Atbildot uz jautājumiem preses konferencē pēc NATO galotņu sanāksmes sesijas Olimpiskajā centrā 2006. gada 29. novembrī:

Valsts prezidente:

Latvija ļoti lepojas, ka mums ir uzticēts gods rīkot šo NATO galotņu sanāksmi. Rīgai ir simboliska nozīme kā galotņu sanāksmes norises vietai, jo pirmo reizi NATO samits notiek valstī, kas ne tikai atradās aiz dzelzs priekškara, bet pat nebija uz pasaules kartes. Kopā ar mūsu kaimiņiem Igauniju un Lietuvu mēs veicām pirmos soļus demokrātijas konsolidācijā un sākām domāt par pievienošanos šādai spēcīgai aliansei kā NATO. Pašlaik mēs esam pilntiesīgi locekļi, piedalāmies visu lēmumu pieņemšanā. Un tas, ka NATO ir uzticējusi tik jaunam NATO dalībniekam šāda līmeņa atbildību – organizēt NATO galotņu sanāksmi, pats par sevi norāda uz to, ka transformācija, kas ir šīs galotņu sanāksmes moto, jau notiek šobrīd un arī turpināsies. Mēs šodien un arī vakar jau runājām par lietām, kas ir svarīgas NATO. Jums noteikti jau ir pieejami visi dokumenti, deklarācijas un informācija par mūsu nolūkiem. Es gribētu teikt, ka šī bija ļoti auglīga galotņu sanāksme. Mēs esam pavirzījušies uz priekšu, esam pieņēmuši konkrētus plānus nākotnei. Es uzskatu, ka varam būt apmierināti ar padarīto darbu un Rīga ir atstājusi zīmi NATO evolūcijas gaitā, jo šeit tika pieņemti nozīmīgi lēmumi.

Laikraksts “Diena”:

– Prezidentes kundze, gan Širaka kunga, gan Putina kunga pārstāvji ir atzinuši, ka šovakar bija plānotas jūsu trīspusējās vakariņas. Vai jūs varētu paskaidrot, kāpēc tomēr tās nenotiks?

– Es jau teicu savam labajam draugam Žakam Širakam: tā kā galotņu sanāksme notiek viņa dzimšanas dienā, ko viņš parasti svin privāti, un viņam nākas ziedot savu dzimšanas dienu, lai piedalītos galotņu sanāksmē, es mēģināju to kompensēt, uzdāvinot viņam dzimšanas dienas torti. Mēs tiksimies arī pusdienlaikā, un es biju gatava uzaicināt viņu vakariņās līdz ar visiem draugiem, ko viņš vēlētos uzaicināt. Bet, kā jūs redzat, nekas tālāk nav noticis.
Mēs ceram sagaidīt Francijas kultūras programmu Latvijā nākamā gada pavasarī, kad mēneša garumā Francija stāstīs par savu kultūru Latvijas iedzīvotājiem. Arī prezidents Širaks bija viens no Latvijas kultūras programmas atbalstītājiem Francijā pagājušā gada rudenī.
Mana dzimšanas diena ir divas dienas pēc prezidenta Širaka dzimšanas dienas, un es arī saņēmu dāvanu no viņa – ļoti interesantu grāmatu par vienu no Francijas karaļiem.

– Jautājums par Latvijas devumu to NATO lēmumu pieņemšanā, kas tika pieņemti šeit, Rīgā.

– Visi NATO dalībnieki uzņemas kādas saistības, un šīs saistības tika apliecinātas vēlreiz galotņu sanāksmes laikā. 2% no mūsu iekšzemes kopprodukta tiks novirzīti aizsardzības vajadzībām, un es ceru, ka nākamajā gadā mums izdosies sasniegt šo līmeni, parlaments to jau ir atbalstījis. Mēs arī runājam par Latvijas iesaisti Afganistānā un par to, ka palielināsim savu karavīru skaitu Afganistānā, jo mēs saprotam, cik svarīgi ir gūt uzvaru šajā valstī ne tikai NATO, bet arī Afganistānas un visas pasaules drošības dēļ. Protams, Latvija arī sniegs savu devumu NATO ātrās reaģēšanas spēkiem, un tas ir viens no galotņu sanāksmes rezultātiem, ka mēs varam pateikt, ka NATO ir izveidotas šādas vienības. Tās ir un būs.

– Runājot par paplašināšanos, vai runājāt par Ukrainas un Gruzijas uzaicināšanu kļūt par NATO dalībvalstīm? Kāpēc nenotika NATO un Krievijas padomes tikšanās galotņu sanāksmes laikā?

– Ir skaidrs, ka šī galotņu sanāksme tika plānota vairākus gadus un tika plānots uzaicināt tikai dalībvalstis, lai runātu par NATO struktūru, darbību un par NATO pārveides jautājumiem. Šie jautājumi attiecas tikai uz dalībvalstīm, tāpēc mēs neesam uzaicinājuši citas valstis. Tas arī nebija mūsu nolūks – uzaicināt citas valstis. Jūs redzat, ka mēs esam šeit laipni uzņēmuši 25 NATO dalībvalstu pārstāvjus. Latvija ir viesmīlīga zeme. Mēs esam uzņēmuši daudz nozīmīgu viesu šī gada laikā, piemēram, Kazahstānas un Azerbaidžānas prezidentus. Mēs laipni sagaidīsim viesus no jebkuras pasaules valsts, arī viesus no mūsu kaimiņvalstīm. Varu atklāt, ka Japānas imperators un imperatore plāno apmeklēt Latviju nākamgad. Latvija patiešām ir viesmīlīga zeme.
Protams, mēs runājām par to, ka jāpalīdz Ukrainai un Gruzijai gatavoties iestājai NATO. Runājot par Gruziju, jāsaka, ka Gruzija ir panākusi būtisku progresu sagatavošanās procesā, un es ceru, ka mūsu īpašais sarunu process ir radījis papildu stimulu darboties šajā jomā. NATO dalībvalstis ir apņēmušās iedrošināt Gruziju turpināt progresu. Tomēr, runājot par uzaicinājumu kļūt par NATO dalībvalstīm, trīs Balkānu valstis tuvākajā laikā varētu sagaidīt šādu uzaicinājumu, iespējams, līdz nākamajai galotņu sanāksmei 2008.gadā. Pašlaik vēl ir par agru runāt par Gruzijas uzaicināšanu, un tas pats attiecas arī uz Ukrainu. Protams, mēs atbalstām viņu centienus turpināt veikt reformas, nostiprināt demokrātisko sistēmu valstī, tomēr tas ir Ukrainas iekšpolitikas jautājums, vai viņi var vienoties par kopēju lēmumu kļūt par NATO dalībvalsti. Šī valsts ir NATO partnere.

– Ko jūs varētu teikt par Latvijas un Dienvidamerikas valstu attiecībām, piemēram, Kubu, Venecuēlu un citām?

– Es priecātos, ja šīs attiecības attīstītos, tāpat priecājos piedalīties īpašajā Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību valstu galotņu sanāksmē Gvadalaharā. Es izteicu vēlēšanos nostiprināt saites, piemēram, ar Meksiku, Čīli, pie mums bija plānota Brazīlijas pārstāvja ierašanās valstsvizītē, tomēr tehnisku iemeslu dēļ tā diemžēl nenotika. Pastāv vairākas iespējas, kā mēs varētu veicināt ciešāku saišu izveidošanos ar Dienvidameriku, piemēram, izmantot Spānijas vēstniecības telpas. Mēs ļoti vēlētos nostiprināt saites ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm.

– Kādas, jūsu skatījumā, ir nākotnes attiecības starp NATO un tādiem partneriem kā Somija un Zviedrija?

– Mēs par to runājām šīs galotņu sanāksmes laikā un vienojāmies, ka šādi partneri ir ļoti svarīgi NATO, īpaši tādēļ, ka tiem ir ar NATO kopēji mērķi un vērtības. Protams, Zviedrija un Somija ir mūsu tuvākie kaimiņi. Šajās valstīs valda miers, demokrātija, un tās ir mūsu draugi jebkurā jomā. Lai gan šīs valstis ir izvēlējušās būt neitrālas, mēs esam priecīgi redzēt, ka tās tomēr ir gatavas sadarboties ar NATO. Piemēram, Zviedrija ir mums ļoti palīdzējusi sagatavoties iestājai NATO, ar Somiju mēs esam sadarbojušies robežkontroles jomā. Šī NATO spēja iesaistīt darbā partnerus, kas nav NATO dalībvalstis, ir svarīga, un es uzskatu, ka šie mehānismi ir jāpilnveido un partneri jāiesaista arvien vairāk.

Nedēļas izdevums “Republika.lv”:

– Vai galotņu sanāksmes laikā runājāt par enerģētikas politiku? Par to minēja Shefera kungs, viņš teica, ka ir svarīgi aizsargāt NATO dalībvalstis no enerģētikas krīzēm. Vai par to runājāt, un kādi lēmumi tika pieņemti?

– NATO un citas organizācijas ir sapratušas, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs, ka enerģētiskā atkarība var kļūt par drošības problēmu, un šī saikne ir asimetriska – ja kāda valsts vai valstu grupa kļūst pārāk atkarīga no viena piegādātāja, tad šāda problēma var rasties. Kas attiecas uz NATO drošības jautājumiem – ja pastāv šādas bažas, ka dalībvalstis iesaistās kaut kādās vienošanās par enerģijas piegādi, jārunā arī par to, ka jādiversificē enerģijas piegādes infrastruktūra, jāmeklē jauni enerģijas veidi, piemēram, nefosilā enerģija. Šim jautājumam ir tieša ietekme uz drošību.

Teksts: Latvijas Televīzijas nodrošinātā tulkojuma transkriptā