"Kremlis vēlēšanas nosauc par "miermīlīgu revolūciju""

"The Washington Post"

— 99.12.21.

Dienu pēc tam, kad centristi un reformatori Krievijas parlamenta vēlēšanās guva ievērojamus panākumus, Kremlis atzinīgi novērtēja rezultātus, nosaucot to par "milzīgu caursitienu" pēc gadiem ilga strupceļa, kad Valsts domē dominēja komunisti.

Rezultāti vispirmām kārtām liecina par vēlētāju prasību pēc spēcīgas valdības un līdera, kādu personificē premjerministrs Vladimirs Putins, un nevis par 90. gadu sākuma ekonomisko reformu programmas atdzimšanu.

Tomēr vadošie ekonomiskie reformatori atguva ievērojamu klātbūtni parlamentā un spēj radīt jaunu impulsu pārmaiņām.

Kremļa administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Igors Šabdurasulovs sacīja: "Patiesībā Krievijā ir notikusi miermīlīga revolūcija. Tas ir milzīgs izrāviens valsts attīstībā."

Vēlēšanu rezultāti acīm redzot varētu pastiprināt priekšstatus par Putinu kā par iespējamo Borisa Jeļcina pēcteci prezidenta vēlēšanās nākamā gada jūnijā. Kremlis nopietni cenšas sagatavot Putinu šai sacensībai, un vēlētāju priekšstatos par iespējamo prezidentu viņam ir neapšaubāmas priekšrocības.

Starptautiskā novērotāju misija svētdienas vēlēšanas nosauca par godīgām, lai gan atsevišķos apgabalos tika izteiktas sūdzības par krāpšanos. Novērotāji paziņoja, ka valsts mēroga kampaņā, kuru raksturoja apmelošanas taktikas izmantošana, masu informācijas ziņu dienestiem "neizdevās nodrošināt objektīvu un godīgu informāciju" par iespējamām izvēlēm.

Komunistiskā partija, kas pēdējā likumdevēju sesijā bija vislielākā Domes frakcija, pēc vēlēšanām zaudē zināmu vietu skaitu, un tomēr tā ir palātas vienīgā lielākā partija. Taču varas līdzsvars ir nosvēries uz centrisko un reformu spēku pusi, kuru vadībā ir Kremļa jaunizveidotā partija "Vienotība".

Vēlētāji labprāt deva priekšroku jaunizveidotām partijām. Trīs no sešām ir jaunizveidotas – "Vienotība", "Tēvzeme" un "Labējo spēku apvienība", un katrā ir iekļauti labi pazīstami politiķi.

No pārējām trim partijām divas, kas 90. gados ir bijušas Krievijas politikas uzmanības centrā – "Jabloko" un Žirinovska bloks, ir cietušas nopietnu sakāvi. "Jabloko" zaudējusi 23 no 45 vietām iepriekšējā Domē, savukārt Žirinovska frakcijai no 51 ir atlikušas tikai 17.

Vēl pirms dažiem mēnešiem neviens nespēja iedomāties, ka "Vienotības" partija varētu gūt tādus panākumus, tomēr analītiķi atkārtoja, ka vienīgais iemesls tās popularitātei esot bijis Putina atbalsts šai partijai.

Sabiedriskās domas aptaujas organizētājs Aleksandrs Oslons saka: "Putina fenomens…ir atbilde uz miljoniem cilvēku cerībām un mentalitāti, kuri viņā saskata politiķi, kurš jūt, par ko viņi visi ir nobažījušies. Kad kļuva skaidrs, ka "Vienotības" bloks ir Putina bloks, viņi zināja, par ko balsot."

Politiskais analītiķis Sergejs Markovs izteicies, ka krievi ar savām balsīm vēlējušies paziņot, ka "viņiem nekas nav pretī pret jaunām sejām un jauniem vārdiem. Viņiem ir apnikušas vecās, garlaicīgās un labi pazīstamās sejas." Markovs izteicies, ka "Vienotības" izvēle nozīmējot arī to, ka vēlētājiem ir apnikušas Maskavas politisko aprindu iekšējās cīņas. Viņš sacījis: "Cilvēki nevēlas, lai elite pieņemtu lēmumus. Mēs vēlamies vienu līderi, kam ir tautas atbalsts. Tas ir ģenerāļa De Golla stilā."

Vēlētāji atgrieza atpakaļ Domē uz tirgu orientēto koalīciju, kas ietver Jegoru Gaidaru, Krievijas pirmo reformatoru premjerministru. Tomēr Markovs izteicis šaubas par dažiem apgalvojumiem, ka tas nozīmējot ekonomisko reformatoru programmas atdzimšanu: "Tā nav liberālās ekonomikas atdzimšana, bet vairāk gan vēlētāju prasība pēc novājinātas Krievijas ēras beigām. Tā ir valsts institūciju – militāro, pensiju un tā tālāk – atdzimšana, kam, kā cilvēki domā, vajadzētu būt veiksmīgai. Viņi uzskata, ka tādā gadījumā, ja valdība kaut ko vēlas darīt, tai vajadzētu būt spējīgai to paveikt."

"Jabloko" vājie panākumi pārsteiguši pat daudzus analītiķus. Bloka līderis Vladimirs Lukins sacījis, ka partijas kampaņa esot pieļāvusi "politiskās, propagandas kļūdas," kā arī pieļāvusi "organizatoriskas neveiksmes." Tomēr viņš atzinis, ka bloka līderis Javlinskis, iespējams, zaudējis balsis, izsakot šaubas par Čečenijas karu.

Visi bijušie Jeļcina premjerministri ir ievēlēti Domē. Gaidars un Kirijenko pārstāvēs "Labējo spēku savienību", savukārt Primakovs "Tēvzemes – Visas Krievijas" partiju. Viktors Černomirdins un Sergejs Stepašins uzvarējuši individuālās apgabalu vēlēšanās.

Vietas sev ir nodrošinājuši arī vairāki pazīstami magnāti, to vidū Boriss Berezovskis, kam, kā tiek uzskatīts, ir bijusi nozīmīga loma "Vienotības" izveidē; arī Romans Abramovičs – ilglaicīgs Berezovska partneris naftas biznesā.

Lai gan Lužkovs no jauna ievēlēts par Maskavas mēru, viņa sieva, kā šķiet, ir zaudējusi sacensībā par vietu Domē.

Deivids Hofmans