Konkurences padome

Lēmums Nr.26 Rīgā 2000. gada 21.decembrī

(Prot. Nr. 49, 4.§)

Par SIA "Latvija Statoil" iesniegumu

Lieta Nr. 0726/05-02/29.08.2000.

Konkurences padome 29.08.2000. ar ienākošo Nr. 726 saņēma SIA "Latvija Statoil" iesniegumu, kurā norādīts uz Konkurences likuma 17.panta pārkāpumu va/s "Latvijas dzelzceļš" darbībās. Iesniegumā sniegta informācija, ka SIA "Latvija Statoil" Rīgas ostas teritorijā ir izbūvējusi naftas produktu terminālu, kuru ar Ziemeļblāzmas staciju savieno tai piederošs dzelzceļa pievedceļš, taču va/s "Latvijas dzelzceļš" atsakās izsniegt SIA "Latvija Statoil" eksporta tarifus, tādējādi liedzot tai uzsākt naftas produktu eksporta operācijas un nepildot 25.01.2000. starp abām uzņēmējsabiedrībām parakstīto līgumu Nr.81 "Par vagonu padošanu un novākšanu uz/no SIA "Jana Group Construction" sliežu pievedceļa SIA "Latvija Statoil" Ziemeļblāzmas stacijā".

Saskaņā ar iesniegumā sniegtajām ziņām SIA "Latvija Statoil" pievedceļu apkalpojošajai SIA "Jana Group Construction" adresētajā 05.05.2000. vēstulē va/s "Latvijas dzelzceļš" norāda, ka "kravu pārkraušana būtu jāveic caur citiem termināliem, konkrēti caur Ventspils un Mangaļu dzelzceļa stacijām", tādējādi liedzot SIA "Latvija Statoil" veikt savu uzņēmējdarbību caur tās uzbūvēto un tai piederošo naftas produktu terminālu Rīgas ostā. SIA "Latvija Statoil" uzskata, ka minētais paziņojums "liek domāt, ka va/s "Latvijas dzelzceļš" īsteno savu monopolstāvokli, lai veicinātu citu tirgus dalībnieku uzņēmējdarbības attīstību" un vērtējams kā konkurences ziņā nelabvēlīgu nosacījumu uzspiešana. SIA "Latvija Statoil" iesniegumā precīzi nenorāda, kura Konkurences likuma 17.panta apakšpunkta tiesiskā sastāva pazīmēm atbilst va/s "Latvijas dzelzceļš" rīcība.

Izvērtējot iesniegumā minēto un papildus iegūto informāciju un pamatojoties uz 30.12.1997. Ministru kabineta noteikumu Nr.444 "Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība" 6.punktu, Konkurences padome 27.09.2000. nolēma uzsākt lietas Nr. 0726/05-02/29.08.2000. izpēti par iespējamo Konkurences likuma 17.panta pārkāpumu va/s "Latvijas dzelzceļš" darbībās (prot. Nr. 39, 3. §).

24.10.2000. SIA "Latvija Statoil" precizēja, ka va/s "Latvijas dzelzceļš" rīcībā saskatāmas Konkurences likuma 17.panta 3. punkta tiesiskā sastāva pazīmes, t.i., "tādu noteikumu uzspiešana, atbilstoši kuriem līguma slēgšana ar jebkuru citu tirgus dalībnieku tiek padarīta atkarīga no tā, vai šis dalībnieks uzņemas papildu saistības, kurām pēc savas būtības vai komerciālā pielietojuma nav sakara ar konkrētā darījuma priekšmetu" (24.10.2000. Konkurences padomes un SIA "Latvija Statoil" pārstāvju sarunas protokols), kā rezultātā tiek pārkāpts dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums.

Lietas izpētes gaitā Konkurences padome

konstatēja:

Valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" dibinātājs saskaņā ar 27.05.1998. LR Uzņēmumu reģistrā lietā ar Nr. 000303206 reģistrēto Statūtu 1.1.punktu ir valsts Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas personā un akciju turētājs ir Satiksmes ministrija. Akciju sabiedrības mērķis ir dot ieguldījumu Latvijas Republikas saimniecības attīstībā, nodrošinot tās vajadzības ar dzelzceļa transporta pasažieru un kravas pārvadājumiem, dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība, nekustamā īpašuma un ar to saistītās zemes apsaimniekošana (Statūtu 2.1.punkts).

SIA "Latvija Statoil" ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras vienīgais dalībnieks saskaņā ar 27.04.1998. LR Uzņēmumu reģistrā lietā ar Nr. 000306409 reģistrēto Statūtu 6.punktu ir Norvēģijā reģistrētā sabiedrība DEN NORSKE STATS OLJESELSKAP A/S. Statūtu 10.punktā noteikts, ka sabiedrības darbības virzienos ietilpst automobiļu degvielas mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecības aģentu darbība, kas nodarbojas ar degvielas (..) un rūpniecisko ķimikāliju pārdošanu, kravu iekraušana un izkraušana, glabāšana un noliktavu saimniecība. SIA "Latvija Statoil" uzņēmējdarbības veikšanai naftas produktu terminālā ir izsniegtas sekojošas licences: degvielas komercuzglabāšanas licence KB Nr.0191-90466, licence degvielas ievešanai un vairumtirdzniecībai BI Nr.0191-90309 un licence degvielas ražošanai un vairumtirdzniecībai BR Nr.0191-92014 (saskaņā ar 21.09.2000. Konkurences padomē ar ienākošo Nr. 777 saņemtajā SIA "Latvija Statoil" vēstulē sniegto informāciju).

SIA "Latvija Statoil" un va/s "Latvijas dzelzceļš" statūti saņemti Konkurences padomē no LR Uzņēmumu reģistra 13.09.2000. ar ienākošo vēstuli Nr.752.

Konkurences likuma 1.panta 6.punkta izpratnē konkrētās preces tirgus, kurā ietverts arī visu to preču kopums, kuras var aizstāt ar šo konkrēto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma, piedāvājuma un aizstājamības faktorus, preču pazīmes un lietošanas īpašības ir kravu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas tirgus. Kravu dzelzceļa pārvadājumi nav aizstājami ar citiem kravu pārvadājumiem (ar autotransportu, jūras transportu u.c.), ņemot vērā to iezīmes — liela apjoma kravu pārvadājumi lielos attālumos pa sauszemi.

Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē konkrētais ģeogrāfiskais tirgus, kurā konkurences apstākļi kravu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas tirgū ir vienādi, ir Latvijas Republikas teritorija.

Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē konkrētais tirgus ir kravu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas tirgus Latvijas Republikas teritorijā.

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 2.punktu dominējošais stāvoklis ir "tirgus dalībnieka ekonomisks (saimniecisks) izņēmuma stāvoklis, ja tā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus un tam ir iespēja ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci konkrētajā tirgū, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai pircējiem". Va/s "Latvijas dzelzceļš" saskaņā ar Dzelzceļa likuma 6.panta pirmo daļu ir valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un, pamatojoties uz minētā likuma 26.pantu, "koordinē vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa saviem publiskās lietošanas sliežu ceļiem, kā arī savienojumos ar privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem." Saskaņā ar 19.09.2000. Konkurences padomē ar ienākošo Nr. 767 saņemtajā LR Valsts dzelzceļa administrācijas vēstulē sniegto informāciju va/s "Latvijas dzelzceļš" ir arī vienīgais uzņēmums, kurš veic kravu dzelzceļa pārvadājumus Latvijas Republikā. Citas uzņēmējsabiedrības, kurām izsniegtas dzelzceļa pārvadātāja licences, saskaņā ar Dzelzceļa likumā noteiktajām prasībām nav saņēmušas drošības sertifikātus un noslēgušas līgumu ar va/s "Latvijas dzelzceļš" par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, un līdz ar to dzelzceļa pārvadājumus neveic. Tādējādi va/s "Latvijas dzelzceļš" atrodas monopolstāvoklī konkrētajā tirgū, kurā tam nav konkurentu. Kā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un vienīgajam pārvadātājam, tam piemīt tāda tirgus vara, lai Konkurences likuma izpratnē tas būtu uzskatāms par dominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu, uz kuru attiecināms dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums.

Konkrētais lejupejošais tirgus, kurā vēlas ienākt SIA "Latvija Statoil" un kurā tās uzņēmējdarbība ir atkarīga no va/s "Latvijas dzelzceļš", ir gaišo naftas produktu tranzītkravu, kuras pienāk pa dzelzceļu un tiek izvestas caur Latvijas Republikas jūras ostām, pārkraušanas pakalpojumu tirgus. Lejupejošā tirgus dalībnieki: SIA "BLB. Baltijas termināls", SIA "Vudisona termināls", SIA "Man Tess", SIA "VL Bunkering", A/S "Ventspils nafta". Minētais tirgus ir vertikāli saistīts ar kravu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu tirgu Latvijas Republikas teritorijā, jo šī tirgus dalībnieku uzņēmējdarbība ir tieši atkarīga no iespējām izmantot dzelzceļa infrastruktūru un va/s "Latvijas dzelceļš" ir to neaizstājams sadarbības partneris.

Saskaņā ar SIA "Latvija Statoil" sniegto informāciju (Konkurences padomē 21.09.2000. saņemtā vēstule ar ienākošo Nr. 777), SIA "Neste Latvija" un SIA "Latvija Statoil" pieder katrai savs naftas produktu termināls Rīgas ostas teritorijā, taču "(..) abus terminālus apkalpo kopējs abām uzņēmējsabiedrībām piederošs dzelzceļa pievedceļš, kā arī daudzas no komunikācijām (ūdensvads, sūkņu stacija,utt.) (..) SIA "Latvija Statoil" un SIA "Neste Latvija" ir savstarpēji piedalījušās gan šo terminālu komunikāciju būvniecībā, gan to kopējā apsaimniekošanā (..)". LR Dzelzceļa administrācijas 21.03.2000. izsniegtā dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) reģistrācijas apliecība Nr.160 (saņemta Konkurences padomē no SIA "Neste Latvija" 12.10.2000. ar ienākošo vēstuli Nr. 822 lietā Nr. 0725/05-02/29.08.2000.) apliecina, ka SIA "Latvija Statoil" un SIA "Neste Latvija" ir dzelzceļa infrastruktūras — pievedceļu (valsts reģistrācijas indekss 256) Ziemeļblāzmas stacijā īpašnieki, savukārt SIA "Jana Group Construction" ir šīs dzelceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

SIA "Jana Group Construction" saskaņā ar 01.07.1999. noslēgto līgumu (saņemts Konkurences padomē 21.09.2000. ar ienākošo vēstuli Nr. 777 no SIA "Latvija Statoil") ar SIA "Latvija Statoil" un SIA "Neste Latvija" veic pievedceļu uzturēšanu lietošanai derīgā kārtībā un kravu pārvietošanu pa pievedceļiem no un uz terminālu. Savukārt saskaņā ar 31.08.1999. noslēgto Līgumu Nr.32/08 (10.11.2000. Konkurences padomē ar ienākošo vēstuli Nr. 833 iesniedza SIA "Jana Group Construction") SIA "Jana Group Construction" sniedz SIA "Latvija Statoil" transporta ekspedīcijas pakalpojumus.

SIA "Latvija Statoil" 18.04.2000. vēstulē va/s "Latvijas dzelzceļš" lūdza papildināt līgumu Nr. J-117 par kravu tranzītpārvadājumu maksu Latvijas Republikas teritorijā caur jūras ostām, iekļaujot tajā tranzīttarifus naftas produktu pārvadāšanai no sauszemes robežām: Kārsava, Zilupe, Indra, Lugaži, Meitene, Reņģe uz Ziemeļblāzmas staciju. Va/s "Latvijas dzelzceļš" 28.04.2000. vēstulē Nr. DV1-7/576 SIA "Latvija Statoil" sniedza sekojošu atbildi: "(..) ražošanas komercfirmas "Transceltnieks" izstrādātajā firmu "Statoil" un "Neste" naftas termināla pievedceļa tehniskajā projektā (..) noteikta (..) pievedceļa jauda — 500 tūkst. tonnu naftas produktu pārkraušanai no jūras transporta tālākai nosūtīšanai ar dzelzceļa transportu un autotransportu. Pie tam, tehniskajā projektā ir ieraksts, ka naftas produktu saņemšana pa dzelzceļu nav paredzēta. (..) ņemot vērā iepriekš minēto, valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" pagaidām nav iespēju noslēgt ar Jums papildinājumu minētajam līgumam, paredzot naftas produktu pārvadājumus uz jūru." Minētās vēstules 22.09.2000. ar ienākošo vēstuli Nr.778 Konkurences padomē iesniedza va/s "Latvijas dzelzceļš".

Līdz ar to jāsecina, ka ar eksporta tarifu izsniegšanu SIA "Latvija Statoil" saprot līgumsaistību nodibināšanu par kravu tranzītpārvadājumu maksu virzienā no Latvijas Republikas sauszemes robežām uz Ziemeļblāzmas staciju kravām, kuras paredzētas tālākai eksportēšanai pa jūru.

