Uzturoties darba vizītē Briselē un tiekoties ar Eiropas Komisijas prezidentu
|
Ceturtdien, 23.novembrī, darba vizītes laikā Briselē Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu.
Tikšanā sākumā Žozē Manuels Barrozu apsveica Aigaru Kalvīti ar vēlēšanu rezultātiem un jaunizveidoto valdību. Komisijas prezidents uzsvēra, ka tā ir laba ziņa Eiropai, ka valstī turpinās iesāktie darbi, ir pēctecība un stabilitāte.
Ministru prezidents atzinīgi novērtēja ES neformālo samitu Lahti pilsētā Somijā. Viņš uzsvēra nepieciešamību arī turpmāk izmantot šādus formātus sarunām un diskusijām ar citu valstu vadītājiem, veicinot sapratni un dodot iespēju ES paust vienotu pozīciju attiecībās ar trešajām valstīm.
Gatavojoties decembrī paredzētajai Eiropadomes sanāksmei, tika pārrunāti ES tālākās paplašināšanās jautājumi. Ministru prezidents akcentēja, ka diskusijas par ES robežu paplašināšanu varētu būt neproduktīvas, konkrētām valstīm un reģioniem tās varētu sūtīt nepareizus signālus.
Attiecībā uz sarunu procesu ar Turciju par dalību ES Aigars Kalvītis atzina nepieciešamību rast tādus risinājumus, kas ļautu turpināt iestāšanās sarunas, kā arī meklēt iespējamos politiskos risinājumus, kas nodrošinātu zināmu politisko ietekmi arī uz Turciju.
Ministru prezidents runāja par robežšķērsošanas problēmu uz Latvijas – Krievijas robežas. Valdības vadītājs atzīmēja, ka šī tendence – kravas automašīnu skaita pieaugums uz robežas – nav tikai Latvijas un Krievijas problēma, tā ir problēma arī Baltijas valstīs un Somijā. Šis jautājums ir jārisina ne tikai divpusēji, bet kopīgi ar ES.
Aigars Kalvītis aicināja Ž.M.Barrozu pārrunāt šo jautājumu arī rītdienas ES un Krievijas samitā, uzsverot, ka galvenā problēma ir robežšķērsošanas punktu kapacitāte. Šo problēmu nevar atrisināt īstermiņā, ir nepieciešama visu pušu sadarbība, potenciāli piesaistot arī ES finansējumu. Ministru prezidents apliecināja, ka sadarbība ar Krievijas institūcijām uz robežas tehniskā līmenī ir laba – ir palielināta robežpunktu caurlaidības spēja, tomēr tā nav pietiekama.
Sakarā ar ES un Krievijas samitu A.Kalvītis uzsvēra nepieciešamību panākt kopīgu ES pozīciju par sarunu mandātu jaunajam līgumam starp ES un Krieviju. Tikai sarunu procesā ir iespējams risināt būtiskos jautājumus ES kopumā un katrai atsevišķai dalībvalstij.
Sarunas noslēgumā Ministru prezidents pieskārās jautājumam par ES jauno kaimiņu politiku, norādot uz šī instrumenta ievērojamo potenciālu. Aigars Kalvītis aicināja jau tuvākajā laikā risināt jautājumus saistībā ar Moldovas vīzu politiku un Moldovas tirdzniecības slīgumu ar ES.
Aigars Kalvītis atzina, ka Latvija ir ieinteresēta EK darbā un vienlaikus vēlētos, lai šajā institūcijā būtu proporcionāli pārstāvēti arī Latvijas pārstāvji. Ministru prezidents arī pauda vēlmi, lai tiktu paātrināta Latvijas pārstāvju rekrutēšana Eiropas Komisijas dienestos.
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments