Svētku gaidīšanas laiks ir galā. Svētki ir klāt! Bet cik dažādi katram no mums atnāk svētki.

† Jānis Vanags, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps:

Sirsnīgi sveicinu Ziemsvētkos Latvijas draudzes, prāvestus, mācītājus, baznīcas darbiniekus un visus, kam mīļa Kunga Jēzus piedzimšana!

Ziemsvētki vienmēr ir bijuši gaidīti. Tomēr šogad tos gaida citādi. Šie taču ir Ziemsvētki, ko daudzi saista ar ieiešanu jaunā tūkstošgadē. Pārkāpt gadu tūkstošu slieksni lemts tikai retai paaudzei. Nav brīnums, ka cilvēki gaida ko sevišķu un neparastu. "Kā sagaidīsim lielos laika griežus? Kādi ieiesim jaunajā gadu tūkstotī? Kā tajā dzīvosim?" — tā daudzi jautā, paejot gada pēdējām dienām. Taču paies pēdējā un pirmā diena, mēs gada skaitli sāksim rakstīt ar ciparu "divi", varbūt dažs dators kaut ko sajauks, taču citādi pasaule ap mums būs tieši tāda pati kā līdz šim — ar tiem pašiem priekiem, raizēm un uzdevumiem. Pasaule ir smaga, tā nepārtop vienā naktī. Pārmaiņas nenāk ar zīmīgiem datumiem. Pārmaiņas nobriest cilvēka dvēselē. Un tieši tādēļ jauna tūkstošgade var kļūt par jaunu sākumu. Mums tikai vajadzētu atcerēties, no kā gadus un gadsimtus skaitām. Mēs tos skaitām no Ziemsvētkiem, no mūsu Kunga Jēzus Kristus dzimšanas.

Jēzus piedzima, un arī mēs piedzimām. Tas Viņam ir kopīgs ar katru cilvēku. Taču Jēzus piedzima, lai kopīgā būtu daudz, daudz vairāk. Viņš nāca, lai mēs būtu Viņā un Viņš mūsos un lai mēs būtu Dievā. Tuvojoties lielajai Kristus dzimšanas jubilejai, katram vajadzētu sev pajautāt "Vai man ir vajadzīgi Ziemsvētki? Vai tas, ka Jēzus piedzima, ir arī priekš manis?" Ja tev ir nemierīga sirdsapziņa un tu jūti, ka tev vajadzīga piedošana, ja negribi izniekot savu mūžu, bet vēlies to nodzīvot harmoniski, saturīgi un mērķtiecīgi, ja tev vajadzīgs Aizstāvis, Svētais Gars, kas tavu dvēseli spēj darīt svētu, ja zini, ka tev jāmirst, bet tu gribi dzīvot mūžīgi, tad tev vajadzīgs Kristus. Ne svētbildē pie sienas, bet tavā dzīvē, pašā vidū. Kristus ienākšana pārvērš cilvēka pasauli un visu dara jaunu. Divtūkstošais gads var kļūt par īpašu gadu, par lielu pārmaiņu gadu tad, ja to izlietosim savu attiecību sakārtošanai ar Kristu. Lai tas ir gads, kad cilvēki, kas kādreiz kristīti, taču nedzīvo kā tādi, atjauno savus kristību solījumus un piederību draudzei. Kungs Jēzus savu Baznīcu ir cēlis par vietu kopībai ar viņu. Attiecības ar Kristu ārpus draudzes ir pašapmāns — to saka arī Viņa apustuļi. Savukārt Baznīcai lai jubilejas gads ir tas, kad katrs apņemamies apliecināt Kristu savā apkārtnē. Lai tas ir auglīgs gads Svētajā Garā. Svētā gara augļi ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, pieticība. Ja to ir maz, tad neviens mums neticēs, jo pēc tā pasaule pazīst, ka patiesi esam Kristus mācekļi, ja mums ir mīlestība savā starpā. Pats par sevi divtūkstošais gads nav nekas sevišķs, vienkārši kārtējais mūsu Kunga žēlastības gads. Taču mums ir iespēja to nodzīvot Dievam Tēvam par godu Jēzus Kristus dēļ. Lai Svētais Gars mums palīdz! Āmen.

† Jānis Pujats, Romas katoļu Baznīcas Latvijas arhibīskaps metropolīts:

Ir klāt lielās Jubilejas gads: 2000 reizes būs nākuši ziemas saulgrieži kopš Kristus nākšanas pasaulē.

