Centrālā Statistikas pārvalde
Informācija 1999.gada 21.decembrī
Par bezdarba samazināšanos
Līdz 1999.gada 1.decembrim valstī reģistrēti 112,5 tūkstoši aktīvu darba meklētāju (1999.gada 1.novembrī — 113,5 tūkstoši). Par bezdarbniekiem atzīti 109,4 tūkstoši cilvēku jeb 9,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1999.gada 1.novembrī — attiecīgi 111 tūkstoši un 9,3%). 1998.gada 1.decembrī valstī reģistrēti 110,5 tūkstoši aktīvu darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem atzīti 107 tūkstoši.
Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (58%) ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevarēja atrast 34,2 tūkstoši (1998.gada 1.decembrī — 29 tūkstoši).
1999.gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 10,7 tūkstošiem cilvēku, februārī — 10,5 tūkstošiem, martā — 11,7 tūkstošiem, aprīlī — 10 tūkstošiem, maijā — 9 tūkstošiem, jūnijā — 9,1 tūkstotim, jūlijā — 9,4 tūkstošiem, augustā — 8,8 tūkstošiem, septembrī — 9,2 tūkstošiem, oktobrī — 8,8 tūkstošiem, decembrī — 9,3 tūkstošiem.
Bezdarbnieka statusu novembrī zaudējuši 10,9 tūkstoši cilvēku, no tiem 33,3% atraduši darbu paši vai ar Nodarbinātības valsts dienesta palīdzību, bet 61,6% to zaudējuši, jo nepildīja likumdošanā paredzētos bezdarbnieka pienākumus. Visaugstākais bezdarba līmenis 1999.gada 1.decembrī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 27%, Balvu — 22,9%, Preiļu — 22,3%, Krāslavas — 22,2%, Daugavpils — 19,6%, Ludzas — 19,4%, Liepājas — 14,4%, Jēkabpils — 14,3%.
Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1999.gada novembrī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 44,4 tūkstošiem cilvēku jeb 40% no bezdarbnieku kopskaita. 1999.gada novembrī bezdarbniekiem piešķirti izmaksai pabalsti kopsummā par 2,047 miljoniem latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam Ls 46,07.
Darba statistikas daļa