• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika runa Jauno līderu forumā "Ceļot tiltus nākamajām paaudzēm" Rīgā 2006.gada 27.novembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.12.2006., Nr. 192 https://www.vestnesis.lv/ta/id/148944

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Latvijas Vēstnesis" samitā 27. - 29. novembrī

Vēl šajā numurā

01.12.2006., Nr. 192

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika runa Jauno līderu forumā “Ceļot tiltus nākamajām paaudzēm” Rīgā 2006.gada 27.novembrī:

05.JPG (15446 bytes)Ekselences! Dāmas un kungi!

Pirmkārt, ļaujiet pateikties jums par to, ka atbraucāt uz Rīgu, kur, kā nav noslēpums, notiek NATO samits.

Mūsu valstij ir ārkārtīgi svarīgi, ka, varētu teikt, vissvarīgākā valstu vadītāju sanāksme notiek šobrīd Rīgā.

Lai cik greznas un pat lieliskas būtu NATO oficiālās sanāksmes, pašas NATO interesēs ir arī tas, lai līdztekus risinātos alternatīva, svaiga un pat provokatīva smadzeņu centra vai foruma darbība, kurā tiktu apspriesti globālās drošības jautājumi un kurā tiktu rasti jauni risinājumi vai kritiski izvērtēti vecie.

Man jāatzīst, ka, lasot piecus visizaicinošākos NATO šodienas efektīvas darbības aspektus, kā tos uztver jaunie līderi, es sāku domāt, ka tajos visos pastāv kāds vienojošs moments. Vienojošs moments bez acīm redzamā fakta – bez to saistības ar NATO nākotni.

Izlasīsim šos jautājumus vai apgalvojumus vēlreiz!

Izaicinājumi Afganistānā: stabilitātes nodrošināšana vai demokrātijas celšana?

NATO un tās partneri: kā uzlabot sadarbību?

Rietumu politika attiecībā uz Krieviju: mums vajadzīga saskaņota politika.

NATO paplašināšana nākotnē: kas atvērs durvis?

Enerģijas drošība: jauns izaicinājums NATO?

Kas šiem visiem jautājumiem kopīgs?

Man šķiet, ar lielu pārliecību var teikt, ka tie ir izaicinājumi, uz kuriem līdz šim ticis atbildēts pārlieku konvencionāli.

Ar konvencionālu atbildi uz nekonvencionāliem jautājumiem nepietiek. Tas ir lemts neveiksmei.

Nevienam nevajadzētu gaidīt, ka valstu vadītāju oficiāla sanāksme varētu izvērsties par to, ko briti dēvē par “domāšanu ārpus ierastajiem rāmjiem”. Tas nozīmē – domāt radoši, izaicinoši, piekopt gluži jaunu domāšanas veidu.

Un tieši jauns domāšanas veids ir jāveicina mūsu forumam.

Būdams Latvijas pārstāvis, esmu dziļi pārliecināts – ja katra no šīm problēmām netiks pienācīgi risināta, tā ietekmēs mūs visus, lai cik liela būtu katra mūsu valsts un lai kur tā atrastos.

Tomēr es nesteigtos ar secinājumu, ka NATO atrodas krīzes stāvoklī.

Šaubu nav – konfrontācija ar Padomju Savienību deva NATO skaidri definētu uzdevumu, par kuru visi sabiedrotie varēja būt vienisprātis. Kad tās bijušais ienaidnieks vairs nepastāv, NATO pārdzīvo grūtības – visacīmredzamākās bija nesaskaņas Irākas jautājumā, kā rezultātā atsevišķi visziņi atklāti apšaubīja NATO pastāvēšanu.

Es joprojām esmu stingri pārliecināts, ka NATO līdztekus Eiropas Savienībai un, iespējams, ANO aizvien ir visefektīvākās starptautiskās organizācijas.

NATO dibinātājvalstis uzņēmās saistības nākt viena otrai palīgā, ja notiktu militārs uzbrukums vienai no tām. Līgumam spēku piešķīra tas, ka tas sasaistīja Ziemeļameriku ar Rietumeiropas aizsardzības sistēmu. Tas bija skaidrs signāls Padomju Savienībai, ka ASV iejauksies, ja tā mēģinās ietiekties tālāk Eiropas rietumos.

Kad mēs atguvām neatkarību, mēs šeit, Latvijā, uztvērām NATO kā galveno ilgtermiņa drošības garantu mūsu valstī, kurpretim 90.gadu sākumā daudzi uzskatīja, ka NATO vairs nav vajadzīga.

“Vecais ienaidnieks” vairs neradīja draudus, un daudzas valstis samazināja militāros izdevumus. Tomēr, kā jau mēs visi zinām, NATO bija lemts atrast jaunu lomu, kad izvērtās jauni konflikti Balkānos, dažās bijušās Padomju Savienības daļās un Afganistānā.

Man šķiet, ka šīs operācijas palīdzēja nostiprināt aliansi starp NATO valstīm un pastiprināja viedokli, ka kolektīvā aizsardzība un sadarbība aizvien ir labākais drošības garantēšanas veids.

Tajā pašā laikā jebkurš apgalvojums, ka nav nekāda pamata bažām, bija ļoti optimistisks.

Draudi, kādi pastāv demokrātijai Eiropā un Ziemeļamerikā, ir vienādi. Tas ir skaidri pateikts ES, NATO un atsevišķu valstu drošības politikas dokumentos.

NATO alianse ir vienojošs faktors, jo tas piedāvā atbildes reakcijas infrastruktūru un mehānismu, kas nepastāv citu organizāciju ietvaros.

Problēmas, ar kurām saskaras NATO, nav unikālas un tikai vienai valstij raksturīgas; izaicinājumi, ar kādiem saskaras NATO, vienkārši atspoguļo mūsdienu pasaulei raksturīgās problēmas.

Jaunus izaicinājumus pasaulē radījuši vairāki faktori: starptautiskā terorisma rašanās, asimetriskie draudi, masu iznīcināšanas ieroču izplatība, sociālās nevienlīdzības palielināšanās, augoša atkarība no enerģijas, tehnoloģijas un informācijas resursiem, kā arī ekoloģiskā krīze.

Globālais terorisms nav tikai NATO problēma – ar to saskaras visa cilvēce. Kaut arī armijas speciālisti terorisma briesmas dēvē par asimetriskiem draudiem, tas nemazina apdraudējuma iespējas parastam pilsonim.

Balkāni, kas vēsturiski ir viena no visnemierīgākajām pasaules vietām, ir reģions, kur NATO ir panākusi ievērojamu progresu. To pašu lielā mērā var teikt par Afganistānu.

Ja runājam par ārkārtīgi sarežģītajām Rietumu pasaules attiecībām ar islāmu, tad tieši NATO ir parādījusi iespēju cieši sadarboties ar Turciju uz partnerattiecību pamata.

Dāmas un kungi!

Šīs konferences nosaukumā minētā atsauce uz jaunajiem līderiem liek mums domāt par līderu lomu, atbildot uz izaicinājumiem, ar ko sakaras NATO.

Līderība nav kaut kāds izņēmuma stāvoklis, kā to apgalvojuši daži filozofi; tā drīzāk ir spēja ne tikai pieņemt lēmumus, bet arī uzņemties atbildību par šo lēmumu izpildi.

Tas nozīmē, ka lēmumiem jābūt drosmīgiem un racionāliem.

Piemēram – ja jūs izteiktu priekšlikumu par NATO likvidāciju, tas varētu būt drosmīgs lēmums, bet šaubos, vai tas būtu racionāls.

Es nezinu, ko sagaidīt no jums, rītdienas līderiem.

Pārfrāzējot kādu pazīstamu latviešu mīklu – kas ir tas īpašais, kas piemīt jaunajiem līderiem, bet nepiemīt vecajiem?

Vieglākā atbilde uz šo jautājumu būtu šāda – to parādīs priekšlikumi, ko izstrādāsiet turpmāko dienu gaitā.

Īsi sakot, man aizvien ir stingra pārliecība, ka NATO paliek vienīgā efektīvā militārā organizācija pasaulē, kas spējīga īstenot virkni dažādu misiju – no miera uzturēšanas līdz pat miera ieviešanai. Kā mēs izmantosim un saglabāsim šo spēju, tas ir jāizlemj diskusijā, uz kuru man prieks jūs aicināt.

Paldies!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!