"Putins: jaunais topošais prezidents"

"The Guardian"

— 99.12.21.

Vladimira Putina triumfs Krievijas parlamenta vēlēšanās iezīmē "virtuālās politikas" dzimšanu Krievijā, kas ir jauns fenomens, kurā mārketings, manipulācijas un televīzija dominē uz politikas un partiju rēķina.

Putina fenomens iezīmē arī pārsteidzošu St.Pēterburgas mafijas – ambiciozu, jaunu varaskāro, dažu nozīmīgu jaunās Krievijas ietekmīgāko spēles dalībnieku – atgriešanos. Lielākajai daļai, tāpat kā Putinam, ir ap 40. Un lielākā viņu daļa, līdzīgi Putinam, nāk no visliberālākās Krievijas pilsētas – St.Pēterburgas. Var minēt Anatoliju Čubaisu, kas organizēja prezidenta Borisa Jeļcina atkalievēlēšanu 1996.gadā un kas ir arī samērā pretrunīgais korumpētās, brīvā tirgus privatizācijas programmas arhitekts. Tas bija Čubaiss, kas 1996.gadā Putinu piesaistīja Kremlim.

Savukārt Nikolajs Petruševs vispirms kļuva par Putina pēcteci Jeļcina administrācijā un pēc tam arī par FSB – VDK pēcteces – vadītāju. Sergejs Stepašins – Putina priekštecis premjerministra postenī – ir vēl viens St.Pēterburgas mafijas pārstāvis. Tiek runāts, ka viņš varētu kļūt par jaunā parlamenta spīkeri.

Premjerministra palīgs izteicās: "Putins ir jauns un viņš, iespējams, uz astoņiem gadiem kļūs par prezidentu. Tomēr viņam ir nepieciešami politiski resursi, kā vajadzīga arī reģionāla elite un ir ilglaicīgs atbalsts. Par šiem resursiem varētu kļūt "Vienotība". Tā būs spēcīga proprezidenta partija, Putina galvenais instruments."

Pirms augusta Putins vēl nebija plaši pazīstams. Līdz pat septembrim nepastāvēja arī "Vienotība." Pašlaik abiem ir vadošās pozīcijas. Tas ir Krievijas jaunā fenomenta rezultāts, ko varētu raksturot kā "virtuālo politiku." "Vienotībai" nav programmas, nav politikas, nav dziļa pamata un vienīgi pāris personību – Sergejs Šoigu, ārkārtējo situāciju ministrs, kā arī Aleksandrs Kareļins, trīskāršais olimpiskais restlinga čempions.

Līdz ar Čečenijas karu Putina un "Vienotības" panākumus nodrošināja arī nauda, mārketings, televīzijas propaganda. Šī "partija" ir nenobriedušas, nestabilas demokrātijas rezultāts, kas astoņos gados no vienpartijas politikas ir pārgājusi uz "nekādas partijas" politiku, no komunisma - uz fantāziju.

Neatkarīgo liberāļu līderis Grigorijs Javlinskis par Kremļa stratēģiju izteicies samērā drūmi: "Viņi var izvēlēties ikvienu – lāci, zaķi vai vilku. Viņi ir paziņojuši: "Mēs varam darīt, ko vēlamies. Mums tikai ir vajadzīgi daži oligarhi, daži TV kanāli, un tad mēs varam rīkoties, kā vien mums ienāk prātā. Mēs ikvienu spējam padarīt par prezidentu. Mēs spējam radīt jebkādu struktūru vai domi." Šodien mēs redzam, ka tas piepildās."

Putins daudz nerunā, bet rīkojas. Valsts televīzija viņu ir raksturojusi kā rīcības cilvēku, kas kopā ar pilotiem sēžas lidmašīnā, kura dodas bombardēt Grozniju. Viņš ir ieguvis melno jostu džudo. Džudo treneris Vasilijs Šestakovs izteicies: "Viņam piemīt griba uzvarēt un spēja ātri pieņemt lēmumus."

Savukārt "Vienotības" līderis Šoigu tiek raksturots kā tāds, "kurš glābj cilvēkus." Viņa popularitāte tika veidota, parādot, kā Šoigu palīdz tiem pašiem čečenu bēgļiem, kurus no mājām ir padzinusi Krievijas valdība.

Tomēr tas palīdz nodrošināt Krievijā politisko varu, ja cilvēki izliekas neesam politiķi. "Vienotība" cenšas parādīt, ka tās pārstāvji ir cilvēki, kuriem piemīt veselais saprāts, kuri ir godīgi un spēcīgi, izmantojot savu spēku, palīdzēt cilvēkiem, kas ir nonākuši nelaimē.

Putins, protams, ir dziļi politisks, un viņu atbalsta viņa ietekmīgie tīkli. Citu ietekmīgo sabiedroto vidū var minēt vēl vienu bijušo premjerministru Sergeju Kirijenko, kā arī Borisu Ņemcovu. Šis tīkls apvieno sevī prorietumu tečerisko ekonomiku un paļaušanos uz spēcīgām policijas un drošības struktūrām un mediju kontroli, izraisot Maskavas analītiķu apsvērumus, ka, būdams prezidents, Putins varētu kļūt par Čīles Augusto Pinočeta Krievijas variantu.

Putina palīgs izteicies: "Viņam ir svarīga stingrība un neatkarība. Liberālisms un patriotisms."

Aptuveni 32% krievu domā, ka Josifs Staļins bija nežēlīgs tirāns, kas ir atbildīgs par miljoniem cilvēku bojāeju, taču aptuveni 21% uzskata, ka viņš ir bijis gudrs līderis, un tas nācis par labu Padomju Savienībai. 18% no 1 600 aptaujātajiem izteikušies, ka Krievijai nepieciešams Staļina tipa spēcīgs līderis.

Jans Treinors