Visa gada akcija no pirmās dienas — katram arī krāsu attēlos internetā: www.junik.lv/~wilhelm

Ar 365 gaismas liecībām par mūsu šodienu

Vairs tikai nedēļa un viena diena atlikusi līdz brīdim, kad noslēgsies fotogrāfa Vilhelma Mihailovska akcija "Manas 1999. gada 365 dienas". Tās ietvaros "Latvijas Vēstnesī" publicēts vairāk nekā 700 fotoattēlu, vairāk nekā 200 fotoattēlu parādīts Latvijas televīzijā, vairāk nekā 1000 fotoattēlu apskatāms internetā. Bet akcija vainagosies ar 365 fotooriģinālu izstādi Sv. Pētera baznīcā Rīgā. Izstādes atklāšana paredzēta 1999. gada pēdējā dienā - 31. janvārī plkst. 15.

Fotogrāfs ar gaismu glezno laikmeta seju, lai atstātu liecību nākotnei. Nav šaubu, ka Vilhelma Mihailovska darbi ir mūsdienu dokumenti, kuru vērtība gadu gaitā tikai augs. Un ļoti iespējams, ka starp akcijas laikā uzņemtajiem kadriem ir kāds attēls, kas kļūs ne tikai par gadu mijas, bet arī gadsimtu un tūkstošgades mijas simbolu. Līdzīgs tam, par ko vēstulē "Latvijas Vēstnesim" no Rankas raksta mūsu lasītājs, kas nav minējis savu vārdu, bet parakstījies tā, ka arī viņa vēstule kļūst simboliska. Lūk, šis dokuments:

"Visticamāk, ka man toreiz bija kādi pieci gadiņi. Lasīt nemācēju, bet prāts un atmiņa modās. Nezinu, kurš no pieaugušajiem manā rīcībā nodeva dažus vecos kalendārus. Vienam titullapu greznoja meitenes fotoportrets - tik dievišķīgi apskaidrots un cerību pilns, ka man sirdi pārņēma līdz tam neizjusta jūsma. Kalendāru glabāju kā dārgumu un pa laikam gremdējos tā valdzinājumā.

Drīz iemācījos lasīt. Bet mana kalendāra vairs nebija.

Pagāja vairāk nekā 50 gadu, kad es dvēseliski apgaroto bērna galviņu redzēju otro un pēdējo reizi televīzijas pārraidē un uzzināju, ka šis attēls 19. un 20. gadsimtu mijā civilizētās pasaules kalendāros apceļojis Zemeslodi kā jaunā 20. gadsimta simbols.

Diezin vai simbola radītājs un portretā redzamā persona pēc visām tām briesmām un necilvēcībām, ko nesis šis gadsimts, vairs atzītu fotoattēlu par simbolam atbilstošu.

Bet es, 20. gadsimta līdzgaitnieks, kas pats bijis cilvēka prāta un neierobežoto iespēju utopijas gūstā, redzēju, ar kādu apgarotību 1905. gada cīnītāji un latviešu strēlnieki gāja kaujās, kā cēla sociālismu un kļuva par revolūcijas upuriem.

Tagad mēs zinām, cik 20. gadsimtā daudz bija svēto maldu, svētās vientiesības un zemiskuma. Zinām, par cik dārgu cenu viss LABAIS bija iegūstams senatnē. Un tāpat tas būs jāpērk arī nākotnē.

Dzīvā, civilizētā Zeme ir Kosmosa bērns, tai ir visas iespējas pieņemties spēkā, nobriest garā un īstenot gēnos ieprogrammēto cilvēces misiju kontekstā ar Visumu.

Esmu pārliecināts, ka 20. gadsimta, otrā gadu tūkstoša, un 21. gadsimta, trešā gadu tūkstoša, simbolus pasaules sabiedrība uzņemtu ar labestīgu sapratni un teiktu paldies to iecerētājiem un radītājiem.

20. gadsimta latvietis, dzimis 1908. gadā"

Tiktāl vēstule, kas sasaucas ar Vilhelma Mihailovska darbiem un viņa atziņu, ka fotogrāfija ir "lidojums bezgalībā uz manas paaudzes spārniem".

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors

352. diena 18.12.99. 13:30 Katrs vēlas, lai tam palīdz uzplaukt. Mazie rīdzinieki un uzņēmējs Sols Bukingolts svētku ieskaņā pie Jēkaba kazarmām