Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra sēdē

 

AM: Par NATO samita ietvaros notiekošajām starptautiskajām konferencēm

Otrdien, 21.novembrī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināts MK rīkojuma projekts “Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu un valdību vadītāju sanāksmes ietvaros notiekošo starptautisko konferenču organizēšanu”.

Turpinot iepriekš organizēto Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu un valdību vadītāju sanāksmju tradīcijas, arī Rīgas NATO samita ietvaros 2006.gada 27.–29.novembrī tiek organizēti starptautiski publiski pasākumi – starptautiska konference un forums jauniešiem.

Starptautiskā akadēmiķu konference “NATO transformācija jaunajā globalizācijas laikmetā” organizēta, lai veicinātu dialogu par NATO transformāciju un alianses mainīgo lomu globālajā laikmetā. Par aktuālajiem jautājumiem diskutēs vairāk nekā 200 pasaulē pazīstami akadēmiķi, vadošie viedokļu līderi, eksperti drošības politikas jomā un žurnālisti no NATO dalībvalstīm un partnervalstīm. Pasākuma patronese ir Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Otrs starptautiskais pasākums ir Jauno līderu forums “Ceļot tiltus nākamajām paaudzēm”, kurā vadošos amatos esoši jaunieši no dažādām valstīm un darbības jomām apmainīsies viedokļiem un izstrādās jaunus risinājumus globāla un reģionāla mēroga drošības jautājumiem.

Starptautiskās konferences ir izraisījušas lielu interesi, kam pierādījums ir pieteikto dalībnieku skaits no NATO dalībvalstīm Eiropā un ASV, kā arī no Tuvo Austrumu reģiona un globālajiem partneriem, tādēļ diskusijas būs daudzpusīgas un izsmeļošas no dažādiem aspektiem.

Abus pasākumus organizē Latvijas transatlantiskā organizācija sadarbībā ar Stratēģiskās analīzes komisiju, Vācijas Māršala fondu ASV un NATO Rīgas samita organizācijas biroju. Pasākumus finansiāli atbalsta Rīgas 2006.gada NATO samita atbalsta komiteja, Konrāda Adenauera fonds un NATO.

Lai nodrošinātu pasākuma kvalitāti, to maksimālu atspoguļojumu starptautiskajos medijos un uzņemtu augstos viesus, ir pieaugušas pasākuma izmaksas.

Kopējās starptautiskās konferences un jauno līderu foruma izmaksas – 338929,41 lats, no tiem atbalstītāju finansiālais ieguldījums – 166018 latu. Papildus atbalstītāju ieguldījumam no AM budžeta tiks novirzīti 172911,41 lats. Finansējums piešķirts, lai segtu starptautisko konferenču dalībnieku ceļošanas izmaksas, ēdināšanas izmaksas, nodrošinājumu ar biroja tehniku un citus administratīvos izdevumus. Tiek turpinātas sarunas ar potenciālajiem finansiālajiem atbalstītājiem, kas valsts izmaksas varētu samazināt. Ja izdosies piesaistīt vairāk atbalstītāju, nekā pašreiz ir apzināts, no AM plānotais budžets tiks attiecīgi samazināts.

Finansējums tiek realizēts AM budžeta ietvaros, tādēļ no valsts budžeta papildu līdzekļi netiek prasīti.

 

AM: Par militārās aviācijas gaisa kuģu lidojumu kārtību

Otrdien, 21.novembrī, Ministru kabinetā (MK) iesniegts izskatīšanai Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā militārās aviācijas gaisa kuģi veic lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā”.

MK noteikumu projekts nosaka Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas koordinācijā iesaistīto institūciju savstarpējās sadarbības principus, militārās aviācijas gaisa kuģu lidojumu veikšanas kārtību un ierobežojumus.

Ministru kabineta noteikumu projekta īstenošana notiks AM atvēlētā budžeta ietvaros.

Aizsardzības ministrijas  Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par būtiskām prasībām bērniem drošām šķiltavām

Otrdien, 21.novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē akceptēts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Būtiskās prasības šķiltavām un to uzraudzības kārtība”. Šie MK noteikumi izstrādāti, lai iestrādātu Latvijas likumdošanā prasības atļaut tirgot tikai tādas šķiltavas, kas neapdraud bērnu drošību, un aizliegt tirgot jaunrades šķiltavas, kā to nosaka Eiropas Komisijas (EK) 2006.gada 11.maija lēmums.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt būtiskās prasības šķiltavām un to uzraudzības kārtību, kā arī noteikt Patērētāju tiesību aizsardzības centru par atbildīgo iestādi, kas veiks šķiltavu tirgus uzraudzību. Noteiktās prasības attiecībā uz šķiltavām būtu saistošas gan Latvijas ražotājiem, gan importētājiem.

MK noteikumi ierobežos drošuma prasībām neatbilstošu šķiltavu tirdzniecību Latvijā un ir vērsti uz sabiedrības ievainojamākās daļas – bērnu – aizsardzību. Tiks aizliegts tirgot arī tādas šķiltavas, kuras kaut kādā veidā atgādina citu priekšmetu vai kurām ir izklaidējoši skaņas, gaismas vai animācijas efekti, jo tās ir potenciāli pievilcīgas bērniem, rada papildu interesi par tām un tāpēc ir potenciāli bīstamas.

Noteikumu projekts attiecināms uz visām šķiltavām, izņemot uzpildāmās šķiltavas, kuru drošumu un kvalitāti ražotājs var pierādīt ar atbilstošu dokumentāciju. Pēc ES valstīs pieejamās statistikas datiem, lielākoties negadījumus izraisījušas tieši vienreizlietojamās šķiltavas, jo tās zemās cenas dēļ biežāk tiek atstātas bez uzraudzības un nonāk bērnu rokās.

Paredzams, ka noteikumu projekts ne tikai nozīmīgi samazinās ugunsgrēkos cietušo bērnu skaitu, bet arī būtiski samazinās materiālos zaudējumus, kas rodas bērnu izraisītu ugunsgrēku dēļ. Tādējādi tiks nodrošināts augstāks patērētāju tiesību aizsardzības līmenis, novēršot nedrošu un patērētāja veselībai bīstamu preču nokļūšanu tirgū.