Tā kā va/s "Latvijas dzelzceļš" kā kravu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas tirgū dominējošā stāvoklī esoša uzņēmējsabiedrība ir atteikusies nodibināt līgumsaistības, Konkurences padome lietas izpētes gaitā izvērtēja, vai minētajam atteikumam ir objektīvi attaisnojošs iemesls un tas nav vērtējams kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

Konkurences likuma 17. pants nosaka: "Jebkuram tirgus dalībniekam, kurš atrodas dominējošajā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā to ļaunprātīgi izmantot. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties: 1) kā atsacīšanās slēgt līgumu ar citu tirgus dalībnieku bez objektīvi attaisnojoša iemesla; (..)".Šāda aizlieguma noteikšanas nolūks ir nepieļaut dominējošā uzņēmuma nepamatotu un diskriminējošu rīcību pret citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi iegūt vai nostiprināt savu dominējošo stāvokli, izslēdzot citus konkrētajā vai saistītajos tirgos esošos tirgus dalībniekus, kuru sadarbība ar dominējošo uzņēmumu ir neizbēgama, ar mērķi gūt ekonomisko labumu, kas nebūtu iepējams tirgū, kurā pastāv brīva un efektīva konkurence. Tajā pašā laikā tiesību norma paredz, ka dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam savi ekonomiskie lēmumi, tajā skaitā atteikums sadarboties, jābalsta uz objektīviem, ekonomiski vai tiesiski pamatotiem apstākļiem.

1997.gada septembrī saskaņā ar Rīgas ostas pārvaldes un SIA "Latvija Statoil" pasūtījumu SIA "RKF Transceltnieks" izstrādāja projektu "Rīgas ostas naftas produktu termināla firmu "Neste un "Statoil" teritorijas dzelzceļa pievedceļa darba projekts" (turpmāk tekstā — darba projekts). Pievedceļa darba projektu 12.10.2000. Konkurences padomē iesniedza SIA "Neste Latvija" ar ienākošo vēstuli Nr.822 lietā Nr.0725/05-02/29.08.2000.

Darba projekta 2.daļa paredz kravu apgrozījumu 500 tūkst. t naftas produktu gadā, izmantojot pievedceļu. Darba projektā netika paredzēts, ka naftas produktu pārvadājumi tiks organizēti vienīgi virzienā no termināla. Va/s "Latvijas dzelzceļš" 25.09.1997. saskaņoja minēto darba projektu ar norādi "projektu, pēc centralizācijas, bloķēšanas un sakaru ierīču projekta darbu izpildes, pilnā apjomā ar paskaidrojuma zīmi pa visām sadaļām iesniegt saskaņošanai va/s "Latvijas dzelzceļš" direkcijā".

1998.gadā SIA "RKF Transceltnieks" izstrādātajā projektā "Firmu "Statoil" un "Neste" naftas termināls. Dzelzceļa pievedceļš. Tehniskais projekts. Termināla dzelzceļa apkalpošanas tehnoloģija. Kopējā paskaidrojoša zīme" (turpmāk tekstā - tehniskais projekts) paredzēts sekojošais: "STATOIL un NESTE naftas termināla dzelzceļa pievedceļa celtniecības tehniskais projekts izstrādāts kravu pārvadājumu apjomiem 500 tūkst. t gadā. Naftas produkti (augstoktāna benzīns) tiks piegādāti ar jūras transportu, bet nosūtīti kā ar dzelzceļu, tā arī ar autotransportu. Naftas produktu piegādes ar dzelzceļa transportu nav domāta." Pievedceļa tehnisko projektu 16.10.2000. Konkurences padomē iesniedza SIA "Latvija Statoil" ar ienākošo vēstuli Nr.828.

Projekta 2. daļā "Pārvadājumu organizācija un apjomi" ir atrunāta naftas produktu ieliešanas tehnoloģija un Ziemeļblāmas stacijas darbu organizācija, padodot uz terminālu tukšos, bet izvedot — krautos vagonus. Naftas produktu izliešanas tehnoloģija un krauto cisternu padošana uz terminālu tehniskajā projektā nav ietverta.

17.11.2000. Konkurences padome ar ienākošo Nr. 902 saņēma SIA "RKF Transceltnieks" vēstuli, kurā paskaidrots, ka 1997.gada darba projektā "(..) tika izstrādāta principiāla shēma termināla dzelzceļa sliežu attīstībai, kuras pilna izpilde (attiecīga st. Ziemeļblāzma attīstība) atļauj apvienot dzelzceļa sastāvu padošanu uz terminālu ar jau apstrādātu terminālā sastāvu novākšanu. (..) Sākuma kapitālieguldījumu ekonomijas pēc Pasūtītājs piedāvāja izpildīt minimāli nepieciešamos darbus, lai izpildītu I kārtas naftas produktu kravu apgrozījumu — 500 tūkst. t gadā, kuras pienāk pa jūru un tālāk tiek nosūtītas pa dzelzceļu." Tādējādi var secināt, ka tehniskais projekts neparedz naftas produktu transportēšanu abos virzienos.

Būvniecības likuma 17.panta pirmā daļa nosaka, ka "būvi drīkst izmantot tikai atbilstoši projektētajām funkcijām (..)". Saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu ir izdoti 01.04.1997. Ministru kabineta noteikumi Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi", kuru 90. un 56.punkts nosaka, ka specializētās būves tehniskā projekta sastāvu nosaka atbilstoši būvnoteikumiem un būvnormatīviem attiecīgajā jomā, kā arī 02.12.1997. Ministru kabineta noteikumi Nr. 394 "Dzelzceļa būvnoteikumi", kuru 4.1. punkts paredz, ka instrukciju par kārtību, kādā izskatāmi un saskaņojami pieprasījumi, būvprojekti un darbu veikšanas projekti sliežu pievedceļu vai privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru pievienošanai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, izdod satiksmes ministrs. Ar Satiksmes ministrijas 31.05.1993. pavēli Nr.148 apstiprinātā nolikuma "Par saskaņošanas kārtību ar Latvijas Republikas Satiksmes ministriju, projektējot un būvējot dzelzceļu transporta objektus un dzelzceļa sliežu ceļus šķērsojošās inženierkomunikācijas" 2.8.punkts uzņēmumu ārējo un iekšējo pievedceļu projektus paredz saskaņot ar va/s "Latvijas dzelzceļš". Nolikuma 2.2.punkts, saskaņojot pievedceļu projektus, cita starpā paredz saskaņot iekraušanas un izkraušanas sistēmu, kā arī kustības un manevru darba organizāciju. Tas nozīmē, ka projekta ietvaros nepieciešams saskaņot gan iekraušanas, gan izkraušanas sistēmu. SIA "RKF Transceltnieks" 1998.gadā izstrādātajā tehniskajā projektā paredzēta vienīgi iekraušanas kārtība. Tādējādi jāsecina, ka tehniskais projekts un tajā ietvertā tehnoloģija nav izstrādāta ar naftas produktiem krautu vagonu padošanai uz terminālu un izkraušanai un šādas operācijas nav iespējams veikt bez attiecīgo izmaiņu izdarīšanas projektā.

Pamatojoties uz tehnisko projektu un tajā iekļauto tehnoloģisko procesu ir izstrādātas arī instrukcijas, kuras saskaņā ar 27.04.1999. Ministru kabineta noteikumu Nr.148 "Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi" 270.punktu pievienotas stacijas tehniskās rīcības aktam. SIA "Latvija Statoil", SIA "Neste Latvija" un va/s "Latvijas dzelzceļš" amatpersonas ir saskaņojušas un apstiprinājušas sekojošas instrukcijas:

1. 21.01.1999. ir apstiprināta "Ziemeļblāzmas stacijas darba tehnoloģija, apkalpojot Statoil un Neste pievedceļus" (Konkurences padomē 22.09.20000. iesniedza va/s "Latvijas dzelzceļš" ar ienākošo vēstuli Nr.778);

2. 28.06.1999. ir apstiprināta "Manevru darbu veikšanas kārtība valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" Ziemeļblāzmas stacijā un uz firmu Statoil un Neste naftas termināla pievedceļa" (Konkurences padomē 16.10.2000. ar ienākošo vēstuli Nr. 829 iesniedza va/s "Latvijas dzelzceļš").

Minētajās instrukcijās ir noteikts sekojošs tehnoloģiskais process: cisternu sagatavošana iekraušanai vagonu tehniskās apskates punktā Šķirotavas stacijā, vagonu padošana uz pievedceļa no Šķirotavas stacijas viengrupas vai divgrupas vilcienu sastāvā, tukšo vagonu komercapskate pirms iekraušanas, cisternu iekraušanas darbi, vagonu komercapskate pirms nosūtīšanas, vagonu nosūtīšana uz Šķirotavas staciju. Konkurences padomē 17.10.2000. ar ienākošo Nr. 834 saņemtajā LR Valsts dzelceļa tehniskā inspekcijas vēstulē paskaidrots, ka "(..) veikt krautu vilcienu sastāvu padošanu uz termināla pievedceļiem, balstoties uz šādu apstiprināto tehnoloģisko procesu nedrīkst".

Par instrukcijas par pievedceļu apkalpošanas kārtību un vilcienu kustības darba organizēšanu izstrādi saskaņā ar LR Satiksmes ministrijas 25.05.1993. pavēli Nr.143 apstiprināto "Dzelzceļa pievedceļu ekspluatācijas noteikumu" 17.punktu ir atbildīga SIA "Latvija Statoil" kā pievedceļa līdzīpašniece.

Va/s "Latvijas dzelzceļš" Konkurences padomē 16.10.2000. ar ienākošo Nr. 829 saņemtajā vēstulē atzina, ka 2000.gadā ir veikusi atsevišķus kravu pārvadājumus uz terminālu SIA "Latvija Statoil" un SIA "Jana Group Construction", pārkāpjot esošo tehnoloģiju. Ar 20.09.2000. vēstuli Nr.198 (saņemta Konkurences padomē 17.10.2000. ar ienākošo vēstuli Nr.834 no LR Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas) LR Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, kura, pamatojoties uz Dzelzceļa likuma 33.panta ceturtās daļas 4.punktu, ir tiesīga dot saistošus norādījumus par Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošanu visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas darbojas dzelzceļa sistēmā, pieprasīja va/s "Latvijas dzelzceļš" pārtraukt satiksmes un cilvēku drošību apdraudošas darbības, kas nav paredzētas stacijas darba tehnoloģijā un termināla pievedceļu darba tehnoloģijā. Tātad valsts institūcija, kura ir kompetenta šajā jomā, ir noteikusi aizliegumu pārvadāt naftas produktu kravas virzienā uz terminālu. Konkurences padomei nav jurisdikcijas pār publisko tiesību subjektu darbību publisko tiesību jomā.

Saskaņā ar satiksmes ministra 15.09.2000. uzdevumu LR Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izstrādāja atzinumu "Analīze par Ziemeļblāzmas stacijas tehniskajām iespējām transportēt SIA "Latvija Statoil" un SIA "Neste Latvija" kravas abos virzienos" (saņemts Konkurences padomē 25.09.2000. ar ienākošo vēstuli Nr. 784 no LR Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas). Tajā secināts, ka "Ziemeļblāzmas stacijā uz pašreizējo brīdi riska novērtējuma faktori ir uz kritiskās robežas. Kravas plūsmu palielinājums veicot eksporta operācijas nav iespējams bez riska novērtējuma faktoru robežas pārsniegšanas, jo tie būtiski paaugstinās sakarā ar nepieciešamību veikt manevru darbu operācijas uz stacijas ceļiem". Tehniskā inspekcija arī norāda, ka, "ņemot vērā SIA "Latvija Statoil" un SIA "Neste Latvija" izteikto vēlmi pārvadāt eksporta kravas, nepieciešama atkārtota stacijas darba modelēšana", pamatojoties uz kuru var "izstrādāt manevru darbu veikšanas kārtību gan nosakot iespējamos vagonu grupu lielumus, gan vagonu apstrādes tehnoloģiju, gan rīcību avārijas situācijas gadījumā".

25.01.2000. SIA "Latvija Statoil" un va/s "Latvijas dzelzceļš" noslēdza Līgumu Nr.81 "Par vagonu padošanu un novākšanu uz/no SIA "Jana Group Construction" sliežu pievedceļa SIA "Latvija Statoil" Ziemeļblāzmas stacijā" (saņemts Konkurences padomē 14.09.2000. ar ienākošo vēstuli Nr. 760 no SIA "Latvija Statoil"). Līguma priekšmets ir vagonu padošana un novākšana uz SIA "Jana Group Construction" pievedceļiem kravu iekraušanai un izkraušanai. SIA "Latvija Statoil" savā 29.08.2000. iesniegumā Konkurences padomei pauž viedokli, ka nepildot minētajā līgumā paredzētās saistības, va/s "Latvijas dzelzceļš" pārkāpj Konkurences likuma normas.

Minētā līguma noslēgšana nepierāda va/s "Latvijas dzelzceļš" apņemšanos veikt eksporta pārvadājumus, par ko saskaņā ar dzelzceļa pārvadājumus regulējošām speciālajām normām ir nepieciešama atsevišķa vienošanās. Turklāt līguma 2.1.punkts nosaka: "Manevru pārvietošanās pa (..) pievedceļiem tiek veiktas, ievērojot Tehniskās ekspluatācijas noteikumus un spēkā esošās vilcienu kustības drošības un manevru darba instrukcijas". Kā noskaidrots iepriekš, minētās instrukcijas neparedz krautu vagonu padošanas tehnoloģiju uz terminālu.