Bet ko nozīmē Ziemsvētki mūsdienu ticīgiem cilvēkiem? Šie svētki ir svarīga notikuma piemiņa, kad ļaužu pestīšanas dēļ Dievs pieņēma cilvēka miesu un kļuva līdzīgs mums, "tikai bez grēka" (Ebr 4, 15). Ziemsvētkos, šo notikumu atzīmējot, ticīgie pagodina Dievu, patur piemiņā Viņa labvēlību un no savas puses cenšas uz to atbildēt ar mīlestību un uzticību. Dievnamos tie ir ik gadu vairāk vai mazāk krāšņi svētki ar svecīšu mirdzumu, ar nakts dievkalpojumiem, ar svētku melodijām, ar grēksūdzi un dievgaldu. Kristīgo mājās šie svētki parasti norit ģimenes lokā. Bērniem mēdz sagādāt prieku ar dāvanām. Iespējams, ka šis ieradums sakņojas Evaņģelija vēstījumā par Austrumu Gudrajiem, kas Dieva Bērnam ir nesuši dāvanas.

Ziemsvētku svinības nav tikai Kristus Dzimšanas kā vēsturiska notikuma atcere, bet ir daļa no kristīgās realitātes, kuru Bībele raksturo ar vārdiem: "Dievā mēs dzīvojam, kustamies un esam" (Apustuļu darbi 17, 28). Kristīgās dzīves galvenais nosacījums — palikt vienotībā ar Dievu, t.i., dzīvot vismaz bez smaga grēka. Svētku reizēs intensīvāk tiek strādāts pie garīgās dzīves sakārtošanas, un ticīgā tauta pastāvīgi atjaunojas Dieva žēlāstībā, jo nāk arvien citi, kas vēlas pieņemt kristīgu dzīvesveidu. Tā Baznīcas svētkiem ir sava nozīmīga loma tai lielajā darbā, uz kuru aicina Kristus, teikdams: "Meklējiet vispirms Dieva valstību un tās taisnību..." (Mateja evaņģēlijs 6, 33).

Svētkos gribas novēlēt visiem: atveriet plašāk savas dvēseles Kristus patiesībai un Viņa mīlestībai! Viņš grib un var jums palīdzēt. Lai Dieva žēlastībām bagāts ir jums 2000. gads!

Andrejs Šterns, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps:

Svētku gaidīšanas laiks ir galā. Svētki ir klāt. Šogad tiem līdzi iet arī 2000. gada gaidīšanas spraigums un emocionalitāte. Svētku spožumu viskrāšņāk veido tirdzniecības vietas un reklāma. Rosība ir liela. Neliela sabiedrības daļa bez problēmām var baudīt svētkus. Citus nodarbina iztikas problēmas, pensiju un algu jautājumi. Valdība spēja atrast līdzekļus tām nozarēm, kuras savas prasības izteica ļoti neatlaidīgi. Tomēr pēc neilga laika atklājām, ka citām nozarēm vai sabiedrības grupām dažādas piemaksas un pabalsti netiks vairs maksāti. Svētku rosības ēnā paliek tie cilvēki, kuriem nav paša nepieciešamākā dzīvē, proti, pajumtes. Ir draudi, ka šī sabiedrības daļa nākotnē varētu kļūt skaitliski lielāka, jo namīpašnieku tiesības tiek paplašinātas. Pieprasījumu pēc dzīvokļiem klaji negodīgi izmanto dažādi "mākleri" un izrādās, tik veiksmīgi, ka cietušie cilvēki, vecie, vientuļie, kuri bez citu palīdzības nespēj kārtot darījumus, ir palikuši pilnīgi neaizsargāti. Cik dažādi atnāk svētki!

Svētkus sagaidot, vēlos jūsu domas vērst uz Bībeles tekstu:

"Klau! Kaut kur atskanēja sauciens: "Ierīkojiet tuksnesī Tam Kungam ceļu, dariet klajumā kādas līdzenas tekas mūsu Dievam! Visas ielejas lai piepilda un visus kalnus un pakalnus lai nolīdzina; kas nelīdzens, lai top par līdzenu ceļu, un, kas paugurains, lai top par klajumu, lai parādītos Tā Kunga godība un lai visa cilvēce kopā to redzētu, jo Tā Kunga mute to tā ir runājusi."" (Jesaja 40.nod. 3.–5.)

Kaut kur atskan sauciens. Mūsu kņadā, troksnī, protestu, prasību, strīdu jūklī kāds mūs grib uzrunāt. Daudzviet skan svētku dziesmas, kurās reti kāds ieklausās. Tie taču ir Kristus dzimšanas svētki, vai Viņu pašu neesam aizmirsuši? Ieklausoties dziesmā, sirdsapziņā, kāda līdzcilvēka saucienā, atverot Bībeli, cilvēks var saklausīt, ka tiek saukts un uzrunāts. Ieklausīsimies! Dievs grib mūs uzrunāt! Tas, ko saka Dievs, ir ļoti svarīgs.

Ierīkojiet tuksnesī ceļu Dievam! Ceļu būvi mēs saprotam, bet mums nav tuksnešu. Šeit pravietis runā par sabiedrību, kas līdzīga tuksnesim. Tuksnesī ir vientulība, zvēri, laupītāji, tajā var apmaldīties, skaistās mirāžas nav īstenība, vilšanās ir jo sāpīga un nereti traģiska. Pārlasot laikrakstus un klausoties ziņu raidījumus, šķiet, ka patiesi esam tikpat apdraudēti kā tuksnesī. Tiekam apdraudēti fiziski, materiāli, morāli...

Šos pašus vārdus runāja arī Jānis Kristītājs (vairākus gadsimtus vēlāk), mācot, ka jāatgriežas no grēkiem, paskaidrojot konkrētāk, kas katrai ļaužu grupai darāms.

Jāizlīdzina sociālā netaisnība nodokļu sistēmas sakārtojumā, jāstājas pretī vardarbībai, alkatībai un varas ļaunprātīgai izmantošanai. Līdzenāks ceļš. Lai tāds būtu, pie ceļa būves jāķeras ikvienam. No slavas, amatu un varas augstumiem nav tik viegli nokāpt, bet tas ir to vērts. Tas nozīmē izprast atbildību arī par sevi pašu. Netrūkst cilvēku, kuri paši savu dzīvi padarījuši par elli zemes virsū. Viņi nevar vainot citus savā liktenī. Palīdzēt viņiem nav iespējams, ja tāds cilvēks neko negrib darīt, lai pieliktu arī savu roku pie ceļa gatavošanas. Tas nav ceļš uz Eiropu, bet vispirms ceļš uz līdzcilvēku ģimenē, skolā, darbavietā, uz ielas. Bībeles atklāsme runā arī par metodēm šajā darbā. Tā ir piedošana, līdzcietība, apzināšanās, ka mums līdzās dzīvo arī citi cilvēki. Ka arī viņiem vajag pašu nepieciešamāko dzīvei un izdzīvošanai un ka arī viņi gaida kādu iepriecinājumu svētkos. Šeit ir vietā dzejnieka vārdi: "Ikvienam ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek!"

Dievs grib atklāties savā godā. Viņš ir nācis tuvu mums Jēzus Kristus personā. Ja Kristum kā Dieva Dēlam tiek dota vieta cilvēka dvēselē un praktiskās dzīves jomās, tad atklājas Viņa svētais iespaids. Kur Kristus ienāk, tur zūd naids, vienaldzība, netaisnība. Kur Viņš ienāk, tur zūd arī bezcerība un izmisums. Ar Kristu ir spēks pārvarēt dzīves grūtības, droša cerība nākotnei un mūžībai. Dieva godības atklāsmē svētki var turpināties arī ikdienā, un tad svētku ārējais mirdzums nav galvenais.

Noslēgumā. Dieva padoms nav pasaka. Tas realizējas tur, kur ir dzirdīgas ausis un kur ir gudra un paklausīga sirds. Tādēļ ieklausīsimies katrs, lai dzirdētu, kā tiekam personīgi uzrunāti. Gatavosim ceļu Tam Kungam savās sirdīs un dzīvē. Ja darīsim, cik spējam, Dievs nāks pretī. Tad Viņš ar savu svētību būs mūsu vislielākais ieguvums.

No sirds vēlu jums svētīgus Kristus dzimšanas svētkus un Viņa vadībā droši iet pretī Jaunā 2000.gada dienām!

 

 

 

No svētku apsveikumiem "Latvijas Vēstnesim"