Ņemot vērā lielo šķiltavu daudzumu, kas katru gadu tiek laists apgrozībā ES dalībvalstīs, un tirdzniecībā izmantotos izplatīšanas kanālus, šķiltavu drošuma prasību ieviešanai nepieciešams pārejas periods, tāpēc 2007.gada 11.martā stāsies spēkā prasības par ražotāja pienākumu laist apgrozībā tikai bērniem drošas šķiltavas. Pēc minētā termiņa izplatītāji varēs realizēt vēl esošos šķiltavu krājumus tikai tādā gadījumā, ja varēs pierādīt ar attiecīgu dokumentāciju, ka šīs šķiltavas ievietotas tirgū pirms 2007.gada 10.marta.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par kārtību, kādā komersantam izsniedz pilnvaru patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi

Otrdien, 21.novembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos MK noteikumus par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenā muitas pārvalde izsniedz pilnvaru komersantam patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi.

Noteikumi paredz, ka komersantam, lai varētu patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi, jāiegūst atzīta eksportētāja statuss un jāsaņem pilnvara saskaņā ar brīvās tirdzniecības līgumiem, kurus pieņēmusi Eiropas Savienība ar trešajām valstīm.

Lai saņemtu atzītā eksportētāja statusu un pilnvaru, komersantam VID Galvenajā muitas pārvaldē būs jāiesniedz:

– iesniegums atzītā eksportētāja statusa piešķiršanai un pilnvaras saņemšanai;

– eksportējamo preču saraksts, kurā norādīts preču apraksts un kombinētās nomenklatūras kods;

– preču ražošanā izmantojamo izejvielu saraksts, kurā norādīta izejvielu izcelsme;

– ražošanas procesa tehnoloģiskais apraksts;

– ja nepieciešams saskaņā ar brīvās tirdzniecības līgumiem, – citi dokumenti, kuri apliecina preces atbilstību izcelsmes nosacījumiem.

Noteikumu sagatavošanas nepieciešamību paredz Muitas likuma pilnvarojums MK noteikt muitošanas un muitas kārtību. Noteikumu projektā iekļautas arī normas, kuras līdz šim reglamentēja VID 2003.gada 20.maija rīkojums Nr.820 “Par kārtību, kā muitas iestādes piešķir uzņēmumiem pilnvarojumu pastāvīgi deklarēt preču izcelsmi”.

 

FM: Par jauna konferenču centra būvniecību Rīgā, Zaķusalā

Ministru kabinets (MK) 21.novembra sēdē pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu nolēma atbalstīt ieceri par jauna konferenču centra ēkas būvniecību Zaķusalā, kura izveidi rosinājusi un veiks Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Valdība uzdeva Finanšu ministrijai līdz šā gada beigām izstrādāt atbilstošu MK rīkojuma projektu.

LDDK vērsās Finanšu ministrijā ar lūgumu piedāvāt zemesgabalus konferenču centra izveidei. Izskatot šo lūgumu, valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” piedāvāja vairākus neapbūvētus zemesgabalus, no kuriem LDDK izvēlējās neapbūvēto daļu no zemesgabala Rīgā, Zaķusalas krastmalā 3, platībā līdz 25000m². Būvniecību organizēs LDDK, un valsts ar saviem budžeta līdzekļiem centra izveidē nepiedalīsies.

Šobrīd pieprasījums pēc liela mēroga kongresu un konferenču rīkošanas ir tik liels, ka neviena ēka Latvijā to nevar apmierināt, tādēļ būtu lietderīgi uzcelt jaunu konferenču centru 3000 – 4000 viesiem. Turklāt, veidojot Rīgu par perspektīvu konferenču centru, būtu iespējams sekmīgi atrisināt Latvijas tūrisma izteiktās sezonalitātes rakstura problēmas.

Saskaņā ar valdības lēmumu MK rīkojuma projekts par jaunās ēkas būvniecību Finanšu ministrijai (valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”) sadarbībā ar LDDK ir jāizstrādā un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2006.gada 29.decembrim.

FM: Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atklāta konkursa nolikumiem individuālajiem projektiem

Lai uzsāktu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzekļu apgūšanu individuālajos projektos, otrdien, 21.novembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja finanšu instrumentu atklāta konkursa nolikumus individuālajiem projektiem astoņās prioritātēs.

Paredzams, ka decembra sākumā atklāto konkursa sludinājumi tiks ievietoti Latvijas laikrakstos, finanšu instrumentu Latvijas mājaslapā www.eeagrants.lv, kā arī par attiecīgo prioritāti atbildīgās ministrijas mājaslapā. Projektus varēs iesniegt valsts pārvaldes vai pašvaldības iestādes, to institūcijas vai aģentūras, valsts vai pašvaldības dibinātas izglītības iestādes, valsts zinātniskās institūcijas, valsts aģentūras, kā arī Latvijas Republikā reģistrētas juridiskās personas – biedrības, nodibinājumi, reliģiskas organizācijas, arodbiedrības vai kapitālsabiedrības.

Latvijai laika periodā līdz 2009.gada 30.aprīlim kopējais projektiem (individuālajiem projektiem, programmu un grantu shēmu apakšprojektiem), pieejamais grants no finanšu instrumentiem būs 49731318 eiro, ko donorvalstu apstiprināto projektu ieviešanā varēs izmantot līdz 2011.gada 30.aprīlim. Pirmajā atklātajā konkursā individuāliem projektiem visās prioritātēs kopā ir pieejams finanšu instrumentu grants 17074145 eiro vērtībā. Viena individuālā projekta finanšu instrumentu granta apjomam jābūt ne mazākam kā 250000 eiro.

EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansējums būs pieejams individuālajiem projektiem šādās prioritātēs:

MK apstiprinātajos konkursu nolikumos ir noteiktas prasības konkursa izsludināšanai, projektu iesniegumu sagatavošanai un iesniegšanai, vērtēšanai un lēmuma pieņemšanai par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu. Konkurss pēc sludinājuma publicēšanas dienas ilgs trīs mēnešus, un projekti būs jāiesniedz angļu valodā tajā ministrijā, kas ir atbildīga par attiecīgo prioritāti.

