Par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju konkurētspēju

Eiropas Savienībā pirmoreiz tiek mainīta nozīmīgāko tehnoloģisko pētījumu finansēšanas metode, uzsākot kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas (KTI). KTI ideju ierosināja Eiropas Komisija, un ES valstu un valdību vadītāji to atbalstīja nesen Lahti (Somija) notikušajā neoficiālajā augsta līmeņa sanāksmē. KTI apvienos privāto uzņēmumu, ES un valstu programmu resursus, lai sasniegtu vērienīgus kopējus pētniecības mērķus. Pirmā KTI, ko uzsāks 2007.gada sākumā, būs ARTEMIS. Ar KTI ARTEMIS palīdzību virzīs Eiropas pētniecību iegulto datorsistēmu jomā, kas kļūst arvien būtiskāka daudzās svarīgākajās rūpniecības nozarēs. Šī iniciatīva iezīmēs ceļu, kas veicams turpmākajām iniciatīvām. Nozares vadošie spēki, kā arī valstu un ES pētniecības speciālisti 21.novembrī tikās Helsinkos, lai turpinātu apspriest šo jauno Eiropas pētniecības finansēšanas metodi.

“Jau vairākas reizes esmu uzsvērusi, ka Eiropā jāapvieno resursi un jāpalielina ieguldījumi informācijas un sakaru tehnoloģiju pētniecībā,” teica ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Vivjēna Redinga. “ARTEMIS ir skaidrs pierādījums tam, kā galvenās ieinteresētās personas Eiropā var sadarboties, veidojot panākumiem bagātas un konkurētspējīgas nākotnes pamatu. Svarīgajā iegulto sistēmu jomā ceļš jau ir norādīts, un drīz jāuzsāk citas šādas iniciatīvas, ja Eiropa vēlas panākt konkurējošās valstis un izveidot informācijas sabiedrību, nodrošinot izaugsmi un nodarbinātību.”

Gaidāms, ka turpmākajos gados KTI kļūs par būtisku Eiropas novatoriskās spējas veicinošu līdzekli. Tās ļaus visvairāk ieinteresētajiem nozares pārstāvjiem un dalībvalstīm pievienot savu ieguldījumu Eiropas Savienības ieguldījumam kopēju mērķu un programmu īstenošanā. Saskaņā ar Līguma 171.pantu, KTI var izveidot kā neatkarīgas juridiskas vienības, kas īsteno pētniecības programmas atbilstīgi nozaru vajadzībām. Tās var saņemt un pārvaldīt finansējumu no jebkuriem avotiem, tostarp valsts, un Kopienas finansējumu, un tām brīvi var pievienoties arī citi dalībnieki – gan publiski, gan privāti uzņēmumi.

KTI kā atvērts un novatorisks publiskā un privātā sektora sadarbības modelis varētu veicināt Eiropas ieguldījumus pētniecībā un, apvienojot pašlaik sadrumstalotos centienus, panākt vēlamo ietekmi, vienlaikus nodrošinot efektīvu un rezultatīvu programmu vadību.

ARTEMIS iniciatīva stiprinās Eiropas vadošo lomu pasaulē iegulto sistēmu jomā. Tiek lēsts, ka Eiropas rūpniecības ieguldījums pētījumos šajā jomā ir aptuveni 15 – 20 miljardi eiro gadā. Šobrīd gandrīz 50% no 100 lielākajiem Eiropas uzņēmumiem veic ieguldījumus iegulto sistēmu pētniecībā, un lielākā daļa no 25 Eiropas uzņēmumiem, kuri visvairāk iegulda pētniecībā, savu ražojumu un pakalpojumu attīstībā balstās uz iegultajām sistēmām. Iegultās sistēmas ir nākotnes lietojumu būtiska sastāvdaļa visās nozarēs, tādēļ vadošās lomas saglabāšana būs neatsverama ražīguma un nodarbinātības palielināšanā un dos ievērojamu sociālu labumu.

Paredzams, ka ARTEMIS iniciatīvas budžets septiņu gadu laikā būs aptuveni 3 miljardi eiro, turklāt 50% no tā finansēs nozare un atlikušo daļu – iesaistītās ES dalībvalstis un asociētās valstis, kā arī Komisija. Gaidāms, ka ieteiktais mehānisms piesaistīs kopējiem pētniecības un attīstības centieniem 7 eiro par katru Kopienas ieguldīto eiro.

ARTEMIS tika izveidota 2004.gada jūnijā kā Eiropas tehnoloģiju platforma, un pašlaik tajā iesaistījušies 17 lieli Eiropas uzņēmumi, tostarp “Philips”, “Nokia”, “Thales”, “Daimler Chrysler” un “ST Microelectronics”. Aptuveni 14 Eiropas valstu valdības arī izteikušas vēlmi pievienoties plānotajai ARTEMIS kopīgajai tehnoloģiju iniciatīvai. Šī iniciatīva paliks atvērta visām ES dalībvalstīm un citiem dalībniekiem, kas vēlēsies pievienoties vēlāk. Helsinku sanāksmē Eiropas rūpniecības un pētniecības un attīstības nozaru pārstāvji, kas aktīvi darbojas šajā jomā, turpināja strādāt, lai dalībai kopīgajā iniciatīvā izveidotu oficiālu nozares asociāciju, kuras darbību paredzēts uzsākt 2008.gadā.

Tiek gatavota arī cita KTI nanoelektronikas jomā.

Patērētājiem paredzēto elektronisko iekārtu, sadzīves un izklaides ierīču digitalizācija un tīklošana, kā arī personālo datoru un sakaru saplūšana jau rada jauna veida inteliģentas patērētājiem paredzētas elektroniskas iekārtas. Piemēram, nākotnes ciparu televīzija ļaus piekļūt dažādiem satura pakalpojumiem, piemēram, ciparu fotoattēliem vai filmu krājumiem, kā arī internetam un spēlēm. Iegulto sistēmu apvienošana paver plašas iespējas “kolektīvās inteliģences” izveidei, kas savukārt ļauj sasniegt jaunu ērtību, drošības un ražīguma līmeni visās jomās gan individuālā, gan rūpnieciskā vidē.

Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas palīdz sasniegt kritisko masu un panākt sinerģiju pētniecībā, kā arī izvairīties no dublēšanās un liekiem tēriņiem, kas citādi varētu rasties, ja daudzas atsevišķas iniciatīvas vienlaikus notiktu dažādās dalībvalstīs un konsorcijos. Šīs iniciatīvas var uzsākt, pamatojoties uz līguma 171.pantu. Tas ļauj Komisijai Kopienas pētniecības un attīstības programmu sekmīgai īstenošanai veidot kopīgus uzņēmumus – neatkarīgas juridiskas vienības, kas var saņemt finansējumu no jebkura avota un ir atvērtas visiem.