Līgumsaistību nepildīšanas izvērtējums neietilpst Konkurences padomes kompetencē. Visas domstarpības, kuras rodas pusēm attiecībā uz līgumā atrunātajām darbībām, ir risināmas sarunu ceļā vai izskatāmas tiesā LR likumdošanā paredzētajā prasības kārtībā.

22.12.1999. va/s "Latvijas dzelzceļš" noslēdza ar SIA "Jana Group Construction" līgumu Nr. J-38 par kravu tranzītpārvadājumu maksu LR teritorijā caur jūras ostām abos virzienos: "Ziemeļblāzma — sauszemes robeža" un "sauszemes robeža — Ziemeļblāzma" uz 2000.gadu. Analoģisks līgums (30.07.1999. noslēgtais līgums Nr. J-119) bija spēkā arī 1999.gadā. Minētos līgumus Konkurences padomē 10.11.2000. ar ienākošo vēstuli Nr.883 iesniedza SIA "Jana Group Construction".

Saskaņā ar 06.11.2000. Konkurences padomē saņemtajā SIA "Jana Group Construction" vēstulē (ienākošais Nr.870) sniegto informāciju "(..) tā kā visi lūgumi par piekrišanu kravas saņemšanai no va/s "Latvijas dzelzceļš" puses tika noraidīti, krava tika pārvesta tikai vienā virzienā "Ziemeļblāzma — sauszemes robeža". Savukārt va/s "Latvijas dzelzceļš" Konkurences padomē 16.10.2000. ar ienākošo Nr.829 saņemtajā vēstulē sniedza informāciju, ka 2000.gada janvārī un februārī SIA "Jana Group Construction" pa dzelzceļu saņēmusi 68 cisternas ar benzīnu, taču tās domātas realizācijai Latvijas iekšējā tirgū un netika noformētas kā tranzītpārvadājums, kā arī atzina, ka šie pārvadājumi tika veikti, pārkāpjot pastāvošo tehnoloģiju. Va/s "Latvijas dzelzceļš" Konkurences padomē 24.11.2000. ar ienākošo Nr. 921 saņemtajā vēstulē paskaidroja, ka "(..) ar SIA "Jana Group Construction" noslēgtajos līgumos Nr. J-38 un Nr. J-119 pielikumos kļūdaini nav izsvītrots maršruts virzienā uz jūru".

Ņemot vērā, ka SIA "Jana Group Construction" ir SIA "Neste Latvija" un SIA "Latvija Statoil" piederošā pievedceļa pārvaldītājs, veic tā uzturēšanu, kravu pārvietošanu pa pievedceļiem no un uz terminālu un sniedz SIA "Latvija Statoil" transporta ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī apstākli, ka va/s "Latvijas dzelzceļš" nav veikusi tranzītkravu pārvadājumus SIA "Jana Group Construction", neskatoties uz noslēgtajiem līgumiem Nr. J-38 un Nr. J-119, va/s "Latvijas dzelzceļš" darbībā nav saskatāma nevienlīdzīga attieksme pret dažādiem tirgus dalībniekiem, kuri izmanto vienu un to pašu pievedceļu. Ja līgumslēdzējām pusēm rodas domstarpības par līgumsaistību pildīšanu, tās risināmas civiltiesisku strīdu izskatīšanas kārtībā.

Tā kā va/s "Latvijas dzelzceļš" nav saistīto uzņēmumu konkrētajā lejupejošajā tirgū, atteikumā slēgt līgumu ar SIA "Latvija Statoil" nav saskatāma ieinteresētība ierobežot konkurenci šajā tirgū. Turklāt va/s "Latvijas dzelzceļš", atsakoties veikt pārvadājumus, negūst arī nekādu ekonomisko labumu. Konkurences padomes rīcībā nav pierādījumu, kuri liecinātu par to, ka va/s "Latvijas dzelzceļš" rīcības mērķis, atsakoties noslēgt līgumsaistības ar SIA "Latvija Statoil", būtu apzināti veicināt citu terminālu īpašnieku, kuri darbojas gaišo naftas produktu tranzītkravu, kuras pienāk pa dzelzceļu un tiek nosūtītas caur Latvijas Republikas jūras ostām, pārkraušanas pakalpojumu tirgū, uzņēmējdarbību.

Augstāk minētie apstākļi liecina, ka va/s "Latvijas dzelzceļš" darbību ierobežo normatīvie akti un administratīva rakstura rīkojumi, kuri neatļauj veikt pārvadājumus bez attiecīgā tehnoloģiskā procesa saskaņošanas un kuri attiecināmi uz jebkuru tirgus dalībnieku. Līdz ar to jāsecina, ka va/s "Latvijas dzelzceļš", ar 28.04.2000. vēstuli Nr. DV1-7/576 atsakoties noslēgt papildinājumu 27.01.2000. līgumam Nr. J-117 "Par kravu tranzītpārvadājumu maksu Latvijas Republikas teritorijā caur jūras ostām" ar SIA "Latvija Statoil", ir bijis objektīvi attaisnojošs iemesls, jo SIA "Latvija Statoil" īpašumā esošā pievedceļa tehniskais projekts un tajā ietvertā tehnoloģija neparedz krautu vagonu padošanu uz terminālu. Tādējādi Konkurences likuma 17.panta 1.punkta tiesiskais sastāvs va/s "Latvijas dzelzceļš" darbībās nav konstatēts.

24.10.2000. SIA "Latvija Statoil" precizēja, ka va/s "Latvijas dzelzceļš" dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana atbilst Konkurences likuma 17.panta 3.punktā ietvertajam tiesiskajam sastāvam (24.10.2000. Konkurences padomes un SIA "Latvija Statoil" pārstāvju sarunas protokols).

Konkurences likuma 17.panta 3.punkts nosaka, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties kā "tādu noteikumu uzspiešana, atbilstoši kuriem līguma slēgšana ar jebkuru citu tirgus dalībnieku tiek padarīta atkarīga no tā, vai šis dalībnieks uzņemas papildu saistības, kurām pēc savas būtības vai komerciālā pielietojuma nav sakara ar konkrētā darījuma priekšmetu". Minētais aizliegums iekļauts Konkurences likumā ar mērķi nepieļaut vienā konkrētajā tirgū dominējošā tirgus dalībnieka ietekmes pastiprināšanos citos — horizontāli vai vertikāli saistītajos — konkrētajos tirgos, ļaunprātīgi izmantojot tirgus varu, kuru tam dod dominējošais stāvoklis, un tādējādi negatīvi ietekmējot konkurenci šajos tirgos savās ekonomiskajās interesēs. Minētā norma ierobežo dominējošā uzņēmuma ekonomisko varu ietekmēt savu neizbēgamo tirdzniecības partneru ekonomisko neatkarību, liekot tiem uzņemties saistības, kuras tie efektīvas konkurences apstākļos neuzņemtos, vai arī gadījumā, ja tie nepiekrīt papildu saistībām — neslēgt līgumu vispār un tādējādi izslēgt tos no tirgus.