Vispārējā gadījumā donorvalstis apstiprinātam projektiem piešķir līdz 60% no kopējām attiecināmajām izmaksām, tomēr, ja vismaz 15% tiek segti no valsts vai pašvaldību budžeta, donorvalstu grants var būt līdz 85%. Projekta iesniedzējs, kurš sagatavojis projektu, lai atbalstītu biedrību, nodibinājumu, reliģisko organizāciju vai arodbiedrību aktivitātes, var pieteikties uz abu finanšu instrumentu līdzfinansējumu vienlaikus, lai iegūtu lielāku finanšu instrumentu grantu – līdz pat 90 %.

Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instrumenta un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta izveides mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā.

Papildu informācija par finanšu instrumentiem pieejama internetā: http://www.eeagrants.lv/ .

Prioritāte	Atbildīgā ministrija	Konkursā pieejamā summa (eiro)
Vides aizsardzība	Vides ministrija	1 712 070
Ilgtspējīga attīstība	Vides ministrija	1 421 200
Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana	Kultūras ministrija	1 641 200
Veselība	Veselības ministrija	2 368 335
Bērni ar īpašām vajadzībām (bērni invalīdi)	Bērnu un ģimenes lietu ministrija	897 680
Cilvēkresursu attīstība un izglītība	Izglītības un zinātnes ministrija	2 221 180
Tieslietas	Tieslietu ministrija	3 581 360
Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība	Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija	3 231 120

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Cilvēkresursu attīstība un izglītība” atklāto konkursu

Ministru kabineta (MK) 21.novembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Cilvēkresursu attīstība un izglītība” atklāta konkursa nolikums”.

MK noteikumu projekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Cilvēkresursu attīstība un izglītība” atklāta projektu konkursa izsludināšanu un norisi. MK noteikumu projekta teksts ir saskaņots ar donorvalstīm. Noteikumu projekts nosaka atklāta konkursa Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansējuma piešķiršanas nosacījumus, atklāta konkursa izsludināšanas, tā termiņa noteikšanas, individuālā projekta iesnieguma sagatavošanas, iesniegšanas, vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu prasības.

Gatavojot šo projektu, ir izmantoti MK 2005.gada 8.novembra noteikumi Nr.852 “Noteikumi par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības, īstenošanas, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmu” un MK 2006.gada 28.marta noteikumi Nr.238 “Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus”.

Ar šiem noteikumiem netiks pārņemtas Eiropas Savienības tiesību aktu normas.

Projektu konkursā uzvarējušos projektus paredzēts finansēt no projekta iesniedzēja līdzekļiem un līdzfinansēt no finanšu instrumentu līdzekļiem. Kopējais finanšu instrumentu līdzfinansējums, kas pieejams projektiem atklātā konkursā, ir 2221180eiro. Finanšu instrumentu līdzfinansējuma apjomu nosaka Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta noteikumi un procedūras, kā arī Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta noteikumi un procedūras.

 

IZM: Par valsts galvoto reģionālo olimpisko centru projektu īstenošanu

Ministru kabineta (MK) 21.novembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 10.jūlija rīkojumā Nr.512 “Par valsts galvoto reģionālo olimpisko centru projektu īstenošanu””.

Rīkojuma projekts attiecas uz tūrisma, sporta un brīvā laika politiku un ir izstrādāts, lai nodrošinātu rīcības tiesiskumu saistībā ar valsts galvojuma izsniegšanu Zemgales olimpiskā centra Jelgavā projekta īstenošanai. Spēkā esošā MK 2006.gada 10.jūlija rīkojuma Nr.512 “Par valsts galvoto reģionālo olimpisko centru projektu īstenošanu” 4.punktā noteikts, ka ministrijai sadarbībā ar biedrību “Latvijas Olimpiskā komiteja” jāsagatavo un noteiktā kārtībā jāiesniedz Finanšu ministrijā priekšlikums par valsts galvojumu – 3000000 latu – Zemgales olimpiskā centra Jelgavā projekta īstenošanai. Laikā, kad tika pieņemts minētais MK rīkojums, vēl nebija veikti visi nepieciešamie aprēķini par kopējām projekta izmaksām. Šobrīd, kad ir veikti provizoriskie aprēķini, biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja” un Jelgavas dome ir informējušas ministriju, ka kopējās projekta izmaksas ir pieaugušas, tādēļ jāpalielina arī valsts galvojuma summa Zemgales olimpiskā centra Jelgavā projekta īstenošanai.

Rīkojuma projekta īstenošanai papildu līdzekļi no valsts budžeta šobrīd nav nepieciešami, tomēr, lai īstenotu rīkojuma projektu, būs jāveic izmaiņas likumprojekta “Likums “Par valsts budžetu 2007.gadam”” 16.pielikumā “Valsts izsniedzamie galvojumi 2007.gadam”, paredzot valsts galvojuma izsniegšanu biedrībai “Latvijas Olimpiskā komiteja” Zemgales olimpiskā centra Jelgavā projekta īstenošanai 4900000 latu apmērā.

 

IZM: Par Latvijas uzstādījumiem ES sporta ministru sanāksmē

Ministru kabineta (MK) 21.novembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) klātesošos informēja par izskatāmajiem jautājumiem Eiropas Savienības sporta ministru sanāksmē “Eiropas Savienība un sports: saskaņojot izredzes”, kas notiks 2006.gada 27. un 28.novembrī Briselē, Beļģijā. Latviju pārstāvēs izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža.

Eiropas Savienības sporta ministru sanāksmes darba kārtībā tiks izskatīti vairāki IZM kompetencē esoši jautājumi.

1. Baltās grāmatas par sportu izstrāde

Eiropas Savienības dalībvalstu uzdevums ir noteikt prioritātes, kas būtu iekļaujamas Baltajā grāmatā par sportu, akcentējot Eiropas Kopienas darbības priekšlikumus sporta jomā. Tā kā paralēli Eiropas Komisijā norit darbs pie Uztura, fizisko aktivitāšu un veselības baltās grāmatas sagatavošanas, dalībvalstis tiek aicinātas noteikt sabiedrības lomu sportā, lai uzsvērtu veselības veicinošo fizisko aktivitāšu nozīmi katra indivīda dzīves laikā. Papildus tiek atzīts, ka joprojām ir aktuāli noteikt sporta ekonomisko nozīmi, jo Eiropas Savienībā nav vienotas definīcijas par sportu ekonomiskā izpratnē, kā arī sistēmas par sportā izmantoto finanšu līdzekļu apriti katrā dalībvalstī.

Latvija atbalsta Baltās grāmatas par sportu izstrādi un izvirzītās prioritātes, kas būtu jāiekļauj Baltajā grāmatā par sportu, jo fiziskās aktivitātes dalībvalstīs ir jāveicina indivīda visa mūža garumā, kā arī vienlīdz aktuāls ir jautājums par finanšu datu reģistra sistēmas izveidošanu, kas sniegtu visaptverošu informāciju par finanšu līdzekļu izmantošanu sportā.

2. Prezidentūras prioritātes sportā

Somija kā Eiropas Savienības prezidējošā valsts ir akcentējusi veselības faktora prioritāti visās nozaru politikās, tai skaitā sportā, izvirzot uzdevumus – veicināt veselības veicinošās fiziskās aktivitātes indivīda visa mūža garumā, kas valsts pārvaldes ietvaros paredz sadarbību starp veselības un sporta iestādēm. Vienlaikus tiek uzsvērta brīvprātīgo organizāciju veicināšana un nozīme sportā, ņemot vērā nevalstisko organizāciju ieguldījumu sporta sacensību organizēšanā un bērnu un jauniešu, viņu vecāku iesaisti fiziskajās aktivitātēs. Papildus, apzinoties nepieciešamību stiprināt cīņu pret dopingu sportā, tiek uzsvērta pievienošanās UNESCO Starptautiskajai konvencijai pret dopingu sportā. Provizoriskā informācija no Vācijas kā nākamās Eiropas Savienības prezidējošās valsts piedāvā turpināt aizsākto darbu pie Somijas izvirzītajām prioritātēm sportā.

Latvija atbalsta Somijas kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts izvirzītās prioritātes, kā arī apliecina atbalstu Vācijas kā nākamās Eiropas Savienības prezidējošās valsts izrādītajai iniciatīvai turpināt aizsākto darbu pie Somijas izvirzītajām prioritātēm sportā, tādā veidā nodrošinot laba pēctecības principa ievērošanu prezidējošo valstu darba uzdevumu nodrošināšanā.

3. Sporta organizāciju modelis Eiropā

Jautājums ietver priekšlikumu atbalstīt neatkarīga Eiropas sporta pārskata pārskatīšanu, ņemot vērā, ka tas ir balstīts uz ekspertīzi futbola jomā un devis ieguldījumu diskusiju uzsākšanai starp dalībvalstīm par Nicas deklarācijas ieviešanu Eiropas un nacionālā līmenī, kā arī sporta specifikas nozīmes noteikšanu. Plānots, ka neatkarīgais Eiropas sporta pārskats turpmāk varētu tikt izmantots kā informācijas avots Eiropas Kopienas sporta politikas iniciatīvu sagatavošanā.

Papildus neatkarīga Eiropas sporta pārskata priekšlikumi paredz sakārtot sporta tiesisko vidi, norādot uz instrumentiem sporta specifikas atzīšanai, kas paredz: regulu izstrādi, vadlīniju pieņemšanu, direktīvu izstrādi, kā arī Eiropas sporta aģentūras dibināšanu, kas būtu informatīvs starpnieks sporta pārvaldībā iesaistītām institūcijām.

Neatkarīga Eiropas sporta pārskats akcentē veicamos uzdevumus Eiropas Savienības institūcijām un Eiropas Savienības dalībvalstīm, piemēram, izveidot efektīvu klubu licencēšanas sistēmu; izveidot tiesisku aizsardzību spēlētāju atbrīvošanas noteikumiem, kas radītu klubiem pienākumu atbrīvot spēlētājus uz valsts izlasi bez tiesībām uz kompensāciju klubam; apkarot spekulāciju ar sporta pasākumu apmeklējuma biļetēm; sakārtot tiesisko vidi huligānisma problēmām.

Latvija atbalsta vienošanos par neatkarīga Eiropas sporta pārskata pārskatīšanu, vienlaikus norādot, ka neatkarīgajā Eiropas sporta pārskatā veiktā izpēte ir balstīta uz futbola specifiku, līdz ar to būtu jāizvērtē iespējas veikt paplašinātu neatkarīgu Eiropas sporta pārskatu, veicot izpēti par Eiropas sporta modeļa saglabāšanu dažādu sporta veidu kontekstā, kā arī analizējot katras Eiropas Savienības dalībvalstu sporta sistēmu, sporta nozari reglamentējošos tiesību aktu, tādā veidā skaidri iezīmējot Eiropas sporta juridisko ietvaru un akcentējot veicamos pasākumus Nicas deklarācijas ieviešanai Eiropas un nacionālā līmenī.

Eiropas Savienības sporta ministru sanāksmes darba kārtībā ir paredzēta arī Eiropas Parlamenta informācija par pasākumiem sporta jomā.

 

IZM: Par Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas nolikumu

Ministru kabineta (MK) 21.novembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas nolikums”.

Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 24.punktu Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža šobrīd darbojas uz nolikuma pamata, ko apstiprināja IZM. Atbilstoši Augstskolu likuma ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2006.gada 23.martam, pārejas noteikumu 19.punktam koledžai ir jānodrošina nolikuma atbilstība Augstskolu likumā noteiktajām prasībām. Tāpēc IZM, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10.¹panta pirmo daļu, ir izstrādājusi noteikumu projektu “Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas nolikums”. Noteikumu projekts paredz, ka koledža darbojas uz nolikuma pamata, kuru kā noteikumus izdod MK pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma.

MK noteikumu projekts nosaka: koledžas juridisko statusu; tās darbības pamatvirzienus un uzdevumus; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas un iecelšanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību; struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas kārtību; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; koledžas finansējuma avotus; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību; koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

Saskaņā ar Saeimas 2006.gada 21.septembrī pieņemtajiem grozījumiem Profesionālās izglītības likumā noteikumu projekts precizēts un papildināts ar jaunu 30.punktu, kurā noteikts, ka koledžā ir administratīvi nodalīta struktūrvienība, kas īsteno profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas. Zemāku izglītības pakāpju programmu īstenošana no koledžas pārējās darbības organiski nošķirtā struktūrvienībā ir noteikta arī IZM izstrādātajā un Valsts sekretāru 2006.gada 14.septembra sanāksmē izsludinātajā likumprojektā “Augstākās izglītības likums” (VSS-1286, prot.Nr.35, 22.§).

Šī normatīvā akta ieviešanai papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību

Otrdien, 21.novembrī, valdībā apstiprināti Ministru kabineta (MK) noteikumi “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā cilvēks saņem valsts un pašvaldības finansētus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Tajos iekļauti vispārīgie nosacījumi pakalpojumu un palīdzības saņemšanai, identificēti iesniedzamie dokumenti, kā arī valsts un pašvaldības institūciju kompetence sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības piešķiršanā.

No jauna noteikumos ietverta kārtība, kādā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā dzīvojošs cilvēks var pieteikties dzīvošanai grupu mājā (dzīvoklī). Identificēti arī nepieciešamie iesniedzamie dokumenti.

Noteikumi sagatavoti, pamatojoties uz izmaiņām Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kurā noteikts, ka sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību nosaka MK un pašvaldību padomes. Tā rezultātā spēku zaudēja līdzšinējie MK noteikumi par “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību”.

 

LM: Par jauno darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību

Lai izskaustu nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu un tādējādi samazinātu finansiālus zaudējumus gan valstij, gan darba devējiem, otrdien, 21.novembrī, valdība apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) ierosinātos grozījumus darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā.

Turpmāk ārstējošajam ārstam būs pienākums pēc 45 dienu darbnespējas nosūtīt pacientu pie ārsta speciālista, kuram 30 dienu laikā ir jāizvērtē, vai pacientam darbnespēja ir jāpārtrauc vai jāturpina. Gadījumā, ja darbnespēja ilgst sešus mēnešus, ārstam būs pienākums nosūtīt pacientu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju (VDEĀK), kura lems par invaliditātes noteikšanu cilvēkam, veicot attiecīgu atzīmi darbnespējas lapā.

Šādas LM ieceres pamatā ir Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē atbalstītais informatīvais ziņojums par pasākumu plānu pārejošas darbnespējas ekspertīzes uzlabošanai valstī, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datu analīze par slimības pabalstiem, kā arī darba devēju un Medicīniskās aprūpes un darbspēju ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas sniegtā informācija par darbnespējas lapu izmantošanu. Tajos norādīts, ka atsevišķos gadījumos darba ņēmēji darbnespējas lapas izmanto negodprātīgi un, pamatojoties uz nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, izvairās no darba. Turklāt šādi gadījumi kļūst arvien izplatītāki un tādējādi rada arvien lielākus zaudējumus darba devējiem un valstij kopumā.

Turpmāk darbnespējas lapā paredzēts iekļaut arī jaunu pārejošās darbnespējas cēloni – ceļu satiksmes negadījumu. Tā kā ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem slimības pabalstu sākotnēji izmaksā no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem, šis grozījums palīdzēs efektīvāk atgūt naudu no apdrošināšanas sabiedrībām.

LM speciālisti uzskata, ka līdz ar šo jauno normu ieviešanu tiks nodrošināta cilvēku drīzāka atgriešanās darba tirgū, kā arī tiks samazināts to cilvēku skaits, kuriem tiek noteikta invaliditāte. Bez tam, izskaužot nepamatotus pārejošas darbnespējas gadījumus, tiks samazināti valsts sociālās apdrošināšanas budžeta un darba devēju izdevumi.

Līdz šim darbnespējas lapu par visu darbnespējas periodu konkrētam cilvēkam ārsts vai ārsta palīgs varēja izsniegt vienpersonīgi, nekonsultējoties ar citiem ārstiem speciālistiem. Tāpat nevienā no normatīvajiem aktiem nebija precīzi noteikts, pēc cik ilga atveseļošanās perioda cilvēks nosūtāms uz VDEĀK invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Līdz ar to ne visiem cilvēkiem, kuri ilgstoši slimoja, tika nodrošināta efektīva ārstēšana un nepieciešamā rehabilitācija.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par aizstāvības nodrošināšanas grozījumiem Kriminālprocesa likumā

Lai nodrošinātu aizstāvību kriminālprocesā Juridiskās palīdzības administrācijas (JPA) klientiem, Tieslietu ministrija (TM) izstrādājusi priekšlikumu grozījumiem Kriminālprocesa likumā.

Pašlaik Kriminālprocesa likums paredz, ka procesa virzītājs līdz 2007.gada 1.janvārim aizstāvības nodrošināšanai var uzaicināt aizstāvi, kuram nav līguma ar JPA. Šobrīd ar JPA līgumu par juridiskās palīdzības sniegšanu ir noslēguši 62 advokāti. Savukārt, lai īstenotu Kriminālprocesa likumā noteikto kārtību, ka procesa virzītājs informē JPA, ka tai jānodrošina pārstāvis no to advokātu loka, kuri ir noslēguši līgumu ar JPA, būtu nepieciešams noslēgt līgumus ar vismaz 250 advokātiem.

Personai, kura nav noslēgusi juridiskās palīdzības līgumu ar JPA, nav pienākums nodrošināt valsts apmaksāto juridisko palīdzību. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu un funkcionējošu aizstāvības nodrošināšanu un noslēgtu juridiskās palīdzības līgumus, ir jāpagarina pārejas periods, saglabājot esošo aizstāvības modeli aizstāvības nodrošināšanai.

