Ministru kabineta noteikumi Nr.979
Rīgā 2006.gada 30.novembrī (prot. Nr.62 18.§)
Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas nolikums
Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 10.1panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža (turpmāk - koledža) ir valsts dibināta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pakļautībā esoša izglītības iestāde. Koledža personām pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni.
2. Koledžas nosaukums:
2.1. latviešu valodā - Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža;
2.2. angļu valodā - Fire Safety and Civil Protection College;
2.3. vācu valodā - College für Brandschutz und Zivilschutz;
2.4. krievu valodā - Колледж пожарной безопасности и гражданской защиты.
3. Koledžas juridiskā adrese - Ķengaraga iela 3/1, Rīga, LV-1063, Latvija.
4. Koledžas pārstāvības, vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas ir koledžas padome (turpmāk - padome) un koledžas direktors (turpmāk - direktors). Padome ir koledžas koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija. Direktors ir koledžas augstākā amatpersona, kas īsteno koledžas vispārējo administratīvo un saimniecisko vadību un pārstāv koledžu visās tās lietās.
5. Koledžas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
6. Koledžai ir zīmogs ar mazā valsts ģerboņa attēlu un izglītības iestādes nosaukumu latviešu valodā, kā arī norēķinu konti Valsts kasē.
7. Koledžai var būt savs karogs, ģerbonis, emblēma, logo, devīze un himna.
II. Koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi
8. Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi:
8.1. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu izstrāde un īstenošana;
8.2. studējošo sagatavošana darbībai ugunsdrošības, glābšanas un civilās aizsardzības jomā;
8.3. izglītības procesa īstenošana, veicinot studējošo personības attīstību un nodrošinot studējošajiem iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;
8.4. nodrošināt studējošajiem iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
9. Koledžas uzdevumi ir šādi:
9.1. sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem izstrādāt profesionālās studiju programmas un organizēt to īstenošanu;
9.2. sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izstrādāt un īstenot dienesta darbinieku profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas;
9.3. izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes, kā arī sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu organizēt kvalifikācijas eksāmenus;
9.4. nodrošināt studiju procesa un pārbaudījumu kvalitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs;
9.5. veikt pētījumus ugunsdrošības, glābšanas un civilās aizsardzības jomā;
9.6. organizēt koledžas darbības pamatvirzieniem atbilstošus pasākumus (piemēram, publiskus kursus, lekcijas, konferences);
9.7. sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un darba devējiem;
9.8. informēt sabiedrību par savu darbību un profesionālās izglītības ieguves iespējām koledžā;
9.9. veicināt akadēmiskā personāla profesionālās kvalifikācijas pilnveidi;
9.10. iesaistīties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta deleģēto uzdevumu veikšanā;
9.11. veikt citas darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
III. Padome
10. Padomes vēlēšanas organizē direktors. Direktoru, direktora vietnieku studiju darbā un direktora vietnieku profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides darbā padomē iekļauj bez ievēlēšanas. Padomi vēlē no akadēmiskā un vispārējā personāla vidus un studējošajiem. Pārstāvjus darbam padomē vēlē tikai attiecīgās kategorijas personāla locekļi. Padomi vēlē, aizklāti balsojot.
11. Padomes sastāvā ir 14 padomes locekļi:
11.1. direktors, direktora vietnieks studiju darbā, direktora vietnieks profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides darbā;
11.2. četri akadēmiskā personāla pārstāvji (koledža ir viņu pamatdarba vieta);
11.3. divi vispārējā personāla pārstāvji;
11.4. trīs studējošo pašpārvaldes pārstāvji;
11.5. divi pilnvaroti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji.
12. Padome ievēlē padomes priekšsēdētāju un sekretāru. Pārstāvju un padomes priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtību nosaka padomes nolikums, kuru izstrādā padome un apstiprina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks.
13. Padomes sastāvu apstiprina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks. Padomes pilnvaru laiks ir trīs gadi.
14. Padome:
14.1. apstiprina studiju programmas un pētījumu virzienus;
14.2. apstiprina koledžas izstrādātos uzņemšanas noteikumus;
14.3. izstrādā priekšlikumus par studējošo uzņemšanu un jaunu studiju programmu īstenošanu;
14.4. apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā;
14.5. apstiprina nolikumus par studiju un pārbaudījumu kārtību koledžā;
14.6. apstiprina koledžas iekšējās kārtības noteikumus;
14.7. pieņem direktora iesniegto koledžas darbības gada pārskatu;
14.8. atbalsta un sekmē studējošo pašpārvaldes darbību, kā arī apstiprina studējošo pašpārvaldes nolikumu;
14.9. apstiprina koledžas karogu, ģerboni, emblēmu, devīzi, himnu un logo;
14.10. ierosina koledžas nosaukuma vai juridiskā statusa maiņu;
14.11. lemj par citiem jautājumiem, kuri saskaņā ar šo nolikumu ir tās kompetencē.
15. Padomi sasauc pēc tās priekšsēdētāja, koledžas direktora vai vismaz piecu padomes locekļu ierosinājuma. Padomes sēdes notiek ne retāk kā trīs reizes pusgadā, un pārtraukums starp tām nav ilgāks par diviem mēnešiem.
16. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz desmit padomes locekļi. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti vai aizklāti balsojot. Ja padomes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.
17. Direktoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz padomes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido padome. Saskaņošanas komisijas sastāvā ir direktors, padomes priekšsēdētājs un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošajiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā padomes sēdē. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem.
18. Atsevišķu jautājumu risināšanai padome var izveidot konsultatīvas padomes un apstiprināt to nolikumus.
IV. Direktors
19. Direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks.
20. Direktors:
20.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņem dienestā (darbā) un atbrīvo no dienesta (darba) koledžas personālu;
20.2. atbilstoši kompetencei izdod rakstiskus rīkojumus;
20.3. atbilstoši savām pilnvarām lemj par koledžas resursu racionālu izlietošanu;
20.4. organizē un pārrauga studiju un mācību procesu koledžā;
20.5. organizē akadēmiskā personāla vēlēšanas;
20.6. iesniedz padomei un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam koledžas darbības gada pārskatu un nodrošina iespēju ar to iepazīties personālam;
20.7. atbild par koledžas finanšu resursu izlietojumu;
20.8. pilda citus šajā nolikumā noteiktos uzdevumus.
21. Ja koledžā ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, direktoram saskaņā ar padomes lēmumu ir tiesības nerīkot vēlēšanas, bet uz laiku līdz diviem gadiem vai līdz kārtējām vēlēšanām ne vairāk kā vienu reizi pēc kārtas pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru šī nolikuma 29.punktā minētajos amatos.
V. Koledžas struktūrvienības
22. Koledžas pamatstruktūrvienība izglītības un pētnieciskā darba veikšanai ir katedra. Organizatoriskā, saimnieciskā vai apkalpojošā darba veikšanai koledžā izveido attiecīgas struktūrvienības.
23. Lēmumu par struktūrvienību izveidi, reorganizēšanu vai likvidēšanu pieņem direktors pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku.
24. Struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienību reglamentos. Struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības darbu.
25. Koledžā ir struktūrvienība, kas īsteno profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas. Tā darbojas, pamatojoties uz koledžas padomē apstiprināto nolikumu.
VI. Koledžas personāls
26. Koledžas personālu (turpmāk ? personāls) veido:
26.1. akadēmiskais personāls;
26.2. vispārējais personāls;
26.3. studējošie (koledžas kadeti).
27. Personālam ir tiesības saskaņā ar koledžas iekšējās kārtības noteikumiem izmantot koledžas telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēku un citus objektus.
28. Personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. Personālam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar koledžas darbību.
29. Akadēmisko personālu veido:
29.1. docenti;
29.2. lektori;
29.3. asistenti.
30. Personas akadēmiskajos amatos ievēlē atklātā konkursā saskaņā ar nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ievietojot to koledžas mājas lapā internetā.
31. Akadēmiskajos amatos var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu.
32. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam priekšmetam atbilstošs vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs. Prasības, kas izvirzāmas šāda docenta amata pretendentiem, apstiprina padome. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos lektora vai asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam priekšmetam atbilstošs vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs.
33. Vēlēšanas akadēmiskajos amatos ir aizklātas. Direktors slēdz darba līgumu ar ievēlēto personu uz visu ievēlēšanas laiku.
34. Akadēmisko personālu padome ievēlē uz sešiem gadiem.
35. Akadēmiskajam personālam ir šādi pienākumi:
35.1. radoši un atbildīgi piedalīties studiju programmu īstenošanā;
35.2. pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju;
35.3. ievērot profesionālās ētikas normas;
35.4. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem;
35.5. nodrošināt studējošajiem iespējas īstenot koledžā savas tiesības;
35.6. piedalīties koledžas mācību materiāltehniskās bāzes attīstīšanā.
36. Akadēmiskajam personālam ir šādas tiesības:
36.1. īstenojamo studiju programmu ietvaros un atbilstoši nolikumiem par studiju un pārbaudījumu kārtību brīvi noteikt studiju programmas un pārbaudījumu saturu, formas un metodes;
36.2. veicot pētniecības darbu, brīvi izvēlēties pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus;
36.3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu;
36.4. iesniegt priekšlikumus par izglītības programmu pilnveidošanu;
36.5. piedāvāt jaunas studiju programmas un ierosināt jaunu studiju programmu īstenošanu;
36.6. izteikt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu;
36.7. tikt ievēlētam koledžas vadības, pārstāvniecības institūcijās un lēmējinstitūcijās.
37. Personu uzņem koledžā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām studējošo uzņemšanas prasībām.
38. Reflektantu uzņemšanu koledžā organizē uzņemšanas komisija. Tās sastāvu katram studiju gadam apstiprina padome.
39. Ja reflektantu skaits ir lielāks par koledžas izsludināto vietu skaitu attiecīgajā studiju programmā, studējošo atlasi veic konkursa kārtībā.
40. Reflektantu iekļauj koledžas studējošo skaitā ar direktora rīkojumu.
41. Studējošajiem ir šādas tiesības:
41.1. pārtraukt un atsākt studijas padomes noteiktajā kārtībā;
41.2. saņemt informāciju jautājumos, kas saistīti ar izglītības ieguvi;
41.3. vēlēt studējošo pašpārvaldi un tikt ievēlētam tajā;
41.4. dibināt pulciņus un klubus.
42. Studējošajiem ir šādi pienākumi:
42.1. pilnā apjomā un sekmīgi apgūt studiju programmu;
42.2. pildīt dienesta pienākumus saskaņā ar dienestu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un rīkojumiem;
42.3. ievērot koledžas nolikumu, padomes apstiprinātos nolikumus un iekšējās kārtības noteikumus;
42.4. saudzīgi izturēties pret formas tērpu, koledžas telpām un inventāru.
43. Studējošo var atskaitīt no studējošo skaita, ja:
43.1. studējošais pats to vēlas;
43.2. tā uzņemšanu koledžā ir ietekmējusi maldināšana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;
43.3. tas nav izpildījis nolikumos par studiju un pārbaudījumu kārtību noteiktās prasības;
43.4. tas ir pārkāpis koledžas iekšējās kārtības noteikumus vai nepilda līgumsaistības.
44. Studējošo no studējošo skaita atskaita ar direktora rīkojumu.
45. Studējošie izveido studējošo pašpārvaldi. Studējošo pašpārvalde izstrādā studējošo pašpārvaldes nolikumu. Studējošo pašpārvalde darbojas atbilstoši nolikumam.
46. Studējošo pašpārvalde:
46.1. aizstāv un pārstāv studējošo intereses koledžā un citās institūcijās;
46.2. pārstāv studējošo intereses Latvijā un ārvalstīs.
47. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt no koledžas vadības institūcijām, lēmējinstitūcijām un struktūrvienību vadītājiem informāciju un paskaidrojumus par jautājumiem, kas skar studējošo intereses.
48. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties koledžas lēmējinstitūcijās. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem padomē ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Ja nepieciešams, padome izveido saskaņošanas komisiju un jautājumu atkārtoti izskata nākamajā padomes sēdē. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina padome. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem.
49. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas padomē ir saistoši visiem studējošajiem.
VII. Studiju programmu izstrāde un apstiprināšana
50. Studiju procesu reglamentē padomes apstiprināts nolikums.
51. Par studiju programmu saturu ir atbildīgas koledžas struktūrvienības (katedras), kas īsteno izglītības procesu.
52. Studiju programmas noslēgumā ir valsts pārbaudījums - kvalifikācijas darba izstrādāšana un aizstāvēšana.
53. Studiju programmu apstiprina un lēmumu par programmas īstenošanas izbeigšanu pieņem padome.
54. Lēmumu par jaunu izglītības programmu īstenošanas uzsākšanu pieņem padome pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
VIII. Koledžas saimnieciskā darbība un finansējuma avoti
55. Koledža atbilstoši tās darbības pamatvirzieniem saskaņā ar normatīvajiem aktiem var sniegt maksas pakalpojumus un citus pakalpojumus, kā arī veikt saimniecisko darbību.
56. Koledžas finanšu resursus veido:
56.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;
56.2. ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;
56.3. ārvalstu finanšu palīdzība;
56.4. ziedojumi un dāvinājumi.
IX. Koledžas nolikuma un tā grozījumu ierosināšana un izstrāde
57. Koledžas nolikumu un grozījumus tajā izstrādā padomes veidota komisija. Komisijas darbības kārtību nosaka padomes apstiprinātā nolikumā.
58. Priekšlikumus par grozījumiem koledžas nolikumā var iesniegt direktors, padomes locekļi, studējošo pašpārvalde, struktūrvienību vadītāji, kā arī viena desmitdaļa no koledžas personāla kopskaita.
X. Koledžas reorganizācija un likvidācija
59. Lēmumu par koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pēc iekšlietu ministra ierosinājuma pieņem Ministru kabinets.
XI. Koledžas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par koledžas darbību
60. Koledžas darbības tiesiskumu nodrošina direktors.
61. Direktoram ir tiesības atcelt koledžas amatpersonu lēmumus, rīkojumus un norādījumus.
62. Direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
63. Direktors ne retāk kā reizi gadā iesniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam pārskatu par koledžas uzdevumu izpildi un koledžai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par koledžas darbību.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Iekšlietu ministra vietā - satiksmes ministrs A.Šlesers
