedalījusies arī a/s "Kālija parks". Savukārt va/s "Latvijas dzelzceļš" 10.10.2000. Mangaļu dzelzceļa stacijas attīstības izskatīšanas sēdē (prot. Nr. DV-1-1/2) tika nolemts sagatavot vienošanos par līdzdalīgo firmu piedalīšanos stacijas attīstības darbu finansēšanā, ņemot vērā, ka šogad kravu apjoma pieauguma rezultātā ir radusies nepieciešamība attīstīt Mangaļu dzelzceļa staciju. Par to liecina valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" 24.11.2000. Konkurences padomē ar ienākošo Nr.921 iesniegtie dokumenti. Saskaņā ar 19.07.1999. noslēgto vienošanos Nr. DJu-287 par līdzdalību Ziemeļblāzmas stacijas attīstībā (saņemta Konkurences padomē 22.09.2000. ar ienākošo vēstuli Nr.778 no va/s "Latvijas dzelzceļš"), saistības piedalīties publiskās dzelzceļa infrastruktūras attīstībā uzņēmusies arī SIA "Neste Latvija" konkurente — SIA "Latvija Statoil". Līdz ar to nav rasts apstiprinājums iesniedzēja apgalvojumam, ka nosacījums piedalīties dzelzceļa publiskās infrastruktūras attīstībā būtu izvirzīts vienīgi SIA "Neste Latvija", tādējādi nostādot to nevienlīdzīgā stāvoklī attiecībā pret citām uzņēmējsabiedrībām.

Ņemot vērā augstāk izklāstītos lietas apstākļus un pierādījumus un pamatojoties uz 30.12.1997. Ministru kabineta noteikumu Nr.444 "Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība" 20.punktu, Konkurences padome

nolēma

1. konstatēt, ka va/s "Latvijas dzelzceļš" savā darbībā, ar 28.04.2000. vēstuli Nr. DV1-7/575 atsakoties noslēgt līgumu ar SIA "Neste Latvija"par tranzītpārvadājumu maksu no sauszemes robežām uz Ziemeļblāzmas staciju un plānojot iespējamo ieinteresēto uzņēmējsabiedrību līdzdalību publiskās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukcijā, nav pārkāpusi Konkurences likuma 17.pantā noteikto aizliegumu;

2. izbeigt lietu Nr. 0725/05-02/29.08.2000. par iespējamo Konkurences likuma 17.panta pārkāpumu va/s "Latvijas dzelzceļš" darbībās sakarā ar to, ka pārkāpums nav konstatēts.

Konkurences padomes lēmums saskaņā ar Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 1.punktu un Civilprocesa kodeksa 24 - A. nodaļu pārsūdzams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā trīsdesmit dienu laikā no tā saņemšanas brīža.

Konkurences padomes priekšsēdētājs P.Vilks

"Latvijas Vēstneša" redakcijā — 09.01.2001.

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!