Skaidrojot, kādēļ Horvātija ir palikusi ārpus pašreizējā kandidātvalstu loka, lektors minēja divus galvenos iemeslus. Pirmais un svarīgākais traucēklis Horvātijai kopā ar pārējām Austrumeiropas valstīm strauji virzīties uz iestāšanos bija krīze Balkānu reģionā, bijušajā Dienvidslāvijas teritorijā. ES šajā laikā koncentrējās galvenokārt uz krīzes risinājumu. Primārais bija miera un stabilitātes atjaunošana reģionā, un nebija domu par kādu daudz ciešāku sadarbību. Otrs faktors, kas iepriekšējos gados traucējis Horvātijas virzību uz ES, bija visai kūtrā valdības politika, kas nav veicinājusi ekonomisko izaugsmi un demokrātisko vērtību attīstību valstī.

Izmaiņas Horvātijas un ES attiecībās notika 2000. gada sākumā pēc jauna parlamenta ievēlēšanas janvārī un prezidenta vēlēšanām, kas risinājās februārī. Tas bija Horvātijas pagrieziens ceļā uz ES, atzina N.Mimica. Pagājušā gadā valstī iestājās politiskais dinamisms, arvien straujāk attīstījās demokrātijas vērtības sabiedrībā, tika uzsāktas daudzas ekonomiskās reformas. Arī attiecības ar ES iegāja jaunā attīstības fāzē. Tika izveidota darba grupa sarunām ar ES, kurā ietilpst pārstāvji no visām 15 Horvātijas valdības ministrijām, un pagājušā gada decembrī norisinājās pirmais sarunu raunds ar ES.

ES asociācijas līgums ar Horvātiju atšķiras no tiem, kādi pirms dažiem gadiem tika noslēgti ar pašreizējām kandidātvalstīm. Proti, bez ekonomiskās sadarbības un nacionālās likumdošanas saskaņošanas ar ES likumu kopumu kā primārais mērķis ir situācijas stabilizācija Balkānu reģionā.

Raksturojot Horvātijas izredzes ceļā uz ES, N. Mimica uzsvēra, ka Horvātija saprot savu stāvokli un nevēlas sacensties ar pārējām kandidātvalstīm, bet svarīga ir sacensība pašiem ar sevi, proti, panākt administratīvās sistēmas sakārtošanu un veicināt valsts ekonomisko izaugsmi. "Mums nav svarīgi pieskaitīt sevi pie Helsinku vai Luksemburgas kandidātvalstu grupas, noteikt iestāšanās datumu nav mūsu mērķis. Mums ir svarīgs laiks, kad mēs paši spēsim izpildīt ES noteiktos kritērijus un būsim gatavi iekļauties Savienībā," paskaidroja N. Mimica. Laiks, kad Horvātija cer sasniegt šādu gatavības pakāpi, ir 2007. gads.

Arī ekonomikā nepieciešams panākt ievērojamu progresu. Horvātijas valdība līdz 2007. gadam grib panākt, lai iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju būtu 10 000 dolāru gadā. Pašlaik tas ir nedaudz zem 5 000 dolāru. Tātad tuvākajos gados iecerēts straujš valsts ekonomiskais uzplaukums. Galvenie uzdevumi ekonomiskā uzplaukuma realizēšanai ir tautsaimniecības pārstrukturizācija, samazinot valsts iesaistīšanos ekonomiskajos procesos, valstij piederošo uzņēmumu privatizācija, jaunu darba vietu radīšana un Horvātijas preču noieta tirgus paplašināšana. Un visas šīs darbības ir vērstas uz to, lai palielinātu ārvalstu tiešās investīcijas, ko pašreizējā Horvātijas politiskā vadība redz kā galveno ekonomiskās attīstības ģeneratoru.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors