Tiekoties ar Latvijas Zinātņu akadēmijas un universitāšu vadītājiem

Otrdien, 21.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Latvijas universitāšu rektoriem un Latvijas Zinātņu akadēmijas vadību. Sarunā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža.

Saeimas priekšsēdētājs un rektori atzinīgi novērtēja 8.Saeimā izveidotās Latvijas nākotnes apakškomisijas paveikto darbu un bija vienisprātis, ka jāturpina attīstīt apakškomisijā apspriestās un Latvijas nacionālajā attīstības plānā ietvertās idejas.

Universitāšu rektori aicināja atbalstīt Valsts sekretāru šā gada 14.septembra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrijas pieteikto Augstākās izglītības likumprojektu, kas izskatīšanai Saeimā varētu nonākt 2007.gada janvārī. Tika uzsvērts, ka šāda likuma pieņemšana veicinās zināšanās balstītas sabiedrības veidošanos, sekmēs Latvijas augstākās izglītības integrāciju Eiropas augstākās izglītības sistēmā, kā arī nostiprinās universitāšu autonomiju un atbildību par darba rezultātiem.

Kā neatliekams uzdevums tika minēta valsts universitāšu juridiskā statusa vienādota definēšana visos saistītajos normatīvajos aktos. Patlaban Augstskolu likumā noteikts, ka valsts augstskolas ir publiskas atvasinātas personas, savukārt Zinātniskās darbības likumā skaidri izteikts, ka valsts universitātes un citi zinātniskie institūti darbojas kā publiskas aģentūras. Tikšanās dalībnieki pauda kopīgu viedokli, ka atšķirīgais definējums pieļauj brīvu un ne vienmēr pareizu interpretāciju.

Tikšanās dalībnieki arī pārrunāja neatrisināto jautājumu par valsts universitāšu īpašumiem, kas atrodas to valdījumā vai lietošanā, nodošanu bez atlīdzības. Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta pakāpenisku nekustamo īpašumu nodošanu valsts universitātēm kā atvasinātām publiskām personām, šādā veidā atbalstot universitāšu autonomiju un sekmējot kvalitatīvai augstākās izglītības un zinātnes īstenošanai nepieciešamo līdzekļu pieejamību. Šie īpašumi nav jāprivatizē, bet jāizmanto universitāšu attīstībai.

“Jāuzsver, ka izglītības un zinātnes sfērai piekritīgo īpašumu nodošana privatizācijai būtu pretrunā ar Latvijas nākotnei izvirzīto prioritāti – centrā ir cilvēks un zināšanu ekonomika,” atzina I.Emsis.

Īpašumu atdošana universitātēm bez atlīdzības, reģistrējot tās zemesgrāmatā kā īpašniekus, ļautu tām saņemt kredītus, ar kuru palīdzību varētu celt, rekonstruēt un remontēt ēkas. Universitātes būtu tiesīgas arī izīrēt telpas, piedalīties Eiropas Savienības projektos un īstenot citus ar universitāšu darbību saistītus pasākumus. Taču patlaban šī īpašuma lietu nesakārtotība neļauj neko ieķīlāt, līdz ar to ierobežo universitāšu saimniecisko darbību.

Sarunas dalībnieki arī pieskārās jautājumam par Zinātniskās darbības likumā noteikto universitāšu un citu zinātnisko institūtu pienākumu izmantot Valsts kases kontu, kurā nauda tiek ieskaitīta un glabāta, bet zinātniskie institūti, tai skaitā universitātes, nevar pēc vajadzības to izmantot dažādu ikdienas rēķinu nomaksāšanai. Kontā atlikušos līdzekļus universitātes drīkst izmantot tikai nākamajā gadā. Pastāvot šādam normatīvajam regulējumam, universitātēm trūkst apgrozāmā kapitāla, kuru tās varētu veiksmīgi apgūt. LU Biomedicīnas centra zinātniskais direktors Elmārs Grēns ierosināja, ka būtu jāveic grozījumi “Likumā par budžetu un finanšu vadību” un Zinātniskās darbības likumā un jāparedz, ka uz zinātniskiem institūtiem, tai skaitā universitātēm, budžeta līdzekļu novirzīšana uz Valsts kasi neattiecas.

Noslēgumā I.Emsis uzsvēra, ka šī tikšanās ir tikai sākums turpmākai Saeimas un augstāko izglītības institūciju un zinātnisko institūtu vadītāju produktīvai sadarbībai ilgtspējīgas attīstības, zināšanās balstītas sabiedrības veidošanā un zinātnes vides uzlabošanā.

“Galvenais uzdevums ir sabalansēt valsts un augstskolu intereses,” uzskata Saeimas priekšsēdētājs.

Saeimas preses dienests