ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu dzīves līmenis. Un mēs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.12.1999., Nr. 440 https://www.vestnesis.lv/ta/id/14858
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Mūsu dzīves līmenis. Un mēs
Oļģerts Krastiņš, LZA akadēmiķis, - "Latvijas Vēstnesim"
Pēdējos gados plašsaziņas līdzekļos, īpaši televīzijā, gandrīz katru dienu rīko kādu socioloģisku aptauju, vai arī ziņo par jau notikušas aptaujas rezultātiem. Aptaujās retāk prasa par kādiem notikumiem vai faktiem aptaujājamo dzīvē, vairāk interesējas par viņu domām, spriedumiem, vērtējumiem. Mūsdienu statistika un socioloģija ir pierādījusi, ka šādām šķietami subjektīvām atbildēm, ja tās savāc no pietiekami lielas, reprezentatīvas iedzīvotāju kopas, ir objektīvas informācijas raksturs. Objektīvais parādās caur subjektīvo.
Iedzīvotāju dzīves līmeņa un dzīves apstākļu pētījumiem savāktās informācijas lielum lielā daļa raksturo reālos faktus un notikumus: iedzīvotāju ienākumus, patēriņa izdevumus, dzīvokļa apstākļus, uzturu utt. Tomēr, pabeidzot mājsaimniecību budžeta pētījumu aptauju, noskaidro arī atbildes devēja pašvērtējumus. Pirmais jautājums ir: "Kā jūs novērtētu savas mājsaimniecības pašreizējos dzīves apstākļus?" Ir jāizvēlas viena no atbildēm: ļoti labi, labi,vidēji, slikti, ļoti slikti.
Vairākuma atbildes: "vidējs", "slikts"
No piedāvātajām atbildēm 1998. gadā 47,9% (gandrīz puse!) no 6689 aptaujātajiem izvēlējās atbildi "vidējs". Vēl 1997. gadā šo atbildi izvēlējās tikai 38,9% mājsaimniecību. Tāpat no 28% līdz 34,4% pieaudzis savas mājsaimniecības materiālā stāvokļa "slikts" vērtējums. Kā vidēju vai sliktu savu dzīves līmeni 1998. gadā vērtēja 82,3% mājsaimniecību - tātad ļoti pārliecinošs vairākums.
Līdz ar to pārējo atbilžu īpatsvars vairs nevar būt liels. Kā ļoti labus savus materiālos apstākļus 1998. gadā vērtēja tikai 0,3% mājsaimniecību (1997. gadā 0,2%), kā labus - 4,7 (3,2)%, bet kā ļoti sliktus - 12,7 (29,7)%.
Tātad, skatot dinamikā, ir nedaudz pieaudzis to mājsaimniecību skaits, kuru locekļi ar saviem materiālajiem apstākļiem ir apmierināti. Tomēr tikai katra divdesmitā mājsaimniecība tos var vērtēt kā labus vai ļoti labus. Kā pozitīva iezīme jāvērtē ļoti sliktu pašvērtējumu īpatsvara ievērojama samazināšanās. Vērtējumu pārbīdes ir notikušas, krasi pieaugot samērā neitrālo atbilžu īpatsvaram. Ja skaitām kopā atbildes "vidējs" un "slikts", tad 1997. gadā vienu no šīm atbildēm izvēlējās 66,9%, bet 1998. gadā - jau 82,3%.
Krasi negatīvo atbilžu īpatsvara samazināšanos var skaidrot dažādi. 1998. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas vidējā iedzīvotāja reālie ienākumi nedaudz pieauga. Taču pieauguma nebija lauku iedzīvotāju mājsaimniecībās, tāpat pirmo, nabadzīgāko, labklājības deciļgrupu mājsaimniecībās.
Valstī vidējo ienākumu pieaugumu nodrošināja augstāko labklājības deciļgrupu ienākumu pieaugums un sabiedrības tālāka noslāņošanās pēc materiālās dzīves līmeņa. Līdz ar to nav īsta pamata domāt, ka tā mājsaimniecību daļa, kas 1997. gadā savus materiālos apstākļus vērtēja kā ļoti sliktus, 1998. gadā būtu dzīvojusi labāk.
Lielākajā socioloģisko aptauju daļā ceturtā vai pat trešā daļa atbilžu ir neitrālas: "nezinu", "nav sava viedokļa" vai tamlīdzīgi. Vai patiešām šādu atbilžu devēji "nezina", vai vienkārši nevēlas domāt? Tad neitrāla atbilde ir vistuvāk īstajai: "lieciet man mieru!"
Kas ietekmē pašvērtējumus?
Kaut gan Latvijas laukos mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums ir ievērojami mazāks nekā pilsētās, lauku iedzīvotāji retāk nekā pilsētnieki savus materiālos apstākļus vērtē kā ļoti sliktus. Laukos vēl vairāk nekā vidēji valstī dominē vidējs pašvērtējums. To šķietami nodrošina vispārzināmā lauku cilvēku pieticība, kā arī neliela drošības sajūta, ko dod naturālā saimniecība. Pilsētās, bet jo sevišķi Rīgā pašvērtējumi vairāk polarizējas: relatīvi biežāk sastopami pašvērtējumi "ļoti labi" un "ļoti slikti" (1. tabula). No sociālekonomiskām grupām ar ļoti labiem un labiem savu materiālo apstākļu pašvērtējumiem izceļas uzņēmēji un pašnodarbinātie (kopā 15,5% šīs grupas mājsaimniecību), bet ar ļoti sliktiem un sliktiem pašvērtējumiem - pensionāri (59,2% no šīs grupas mājsaimniecībām) un mājsaimniecības bez regulāra ienākumu avota (78,4%).
Sadalot mājsaimniecības grupās pēc to galvenā pelnītāja izglītības, redzams, ka izglītība ievērojami uzlabo savu materiālo apstākļu pašvērtējumus. Skatoties no zemākām izglītības pakāpēm uz augstākām, sistemātiski pieaug labu pašvērtējumu īpatsvars, bet samazinās ļoti sliktu vērtējumu īpatsvars. Tomēr visās izglītības grupās, tāpat kā valstī kopumā, dominē sava dzīves līmeņa vidējs vai slikts vērtējums (1. tabulas 3. daļa).
Sadalot mājsaimniecības demogrāfiskās grupās (izmantotas CSP lietotās grupas), redzam, ka savus dzīves apstākļus vispozitīvāk vērtē precēti pāri ar bērniem (līdz 16 gadu vecumam). Šajā grupā ir neparasti daudz labu pašvērtējumu (7,5%) un maz ļoti sliktu pašvērtējumu (7,4%) - 1. tabulas 4. daļa. Arī pašu mājsaimniecības locekļu pašvērtējumi neapstiprina plašsaziņas līdzekļos plaši izplatīto uzskatu, ka Latvijā vissliktāk klājas ģimenēm ar bērniem. Ja vecāki vēl jauni, tiem ir darbs un bērnu skaits nepārsniedz divus, šīs ģimenes jūtas labāk nekā citu demogrāfisko grupu ģimenes un vieninieki. Spriežot pēc citas informācijas, ģimeņu materiālie apstākļi pazeminās zem valsts vidējiem, ja tajās ir trīs un vairāk bērni. Tas acīmredzot spiež kādu no pieaugušajiem pārtraukt algotu darbu un visas pūles veltīt ģimenei. Tāpat sliktā materiālā stāvoklī nonāk nepilnās ģimenes ar bērniem, arī vientuļās mātes.
Savas labklājības pašvērtējumi pārliecinoši korelē ar objektīvajiem dzīves līmeņa rādītājiem - rīcībā esošo ienākumu un patēriņa izdevumiem, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli vai patērētāju vienību, pēc kuriem veidojam labklājības deciļgrupas.
Pirmajā visnabadzīgāko mājsaimniecību deciļgrupā tikai 1,3% no tām ir uzdrošinājušās savus materiālos apstākļus vērtēt kā labus, bet pēdējā, relatīvi turīgo deciļgrupā tādu ir 17%, bet 1,8% savus apstākļus vērtē pat kā ļoti labus.
Savukārt kā sliktus vai ļoti sliktus savus materiālos apstākļus vērtē 71,5% pirmās deciļgrupas mājsaimniecību, bet tikai 22,9% - pēdējās, desmitās deciļgrupas mājsaimniecību (1.tabulas pēdējā daļa).
Vērojamā samērā ciešā korelācija starp objektīvajiem dzīves līmeņa rādītājiem un subjektīvajiem pašvērtējumiem vēlreiz apstiprina, ka masveida novērojumos arī subjektīvajiem vērtējumiem piemīt objektīvs raksturs.
CSP ir veikusi arī inversu aprēķinu: cik liels vidēji ir rīcībā esošais ienākums vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (latos) tajās mājsaimniecību grupās, kas devušas vienu no pieciem pašvērtējumiem. Rezultāti ir šādi:
| ļoti labs | - Ls 205; |
| labs | - Ls 107; |
| vidējs | - Ls 69; |
| slikts | - Ls 52; |
| ļoti slikts | - Ls 39; |
| Vidēji visās |
Visnepieciešamākajam
Iepriekšējos gados mājsaimniecību budžetu pētījuma ietvaros tika izstrādātas atbildes arī uz jautājumu "Kāda vismazākā naudas summa mēnesī jūsu mājsaimniecībai ir vajadzīga, lai nodrošinātu visnepieciešamāko?"
Vidējās nosauktās summas tajās mājsaimniecību grupās, kuru sastāvs ir viennozīmīgs, ir parādītas 2.tabulā. Redzam, ka precētam pārim ar vienu bērnu, rēķinot vidēji uz mājsaimniecības locekli, ir tikpat lielas vajadzības kā pensijas vecuma vieniniekam, bet daudz lielākas, ja rēķina vidēji uz vienu patērētāja vienību (pēc ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas patērētāju ekvivalences skalas).
