"Brutālā uzvara"

"Die Presse"

— 99.12.21.

Jeļcina "ģimene" sevi veiksmīgi apliecinājusi Valsts Domes vēlēšanās.

Boriss Jeļcins un viņa Kremļa stratēģi varēja būt apmierināti ar svētdien notikušajām Valsts domes vēlēšanām: spīdošie vēlēšanu apvienības "Vienotība" panākumi iespaidīgi parādīja, kurš ir kungs Krievijas mājā. Un viņš gatavo sev ceļu uz nākamā gada jūnijā ieplānotajām prezidenta vēlēšanām: Vladimirs Putins, kādreizējais mantinieks pēc Jeļcina žēlastības, bet pa šo laiku nonācis popularitātes viļņa virsotnē, pirmdien vienlaikus uzvarēja arī pirmajā prezidenta vēlēšanu raundā. Vai rezultāts ir labs Krievijai, jo valdības nometne ir nostiprinājusies iepretī komunistiem, kuri līdz šim nodarbojās ar bloķēšanu, kas sola arī stabilāku parlamentu? Vai arī tas ir slikts, jo vecais varas bloks ap tā saucamo Borisa Jeļcina "ģimeni" arī turpmāk ne tikai tiks atstāts mierā, bet arī iegūs būtiski lielāku teikšanu?

Vispirms ir jākonstatē, ka Krievijā trešo reizi pēc Padomju Savienības sabrukuma ir notikušas brīvas parlamenta vēlēšanas. Tā demokrātijai, par kuras nākotni pasaule ir norūpējusies, ir pozitīva lieta, kas ir jānovērtē. Šaubas rada tikai veids, kā šīs Domes vēlēšanas ir notikušas. Te ir domāts arī karš Čečenijā, lai gan ne tikai tas vien. Šo karu Krievijas vadība, ņemot vērā vēlēšanas, veic ar lielu brutalitāti, pārkāpjot visas robežas. Aprēķins ir izrādījies pareizs, ar dusmām pret Krievijas sabiedrības netaisnības upuriem (dzīves atstumtajiem) ir viegli savākt balsis. Taču te ir domāts arī brutālais spars, ar kādu rīkojās Kremļa aparāts. Ar savu masu mediju palīdzību, kā arī uzpirkšanu, draudiem un šantāžu pirms trim mēnešiem kā no zemes izaugušajai "Vienotībai" izdevās uzvarēt partnerus un uz ceļiem nospiest galveno ienaidnieku – Maskavas mēra Jurija Lužkova apvienību.

Un tagad? Tikai vēlāk būs redzams, vai Valsts dome, kas salīdzinājumā ar prezidenta tiesībām ir vāja komisija, taču joprojām ar varu, tiesībām noraidīt likumus un ministru prezidentu, būs kļuvusi aprēķināmāka. Iespējamās alianses Krievijas parlamentā parasti sāk veidoties tikai pēc vēlēšanām. Taču tas, ka komunisti vairs nebūs vienīgie valdnieki parlamentā, ir laba zīme; pārsteidzošie abu Kremlim tuvo grupu panākumi vēlēšanās (līdz ar "Vienotību" arī bijušā premjera Kirijenko "Labējo spēku apvienība") varētu valdībai turpmāk atvieglot sadarbību ar Valsts domi.

Patiesībā svētdienas vēlēšanās runa bija par daudz ko vairāk, proti, par izejas pozīcijām prezidenta vēlēšanās nākamā gada vasarā. Pat joprojām populārā, bet svētdien diezgan smagi cietušā Jurija Lužkova mēģinājums ar spēcīgu kritiku par draugu būšanu un korupciju izspiest Jeļcina sistēmu, cieta nožēlojamu sakāvi; ar ko gan vasarā Lužkova partneris un novājinātais bijušais premjers Jevgēņijs Primakovs lai gūst panākumus pret starojošo šo dienu varoni Vladimiru Putinu? Protams, ka līdz šim Putinam par savu popularitāti ir jāpateicas Čečenijas karagājienam un pāris izmaksātām algām – kas gan viņam, lai palielinātu savas izredzes, varētu ienākt prātā vasarā? Radikalitāte, ar kādu Kremļa "ģimene" šoreiz vērsās pret saviem ienaidniekiem, neliek gaidīt neko labu.

Andreass Švarcs