SIA "Statoil Latvija" norāda, ka Konkurences likuma 17.panta 3.punkta pārkāpums izpaužas tādējādi, ka "(..) eksporta tarifu neizsniegšana tiek saistīta ar to, ka SIA "Latvija Statoil" jāpiekrīt ieguldīt līdzekļus Ziemeļblāzmas stacijas rekonstrukcijā, kā arī tiek pieprasīts veikt ievērojamus rekonstrukcijas darbus jau izbūvētajam pievedceļam. Uzspiešana (..) izpaužas kā atteikšanās veikt pārvadājumus pa SIA "Latvija Statoil" pievedceļu (..)." (24.10.2000. Konkurences padomes un SIA "Latvija Statoil" pārstāvju sarunas protokols). Ar eksporta tarifu izsniegšanu šajā gadījumā jāsaprot līguma par kravu tranzītpārvadājumu maksu no Ziemeļblāzmas stacijas J-117 papildinājuma noslēgšana, kurā tiktu noteikta kravu tranzītpārvadājuma maksa uz Ziemeļblāzmas staciju.

Konkurences padomes rīcībā esošie dokumenti liecina, ka jautājums par Ziemeļblāzmas stacijas rekonstrukcijas nepieciešamību tika risināts jau pievedceļa projekta izstrādes laikā. 17.09.1997. va/s "Latvijas dzelzceļš" organizēja apspriedi, kuras darba kārtībā bija jautājums par piedalīšanos Ziemeļblāzmas dzelzceļa stacijas attīstības finansēšanā. Apspriedē piedalījās SIA "Latvija Statoil", SIA "Neste Latvija", PAS "Mangaļu kuģu remonta rūpnīca", SIA "Hanza Bunkering" un Rīgas ostas pārvaldes pārstāvji (Apspriedes protokols saņemts Konkurences padomē 22.09.2000. ar ienākošo vēstuli Nr. 778 no va/s "Latvijas dzelzceļš"). Protokolā norādīts: "(..) lai nodrošinātu prognozējamos pārvadājumu apjomus, ir nepieciešama Ziemeļblāzmas stacijas pārkārtošana, ieskaitot esošo dzelzceļa sliežu ceļu pagarināšanu līdz 850 m lietderīgajam garumam (pilnsastāva vilcienu izlaišanai tieši uz termināliem)." Šāda norāde liecina par to, ka SIA "Latvija Statoil" šajā laikā bija informēta par to, ka Ziemeļblāzmas stacijas tehniskās iespējas pilnsastāva vilcienu padošanai virzienā uz terminālu ir ierobežotas.

Ar 20.10.1997. vēstuli (saņemta Konkurences padomē 22.09.2000. ar ienākošo vēstuli Nr. 778 no va/s "Latvijas dzelzceļš") SIA "Latvija Statoil" apstiprināja protokola tekstu, tādējādi paužot savu ieinteresētību stacijas attīstībā. Minētie apstākļi neliecina par to, ka piedalīšanās projekta finansēšanā SIA "Latvija Statoil" tiktu uzspiesta.

19.07.1999. va/s "Latvijas dzelzceļš" un SIA "Latvija Statoil" parakstīja vienošanos par līdzdalību Ziemeļblāzmas stacijas attīstībā DJu-287 (turpmāk tekstā —Vienošanās). Vienošanās saņemta Konkurences padomē 22.09.2000. ar ienākošo vēstuli Nr. 778 no va/s "Latvijas dzelzceļš", kā arī 21.09.2000. ar ienākošo vēstuli Nr. 777 no SIA "Latvija Statoil". Vienošanās paredz SIA "Latvija Statoil" pienākumu piedalīties infrastruktūras attīstības Ziemeļblāzmas stacijā projekta finansēšanā, savukārt va/s "Latvijas dzelzceļš" apņemas atdot SIA "Latvija Statoil" infrastruktūras attīstībā ieguldītos līdzekļus, sniedzot atlaides tiem infrastruktūras lietotājiem, kuri pārvadās kravas pa dzelzceļu SIA "Latvija Statoil" adresē. Saskaņā ar Vienošanos SIA "Latvija Statoil" pienākums piedalīties projekta finansēšanā "(..) stājas spēkā pie šādiem apstākļiem:

— SIA "Latvija Statoil" kravu pārvadājumu no Ziemeļblāzmas stacijas apjomu palielināšanās vairāk kā 500 tūkst. t gadā;

— pieteikumu iesniegšana naftas produktu pārvadāšanai ar dzelzceļa transportu uz Ziemeļblāzmas staciju Latvija Statoil SIA adresē".

Konkurences likuma izpratnē Vienošanās nesatur konkurences ierobežojumus un neierobežo SIA "Latvija Statoil" uzņēmējdarbību, uzliekot tai pienākumus, kuri būtu izdevīgi vienīgi dominējošajā stāvoklī esošajam uzņēmumam - va/s "Latvijas dzelzceļš".Vienošanās dalībnieces nav apspriedušas arī konkrētus līdzdalības noteikumus, tādējādi Konkurences padomes rīcībā nav faktu, kas liecinātu par netaisnīgu noteikumu vai saistību uzspiešanu SIA "Latvija Statoil". Līdz atsevišķa līguma, kas regulētu pušu attiecības finansēšanas jautājumos, noslēgšanai Vienošanās ir uzskatāma par abpusēji izdevīgu.