Palielinoties bērnu skaitam, vajadzības pieaug, taču daudz lēnāk nekā varētu domāt. Arī minētā patērētāju vienību ekvivalences skala vajadzības visās grupās izlīdzina tikai daļēji (plašāk šie rezultāti tika apspriesti autora rakstā "Par labklājību, vecumu un vientulību". - "LV", 1998.g. 14.maijā Nr.134/135 (1195/1196). - 1.,6.lpp.). Arī šeit vērojama pierašana pie grūtībām un pieticība.
2.tabula
"Kāda vismazākā naudas summa mēnesī jūsu mājsaimniecībai
ir vajadzīga, lai nodrošinātu visnepieciešamāko?" - 1997.g., Ls
| mājsaimniecībās | - Ls 62. | |||||
| Māj- | Rēķinot uz | |||||
| saim- | mājsaimniecības | patērētāju | ||||
| niecībai | locekli | vienību | ||||
| Precēti pāri ar bērniem līdz 15 gadu vecumam: | ||||||
| ar 1 bērnu | 296 | 99 | 134 | |||
| ar 2 bērniem | 321 | 80 | 119 | |||
| ar 3 bērniem | 330 | 66 | 103 | |||
| ar 4 bērniem | 330 | 55 | 91 | |||
| vieninieki(-ces): | ||||||
| pensijas vecumā | 98 | 98 | 98 | |||
| jaunāki | 155 | 155 | 155 | |||
| 1.tabula | ||||||
| Mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašvērtējums | ||||||
| 1998.gadā, procentos | ||||||
| Savu pašreizējo mājsaimniecības materiālo stāvokli vērtē kā | ||||||
| ļoti labu | labu | vidēju | sliktu | ļoti sliktu | kopā | |
| Visas Latvijas mājsaimniecības | 0,3 | 4,7 | 47,9 | 34,4 | 12,7 | 100 |
| pilsētās | 0,3 | 4,7 | 44,4 | 36,1 | 14,5 | 100 |
| laukos | 0,1 | 4,9 | 56 | 30,4 | 8,6 | 100 |
| Rīgā | 0,5 | 4,6 | 45,3 | 33,6 | 16 | 100 |
| Sociālekonomiskās grupās: | ||||||
| algotu darbu strādājošo | 0,3 | 6,4 | 53,9 | 31,2 | 8,2 | 100 |
| uzņēmēju un pašnodarbināto | 0,4 | 15,1 | 56,4 | 19,8 | 8,3 | 100 |
| zemnieku | 0,1 | 3 | 57,9 | 31,4 | 7,6 | 100 |
| pensionāru | 0,2 | 2 | 38,6 | 41,2 | 18 | 100 |
| cita grupa | 0,2 | 2,2 | 19,2 | 40,3 | 38,1 | 100 |
| Galvenā pelnītāja izglītība | ||||||
| augstākā | 0,9 | 10,4 | 56,1 | 26,7 | 5,9 | 100 |
| vidējā, vidējā speciālā | 0,2 | 4,5 | 47,9 | 35,1 | 12,3 | 100 |
| profesionālā, arodskolas | 0 | 6,3 | 45,1 | 35,6 | 13 | 100 |
| pamatskolas | 0 | 1,6 | 43,7 | 37,5 | 17,2 | 100 |
| zemāka par pamatskolas | 0,1 | 1,3 | 42,3 | 37,4 | 18,9 | 100 |
| Demogrāfiskā grupa | ||||||
| vieninieks | 0,3 | 4,3 | 41,3 | 37,4 | 16,7 | 100 |
| viens pieaugušais un bērni | 0 | 2,5 | 42,1 | 38,6 | 16,8 | 100 |
| laulāts pāris bez bērniem | 0,4 | 5,4 | 52,2 | 32,9 | 9,1 | 100 |
| laulāts pāris ar bērniem | 0,2 | 7,5 | 58,1 | 26,8 | 7,4 | 100 |
| netradicionāla grupa | 0,3 | 3,5 | 47,3 | 35,9 | 13 | 100 |
| Labklājības deciļgrupās: | ||||||
| 1 | 0 | 1,3 | 27,2 | 38,6 | 32,9 | 100 |
| 2 | 0,2 | 1,3 | 37 | 44,7 | 16,8 | 100 |
| 3 | 0 | 1,6 | 47,9 | 36,1 | 14,4 | 100 |
| 4 | 0 | 3,7 | 47,3 | 36,5 | 12,5 | 100 |
| 5 | 0,1 | 2,2 | 47,0 | 38,3 | 12,4 | 100 |
| 6 | 0 | 3,7 | 51,7 | 35,3 | 9,3 | 100 |
| 7 | 0 | 4,6 | 51,4 | 33,8 | 10,2 | 100 |
| 8 | 0,1 | 5,5 | 52,5 | 32,8 | 9,1 | 100 |
| 9 | 0,5 | 6,4 | 58,7 | 28,6 | 5,8 | 100 |
Datu avots: Mājsaimniecību budžets 1998.gadā - R.: CSP, 1999. - 132.-135.lpp.
| 10 | 1,8 | 17 | 58,3 | 19,1 | 3,8 | 100 |