Tāpēc likumprojekts paredz noteikt, ka procesa virzītājam gadījumos, kad nav iespējams uzaicināt aizstāvi, kurš noslēdzis līgumu ar Juridiskās palīdzības administrāciju, izņēmuma kārtā ir tiesības līdz 2008.gada 1.janvārim aizstāvības nodrošināšanai uzaicināt aizstāvi, kuram šāda līguma nav. Valsts nodrošinātus aizstāvjus – advokātus – pieaicina gan paši tiesībsargi – policija un prokuratūra – gan arī TM pārraudzībā esošā JPA.

Likuma grozījumi jāapstiprina Saeimai.

 

TM: Par izvirzītajiem Satversmes tiesneša amata kandidātiem

Ministru kabinets otrdien, 21.novembrī, saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 4.panta pirmo daļu izvirzīja apstiprināšanai Saeimā divus Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus – Kasparu Balodi un Viktoru Skudru.

Kaspars Balodis ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāns un asociētais profesors. Kā teikts Tieslietu ministrijas (TM) paskaidrojuma rakstā, K.Balodis ir atzīstams par piemērotu pretendentu Satversmes tiesneša amatam, jo par to liecina viņa aktīvā zinātniskā darbība un darba pieredze. K.Balodis ir ieguvis tiesību doktora grādu, kas ir labs priekšnosacījums veiksmīgai darbībai attiecīgajā amatā un ieguldījumam Satversmes tiesas attīstībā.

Viktors Skudra ir zvērināts advokāts ar plašu profesionālo pieredzi. No 1988. līdz 1993.gadam bijis tieslietu ministrs. V.Skudras autoritāte un personiskās īpašības apliecina viņa kandidatūras piemērotību Satversmes tiesas tiesneša amatam.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 4.panta pirmo daļu Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma apstiprina amatā divus Satversmes tiesas tiesnešus. Šī gada jūlijā no darba Satversmes tiesā aizgāja tiesnese Ilma Čepāne, kuras pilnvaru termiņš būtu beidzies 2006.decembrī reizē ar pašreizējo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu. Ilma Čepāne un Aivars Endziņš 1996.gadā tika apstiprināti Saeimā pēc Ministru kabineta priekšlikuma, un, tā kā 2006.gada decembrī būs brīvas šīs tiesnešu vietas, nepieciešams atrast jaunus kandidātus.

 

TM: Par Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta konkursa nolikumu

Otrdien, 21.novembrī, Ministru kabinets pieņēma noteikumus par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta (finanšu instruments) prioritātes “Tieslietas” atklātā konkursa nolikumu. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Ministru kabineta noteikumi noteiks prasības TM kompetencē esošās prioritātes atklāta konkursa ietvaros pieejamā līdzfinansējuma piešķiršanai, atklāta konkursa, kura vadību nodrošina TM, izsludināšanai, tā termiņa noteikšanai, individuālā projekta iesnieguma sagatavošanai, iesniegšanai, vērtēšanai un lēmuma pieņemšanai par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumos minēto, ka TM veic starpnieka institūcijas funkcijas prioritātē “Tieslietas” un finanšu instrumentu vadības komitejas noteiktajos termiņos izstrādā atklāta konkursa nolikumu individuālo projektu iesniegu­mu atlasei.

Prioritātes “Tieslietas” aktivitātes ir ieslodzījuma vietu ēku standartu uzlabošana un personāla apmācība, penitenciārās sistēmas darbinieku izglītošana, ieslodzīto un bijušo ieslodzīto resocializācija, preventīvi pasākumi, kas vērsti uz jauniešu noziedzības līmeņa samazināšanu un ierobežošanu, organizētās noziedzības apkarošana un novēršana, kā arī probācijas sistēmas stiprināšana.

Projekts tiek finansēts no projekta iesniedzēja līdzekļiem, kā arī tiek saņemts līdzfinansējums no finanšu instrumenta līdzekļiem (apmēram Ls 2514114). Projektu iesniedzēji var būt valsts pārvaldes iestāde, valsts vai pašvaldības dibināta izglītības iestāde, valsts zinātniskā institūcija, kā arī Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona – biedrība, nodibinājums, reliģiska organizācija, arodbiedrība vai kapitālsabiedrība.

 

TM: Par vienotu valsts pārvaldes iestāžu informācijas sniegšanas cenrādi

Lai ieviestu vienotu valsts pārvaldes iestāžu informācijas sniegšanas cenrādi, otrdien, 21.novembrī, valdība apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem, maksas atvieglojumiem, kā arī atbrīvojumiem no tās. Noteikumi arī reglamentēs kārtību, kādā privātpersonas veic samaksu par informācijas sniegšanu.

Saskaņā ar noteikumiem maksas pakalpojumi ir informācijas izsniegšana no iestādes arhīva, sagatavošana un izsniegšana no iestādes datu bāzēm, kā arī dokumentētās informācijas kopijas vai dublikāta izgatavošana, ja attiecīgās informācijas apjoms ir lielāks par 20 lapām. Piemēram, par dokumenta kopēšanu no iestādes krājuma privātpersonai būs jāmaksā Ls0,06, bet par dokumenta sagatavošanu no arhīva ar arhīvā nodotu dokumentu kopiju apliecinājumu – Ls2,50. Maksas pakalpojumu cenrādis ir ietverts noteikumu pielikumā.

No maksas pakalpojumiem būs atbrīvoti invalīdi, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, pensionāri, kuriem pensijas apmērs nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu, un par trūcīgām atzītas privātpersonas. Tāpat no maksas privātpersona būs atbrīvota, ja dokuments tai zudis nelaimes gadījumā vai prettiesiskas rīcības dēļ, kā arī ja informāciju pieprasa represētās personas, aizbildņi un aizgādņi. Noteikumi netiks piemēroti maksas pakalpojumiem, par kuriem samaksa ir noteikta likumos, MK noteikumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos.

 

TM: Par tiesu sniegto maksas pakalpojumu veidiem un apmēriem

Ministru kabinets otrdien, 21.novembrī, apstiprināja noteikumus par tiesu sniegto maksas pakalpojumu veidiem, samaksas apmēru un kārtību.

