"Skaidrības beigas"

"Die Zeit"

— 99.12. Nr.49.

Vai tas būtu auto vai tosteris, gandrīz visās ierīcēs ir mikroprocesori. Tie 2000. gada problēmu padara neaprēķināmu.

Tie dzimuši informātikas attīstības laboratorijās, un iepriekšējos divdesmit gados to skaits ir strauji audzis. General Purpose Chips , kā datoru eksperti lepni sauc mikroprocesorus, kas var visu, un kas šī iemesla dēļ ir "lietojami universāli". Taču tagad to audžutēvi ir manāmi apjukuši, kad jautā: kas notiks ar lietām, kad Jaunā gada dienā parādīsies dubultnulles? Datuma maiņa skars ne tikai datorus un lielās skaitļošanas iekārtas, bet pirmām kārtām mikroprocesorus "Embedded Chips". Tādu kāds pāris mājās ir katram. Un 1. janvārī daudzi no tiem var iziet no ierindas.

Chips atrodas gandrīz visās elektroniskajās ierīcēs: videoiekārtās, telefonos, kā arī trauksmes iekārtās, garāžu durvīs, griestu lampās, tosteros, automašīnās, kafijas automātos, apkures sistēmās un pat sirds stimulatoros. "Katrs pilsonis ik dienu nonāk kontaktā ar apmēram 70 šādiem mikroprocesoriem," paskaidro Vācijas Drošības un informātikas iestādes (VDI) 2000. gada pārorientācijas projekta vadītājs Ginters Enens.

Tie vada norises iekārtās, nosaka, kad ieslēdzas vai atslēdzas apkure, cik ilgi tosteris grauzdē, un piestartē auto. Visiem Chips kopējs ir tas, ka tiem ir datuma funkcija. Arī tad, ja tas no ārpuses nav redzams un ražojums to ne vienmēr izmanto, tomēr, programējot Chips, var būt "ielikts" datums. Un tad pulkstenis tikšķ pat tosterī.

Industrijai visu varošo Chips izgatavošana bija un būs praktiska un lēta. Diferencēto procesoru vietā tie izgatavo vienādus un lielos daudzumos, lai izmaksas ietupųtos. Bet tagad tas atriebsies lietotājiem, kuriem janvārī vajadzēs nomainīt vairākas iekārtas. Ar to sākumā informātiķi nerēķinājās. Kad viņi sāka novērst datoros gadu tūkstoša kļūdu, viņi vispirms nodarbojās ar lielajiem skaitļotājiem un pēc tam arī ar PC. Un tikai tad viņi atcerējās mikroprocesorus. Speciālistiem atklājās, ka viņi ir pārāk zemu novērtējuši to, cik svarīgi visās dzīves nozarēs ir Chips . 1997. gada pavasarī kāda sīka detaļa – dubultnulle uz kredītkaršu mikroprocesoriem – brīdināja, ka Embedded Chips 1. janvārī nestrādās. Enens: "Tā bija 2000. gada problēmas eskalācija." Un skaidrības beigas.

Lielos skaitļotājus var testēt, Software pārprogrammēt. Turpretī mikroprocesori neaizmirst to, ko programmētāji tajos kādreiz ir ielikuši. To Software ir stingri iededzināts. Tātad kļūdainos Chips vajadzēs pilnībā nomainīt, taču pirms tam tie ir jāatrod. Ja kādam informātiķim pajautā, cik daudz pasaulē apgrozībā ir Embedded Chips , viņš bezpalīdzīgi mirkšķina acis. To ir miljardiem, taču "neviens, ja viņš ir godīgs, nevar sniegt par tiem precīzu statistiku," saka Vācijas Informātikas sabiedrības (VIS) vadītājs Hermans Rampahers. Viņš runā par 20 000 darbinieku, kuri labi zina Chips domāšanas veidu. Taču viņi joprojām nezina, kā pārstrādāt 2000. gadu. Speciālisti vēl nav nonākuši līdz vienotam stāvokļa novērtējumam. Spēkā ir "baiļu un cerību princips".

