Eiropā jāveicina daudzvalodība

Eiropas Parlaments uzskata, ka daudzvalodības veicināšana plurālistiskā Eiropā ir būtisks kultūras, ekonomiskās un sociālās integrācijas faktors, kas uzlabo pilsoņu prasmes un veicina mobilitāti. Parlaments 15.novembrī pieņēma nenormatīvu ziņojumu, balstoties uz Eiropas Komisijas jauno daudzvalodības stratēģiju.

Ar 537 balsīm par, 50 pret, 59 atturoties, pieņemtajā ziņojumā Parlaments atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos veicināt daudzvalodību un tās jauno pamatstratēģiju, kas paredz uzlabot valodu zināšanas un to izmantošanu gan saistībā ar kultūru, gan ekonomiku.

Deputāti “atzīmē pasaulē plašāk lietoto Eiropas valodu stratēģisko nozīmi” – tās ir līdzeklis saziņai un ekonomiskām investīcijām, atzinīgi vērtējot arī Komisijas ilgtermiņa mērķi uzlabot individuālo valodu prasmi. Parlaments atgādina par 2002.gada Barselonas Eiropadomē izvirzīto mērķi, ka pilsoņiem papildus savai dzimtajai valodai ir jāapgūst vismaz divas svešvalodas, turklāt “priekšlikumiem par daudzvalodību nav jāaprobežojas tikai ar dalībvalstu galvenajām/oficiālajām valodām”.

Deputāti noraidīja ziņojuma punktu, kurā bija izteikts aicinājums izveidot saskaņotu ES valodu plānu un ES tiesību aktus par valodu.

“Šaubos, vai, 21 Eiropas Savienības oficiālo valodu skaitu papildinot ar vēl 60, mēs sasniegsim ziņotāja deklarēto reālas daudzvalodības mērķi, jo nevar likt vienos svaru kausos velsiešu un krievu valodas lomu,” debatēs teica Roberts Zīle (Nāciju Eiropas grupa). “Tikai iedomāsimies, ka krievu valoda kļūtu par Savienības oficiālo valodu. Esmu gandrīz pārliecināts – nebūtu ilgi jāgaida, kamēr latviešu vai igauņu valodas netiktu lietotas vispār ne tikai Eiropas Savienībā, pat ne Latvijā un Igaunijā.” Pirms Eiropa ķeras pie daudzvalodības visā Eiropā, deputāts aicināja rādīt piemēru Parlamentā: “Cik liela ir tulku motivācija mācīties mazo dalībvalstu valodas? Cik ilgam laikam jāpaiet, lai, iebraucot Eiropas sirdī Strasbūrā, robežsargs ar jums runātu ne tikai franču valodā? Esmu pārliecināts, ka jāsāk ar Savienības mazo dalībvalstu oficiālo valodu nostiprināšanu, atstājot minoritāšu valodu politiku dalībvalstu ziņā. Eiropas Savienība arī nākotnē būs valstu, nevis etnisko grupu savienība.”

Ziņojumā atzinīgi vērtētas Komisijas saistības sniegt pilsoņiem pieeju ES tiesību aktiem, procedūrām un informācijai viņu valodā. Tas būtu svarīgs solis, lai samazinātu plaisu starp ES un daudziem tās pilsoņiem. Parlaments aicina arī citas Eiropas iestādes un struktūras uzlabot saziņu ar pilsoņiem viņu valodās, neatkarīgi no tā, vai šīm valodām ir oficiāls statuss dalībvalsts vai ES līmenī.

Migrantiem, kuri vēlas apgūt mītnes valsts tiesību aktos noteikto valsts valodu vai valodas, ir jāsniedz visplašākās iespējas, lai nodrošinātu viņu integrāciju, kā arī jāsniedz iespēja saņemt apmācību dzimtajā valodā, tādējādi saglabājot viņu saikni ar izcelsmes valsti.

Parlaments atbalsta Komisijas priekšlikumus attīstīt ar valodu saistītas profesijas, nozares un jaunās tehnoloģijas visās valodās. Deputāti arī aicina Komisiju veicināt informācijas un finansējuma pieejamību struktūrām, kas pieteikušās veicināt daudzvalodību ar Komisijas finansētajiem projektiem.

Eiropas Parlamenta preses dienests