NATO ģenerālsekretāra Jāpa de Hopa Shefera uzruna Rīgas konferences svinīgajās pusdienās 2006.gada 27.novembrī:

Prezidentes kundze [Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga], profesor Freiberga kungs! Profesore Ozoliņas kundze! Doktor Baumaņa kungs! Doktor Kenedija kungs! Godātie senatori un parlamenta deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi! Dārgie draugi!

Man un de Hopa Shefera kundzei ir patiess prieks būt šeit šodien šajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē.

Es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību Vācijas Māršala fondam, Latvijas Transatlantiskajai organizācijai, Stratēģiskās analīzes komisijai un NATO Atklātās diplomātijas daļai par šī iespaidīgā pasākuma organizēšanu un prezidentei Vīķes-Freibergas kundzei, kas ir šo galā pusdienu namamāte un ir tās sarīkojusi tik izmeklētā norises vietā.

Es domāju, ka man piederas teikt īpašus pateicības vārdus Kreigam Kenedijam, Ronam Asmusam un Vācijas Māršala fondam. Gluži vienkārši nav neviena cita liela zinātniskās pētniecības centra, kas būtu darījis vairāk stipru un auglīgu transatlantisko attiecību veicināšanā.

Piemēram, Briseles forums ir kļuvis par neaizstājamu transatlantisku ideju apmaiņas vietu. Un iepriekšējo starptautisko zinātnisko konferenču, kas tika organizētas pēdējo samitu laikā, panākumi tās jau ir padarījuši par svarīgu tradīciju. Papildus to politiskajai dimensijai NATO samitiem tagad ir arī ļoti spēcīga atklātās diplomātijas dimensija, un tas noticis, lielā mērā pateicoties Vācijas Māršala fonda nozīmīgajai dalībai Stambulā un tagad Rīgā.

Atļaujiet man piebilst, ka es jūtos ļoti pagodināts būt starp tik daudziem izciliem viesiem.

Es esmu pārliecināts, ka sadarbība starp praktiķiem, no vienas puses, un zinātniekiem un akadēmiķiem, no otras puses, ir ļoti būtiska. Mūsu drošības vide ir pārāk sarežģīta, lai varētu turēties pie uzskata, ka praktiķiem atliek vien paļauties uz savu pieredzi. Bez ekspertu slēdzieniem – un atsevišķām provokācijām –, kurus sniedz zinātnieki, mēs, praktiķi, vairs nebūtu tik stipri. Pat ja mēs ne vienmēr to atzīstam, mums ir ļoti svarīga pastāvīgā jaunu ideju straume.

Es sāku pildīt ģenerālsekretāra pienākumus pirms trim gadiem. Un jau no pirmās dienas amatā es esmu aicinājis uz plašāku politisko dialogu starp sabiedrotajiem. Mana pārliecība bija – un tā tāda ir joprojām –, ka tikai ar izkopta atklāta politiska dialoga palīdzību šī alianse turpinās būt stipra un vitāla.

Rīt savā pamatreferātā es izklāstīšu savu NATO attīstības redzējumu pēc Rīgas samita. Šobrīd es tikai vēlos atzīmēt, ka šīs konferences rīkotāji ir tai izvēlējušies ļoti atbilstošu nosaukumu – “NATO transformācija globālajā ērā”. Nav šaubu par to, ka NATO nebūs “pasaules žandarms”.

Tomēr, ņemot vērā misijas un operācijas, kas tiek veiktas trijos kontinentos, un tajos iesaistītās 50 000 militārpersonas, NATO ar jaunām iespējām un jauniem globāliem partneriem nodrošina drošību jaunā veidā un jaunās vietās. Un, ņemot vērā tās uzticību dialogam starp sabiedrotajiem un zinātniekiem, NATO iegūst arī intelektuālo instrumentu, kas tam nepieciešams, lai dominētu arvien sarežģītākajā drošības vidē.

Dāmas un kungi! Dārgie draugi!

Ja mēs uz mirkli aizmirstam par godājamo “karalisko Apvienoto spēku institūtu”, kuru jau 1831.gadā nodibināja Velingtonas hercogs, zinātniskās pētniecības centri, kas nodarbojas ar starptautiskās drošības jautājumiem, bija konkrēts jaunievedums, kas radās pēc Otrā pasaules kara. Tie raksturoja veidojošos transatlantisko kopienu – tāpat kā NATO. Un, tāpat kā Atlantiskā alianse, tie balstījās uz atklāsmi: lai izdzīvotu, mums jāmeklē jauni paņēmieni, kā organizēt drošību.

Tādējādi savā veidā mūs abus radījis 20.gadsimts, un mēs pārveidojamies, lai atbilstu 21.gadsimta prasībām.

Mums visiem tas ir grūts un izaicinājumiem bagāts ceļš. Tieši tāpēc mums šis ceļš ir jāveic kopīgi.

Es novēlu mums visiem ražīgas diskusijas, interesantas un pat netradicionālas idejas un veiksmīgu konferenci. Es gaidīšu diskusijas, kas rīt pēcpusdienā sekos manam referātam. Paldies!

Teksts: “LV” (Ivonna Štrauhmane) neoficiālā tulkojumā