2000. gada pārorientēšanas koordinēšanas augstākā iestāde Iekšlietu ministrija Berlīnē ir atrisinājusi Embedded Chips problēmu – mazinot lietas nopietnību: "Mēs Vācijā nerēķināmies ar iekārtu iziešanu no ierindas, kas varētu radīt vērā ņemamus zaudējumus," saka ministrijas pārstāvis Luks Meiers – Brauns. Taču projekta vadītājs Enens no VDI domā citādi. Ja sistēmās parādīsies 2000. gada kļūda, tad var tikt skartas visas eksistences nodrošināšanas jomas, sākot ar slimnīcām un līdz pat elektrostacijām.

"Apslēptie Chips" ir attīstījuši paši savu dzīvi un tiem, kuri būs pilnvaroti tos nomainīt, tie ir sagatavojuši trīs problēmas: "Pirmkārt, 2000. gada tests ir iespējams tikai atsevišķos gadījumos. Un tikai retos gadījumos tests var notikt, ja ir labvēlīgi noteikumi." Līdz ar to apgādes uzņēmumu un firmu izteikumi par to, ka "mēs esam gatavi gadu tūkstotim", ir no fantāziju jomas.

Embedded Chips

var testēt tikai tad, ja datumu funkcija ir redzama no ārpuses. Tad lietotājs iekārtu var sūtīt laika ceļojumā. To ar sevi ļauj darīt, piemēram, videomagnetofoni: tā datumu lietotājs var pārlikt uz 31. decembri un tad gaidīt, kas notiks nākamajā dienā. Ja streiko magnetofons, tas tomēr nav tas sliktākais: "Izraujiet sienas kontaktu un tam jau būs iespaids, ka tas nāk tieši no veikala," saka Enens. Mājsaimniecības iekārtām šāds tests neesot bīstams, jo tas "parasti neietekmē iekārtas funkcijas". Videomagnetofons arī 1. janvārī rādīs filmas, bet var gadīties, ka vairs nebūs iespējams programmēt ierakstīšanu.

Tomēr droši par šādu testu iznākumu eksperti nav. Informātikas speciālisti ir noskaņoti skeptiski: "Grūti teikt, vai vitāli svarīgās funkcijas darbosies. Par vecākajiem Chips es neko pozitīvu teikt nevaru," saka Rampahers. Lielākās iekārtās vai sistēmās Embedded Chips " reaģēs ļoti traucējoši". Tā, piemēram, 2000.gada testa nevarēs iedarbināt satiksmes līdzekļus vai sūkņus, streikos braucamkrēsli un siltuma regulatori, kas ir iestādīti uz dienas vai ziemas laiku. Kāda angļu ogļu elektrostacija trīs reizes apstājās vadības mikroprocesora testa rezultātā, katru reizi cita Chips dēļ.

Tomēr arī tie nav pilnīgi droši. Daudzi no viņiem pat neizsakās par savu ražojumu drošumu pret gadu tūkstoša maiņu, jo viņiem ir bail no juridiskām sekām. Ja firmas sniedz informāciju, tad aiz pārpratuma, kā tas bija ar Vācijas lielāko elektrības ražotāju, kas kādam savam klientam apsolīja, ka 1. janvārī strāvu piegādās ar simtprocentīgu garantiju. Divpadsmit stundu laikā tas tomēr apķērās un nosūtīja faksu: paziņojums nekādā gadījumā neesot ņemams nopietni. Tas tika atsaukts.

Rūpnieciskās ražošanas procesi ir kļuvuši tik komplicēti, ka ražotājam vairs nav nekāda pārskata par nepieciešamajām komponentēm.

Viņi var tikai nogaidīt, vai viņu elektroierīces turpinās darboties. Tāpat kā iepriekš, nav noskaidrots atbildības jautājums. Vai firmām, uz kuru ražojumiem ir uzlīme, ka tie ir nodrošināti pret 2000. gada problēmu, tās rašanās gadījumā vajadzēs maksāt. To, ka varētu tikt pārtraukta elektroenerģijas piegāde, Enens uzskata par worst case . Taču par komunikāciju jomu un mājsaimniecību varot sacīt: "Notikt var viss, taču nekam nav jānotiek."

Lucs Meiers no Iekšlietu ministrijas brīdina: "Būs pareizi, ja mājās būs kabatas lukturis un sveces." Informātiķis Rampahers saka: "Vienreizējiem notikumiem nav iespējams aprēķināt varbūtību. Tā ir kā bumba pagrabā, var taču noiet greizi."

Sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļu

"LV" nozares redaktors GINTS MOORS