Pētniecība: 9 miljardi eiro IKT pētniecības uzlabošanai Eiropā

ES plāno ieguldīt vairāk nekā 9miljardus eiro informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pētniecībā. Tā ir lielākā budžeta pozīcija Eiropas Septītajā pētniecības pamatprogrammā, kas būs spēkā līdz 2013.gadam – šo nozari ES uzskata par prioritāru, tādējādi atzīstot, cik liela nozīme IKT ir Eiropas izaugsmē un konkurētspējā. Lai apspriestu jauno pētniecības pamatprogrammu un stratēģiskās prioritātes fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem IKT jomā, 21.novembrī vairāk nekā 3500 pētnieku pulcējas Helsinkos, konferencē un izstādē “Informācijas sabiedrības tehnoloģijas 2006”.

“Eiropa sākusi atgūt nokavēto IKT pētniecībā,” sacīja informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Vivjēna Redinga. “Veicot ievērojamus ieguldījumus IKT pētniecības sadarbības projektos, Komisija dod vajadzīgo impulsu Eiropas IKT pētniecībai. Piešķirot 9miljardus eiro, mēs aicinām dalībvalstis, nozares pārstāvjus un akadēmiskās aprindas pievienoties mums cīņā par konkurētspējīgāku Eiropu. Tomēr jāpalielina ne tikai pētniecības apjoms – pētniecībai jākļūst mērķtiecīgākai. Lai nekļūdītos, nosakot prioritātes, mēs lielā mērā esam ņēmuši vērā ieteikumus, ko sniegušas deviņas Eiropas tehnoloģiju platformas IKT nozarē. Dažās jomās šī partnerība kļuvusi vēl ciešāka, apvienojot resursus, lai veidotu kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas.”

IKT ir lielākā pētniecības joma ES Septītajā pamatprogrammā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pasākumiem (PP7), kurai piešķirti 18% no kopējā Kopienas budžeta. Helsinkos pētnieki apsprieda IKT pētniecības darba programmu 2007. un 2008.gadam; tā iezīmē PP7 sākumu un pavērs ceļu jaunās paaudzes IKT projektiem, kas ļaus uzlabot Eiropas pētniecības rezultātus un palīdzēs Eiropas IKT nozarei saglabāt vadošās pozīcijas gan no tehnoloģiju attīstības, gan plašāka IKT izmantojuma viedokļa. Konferencē tika zināms, kas sagaidāms no pirmā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus (šāda ir atlases procedūra PP7 līdzekļu saņemšanai), kam tiks piešķirti līdz šim vislielākie līdzekļi –1140 miljoni eiro.

Šāda summa liecina par ES apņēmību mazināt Eiropas atpalicību no starptautiska līmeņa konkurentiem pētniecības jomā. Kāds 2006.gadā veikts pētījums, kurā apsekoti 1250 pasaules uzņēmumi, kas aktīvi darbojas pētniecības un attīstības jomā, liecina, ka no 100 vadošajiem uzņēmumiem 39 ir ASV, bet 36 – Eiropas uzņēmumi; tātad Eiropa panāk iekavēto. Pētniecībai piešķirto līdzekļu ziņā aparatūras tehnoloģijas, elektronika un elektroierīces, kā arī programmatūra ir attiecīgi pirmā, ceturtā un piektā lielākā nozare pasaulē.

Darba programmā galvenā uzmanība tika pievērsta būtiskākajām nozarēm, kurās Eiropa ir sevišķi spēcīga un kurās tai ir konkurētspējas priekšrocības, – komunikācijām, elektronikai un fotonikai, programmatūras sistēmām un arhitektūrai. Tās mērķis būs arī nodrošināt, lai pētniecība IKT jomā nāktu par labu ne tikai Eiropas ekonomikai, bet arī sabiedrībai kopumā, uzlabojot mūsu ikdienu tādās jomās kā transports, energoefektivitāte un veselības aprūpe.

Helsinku konference palīdzēs arī Komisijai sadarboties ar Eiropas tehnoloģiju platformām (ETP), kas aktīvi darbojas IKT jomā. ETP, kuru stratēģiskās pētniecības programmas veidotas atbilstīgi nozares vajadzībām, ir būtiski sekmējušas jaunās darba programmas mērķu noteikšanu. Eiropas tehnoloģiju platformu mērķis ir paātrināt inovācijas, jo īpaši cenšoties panākt vienprātību attiecībā uz tehnoloģiju attīstības stratēģijām. Tās piesaista vairāk ieguldījumu pētniecības vajadzībām un palīdz jaunās tehnoloģijas ieviest tirgū. Darbu sākušas deviņas IKT Eiropas tehnoloģiju platformas.

Divas ETP nodrošinās bāzi kopīgām tehnoloģiju iniciatīvām, kurās (pirmo reizi ES) dalībvalstu un nozares līdzekļi tiks konsolidēti, veidojot publiskā un privātā sektora pētniecības partnerības, lai stiprinātu Eiropas pētniecību tādās progresīvās nozarēs kā nanoelektronika un iegultās sistēmas (elektroniskas sistēmas, kas iestrādātas citās ierīcēs; tās, piemēram, ir sevišķi nozīmīgas, lai saglabātu konkurētspēju autorūpniecībā). Nesen Eiropas ministri likuši noprast, ka kopīga tehnoloģiju iniciatīva iegulto sistēmu jomā ir stratēģiski nozīmīga Eiropas tautsaimniecībai un ka tās īstenošana jāuzsāk pēc iespējas drīzāk.

Papildu informācija: http://ec.europa.eu/information_society/newsroom/cf/itemlongdetail.cfm?item_id=2994 .

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses un informācijas nodaļa