Līdz šim maksas pakalpojumu apmēru noteikšanai tika piemērots tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētaja apstiprināts maksas pakalpojumu cenrādis.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā anotācijā, noteikumi noteiksapgabaltiesu un rajona (pilsētas) tiesu un Augstākās tiesas sniegto maksas pakalpojumu veidus un samaksas apmēru, kā arī tiesu sniegto maksas pakalpojumu samaksas kārtību.

Noteikumiem izveidoti divi pielikumi, kas atsevišķi nosaka apgabaltiesu un rajona (pilsētas) tiesu, kā arī Augstākās tiesas sniegto maksas pakalpojumu veidus un samaksas apmēru, jo Augstākā tiesa nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, bet Tiesu administrācija, kas nodrošina rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu darbu finansiālajā un materiāltehniskajā jomā, ir, jo reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā ar PVN apliekamo personu reģistrā. Līdz ar to Augstākās tiesas sniegtajiem maksas pakalpojumiem nepiemēro PVN.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par Veselības veicināšanas valsts aģentūras direktora pienākumu izpildītāju

Ministru kabinets otrdien, 21.novembrī, pieņēma rīkojumu, ar kuru par Veselības veicināšanas valsts aģentūras (VVVA) direktora pienākumu izpildītāju uz laiku tiek apstiprināta Lelde Vancoviča.

Lelde Vancoviča līdz šim bija Sabiedrības veselības aģentūras direktora vietniece sabiedrības veselības epidemioloģiskās uzraudzības jautājumos. Pirms tam L.Vancoviča strādāja Veselības ministrijā un vadīja Mātes un bērna veselības aprūpes nodaļu. No 2002.gada līdz 2003.gadam L.Vancoviča strādāja farmācijas kompānijā “Zentiva” par pārdošanas menedžeri, bet pirms tam bija Rīgas novada slimokases Primārās veselības aprūpes nodaļas vadītāja.

L.Vancoviča ir strādājusi par konsultanti PHARE projektā “Kadru resursu attīstība un apmācība primārajā veselības aprūpē Latvijā”, Rīgas Dzemdību namā par vecmāti, kā arī bijusi pasniedzēja Rīgas 1.medicīnas skolā.

1989.gadā L.Vancoviča beigusi Rīgas 1.medicīnas skolu, iegūstot vecmātes izglītību. Vēlāk izglītību turpinājusi Latvijas Medicīnas akadēmijā, iegūstot veselības aprūpes bakalaura grādu. 2001.gadā L.Vancoviča ieguvusi maģistra grādu veselības aprūpē. 2001. un 2002.gadā Latvijas Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmijā L.Vancoviča apguvusi kursu mārketingā.

Veselības veicināšanas valsts aģentūras direktora amatam Veselības ministrija plāno izsludināt konkursu.

 

VesM: Par pretgripas vakcinēšanās apmaksas kārtību

Ministru kabinets otrdien, 21.novembrī, pieņēma grozījumus Vakcinācijas noteikumos, paredzot, ka valsts apmaksās arī vakcināciju pret gripu un segs pacienta iemaksu vizītei pie ģimenes ārsta iedzīvotāju kategorijām, kurām ir noteikta 50% kompensācija pretgripas vakcīnas iegādei.

No 15.novembra stājās spēkā izmaiņas kompensācijas zāļu sarakstā, kas paredz 50% apmērā kompensēt šīs sezonas pretgripas vakcīnas noteiktām iedzīvotāju kategorijām.

Pretgripas vakcīnas 50% apmērā valsts apmaksās bērniem no sešu mēnešu vecuma līdz divu gadu vecumam, pieaugušajiem pēc 65 gadiem, pacientiem, kuri slimo ar hroniskām plaušu, sirds, vielmaiņas un nieru slimībām, pacientiem ar imūndeficīta sindromu, pacientiem, kuri saņem imūnsupresīvo terapiju, un pacientiem līdz 18 gadu vecumam, kuri ilgstoši saņem terapiju ar acetilsalicilskābi jeb aspirīnu.

Lai saņemtu pretgripas vakcīnu, nepieciešama īpašā recepte, ar kuru tiek izrakstīti kompensējamie medikamenti. Šādas receptes izsniedz ģimenes ārsts. Ārsts novērtēs pacienta veselības stāvokli un izrakstīs īpašo recepti, pret kuru pacients ar 50% kompensāciju iegādāsies gripas vakcīnu aptiekā. Ar aptiekā iegādāto vakcīnu atkārtoti jādodas pie ģimenes ārsta vai citas ģimenes ārsta norādītas ārstniecības personas, kas veiks vakcināciju. Vakcīnai ir nepieciešams īpašs uzglabāšanas režīms, tādēļ nav ieteicams pēc tās iegādes kavēties ar vakcinācijas veikšanu.

Savukārt, ja pacients vēlas, viņš vakcīnu var iegādāties ārstniecības iestādē, ja tās iestādē ir pieejamas. Noteikumos ir paredzēta kārtība, kādā ārstniecības iestādes un aptiekas sadarbojas vakcīnas piegādē.

Gripa ir akūta, sevišķi lipīga elpošanas orgānu vīrusu infekcija, kas izplatās gaisa pilienu veidā no viena cilvēka uz otru, tādēļ ir viegli saslimt, esot kontaktā ar gripas slimnieku. Imunitāte pret gripu pēc vakcīnas saņemšanas izstrādājas vidēji septiņu dienu laikā. Gripas izraisītāja vīrusa mainīgās dabas dēļ katru gadu vakcīna ir jāizstrādā no jauna, tādēļ pret gripu jāvakcinējas katru gadu. Lai neslimotu ar gripu, cilvēkam rudens un ziemas periodā ir īpaši jādomā par sava organisma stiprināšanu, lietojot uzturā vitamīnus saturošus produktus, zāļu tējas, ievērojot personīgo higiēnu un esot možā omā.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atklāta konkursa nolikumiem

Otrdien, 21.novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē akceptēja Vides ministrijas izstrādātos MK noteikumu projektus “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Ilgtspējīga attīstība” atklāta konkursa nolikums” un “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Vides aizsardzība” atklāta konkursa nolikums”.