07.12.2000. ar ienākošo Nr. 964 Konkurences padomē saņemtajā vēstulē va/s "Latvijas dzelzceļš" paskaidro, ka Vienošanās stājas spēkā tikai tad, ja "(..) stāsies spēkā nosacījumi, kas netika paredzēti tehniskajā projektā, kā arī uz šā projekta pamata izstrādātajā (..) tehnoloģijā". "(..) tehniskais projekts tika izstrādāts, pamatojoties uz SIA "Latvija Statoil" uzdevumu un ņemot vērā Ziemeļblāzmas stacijas tehnisko stāvokli projekta izstrādāšanas laikā. Tātad, ievērojot projektā minētos ierobežojumus, var veikt naftas produktu pārvadāšanu bez Ziemeļblāzmas stacijas attīstības (rekonstrukcijas)." Arī SIA "RKF Transceltnieks" 17.11.2000. ar ienākošo Nr. 902 Konkurences padomē saņemtajā vēstulē norāda, ka termināla dzelzceļa sliežu ceļu attīstības shēmas "(..) pilna izpilde (attiecīgi st. Ziemeļblāzma attīstība) atļauj apvienot dzelzceļa sastāvu padošanu uz terminālu ar jau apstrādātu terminālā sastāvu novākšanu". No tā var secināt, ka attiecīgo nosacījumu iekļaušana Vienošanās tekstā tika balstīta uz stacijas tehniskajām iespējām pievedceļa projektēšanas laikā. Konkurences padomes rīcībā nav pierādījumu, kas liecinātu par to, ka va/s "Latvijas dzelzceļš" būtu nepamatoti pieprasījusi vai uzspiedusi SIA "Latvija Statoil" Vienošanos vai kā citādi pārkāpusi Konkurences likuma 17.pantā noteikto dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, noslēdzot Vienošanos.

Ar 26.01.2000. vēstuli (saņemta Konkurences padomē 13.11.2000. ar ienākošo vēstuli Nr.887 no va/s "Latvijas dzelzceļš") SIA "Latvija Statoil" lūdza va/s "Latvijas dzelzceļš" "(..) veikt izmaiņas Ziemeļblāzmas stacijas un Statoil-Neste termināla darba tehnoloģijā sakarā ar mums adresēto krauto vagonu pieņemšanu un kravas izkraušanu". Va/s "Latvijas dzelzceļš" 08.02.2000. atbildes vēstulē Nr. DK-4/49 (saņemta Konkurences padomē 21.09.2000. ar ienākošo vēstuli Nr.777 no SIA "Latvija Statoil") paskaidroja SIA "Latvija Statoil", ka, saskaņojot pievedceļa projektu, tika ņemts vērā galvenais nosacījums, ka "(..) naftas produktu piegāde ar dzelzceļa transportu termināla adresē nav domāta. Tādā gadījumā Ziemeļblāzmas stacijas esošā attīstība var pārstrādāt plānotos naftas produktu apjomus 500 tūkst. t gadā. Ja darba tehnoloģijas apstākļi mainīsies, tad saskaņā ar 19.07.1999. "Vienošanos par līdzdalību Ziemeļblāzmas stacijas attīstībā" Nr. DJu-287, SIA "Latvija Statoil" jāpiedalās Ziemeļblāzmas stacijas infrastruktūras attīstības projekta finansēšanā."

Tātad va/s "Latvijas dzelzceļš", norādot uz SIA "Latvija Statoil" pienākumu piedalīties stacijas attīstības finansēšanā, pamatojas uz Vienošanos, kuras noslēgšanu SIA "Latvija Statoil" neuzskata par Konkurences likuma pārkāpumu (24.10.2000. Konkurences padomes un SIA "Latvija Statoil" pārstāvju sarunas protokols). Tajā pat laikā prasību piedalīties stacijas attīstībā SIA "Latvija Statoil" uzskata par nepamatotu Konkurences likuma 17.panta 3 apakšpunkta izpratnē. Līdz ar to jāsecina, ka abu pušu domstarpības šajā gadījumā saistītas ar atšķirīgu minētā tiesiskā darījuma, tajā izteiktās pušu gribas un iekļauto nosacījumu iztulkošanu. Tā kā Vienošanās pati par sevi nesatur konkurences ierobežojumus, domstarpības, kuras pusēm rodas attiecībā uz iespējamo līgumsaistību nepildīšanu, ir vērtējamas kā civiltiesiska rakstura strīds, kura izšķiršana nav Konkurences padomes kompetencē. Civiltiesiskie strīdi saskaņā ar Civilprocesa likuma 23.panta pirmo daļu ir pakļauti tiesai.

Turklāt saistības piedalīties Ziemeļblāzmas stacijas attīstībā SIA "Latvija Statoil" ir uzņēmusies, noslēdzot Vienošanos 19.07.1999., tātad laikā, kad tai nebija nepieciešamības veikt kravu tranzītpārvadājumus uz terminālu, jo, kā norāda SIA "Latvija Statoil" 16.10.2000. Konkurences padomē saņemtajā vēstulē ar ienākošo Nr. 828, līdz 2000.gadam šāds pakalpojums uzņēmējsabiedrībai nebija izdevīgs ekonomisku apsvērumu dēļ. Tad, kad SIA "Latvija Statoil" 26.01.2000. vēstulē lūdza saskaņot tehnoloģiju krautu vagonu padošanai uz terminālu, saistības piedalīties infrastruktūras attīstībā jau pastāvēja, un va/s "Latvijas dzelzceļš" atbilde tika balstīta uz spēkā esošo Vienošanos. Līdz ar to jāsecina, ka līgumsaistību par tranzītpārvadājumu maksu virzienā "sauszemes robeža - Ziemeļblāzmas stacija" noslēgšana ar va/s "Latvijas dzelzceļš" nevarēja tikt padarīta atkarīga no tā, vai SIA "Latvija Statoil" uzņemas saistības piedalīties stacijas attīstībā, jo šādas saistības SIA "Latvija Statoil" uzņēmās brīvprātīgā kārtā vēl pirms radās ekonomiski motivēta nepieciešamība noslēgt ar va/s "Latvijas dzelzceļš" minētās līgumsaistības.

24.10.2000. SIA "Latvija Statoil" norādīja, ka va/s "Latvijas dzelzceļš" iespējamais ekonomiskais labums ir panākt, ka SIA "Latvija Statoil" finansē Ziemeļblāzmas stacijas attīstību va/s "Latvijas dzelzceļš" vietā (24.10.2000. Konkurences padomes un SIA "Latvija Statoil" pārstāvju sarunas protokols). 17.09.1997. va/s "Latvijas dzelzceļš" organizētās apspriedes protokols liecina par to, ka Ziemeļblāzmas stacijas attīstība tika plānota ar mērķi palielināt stacijas jaudas, kas primāri nepieciešams staciju izmantojošo uzņēmējsabiedrību, tajā skaitā SIA "Latvija Statoil", pārvadāto kravu apjoma palielināšanai - tātad šo uzņēmējsabiedrību uzņēmējdarbības attīstībai. Tādējādi jāsecina, ka va/s "Latvijas dzelzceļš" ieinteresētība stacijas rekonstrukcijā ir pakārtota attiecīgo uzņēmējsabiedrību ieinteresētībai attīstīt savu uzņēmējdarbību, nevis otrādi. Pie šādiem apstākļiem ieinteresēto uzņēmējsabiedrību iesaistīšana publiskās infrastruktūras attīstībā uzskatāma par vispārpieņemtu uzņēmējdarbības praksi un Konkurences likuma izpratnē nav vērtējama kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

Turklāt minētajā apspriedē nolemts: "(..) uzņēmuma līdzekļu, kas tika ieguldīti dzelzceļa stacijas attīstībā, atdošanu va/s "Latvijas dzelzceļš" veiks, pielietojot atviegloto tarifu kravas pārvadājumiem, pamatojoties uz līgumu, kas tiks noslēgts starp firmu — stacijas attīstības investēšanas dalībnieci un va/s "Latvijas dzelzceļš"(..)". Tas nozīmē, ka no uzņēmējsabiedrībām netiek prasīts pilnībā segt stacijas attīstības izmaksas, bet gan kreditēt stacijas attīstības darbu veikšanu, tādējādi uzņemoties atbildību par plānoto kravu pārvadājumu apjomu nodrošināšanu.

Iesniedzējs nav iesniedzis un Konkurences padome lietas izpētes gaitā nav ieguvusi pierādījumus par to, ka līdzdalība Ziemeļblāzmas stacijas rekonstrukcijā no va/s "Latvijas dzelzceļš" puses tiek ļaunprātīgi uzspiesta SIA "Latvija Statoil" kā obligāts priekšnoteikums līguma papildinājuma noslēgšanai par tranzītpārvadājumu maksu virzienā no sauszemes robežas līdz Ziemeļblāzmas stacijai ar mērķi ierobežot konkurenci gaišo naftas produktu tranzītkravu, kuras pienāk pa dzelzceļu un tiek nosūtītas caur Latvijas Republikas jūras ostām, pārkraušanas pakalpojumu tirgū. Ņemot vērā minēto, Konkurences likuma 17.panta 3.punkta tiesiskais sastāvs va/s "Latvijas dzelzceļš" darbībās nav konstatēts.

Va/s "Latvijas dzelzceļš" organizētajā 17.09.1997. apspriedē tika nolemts, ka "(..) investīciju apjomi tiek noteikti atkarīgi no paredzamajiem dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomiem". Arī 19.07.1997. noslēgtā Vienošanās ietver sevī nosacījumu, ka "(..) līdzdalības daļa finansēšanā tiks noteikta, ņemot vērā SIA "Latvija Statoil" pārvadājamo kravu apjoma daļu Ziemeļblāzmas stacijas kopējā apjomā". Līdz ar to iespējamā SIA "Latvija Statoil" līdzdalība stacijas attīstībā paredzēta, ievērojot vienlīdzīguma principu, nevis vienai pašai finansējot stacijas attīstību. Tas nozīmē, ka netiek izslēgta iespēja stacijas attīstībā piedalīties arī citām uzņēmējsabiedrībām, tajā skaitā arī va/s "Latvijas dzelzceļš".

16.12.1998. noslēgtā vienošanās starp va/s "Latvijas dzelzceļš" un a/s "Kālija parks" "Par Ventspils dzelzceļa mezgla Pieostas parka nepārgala pārkārtošanas izdevumu sadalīšanu" (saņemta Konkurences padomē 22.09.2000. ar ienākošo vēstuli Nr.778 no va/s "Latvijas dzelzceļš") un va/s "Latvijas dzelzceļš" 08.11.2000. sniegtā informācija (08.11.2000. Konkurences padomes un va/s "Latvijas dzelzceļš" pārstāvju sarunas protokols) liecina, ka publiskās dzelzceļa infrastruktūras attīstībā finansiāli ir piedalījusies arī a/s "Kālija parks". Savukārt va/s "Latvijas dzelzceļš" 10.10.2000. Mangaļu dzelzceļa stacijas attīstības izskatīšanas sēdē (prot. Nr. DV-1-1/2) tika nolemts sagatavot vienošanos par līdzdalīgo firmu piedalīšanos stacijas attīstības darbu finansēšanā, ņemot vērā, ka šogad kravu apjoma pieauguma rezultātā ir radusies nepieciešamība attīstīt Mangaļu dzelzceļa staciju. Par to liecina valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" 24.11.2000. Konkurences padomē ar ienākošo Nr.921 iesniegtie dokumenti. Līdz ar to nav rasts apstiprinājums iesniedzēja apgalvojumam, ka nosacījums piedalīties dzelzceļa publiskās infrastruktūras attīstībā būtu izvirzīts vienīgi SIA "Latvija Statoil", tādējādi nostādot tās nevienlīdzīgā stāvoklī attiecībā pret citām uzņēmējsabiedrībām.

24.10.2000. SIA "Latvija Statoil" norādīja, ka par va/s "Latvijas dzelzceļš" "dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu liecina arī nepieciešamās informācijas sniegšanas novilcināšana, kā rezultātā tiek kavēta SIA "Latvija Statoil" uzņēmējdarbība" (24.10.2000. Konkurences padomes un SIA "Latvija Statoil" pārstāvju sarunas protokols), taču pierādījumi, kuri šo apgalvojumu apstiprinātu netika iesniegti. Arī lietas izpētes gaitā šādi pierādījumi netika iegūti.

Ņemot vērā augstāk izklāstītos lietas apstākļus un pierādījumus un pamatojoties uz 30.12.1997. Ministru kabineta noteikumu Nr.444 "Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība" 20.punktu, Konkurences padome

nolēma

1. konstatēt, ka va/s "Latvijas dzelzceļš" savā darbībā, ar 28.04.2000. vēstuli Nr. DV1-7/576 atsakoties noslēgt papildinājumu 27.01.2000. līgumam Nr. J-117 par tranzītpārvadājumu maksu Latvijas Republikas teritorijā caur jūras ostām ar SIA "Latvija Statoil", kā arī 19.07.1999. noslēdzot Vienošanos par līdzdalību Ziemeļblāzmas stacijas attīstībā DJu-287 ar SIA "Latvija Statoil" un ar 08.02.2000. vēstuli Nr. DK-4/49 pieprasot minētās vienošanās pildīšanu, nav pārkāpusi Konkurences likuma 17.pantā noteikto aizliegumu;

2. izbeigt lietu Nr. 0726/05-02/29.08.2000. par iespējamo Konkurences likuma 17.panta pārkāpumu va/s "Latvijas dzelzceļš" darbībās sakarā ar to, ka pārkāpums nav konstatēts.

Konkurences padomes lēmums saskaņā ar Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 1.punktu un Civilprocesa kodeksa 24 — A. nodaļu pārsūdzams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā trīsdesmit dienu laikā no tā saņemšanas brīža.

Konkurences padomes priekšsēdētājs P.Vilks

"Latvijas Vēstneša" redakcijā — 09.01.2001.