Vides ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atklāto konkursu nolikumiem mērķis prioritātē “Ilgtspējīga attīstība” ir ilgtspējīgas attīstības veicināšana, uzlabojot resursu izmantošanu un apsaimniekošanu, savukārt prioritātes “Vides aizsardzība” mērķis ir vides aizsardzība, samazinot piesārņojumu un veicinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

MK noteikumu projekti sagatavoti, lai nodrošinātu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atklāto konkursu izsludināšanu un piešķirtā finansējuma apguvi.

Vides ministrijas
Komunikācijas nodaļa

ZM: Par ikmēneša putraimu izsniegšanu trūcīgajiem

Valdība otrdien, 21.novembrī, pieņēma Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām”.

Grozījumi paredz, ka 2007.gadā vistrūcīgākajām personām vienu reizi mēnesī tiks dalīti putraimi. Vienā izdales reizē vienam trūcīgajam tiks izsniegts viens kilograms miežu vai kviešu putraimu. Līdz ar to 2007.gada programmai mainās trūcīgajām personām izsniedzamais produkta veids un daudzums. Iepriekš vistrūcīgākajiem valsts iedzīvotājiem tika dalīta baltmaize.

Dokumentā noteikts, ka iespēja saņemt pārtikas produktus būs personām, kuru ienākumi, neskaitot pašvaldību sociālās palīdzības pabalstus, iepriekšējos sešos mēnešos uz vienu ģimenes locekli ir zemāki par 50% no attiecīgajā gada sākumā valstī noteiktās minimālās algas.

Grozījumi arī paredz, ka transporta izmaksas vairs netiks segtas no nacionālā līdzfinansējuma, jo Komisijas regula, ar ko pieņem plānu, kā dalībvalstīm sadalīt 2006.budžeta gadā iekļautos līdzekļus pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām, noteiktajiem finanšu līdzekļiem 4% paredzēti dažādām izmaksām. Maizes piegādātājiem ar tiem jāsedz transporta izmaksas.

Eiropas Padomes regula, kas nosaka vispārīgos noteikumus pārtikas piegādei no intervences uzkrājumiem noteiktām organizācijām izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām, paredz, ka ik gadu tiek pieņemts plāns pasākumu organizēšanai attiecībā uz maznodrošinātiem cilvēkiem, veicot nozīmīgu ieguldījumu tās vistrūcīgāko iedzīvotāju labklājībā. Šo programmu finansē no Eiropas Kopienu budžeta Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda Garantiju nodaļas.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par sausuma nodarīto zaudējumu kompensēšanu Latvijas lauksaimniekiem

Valdība otrdien, 21.novembrī, akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Grozījumi 2006.gada 3.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.21 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtību””. Noteikumi sagatavoti, lai precizētu finansējuma sadalījumu atbilstoši likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”” un nodrošinātu atbalsta izmaksu par sausuma nodarītajiem zaudējumiem.

Pamatojoties uz iepriekš valdībā apstiprināto informatīvo ziņojumu “Par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā”, noteikumi paredz daļēji segt sausuma nodarītos zaudējumus par augkopības un lopbarības kultūraugu sējplatībām, kā arī mežsaimniecībā un ciltsdarba pasākumu īstenošanā 2006.gadā.

Lai nodrošinātu maksimālu līdzekļu izmaksu līdz gada beigām un kontroli pār maksājumiem, atbalsts tiks izmaksāts, pamatojoties uz lauksaimnieku platību maksājumu pieteikumiem un iesniegumiem par ciltsdarba pasākumu īstenošanu attiecīgā nozarē. Vienotā administrēšanas sistēma nodrošinās datu apstrādes, maksājumu un pārskatu sistēmu, kā arī vienotu platību maksājumu atbalsta maksājumu kontroli un uzraudzību.

Normatīvajā aktā noteikts, ka izmaksājamā atbalsta kopsumma ir 25812759 lati, tai skaitā par nodarītajiem zaudējumiem augkopības un lopbarības kultūraugu sējplatībās – 19737830 latu, par lopkopības ciltsdarba pasākumiem – 5774929 latu, bet mežaudžu atjaunošanai – 300000 latu.

Sējplatību īpašniekiem Lauku atbalsta dienests (LAD) subsīdijas izmaksās, pamatojoties uz lauku atbalsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs 2006.gadā iesniegtajiem iesniegumiem par atbalstu platību maksājumiem, atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai un lauku attīstībai un noteikto kompensāciju apmēru par vienu hektāru.

Savukārt atbalstu par lauksaimniecības dzīvniekiem varēs saņemt pretendents, ja viņš iesniedzis iesniegumu par atbalstu piensaimniecības, liellopu gaļas ražošanai, zirgkopības, aitkopības un kazkopības ciltsdarba pasākumu īstenošanai. Pamatojoties uz iesniegtajiem iesniegumiem, LAD subsīdijas izmaksās piešķirtā finansējuma ietvaros proporcionāli pretendentu skaitam.

Lai saņemtu atbalstu par sausuma nodarītajiem zaudējumiem truškopībā, pretendentam iesniegums atbalsta saņemšanai LAD reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē jāiesniedz līdz šā gada 10.decembrim. Truškopji atbalstu saņems, ja trušu ganāmpulks ir reģistrēts Lauksaimniecības datu centrā un ir nodrošināta informācijas sniegšana atbilstoši normatīvajiem aktiem par ganāmpulka novietņu un dzīvnieku reģistrēšanu un apzīmēšanu.

Savukārt, lai kompensētu sausuma nodarītos zaudējumus mežsaimniecībā, pretendentam līdz 2006.gada 6.decembrim Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē jāiesniedz iesniegums, kas apstiprināts Valsts meža dienestā. Mežsaimniecībā atbalsta apmērs par vienu hektāru būs proporcionāls saņemto iesniegumu skaitam, bet ne lielāks par 200 latiem.

Mežsaimnieki un truškopji iesniegumu veidlapas varēs aizpildīt un iesniegt Lauku atbalsta dienesta reģionālajās pārvaldēs pēc noteikumu projekta “Grozījumi 2006.gada 3.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.21 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtību” publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa