1992.gada 4.jūnija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ieņemsim vietas, pulkstenis rāda vienu minūti pāri desmitiem. Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 103 deputāti reģistrējušies. Paldies.

Godājamie kolēģi, par šāsdienas darba kārtību. Laikam par pirmo jautājumu mums nav problēmu, jo par to esam nobalsojuši, ka tagad izskatām dokumentu Nr.552 “Par lauksaimniecības produkcijas ražošanas finansiālo nodrošinājumu”.

Otrs jautājums, kas mums jāizlemj, ir šāds. Kā jūs atceraties, otrdien plenārsēdē mēs nobalsojām, ka šāsdienas plenārsēdē ir jānoklausās tieslietu ministrs Skudras kungs par jautājumiem, kas saistīti ar Tieslietu ministriju un tās departamenta darbību, par reģistrācijas jautājumiem. Situācija izveidojusies tāda, ka šonedēļ tas ir jādara. Ir ierosinājums šo jautājumu izskatīt pulksten 12.00. Vai ir kādi iebildumi? Vai ierosinājumi? Pirmais bija Bula kungs, pēc tam Alkšņa kungs.

A.Buls: Par šāsdienas darba kārtības 22. un 23.punktu. Spriežot pēc tā, kā ris plenārsēdes gaita, nav faktiski cerību, ka šodien šie divi likumprojekti tiks izskatīti. Šajā sakarā man ir Rūpniecības komisijas vārdā lūgums, ko atbalsta arī Ekonomikas komisija: šos divus likumprojektus – “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizācijas kārtību” (9. un 13.punkta otro lasījumu) un “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu un to mantas novērtēšanas kārtību” iekļaut jaunnedēļ otrdienas vai vēlākais trešdienas plenārsēdes darba kārtībā. Par to lūgtu plenārsēdes balsojumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Alkšņa kungs!

L.Alksnis: Cienījamie kolēģi, es griežos pie jums ar šādu lūgumu. Esmu saņēmis informāciju par to, ka sestdien Rīgas pilsētas izpildkomiteja gatavojas organizēt izsoli, kurā izsolīs apmēram desmit nepabeigtus būvniecības objektus – dažāda veida sabiedriskās celtnes un laikam arī dzīvojamās ēkas, piešķirot zemi lietošanā uz 99 gadiem. Es šajā rīcībā saskatu klaju likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pārkāpumu. Šis likums aizliedz jebkādu rīcību, kas saistīta ar zemes piešķiršanu lietošanā, vārdu sakot, aizliedz mainīt zemes lietotājus un zemes īpašniekus līdz šā gada 20.jūnijam, kamēr ir noteikts moratorijs, līdz kuram var pieteikties bijušie zemes īpašnieki. Turklāt es zinu, ka daudzās vietās šie objekti atrodas uz bijušo īpašnieku zemes. Tāpēc gribu jūs lūgt, vai mēs nevarētu šodien pieņemt ļoti īsu lēmumu, kuru centīšos sagatavot līdz dienas beigām un kurā mēs aizliegtu Rīgas pilsētas izpildkomitejai to darīt, jo tas ir klajā pretrunā ar mūsu likumdošanas aktiem. Tāds ir mans lūgums. Vai priekšsēdētājs nevarētu palūgt deputātus par šādu priekšlikumu nobalsot?

Priekšsēdētājs: Paldies, Alkšņa kungs, bet mēs gaidīsim lēmuma tekstu un tad lemsim. Es atgādinu, ka mēs šodien strādājam līdz pulksten 13.30.

L.Alksnis: Nākamnedēļ būs par vēlu.

Priekšsēdētājs: Saprotu, es pilnīgi jums piekrītu. Bet tas vienkārši ierobežo laiku.

L.Alksnis: Tas aizņems tikai trīs minūtes.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile: Es gribu atgādināt, ka šodien darba kārtībā ir arī zemes privatizācija lauku apvidos. Visiem citiem balsojumiem vajadzētu ritēt tā, lai mēs šodien tomēr minēto likumprojektu varētu pabeigt.

Priekšsēdētājs: Mēs ļoti centīsimies, Seiles kundze. Lūdzu, deputāte Čepāne!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi, cienījamais Krastiņa kungs! Attiecībā uz to priekšlikumu, ko izteica kolēģis Alksnis. Uzskatu, ka likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un arī citos papildinošos normatīvajos aktos šis jautājums ir noregulēts. Tur skaidri un gaiši ir pateikts, ka aizliegts piešķirt zemi lietošanā, arī nomas lietošanā uz 99 gadiem, kamēr nav pabeigta zemes reforma. Domāju, ka mums nebūtu jāpieņem kaut kāds īpašs lēmums par šādu likuma pārkāpumu, ir jārīkojas likumā noteiktajā kārtībā, proti, vispārējās uzraudzības kārtībā prokuroram tas lēmums ir jānoprotestē.

Priekšsēdētājs: Par to visu mēs balsosim. Godājamie kolēģi, mums ir vairāki priekšlikumi par darba kārtību, un par tiem balsosim. Pirmais balsojums ir par to, ka mēs pulksten 12.00, bet, protams, tad, ja līdz tam laikam būsim beiguši izskatīt jautājumu par lauksaimniecības produkcijas ražošanas finansiālo nodrošinājumu, noklausāmies Skudras kungu. Par procedūru lemsim atsevišķi. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to. No vietas nedrīkst runāt, Kinnas kungs! Lūdzu rezultātu. 49 – par, 9 – pret, 10 – atturas. Nolemts: pulksten 12.00 klausāmies Skudras kungu.

Nākamais balsojums ir par Bula kunga lūgumu ieslēgt jaunnedēļ otrdienas plenārsēdes darba kārtībā 22. un 23.darba kārtības jautājumu, kas bija paredzēts šodien. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Bula kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. 62 – par, 1 – pret, 7 – atturas. Nolemts.

Nākamais ir kolēģa Leonīda Alkšņa ierosinājums par to, ka šāsdienas darba kārtībā jāiekļauj lēmums, kas aizliegtu Rīgas pilsētas izpildkomitejai pretēji likuma prasībām nodot lietošanā zemi uz 99 gadiem izsoles veidā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šā lēmuma projekta iekļaušanu šāsdienas darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par – 32, pret – 14, atturas – 16. Iekļauts darba kārtībā.

Pēdējais ir Seiles kundzes ierosinājums. Tas bija mūsu darbību veicinošs. Tā ka mēs skatīsimies.

Tagad, godājamie kolēģi, nekavēsim laiku, spriežot, kuru jautājumu izskatīsim vispirms un kuru – pēc tam. Vispirms ir jāizskata jautājums par lauksaimniecības produkcijas ražošanas finansiālo nodrošinājumu. Kad būsim pabeiguši to, tad spriedīsim tālāk, kādā kārtībā skatīt pārējos.

Grūbes kungs ir ziņotājs. Lūdzu.

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Pirms iesāku šo dokumentu izskatīšanu, gribēju vienu teikumu citēt no vēstules, kuru raksta Kurzemnieces kundze no Ērgļiem: “Jau no 2.marta Rēzeknes piena kombināts nemaksā man par nodoto pienu. Sola, bet nepilda, bet mēs esam jaunsaimnieki, kuriem tā piena nauda vajadzīga norēķiniem ar paju sabiedrību par darbu pavasara sējā.” Uzskatu, ka šis jautājums patiešām ir ļoti aktuāls. Tagad atļaujiet man ziņot par 552.dokumentu, kurš radies uz 549.dokumenta bāzes, ņemot vērā jūsu iesniegtos priekšlikumus.

Atļaujiet vispirms ziņot par priekšlikumiem. Pirmais priekšlikums, ko iesniedza deputāti Kurdjumovs, Bartaševičs un Stroganovs, un tas ir atspoguļots 651.dokumentā, iestrādāts lēmuma 4.punktā. Nākamais ir Vaivada kunga priekšlikums, tas ir nodrukāts 552.dokumenta otrā pusē. Vaivada kunga priekšlikums attiecas uz valsts uzņēmumiem un norēķinu kārtību valsts uzņēmumos. Tas iestrādāts daļēji 6.punktā.

Nākamie ir vairāki Freimaņa kunga priekšlikumi, kas atspoguļoti 552.dokumenta otrā pusē. Atļaujiet man par tiem ziņot! Freimaņa kungs piedāvā 1.punktā svītrot Latvijas Banku. Šis priekšlikums nav pieņemts, jo uzskatām, ka Latvijas Banka ir atbildīga par situāciju republikā. Nākamais Freimaņa kunga priekšlikums ir 2.punktā svītrot Latvijas Banku. Šis priekšlikuma arī netika pieņemts iepriekšminētā iemesla dēļ. Nākamais Freimaņa kunga priekšlikums ir svītrot daļu par neizpildes gadījumiem. Šeit ir jautājums par pirmo amatpersonu demisiju. Šis priekšlikums ir pieņemts. Tālāk Freimaņa kungs ierosina svītrot punktu par Ekonomikas komisijas uzdevumiem. Šis ierosinājums ir pieņemts, taču nav pieņemts Freimaņa kunga piedāvātais jaunais 3.punkts, jo šī bankrotu procedūra ir paredzēta 5.maija lēmumā un šā dokumenta 2.punktā ir atsauce, ka tiklab bankai, kā Latvijas Republikas Ministru padomei jāpilda 5.maija lēmums.

Nākamais ir deputāta Gorbunova priekšlikums Lauksaimniecības komisijā izvērtēt Lauksaimniecības ministrijas darbību. Tas ir atspoguļots lēmuma 3.punktā. Nākamie ir vairāki Siliņa kunga priekšlikumi. Pirmais priekšlikums par kredītu emisiju nav pieņemts šādā redakcijā, taču 5.punkta otrajā daļā uzdots Latvijas Bankai nodrošināt kredītu resursus. Tekstā konkrēti nav parādīts, bet varētu būt vismaz trīs veidi, kādos Latvijas Banka varētu nodrošināt šos kredītu resursus: pieprasot no Maskavas savu daļu, kas pienākas par kredītu emisiju; pieprasot, lai klienti apmaksā neapmaksātos parādus; ierobežojot kredītu emisiju un veicot citus pasākumus. Otrais Siliņa kunga priekšlikums ir iestrādāts 5.punkta pirmās daļas precizētajā redakcijā.

Tālāk atļaujiet varbūt sākt ar 552.dokumenta izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu. Lai taupītu laiku un ievērotu procedūru, izskatīsim šo lēmumu pa punktiem. Deputāti, kas ir iesnieguši rakstveida priekšlikumus un nav apmierināti, var pieprasīt balsot. Tādā gadījumā balsosim un centīsimies pieņemt dokumentu, ejot tādu pašu ceļu kā likumprojektu izskatīšanā otrajā lasījumā.

G.Grūbe: Vispirms mums būtu jābalso par dokumenta nosaukumu. Apspriežoties mēs secinājām, ka dokumenta nosaukums “Par pārtikas preču apmaksu” neatbilst tekstam, jo tas ir plašāks. Tāpēc mēs piedāvājam nosaukumu “Par lauksaimniecības produkcijas ražošanas finansiālo nodrošinājumu”.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kaut kas pret šādu nosaukumu? Godājamie kolēģi, tie, kas nesarunājas savā starpā, varbūt varētu pievērst uzmanību šim projektam? Vai ir kādas pretenzijas pret nosaukumu? Nav.

Preambula. Arī ievaddaļa. Vai pret to ir kādas pretenzijas?

G.Grūbe: Priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Nav. 1.punkts.

G.Grūbe: Bija Freimaņa kunga priekšlikums 1.punktā svītrot vārdus “un Latvijas Bankas”. Mēs šādam priekšlikumam nepiekritām.

Priekšsēdētājs: Vai Freimaņa kungs pastāv uz balsojumu par svītrošanu? Freimaņa kunga nav.

Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Godājamie kolēģi! 1.punkts atzīst vienā konkrētā jomā Ministru padomes un Latvijas Bankas darbību par neapmierinošu. Te ir jautājums, kā mēs izturamies pret šādu formulējumu. Mēs laikam esam pie tā pieraduši, ka savulaik partija visu ko atzina par apmierinošu vai par neapmierinošu. Šāda atzīšana par neapmierinošu faktiski nekādas sekas neizraisīja, kā mēs zinām. Saskaņā ar Latvijas Satversmi un Saeimas praksi valdības darbības atzīšana kādā jomā par neapmierinošu pati par sevi jau bija saistīta ar valdības galvas demisiju, attiecīgā ministra vai šajā gadījumā – bankas vadītāja demisiju. Domāju, ka tāpēc mums ar šādiem formulējumiem rotaļāties nevajadzētu. Ierosinu šo 1.punktu svītrot.

Priekšsēdētājs: Par 1.punktu. Ir viens ierosinājums – svītrot 1.punktu. Vai par 1.punktu vēl kādam ir kaut kas? Nav. Lūdzu, pārreģistrēsimies! Notiek reģistrācija. Lūdzu rezultātu. 96 deputāti reģistrējušies, ieskaitot Grūbes kungu.

Tātad ir viens priekšlikums par 1.punktu, tas ir Bērza kunga priekšlikums šo punktu svītrot. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Bērza kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. 23 – par, 38 – pret, 22 – atturas. 1.punkts paliek.

Vai vēl par 1.punktu ir kādi redakcionāli labojumi? Nav. Paldies. 2.punkts.

G.Grūbe: 2.punktā atšķirībā no 549.dokumenta ir pieņemts termiņš nevis 5 dienas, bet līdz 17.jūnijam. Tātad tā ir prasība nodrošināt visus maksājumus lauksaimniecības produktu ražotājiem. Vēl šis punkts papildināts ar atsauci, ka ir jāizpilda 5.maija lēmums, jo vakardien mēs arī secinājām, ka 5.maija lēmums atsevišķos punktos, it īpaši no banku puses, netiek pildīts vai pat tiek pārkāpts. Tāpēc šeit ir vēlreiz ietverta prasība izpildīt 1992.gada 5.maija lēmumu.

Vēl šeit ir ievērots deputāta Freimaņa priekšlikums par šā ultimāta pieteikšanu. Tas ir noņemts, bet ir paredzēts, ka 17.jūnijā Latvijas Bankas prezidentam un Ministru padomes priekšsēdētājam jāsniedz pārskats Augstākajai padomei par šo pārtikas preču apmaksu. Tādi ir šie priekšlikumi par 2.pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Repšes kungs! Pēc tam Freimaņa kungs un tad – Godmaņa kungs.

E.Repše, Latvijas Bankas prezidents: 2.punkts satur gan racionālus elementus, gan arī neracionālus, kuri tik un tā paliks neizpildīti, lai cik nopietni par to nobalsotu. Bet es gribu, lai visi zinātu, ka šeit 2.punkta redakcijā ir apslēpti draudi un spiediens pret Latvijas Banku. Ja parādnieki neatrod naudu, ar ko samaksāt šiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, tad bankai tā nauda ir kaut vai jāemitē un viņiem jāsamaksā. To banka nedarīs. Saskaņā ar likumu tādu lietu uzspiest bankai nevienam nav tiesību, par naudas emisiju bankai ir tiesības pieņemt neatkarīgu lēmumu. Ja jūs neapmierina šis visā pasaulē par labu atzītais princips, tādā gadījumā acīmredzot vēlreiz ir jāpārskata likums “Par Latvijas Banku” un vispirms jāgroza likums, kas attiecas uz šiem naudas emitēšanas jautājumiem. Bet uz emisijas rēķina šī problēma arī līdz 17.datumam netiks atrisināta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs! Un tad – Godmaņa kungs.

J.Freimanis: Gribētu teikt, ka šis dokuments, bez šaubām, ir daudz līdzsvarotāks nekā iepriekšējais. Es saprotu, ko Grūbes kungs paskaidroja par šo manu ierosinājumu 2.punktā, bet es tomēr gribētu, lai kolēģi izsakās par to, vai šeit nebūtu politiski pareizi 2.punkta pirmajā rindkopā piebilst: “tai skaitā likumu par uzņēmumu maksātnespēju un bankrotu”, jo Ministru padome paniski baidās no jebkura bankrota, baidās vispār skaļi nosaukt jēdzienu “bankrots”. Ja mēs nelaidīsim kaut ko zem āmura, tad kārtību neieviesīsim. Es nerunāju par papildu emisiju, tur varbūt Repšes kungam ir taisnība, bet šis jautājums par bankrotu mums šeit pirmās rindkopas beigās ir politiski jāpiemin. Tas ir tas, ko es gribēju šajā gadījumā pateikt. Man liekas, ka tas tomēr būtu svarīgi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Kas attiecas uz Ministru padomes pieminēšanu 2.punktā... Ministru padome savas funkcijas attiecībā uz 5.maija lēmumu un uz to, lai nodrošinātu maksājumus tieši ražotājiem, uzskata par izsmeltām tai brīdī, kad Augstākā padome apstiprinās budžeta grozījumus par 651 miljona iedalīšanu no budžeta, kuru Ministru padome pieņēma jau pirms piecām dienām. Žēl, protams, ka tie ir nonākuši ļoti vēlu līdz cienījamiem deputātiem. Acīmredzot tā ir gan valdības, gan valdības preses dienesta vaina.

Nākamais. Valdība var operēt tikai ar tiem līdzekļiem, kas ir budžetā un turklāt – budžeta atlikumā. Valdība nepieļaus budžeta deficītu. Likumā par pirmā pusgada budžetu mums tādas tiesības nav dotas.

Otrs. Kas attiecas uz visiem maksājumiem – ne vairs ražotājiem, bet pārstrādes uzņēmumiem, kas varbūt iziet ārpus šā 2.punkta, kā es šeit sapratu pēc Grūbes kunga papildinājuma, kas šeit gan nav iestrādāts. Šai sakarā īsa uzziņa par to, kas kam pieder.

Tirdzniecība nepieder valdībai. Tirdzniecība pieder Patērētāju biedrībai, kura faktiski ir norēķinājusies, bet tā ir Patērētāju biedrības kompetence, pārējie tirdzniecības uzņēmumi pieder pašvaldībām, tas ir, Rīgas pašvaldībai, Rīgas rajonu pašvaldībām. Lai nodrošinātu maksājumus pārstrādes uzņēmumiem par pārtiku, ir jāierosina tiesas process. Valdība var vienīgi izmantot Lauksaimniecības ministriju ar tai pakļautajiem pārstrādes uzņēmumiem un uzsākt tiesas procesu ar tirdzniecību, kas pieder pašvaldībai. Diemžēl tas ir pilnīgi viss, ko valdība var izdarīt, lai arī kā cienījamie deputāti formulēs 2.punktu. Tā ka 17.jūnijs šeit ir saistīts tikai ar to, vai Augstākā padome pieņems grozījumus budžetā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Grūbes kunga komentārs.

G.Grūbe: Tā, es paskaidroju Repšes kungam. Es ļoti lūgtu viņu paskatīties 5.maija lēmumu. Tur nekas nav minēts par kredīta procentu emisiju. Galvenie punkti, kas nav izpildīti 5.maija lēmumā, ir nodrošināt šo apriti, lai normāli norisētu ārpuskārtas norēķini. Es saprotu, ka bankas prezidents ir izdevis citu lēmumu, bet Augstākās padomes 5.maija lēmums nav atcelts.

Tagad par otro daļu. Vai šajā lēmumā ir kaut kas teikts par emisiju? Šajā lēmumā nav neviena punkta par emisiju. Kā banka to realizē, tās jau ir bankas suverēnās tiesības, un ar lēmumu mēs nevaram atcelt likumu “Par bankām”.

Nākamais – par Freimaņa kunga ierosinājumu. Es patiešām piekrītu Freimaņa kungam, taču tajā pašā laikā paskaidroju, ka 5.maija lēmuma 1.punktā ir teikts, ka nepieciešams uzsākt bankrota likuma piemērošanu. Un es šeit neredzu iespēju, ja atsauces ir uz 5.maija lēmumu, vēlreiz uzsvērt arī šajā lēmumā, ka jāsāk pildīt minētais likums. Es uzskatu, ka ir jāpanāk, lai 5.maija lēmums tiktu izpildīts, un vēlreiz tas šeit ir uzsvērts.

Atbildot Godmaņa kungam, es varu pateikt tikai to, ka arī Ministru padome nav izpildījusi visus 5.maija lēmuma punktus, piemēram, par ievedmuitas tarifiem. Mums to vēl nav... (I.Godmanis no zāles iebilst.) Es ļoti atvainojos, ja tas ir jums zināms, mums vēl pagaidām nav.

Un otrs. Tas attiecas arī uz Lauksaimniecības ministrijai pakļautajiem uzņēmumiem, tie visi vēl arvien ir valsts uzņēmumi un pakļaujas Ministru padomei. Kad tie visas saistības ar zemniekiem būs izpildījuši, mēs šo jautājumu noņemsim. Tā ka, Godmaņa kungs, jums vēl ir iespējas pastrādāt, un tad jautājums tiks atrisināts. Paldies.

Priekšsēdētājs: Gorbunova kungs, Šļakotas kungs... Jā, lūdzu!

I.Godmanis: Tikai vienu repliku! Lai deputātiem būtu pilnīga skaidrība. Vakar valdības sēdē tika pieņemts lēmums, ka lauksaimniecības ministram jāiesniedz dokumenti Finansu ministrijā, ieinteresētajās organizācijās Augstākajā padomē – es nezinu, kuras tās būs, – par to, ka tā daļa, kas pirkta no zemniekiem un pārdota ārpus Latvijas, ir nomaksāta laikus. Šos dokumentus iesniegsim agrāk par 17.jūniju. Ministram ir dota nedēļa laika.

Kas attiecas uz bankrotu, man ir aizdomas, ka cienījamie deputāti, kas šeit izsakās par bankrotu, nav līdz galam izlasījuši bankrota likumu kā tādu, viņu vidū arī laikam ļoti cienījamais Grūbes kungs, jo, redziet, kas attiecas uz tirdzniecības uzņēmumu bankrotu, tur bankrota izsludināšanā un organizēšanā lielu daļu uzņemas tieši īpašnieks, un īpašnieks šeit ir pašvaldības. Tāda vienkārša, sīka piezīme.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gorbunova kungs!

A.Gorbunovs: Es aicinātu daudz nestrīdēties par šo punktu, un varbūt arī jūs, Godmaņa kungs, aicinātu, jo jūs pateicāt, ka jūsu funkcijas ir izsmeltas ar 600 miljoniem, kurus zemnieki saņems, bet tas jau arī ir tas, ko pieprasa no Ministru padomes. Un otrs – šie 600 miljoni vēl nav nokļuvuši pie zemniekiem, un tas ceļš, kā tie tur nokļūs – caur Lauksaimniecības ministriju, caur “Holodu” un saldētavām, un “Latu”, un piena kombinātiem, ir kontrolējams. Tur Lauksaimniecības ministrijai un zināmā mērā arī Ministru padomei būs tomēr kas sakāms. Man gan nav konkrēta priekšlikuma, bet es jūtu, ka bankas un arī Freimaņa kunga iebilde ir pret vārdiem “lai nodrošinātu visus maksājumus”. Banka nevar nodrošināt visus maksājumus, ja, teiksim, produkcija būs pārdota vai atdota tādam, kam šīs naudas nav. Kā banka var nodrošināt šo maksājumu, ja viņam nav naudas? Tātad ir vainīgs tas, kas atdevis produkciju tam, kuram nav naudas. Kā banka var nodrošināt visus maksājumus par pārtikas precēm? Varbūt šeit vietā būtu nevis vārdi “visus maksājumus”, bet gan “visus norēķinus”? Tas varbūt būtu tuvāk būtībai, kaut gan man pašam nav drošas pārliecības, ka arī tas ir īstais vārds.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Es gribēju ieteikt labojumus šajā 2.punktā, lai to tuvinātu konkrētībai, izteikt to šādā veidā: “lai nodrošinātu valsts pārstrādes uzņēmumu nokavētos maksājumus ražotājiem par pārtikas precēm”. Tādā redakcijā tas ir skaidrs, nav divdomīgs un...

G.Grūbe: Jā, es piekristu, jo mēs par to runājām. Es piekristu Šļakotas kunga priekšlikumam un lūgtu arī kolēģus atbalstīt, lai šeit būtu precīza redakcija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā es sapratu, Gorbunova kungs pievienojas Šļakotas kunga variantam un arī komisija Grūbes kunga personā ir pievienojusies tam.

Lūdzu, Stroganova kungs, arī par 2.punktu?

F.Stroganovs: */Cienījamo kolēģi Grūbe! Vai es pareizi sapratu, ka tad, ja mēs pieņemam labojumu, ko iesniedza Augstākās padomes priekšsēdētājs Gorbunova kungs un kolēģis Šļakota, tad tiks ierakstīts “nodrošināt norēķinus”? Tas taču ir ļoti konceptuāli. Kā pareizi teica Augstākās padomes priekšsēdētājs, produkcija varēja pienākt arī tam, kam nav naudas. Ja banka pārstrādājošajam uzņēmumam neiedala kredītu, zemnieks vienalga no šī uzņēmuma apmaksu nesaņems, jo šis uzņēmums ir parādā ražotājam. Lūk, kur visa tā viltība! Tādēļ ar tādu formulējumu mums jābūt ļoti uzmanīgiem.

Un otrais. Par 2.punktu ļoti pareizi teica kolēģis Grūbe, ka runa nav par naudas emisiju. Mēs vispār vakar jautājuma apspriešanas laikā neminējām emisiju. Jo runa ir par kredītiem, par kredīta naudas masas pārdali, tāpēc nav korekti no Latvijas Bankas prezidenta puses redzēt tikai vienu pusi. Jo mēs vakar ļoti sīki pārrunājām kredīta resursu pārdalīšanas jautājumus, par to mērķtiecīgu iedalīšanu parādniekiem par lauksaimniecības produkciju. To, lūk, vajag precīzi fiksēt, tad Augstākās padomes priekšsēdētāja priekšlikums garantēs zemniekam naudas saņemšanu par savu produkciju./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs, īsu precizējumu!

G.Grūbe: Es precizēšu... Pēc Gorbunova kunga teiktā par maksājumiem vai norēķiniem labāk tomēr palikt pie maksājumiem, jo zemniekiem nav, kā saka, tādas procedūras, kā viņi varētu piestādīt rēķinus. Tāpēc Šļakotas kunga priekšlikums ir precizēt šādā redakcijā: “lai nodrošinātu valsts pārstrādes uzņēmumu visus nokavētos maksājumus lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Varbūt nolemsim, cik ilgi spriedīsim par vienu punktu. Varbūt lai Kides kungs un Beniķa kungs vēl runā, bet es domāju, ka balsošanas rezultātu tas neiespaidos. Mēs varam balsot par iesniegtajiem priekšlikumiem.

Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Gribu teikt, ka, manuprāt, mēs pašlaik nodarbojamies nevis ar lauksaimniecībai neapmaksāto preču finansēšanas jautājumu, bet gan ar lingvistikas jautājumiem, tas ir, kādā vārdā apzīmēt to, ka mēs naudu nekur neatrodam vai neatradīsim vēl pēc zināma laika. Un šis 2.punkts vispār neko neatrisina. Manuprāt, šeit ir tikai viens risinājums: vajadzēja atrast naudu, atrast kredīta resursus un nomaksāt. Bet tas, ko rakstām – nomaksa vai norēķins –, neko nenozīmē, un 2.punktu arī kā nevainīgu punktu varētu tāpat atstāt. Bet es neredzu šajā dokumentā norādītu konkrētu naudu, lai tuvākajās dienās izvestu lauksaimniecību no tā stāvokļa, kādā tā ir šobrīd. Paldies.

Priekšsēdētājs: Bēniķa kungs, lūdzu!

U.Bēniķis, lauksaimniecības ministra vietnieks: Godājamie deputātu kungi! Es uzskatu, ka man tomēr ir pienākums komentēt Šļakotas kunga priekšlikumu, jo formulējums “pārstrādes uzņēmumu nokavētos maksājumus” vispār nav vajadzīgs. Šo problēmu pilnībā atrisina Ministru padomes lēmums par 650 miljoniem. Bet ļaunuma vai grūtību sakne ir cita. Pēc Repšes kunga priekšlikumiem, Latvijas Bankas priekšlikumiem notiek pāreja, es uzsveru, jau notiek pāreja uz iepriekšēju produkcijas apmaksu. Un šajā situācijā pārstrādes uzņēmumu parāds ir šie 1,2 miljardi rubļu. Labi, uz četriem mēnešiem tiks atrisināta tā daļa, ko šie uzņēmumi ir parādā zemniekiem, šie 650 miljoni, bet milzīgais parāds saglabāsies un, pārejot uz iepriekšēju samaksu, faktiski tā arī netiks nodrošināts. Visa pārtikas apgādes finansiālā puse buksēs. Tāpēc, mūsu skatījumā, precīzāks ir formulējums, kas dots pamatdokumentā, tikai atsijājot nost to, kas absolūti nav būtisks iedzīvotāju primārajām interesēm, jo pārtikas grupā ietilpst arī alkohols, kafija un tā tālāk, proti, ka mūsu mērķis tomēr ir koncentrēties uz visa parāda dzēšanu piena, gaļas un maizes produktu blokā. Attiecībā uz visu pārējo, kur tirdzniecība ir ļoti daudz grēkojusi, diez vai likumdevējiem kaut kāda saistība un atbildība ir jāuzņemas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Grūbes kungs, vēl pēdējo komentāru un balsosim.

G.Grūbe: Atbildot Kides kungam, varu pateikt: mēs vakardien nobalsojām, ka valdība šodien iesniedz budžeta labojumus. Tā ka, Kides kungs, par naudu ir jārunā budžeta labojumu sakarā. Es ceru, ka valdība šādu priekšlikumu ir iesniegusi. Tas ir viens jautājums.

Otrs. Pēc šīs plašās diskusijas par dažādiem variantiem es lūgtu tomēr palikt pie pamatteksta, vienīgi to papildinot, ja kolēģiem nav iebildumu, ar trim vārdiem: “lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”. Un viss, jo pārējais izraisa diskusijas un mēs gluži vienkārši nespēsim šo punktu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs arī par citu nevaram balsot. Reģistrēties mums vairs nevajag. Tātad uz balsošanu tiek likts viens variants, par kuru ziņoja Grūbes kungs un kurā ir ņemts vērā Šļakotas kunga rakstveidā iesniegtais ierosinājums. Vai ir citi varianti? Nav. Paldies.

Balsošanas režīmu! Balsojam par šo variantu – par komisijas variantu ar Šļakotas kunga papildinājumu. Rezultāts: 66 – par, 9 – pret, 6 – atturas. Tātad šis punkts ir akceptēts tādā formā.

Man būtu lūgums godājamajiem televīzijas darbiniekiem: varbūt varētu nodzēst tos lukturus, kas ir uz Prezidija galda. Te, goda vārds, nekas interesants nenotiks. Viss interesantais ir zālē, lai tur spīd, ja deputātiem netraucē, bet šeit tomēr nevajadzētu visu dienu spīdināt virsū. Paldies. Deputāti saka, ka viņi arī negribot, ka viņus televīzijā rāda katru vakaru vienā un tajā pašā pozā. Vienīgi uz runātāju varētu koncentrēties. Paldies.

3.punkts.

G.Grūbe: 3.punkts – precizēt Gorbunova kunga redakciju, ko viņš iesniedzis.

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, Gorbunova kungs neiebilst pret šādu precizējumu.

Lūdzu, Batarevska kungs!

O.Batarevskis: Man tomēr ir jautājums: kāpēc komisija pati ierosina to izskatīt savā komisijā, ja tā var to darīt arī bez šā lēmuma?

G.Grūbe: Batarevska kungs, tāds bija Gorbunoba kunga priekšlikums, un arī mēs komisijā uzskatām, ka šāda lieta ir jāizskata, ja priekšlikums bija. Mēs neredzējām pamatu noraidīt šādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Aleksejeva kungs un Šļakotas kungs grib runāt par 3.punktu. Lūdzu.

A.Aleksejevs: */Man ir priekšlikums. Manuprāt, 3.punkta vietā vajadzētu būt tagadējam 4.punktam. Bet 3.punktu vajadzētu papildināt ar ierakstu, ka komisijai jānoskaidro atbildīgie par valstij nodarītajiem zaudējumiem, jo tālāk 4.punktā būs runa par nodarītajiem zaudējumiem vismaz 200 miljonu rubļu apmērā. Man liekas, ka mūsu valstij tas nav sīkums, un mums ir jānosauc to cilvēku uzvārdi, kas par to ir atbildīgi. Tādēļ es vēlreiz lūdzu, lai 3.punkts tiktu papildināts ar frāzi par personīgi atbildīgo personu noskaidrošanu. Bet 4.punkts kļūs par trešo. Man šķiet, ka tā būs loģiski./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Es ierosinu svītrot šo punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Gribu nedaudz paskaidrot 4.punkta jēgu.

Priekšsēdētājs: Par 3.punktu ir runa.

I.Godmanis: Es atvainojos, par 3.punktu?

Priekšsēdētājs: Par 3.punktu.

I.Godmanis: Par 3.punktu man nav komentāru.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Par 3.punktu mums ir tikai viens balsojuma variants. Tas ir Šļakotas kunga variants par šā punkta svītrošanu. Tas ir radikāls priekšlikums. Radikālāks par pārējiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Šļakotas kunga ierosinājumu – svītrot 3.punktu. Rezultāts: 20 – par, 23 – pret, 29 – atturas. Netiek svītrots.

Aleksejeva kungs ierosināja papildināt 3.punktu ar vārdiem: “noskaidrot amatpersonas, kuras ir atbildīgas”. Grūbes kungs, varbūt jūs komentējiet, lai nebūtu tā, ka es komentēju. Lūdzu.

G.Grūbe: Es paskaidroju, ka šeit ir paredzēts piecu dienu laikā izvērtēt, ar to ir saistīta arī visa darbība, ja tas ir nepieciešams. Es lūgtu tomēr nobalsot. Atcerieties, kā mums gāja ar 2.punktu, kad mēģinājām bez rakstveidā iesniegta priekšlikuma balsot! Mums nekas neiznāca. Tāpēc es uzskatu, ka pašreiz nevaram balsot, jo 3.punktā, kāds tas ir, paredzēta arī šī izvērtēšana. Par visu spektru, ja tas nepieciešams.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godmaņa kungs, jūs par šo?

I.Godmanis: Jā, par 3.punktu. Man nav skaidra tāda neliela nianse. Tā ir tīri juridiska nianse likumā par valdību. Kā to saprast? Komisija var izvērtēt Lauksaimniecības ministrijas darbu jebkurā brīdī nakts vai dienas laikā? Bet Lauksaimniecības ministrija ir valdības sastāvdaļa! Valdība vakar savā sēdē uzdeva lauksaimniecības ministram, pamatojoties uz primāriem, sākotnējiem dokumentiem, nedēļas laikā sagatavot pilnīgāku pārskatu par tās produkcijas daļas apmaksu, kas ir aizgājusi ārpus Latvijas, un, izanalizējot to, izteikt valdības viedokli. Acīmredzot mēs to darīsim šeit, Augstākajā padomē, balstoties uz šiem rezultātiem. Tad tā ir cita kvalitāte. Es uzskatu, ka 3.punktā tiek pārkāpts pāri valdībai. Un tāpēc es protestēju pret šāda punkta iekļaušanu attiecīgajā balsojumā.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs!

I.Godmanis: Te ir pārkāpta valdības kompetence, notiek iejaukšanās valdības kompetencē tādā veidā, ka viena no valdības institūcijām tiek kontrolēta, apejot valdību. Es uzskatu, ka tas ir likuma par valdību pārkāpums...

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Preinberga kungs!

I.Godmanis: Es aicinātu šo jautājumu likt vēlreiz uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Pat ja es gribētu piekrist Aleksejeva kunga priekšlikumam, tas nav iespējams. Nosaukt vainīgos var tikai tiesa. Pat ne prokuratūra.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mums ir viens balsojums – par 3.punkta akceptēšanu. Gorbunova kungs vēlas izteikties par 3.punktu. Lūdzu.

A.Gorbunovs: Godmaņa kungs, atklāti sakot, es šo punktu ierosināju pēc dažām pārrunām ar jums. Un jūs pats to ierosinājāt, jo mūsu pastāvīgās komisijas vispār bieži vērtē darbu šeit plenārsēdē, bet neizvērtē ministrijas vai kādas nozares darbu savās komisiju sēdēs. Mans personiskais viedoklis ir tāds: to, kas noticis ar tiem 600 miljoniem, kuri gāja caur Lauksaimniecības ministriju, mūsu pastāvīgajai komisijai jau sen vajadzēja izvērtēt, sen izvērtēt un pateikt savu atzinumu. Un tikai tāpēc es to šeit ierosināju, lai kaut kāda atbildība būtu arī mūsu komisijām. Citādi mēs patiešām pārvēršamies par politbiroju. Sanākam šeit un uzreiz pasakām: darbs ir neapmierinošs. Tie ir politbiroja gājieni. Ja komisija nevar izvērtēt pati. Es pilnīgi piekrītu jums, Šteina kungs, un pārējiem kolēģiem, ka tas ir jādara un nav jāraksta lēmumos. Tas tiešām ir tā. Bet, kad mēs sākam citus vērtēt, ka viņi neapmierinoši strādā, mēs varam kaut ko uzdot arī savai komisijai. Pati komisija par sevi nekad to neierakstīs, bet, ja plenārsēde uzskata, varam uzdot kādai komisijai. Es domāju, valdības kompetence netiek ierobežota, jo komisija savu atzinumu var nodot valdībai un tikai tā var pieņemt pēc tam lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kinnas kungs par šo pašu?

J.Kinna: Godmaņa kungs, tādā gadījumā šā 3.punkta sakarā. Ja jūs uzskatāt to par iejaukšanos valdības kompetencē, tad uzskatiet par manu deputāta pieprasījumu – sniegt mums informāciju par visiem tiem piena kombinātiem, kas ir izdarījuši maksājumus juridiskajām personām, tas ir, paju sabiedrībām, bet nav maksājuši naudu individuālajiem piena piegādātājiem. Ar, protams, jau organizatoriskiem secinājumiem.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Balsojam par 3.punkta akceptēšanu tādā redakcijā, kādā tas ir iesniegts. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par – 57, pret – 5, atturas – 12. 3.punkts akceptēts šajā redakcijā.

Lūdzu, 4.punkts.

G.Grūbe: 4.punkts ir iekļauts pēc deputātu Kurdjumova, Bartaševiča un Stroganova iesnieguma. Jums ir piedāvāts 4.punkts precizētā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par 4.punkta redakciju Aleksejeva kungs, lūdzu!

A.Aleksejevs: */Es tomēr būšu neatlaidīgs un iesaku, lai Lauksaimniecības komisijai 4.punktā tiktu uzdots atrast personīgi vainīgos, kas radījuši valstij zaudējumus 200 miljonu rubļu apmērā. Ja nevaram atrast vainīgos, tad tas liecina, ka mums vispār nav sistēmas, bet, ja valstī nav sistēmas, tad zaudējumi var birt kā no pilnības raga. Es uzskatu, ka vainīgo amatpersonu uzvārdi jāatrod un jānosauc. Teikt, ka vainīgos var nosaukt tikai tiesa, nozīmē, ka nonākam pretrunā ar likumprojektu par deputāta statusu, kurā paši apņemamies noteikt vainīgos par viņu politisko pārliecību. Bet šeit, kad ir pilnīgi skaidri amata pienākumu pārkāpumi, mēs vainīgos atrast nevaram. Es prasu likt uz balsošanas priekšlikumu: uzdot Lauksaimniecības komisijai atrast konkrētās amatpersonas, kas vainīgas zaudējumu radīšanā valstij./

Priekšsēdētājs: Jums jau, Aleksejeva kungs, paskaidroja, ka ar to nodarbojas citas iestādes.

Lūdzu, Repšes kungs!

E.Repše: Sakarā ar 4.punktu es baidos, ka mums nāksies tūlīt pat arī prasīt oficiālu paskaidrojumu par metodiku, kā to aprēķināt. Tāpēc ka zaudējumu piedziņa ir juridiska lieta. Es paskaidrošu, kāda šobrīd ir situācija ar savstarpējiem parādiem.

Ja debitors ir parādā kādam citam uzņēmumam, viņš par šo nemaksāšanu maksā soda naudu. Šī soda nauda agrāk atbilstoši toreizējām procentu likmēm bija aptuveni 15 procenti gadā. Tagad kopš marta Latvijas teritorijā esam pacēluši šo soda procentu par nemaksājumiem līdz 0,1 procentam par katru dienu. Tas veido 36,6 procentus gadā. Tas ir tas, ko jebkurš parādnieks maksā nevis bankai, bet tam uzņēmumam, kam ir parādā. Es baidos, ka situācijā ar lauksaimniecības produkcijas ražotāju (tā kā šis ražotājs ir slēdzis līgumu, bet nav juridiskā persona, nav iesniedzis bankā maksājumu pieprasījumu) pēc šīs metodikas viņam var būt sarežģījumi ar šo soda procentu ieskaitīšanu. Tur būtu jāskatās, kāds ir bijis konkrētais līgums, kā individuālais piegādātājs nodevis pārstrādes uzņēmumam savu pienu un gaļu. Bet jebkurā gadījumā šim 4.punktam noteikti ir vajadzīgs metodoloģisks papildinājums. Pretējā gadījumā baidos, ka juristi to nevarēs izpildīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs! Pēc tam – Šļakotas kungs un Stroganova kungs.

E.Kide: Man šķiet, ka 4.punkts, kaut arī it kā taisnīgs pēc savas būtības, ir bīstams kā precedents, jo ne tikai lauksaimniekiem ir jāsamaksā viss zaudējums, kas rodas, laikus nenokārtojot maksājumus, bet arī rūpniekiem un tirdziniekiem. Un viņi visi var prasīt nokavēto. Tāpat kā katrs iedzīvotājs vai darbinieks, kas nesaņem laikus algu, arī var piedzīt no valsts šos procentus. Tāpēc es uzskatu: kamēr šis jautājums nav atrisināts metodoloģiski, kā te Repšes kungs teica, šo 4.punktu vispār vajadzētu izslēgt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Cienījamie kolēģi! Es lūgtu jūs padomāt par to, ka tā maksājumu daļa, kas atkarīga no Latvijas Bankas un no Augstākās padomes un no valdības, ir mazāka no visiem maksājumiem. Lielākie nemaksājumi, apmēram 14 miljardi, ir NVS valstīm, kur produkcija piegādāta un vienkārši nav apmaksāta. Es neticu, ka mēs ar šo lēmumu varam iespaidot situāciju tur. Tāpēc šis punkts neatrisina gandrīz neko, tas risina apmēram tikai trešo daļu no nemaksājumiem, nevis visus 100 procentus. Te vajadzīga citāda pieeja. Vispār šāds punkts būtu svītrojams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Stroganova kungs!

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi! Kad tika sagatavots šis priekšlikums, tika domāts par pavisam kaut ko citu, ne par to, par ko runā Latvijas Bankas prezidents. Es tūlīt ļoti īsi paskaidrošu. Šeit runa ir par apgrozības līdzekļu atņemšanu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Jo šī nauda zemniekiem ir atņemta, šo naudu kaut kas izmanto un gūst sev papildu finansu kapitālu, jo šī nauda citām struktūrām tiek dota ar 60–70 procentiem. Jo tie nav investīcijas līdzekļi, bet apgrozības līdzekļi. Kāpēc gan par zemnieku naudu kaut kam ir jāiedzīvojas? Es neticu, ka šī nauda guļ iesaldēta bankā, tā apgrozās un kaut kam dod peļņu. Dod finansu kapitālu. Kam – to es nezinu. Ja mēs to atļausim arī turpmāk, es piekrītu Kides kungam, ka tādas pašas prasības var izvirzīt arī rūpnieki un citi, tad mēs savu ekonomiku necelsim. Vienreiz ir jāprasa atbilde. Šinī gadījumā apgrozības līdzekļi kā pirmajiem ir atņemti lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, un nevienam citam. Tas ir izejas punkts. Lūk, kāpēc izvirzījās šis jautājums. Bet Latvijas Bankas prezidents stāsta par to debitorparādiem, kam jāmaksā. Jā, pakārtoti tas ir debitorparāds, bet debitors šodien nav atrasts. Šeit gan valsts, gan tirdzniecība, kas no zemniekiem paņēma viņu produkciju, gan pārstrādājošā rūpniecība. Bet pārstrādājošā rūpniecība vainīga tajā ziņā, ka tai nav iedalīts valsts kredīts lauksaimnieciskās produkcijas iepirkšanai. Tāpēc šo punktu izsvītrot nekādā ziņā nedrīkst, citādi mēs būsim piekrituši tam, ka zemniekam arī turpmāk būs jākreditē kaut kāds pavisam nezināms./

Priekšsēdētājs: Tagad laikam Čepānes kundze, pēc tam – Berķa kungs.

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Es gribētu atbalstīt bankas prezidentu Repšes kungu. Šajā gadījumā valdība un banka nevar šādas darbības izdarīt, lai kā mēs gribētu. Es vispār nožēloju, ka nav tiesas precedenta. Ražotājam jau sen, nesaņemot šo naudu, vajadzēja griezties attiecīgajās iestādēs un jautājumu risināt civiltiesiskā kārtā, lai noteiktu zaudējumu apmēru un arī to neiegūto labumu, ko viņš šajā laikā varētu iegūt, izmantojot noteiktas naudas summas. Mums tiešām nav šādas metodikas. Un es domāju, ka nav iespējams šādu redakciju pieņemt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis: Es tomēr atbalstu principā to, ko teica Stroganova kungs: ja var pierādīt, ka kāds zemnieka naudu ir pirms atmaksāšanas izlaidis, lai ar to gūtu papildu ienākumus, tā lieta vismaz jāiesniedz tiesā, un starpība jāpiedzen par labu zemniekam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Juridiski šis punkts ir uzrakstīts ārkārtīgi precīzi, un no juridiskā viedokļa faktiski nevarētu neko iebilst. Nu, es mēģināšu paskaidrot. Tātad tā. Es kā zemnieks esmu nodevis, piemēram, tik un tik litrus piena pirms trim mēnešiem, bet neesmu saņēmis par to naudu. Nu ir pagājuši trīs mēneši, un tagad man naudu atdod atpakaļ, bet tā nauda jau ir cita. Tā nauda, ko es saņemu pēc trim mēnešiem, ir kļuvusi nevērtīgāka atbilstoši inflācijas procentam. Vēl. Ja es kā zemnieks esmu ņēmis papildu kredītu tajā laikā, tad es nesaņēmu naudu, kas man bija vajadzīga kredīta dzēšanai, un es atkal esmu zaudētājs. Par otro lietu man jāsaka: tā jau ir zemnieka paša iniciatīva, viņš varēja to kredītu ņemt un varēja arī neņemt. Par to valsts atbildību nenes.

Tāpēc tagad runāsim par pirmo. Te ir divi aspekti. Tātad kam zemnieks vai paju sabiedrība var piestādīt tā saukto rēķinu? Viņi var piestādīt rēķinu valsts iestādei, pārstrādes uzņēmumam, tātad valdībai. Jā, viņi var iesūdzēt valdību tiesā. Maksājums ir nokavēts par tik un tik, un, ņemot vērā inflācijas koeficientu, viņiem ir jāsaņem nevis 651 miljons, bet vairāk. Ņemot vērā inflāciju.

Bet iesim tālāk! Pārstrādes uzņēmums savukārt nebūt nav tas, kas realizē preci. Pārstrādes uzņēmums preci tālāk nodod tirdzniecībā. Tirdzniecība nesamaksā pārstrādes uzņēmumam. Pārstrādes uzņēmums momentāni iesūdzēs pēc Lauksaimniecības ministrijas un valdības rīkojuma tiesā visu tirdzniecību, kas nodarbojas ar pārtikas preču realizāciju un nav laikus atdevusi naudu, vēl līdz šim nav atdevusi, jo tie 600 miljoni nepieder tirdzniecībai, cienījamie deputāti! Tas nozīmē, ka mēs iesūdzēsim viņus tiesā un tad skatīsimies, kad viņi atdos mums to naudu. Nu, tas ir viens.

Otrs jautājums ir sarežģītāks. Tas ir jautājums sakarā ar 3.punktu. Ja sākotnējie dokumenti pierādīs, ka zemnieku produkcijas daļa aizgājusi uz saldētavām un to pārstrādes uzņēmumi realizējuši ārpus republikas – gan dīzeļdegvielas iepirkšanai Azerbaidžānā, gan pārdošanai Ļeņingradā, gan pārdošanai par dolāriem, ja būs dokumenti, kas pierāda, ka nauda ir pārskaitīta tajā pašā laikā, kad zemnieks ir nodevis produkciju pārstrādei, tad šeit pret valsti zemniekam nevar būt nekādu pretenziju. Ja tas tā nav, tad var būt vēl papildu tiesas process, kad atkal iesūdz valdības institūciju, tas ir, pārstrādes uzņēmumu, tiesā.

Es gribu teikt tikai vienu, ka šeit tā lieta ar valdību vien neaprobežojas. Ja 2.punkts ir precīzs, kā apgalvo lauksaimniecības ministrs un ko pārbaudīs komisija, tad paliek tikai tā ķēde, par kuru es teicu: ražotājs, pārstrāde un tirdzniecība. Un šeit būs divi tiesas procesi tāpēc, ka tirdzniecība nepieder valdībai. Mums ir palikuši tikai divi veikali. Reducēt šo situāciju tikai uz valdību ir zināmā mērā grūti. Te jāņem vērā arī pašvaldības, kas ir attiecīgo tirdzniecības uzņēmumu īpašnieces. Tad esiet tik laipni un ierakstiet arī tās institūcijas, kuras tiesas procesā piedalīsies!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi! Pilnīgi piekrītot priekšlikumam, kuru izteica Stroganova kungs, es tomēr gribu pateikt, ka to realizēt nav iespējams. Ir jāiziet tā procedūra, par kuru runāja cienījamais premjera kungs, bet to nevar iziet tikai tāpēc, ka faktiski vai nu nav šo līgumu vai kontraktu, vai arī līgumos un kontraktos nav minētas sankcijas šo jautājumu sakarā. Es to mēģināju izpētīt jau pusmēnesi atpakaļ, kad jautājums tikko kļuva aktuāls, un atdūros pret šo šķērsli. Tātad uzskatu, ka faktiski šis punkts nav realizējams, un laikam būtu jāpiekrīt, ka tas ir svītrojams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Tātad es gribēju paskaidrot tādu lietu, cienījamie kolēģi! Patiešām es piekrītu Godmaņa kungam, ka tas process var būt ilgs, es piekrītu pārējiem deputātiem, arī Kides kungam, tāpat Šļakotas kungam, es piekrītu visai šai lietai, taču, pirmkārt, atcerēsimies, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājs jau tā savu produkciju pārdod zem pašizmaksas.

Otrs moments. Mēs ļoti ilgi un dikti cīnāmies, lai atjaunotu taisnību bijušo īpašnieku lietās. Kā mums izdodas, tas ir cits jautājums. Bet tagad beidzamo mēnešu laikā ir aplaupīts pašreizējais īpašnieks! Es domāju, ka šeit 4.punktā ir dota korekta redakcija, lai beidzot sāktu šo procesu, lai nevienam šobrīd nerastos vēlēšanās mēģināt aplaupīt ražotāju. Ja arī nenotiks neviens no šiem procesiem, ja arī nebūs noformēti, kā pienākas, dokumenti, tad vismaz būs precedents tajā ziņā, ka likumdevējs arī sāk aizstāvēt ražotāju. Tāpēc es komisijas vārdā lūdzu tomēr balsot par šo redakciju, jo ir runa par procesu, kurš beidzot ir jāiesāk. Tiesiska valsts nevar būt, ja netiek aizsargāts tas, kam nauda pienākas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Un tomēr – visi tie tiesas procesi, kas ietilpst tajā ķēdē vai modelī, par kuru runāja Godmaņa kungs, faktiski aprēķinās tikai 600 miljonu vietā stipri lielāku summu, kas katram ķēdes loceklim pienākas. Bet netiks atrisināts pamatjautājums, nauda un kredīta resursi paši no sevis neradīsies, un mums 600 miljonu vietā būs jānosedz, piemēram, pusotrs miljards, kura mums nav. Tāpēc es vēlreiz uzstāju, ka šo punktu kā nerealizējamu vajadzētu izslēgt. Un varbūt valdībai un bankai vajadzētu padomāt par vienu vispārēju inflācijas koeficientu, kuru var attiecināt uz visu – gan norēķinoties savstarpēji, gan izmaksājot algas vai pabalstus un tā tālāk –, jo inflācija mums vēl būs ilgi, nevis šādu atsevišķu gadījumu dot kā precedentu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, pie mikrofona ir Salīša kungs un jau kuro reizi Aleksejeva kungs, bet visas mūsu debates reducējas uz vienu – svītrot vai nesvītrot šo punktu. Vai tiešām te vēl kaut ko var pateikt? Es domāju, ka izlemsim principiāli, un, ja šis punkts paliek un pie tā ir vēl kaut kādi būtiski papildinājumi vai atsevišķi svītrojumi, tad par to spriedīsim! Bet nu Salīša kungs ir pirmo reizi pie mikrofona, un viņš ļoti uzstājīgi grib runāt. Lūdzu.

B.Salītis: Cienījamie deputāti! Es domāju, ka šī situācija, kura izveidojusies, kad zemnieki nav saņēmuši samaksu par produkciju, ir jāizbeidz un šis lēmuma punkts ir obligāti jāpieņem. Valdībai ir jāatrod līdzekļi, lai šo starpību samaksātu. Jāieved tāda kārtība, lai zemnieks, nododot savu produkciju, uzreiz var saņemt naudu, un tad šie jautājumi mums vairs turpmāk nebūs jārisina. Patiešām, es domāju, ka katrs zemnieks to nemaz nevarēs un mūsu valsts vēl vairāk zaudēs, ja katram zemniekam vajadzēs sūdzēties tiesā tikai tāpēc, ka valstī nav zināmas kārtības. Par to ir jāatbild valdībai, tāpēc šāds lēmums ir jāpieņem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Aleksejeva kungs!

A.Aleksejevs: */Man ir uzziņa. Es gribu pievērst deputātu uzmanību tam, ka tikai šodien mēs sākam lemt. Bet kāpēc to nedarījām agrāk – pirms mēneša vai diviem? Valdība šo jautājumu sāka risināt tad, kad tas tika iekļauts mūsu darba kārtībā – pirms piecām dienām, kā teica Godmaņa kungs. Lūk, tāpēc es uzskatu, ka jāatrod vainīgie, kas šo problēmu ievilka garumā./

Priekšsēdētājs: Tā, godājamie kolēģi, balsošanas režīms. Balsosim par 4.punkta akceptu jums piedāvātajā redakcijā. Viena balss papildus “par”, viena balss papildus “pret”. Paldies. Lūdzu rezultātu. Tātad par – 66, pret – 3, atturas – 8. Akceptēts arī 4.punkts.

5.punkts, kas sastāv no divām daļām.

G.Grūbe: 5.punktā tātad ir iestrādāti finansu ministra Siliņa priekšlikumi, taču tie ir pārstrādātā variantā, kā jūs redzat. It sevišķi otrā daļa, kur principā ir paredzēts, ka bankai jānodrošina nepieciešamie kredīta resursi. Es jau paskaidroju arī Repšes kungam, ka jautājums nav par summām, bet par to, kādā veidā to veikt. Repšes kungs, jūs paši izlemsit, kādā veidā to darīt. Mēs negribam jūs ne ierobežot, ne arī pamācīt. Bet šāda pāreja uz iepriekšējās samaksas formu, it sevišķi hiperinflācijas apstākļos, ir nepieciešama un arī pamatota ar noteiktiem kredītiem. Kādiem, par to jums jāizšķiras. Un arī tie jānodrošina. Ja es pareizi esmu dzirdējis, šodien tika paziņots, ka Krievija emitējusi 250 miljardus rubļu. Tātad arī tādēļ, ja jūs nevēlaties nodarboties ar šādiem jautājumiem paši, bez šaubām, Krievijas kā rubļa zonas vadītājas pienākums ir vienu vai divus procentus no šis daļas mums dot. Bet tas jau ir cits jautājums. Tas ir ārpus šā lēmuma kompetences un ir saistāms ar banku likumu. Un šeit mēs nebūt netaisāmies pārkāpt likumu.

Priekšsēdētājs: Repšes kungs laikam bija pirmais. Tad Freimaņa kungs.

E.Repše: Tas nav tā, Grūbes kungs! Man žēl, ka pēc visām sarunām es arvien vēl tomēr nesaprotu visas nianses lauksaimniecībā, bet jūs nesaprotat nianses banku jautājumos. Mēs nevaram neko lūgt no Krievijas. Mēs varam paši emitēt, varam, ir mums tādas tiesības. Bet limitētos apmēros! Un atcerieties, ja mēs iedosim noteiktu skaitu miljonu vienam, tādā gadījumā tā pietrūks citam. Tas ir jāņem vērā, jo kopējais limits ir ierobežots. Un to mums dzelžaini uzspiedīs! Jāņem vērā Krievijas bankas ultimāti pārtraukt norēķinus ar NVS. Saprotiet, kas līdz ar to draud mūsu ekonomikai? Un tas ir izdarāms elementāri no viņu puses, tikko mēs sāksim ieplūdināt pie viņiem lētus rubļus. Arī Starptautiskais valūtas fonds šeit uzliks limitus, tas man jums nu nebūtu jāstāsta.

Otrkārt, es nevaru piekrist tam, ka šis nav mēģinājums, tā teikt, iejaukties bankas emisijas politikā. Te ir skaidri melns uz balta uzrakstīts. Ja jūs neticat man, tad vismaz atcerieties, ko jums savā laikā faktiskā stāvokļa vērtējuma sakarā teica Bergmaņa kungs! Kredīta resursu nav, tie jau sen ir pārtērēti. Jauni kredīta resursi patlaban ir iespējami tikai un vienīgi uz emisijas rēķina vai uz piesaistīšanas rēķina. Kad jūlijā – kā mēs ar valdību esam vienojušies – atbrīvosim kredīta procenta likmi, tad arī pacelsies depozītlikme un varbūt cilvēki neglabās vairs naudu zeķē, bet nesīs uz banku. Tad šie resursi palielināsies. Bet patlaban obligācijas varētu izlaist Finansu ministrija, tāda ideja ir apsveicama. Bet tikai ne emisiju! Šeit ir skaidri ierakstīts…

G.Grūbe: Te nav runas par emisiju.

E.Repše: Nodrošināt! Nu, kā tad lai to saprot? Emisija tātad.

G.Grūbe: Nu, bez šaubām. Nu, dariet to!

E.Repše: Nu nedarīsim, nevaram mēs tādā veidā risināt šos jautājumus. Nedrīkstam. Tad būs katastrofa. Kurš atbildēs par pensiju fondu palielināšanu, kurš pēc tam meklēs līdzekļus, kā izmaksāt un kā kompensēt? Tie ir pārāk sarežģīti jautājumi, un nav tik vieglprātīgi risināmi.

Otrs variants: turpināt šo principu banku norēķinos tāpat kā līdz šim, tātad nepāriet uz iepriekšēju samaksu, bet turpināt apkalpot kartotēku. Jūs saprotiet, ka tā ir atkal otra veida pašnāvība! Kartotēku sistēma iesalst. Tā marta sākumā bija tikai 7 miljardi, bet maija sākumā bija dubultojusies līdz četrpadsmit ar pusi miljardiem. Es baidos, ka man kuru katru dienu atnesīs datus par kartotēku pēc stāvokļa uz 1.jūniju. Pirmdienas rītā man laikam tie dati būs. Cik tad būs kartotēku, mēs nevaram vairs tādā veidā turpināt! Jau tagad mēs krītam bezdibenī. Banka šo te pēcmaksu vairs nedrīkst apkalpot.

Cita lieta, ja divi uzņēmumi vienojas savā starpā. Nav jau spiesta lieta, ja divi uzņēmumi savā starpā vienojas, ka tie viens otram iedos kaut ko “uz krīta”, tad tā ir viņu personiskā darīšana un arī personiskā atbildība. Un nebūs vairs tā, ka tas ir bezmaz vai veicināms un pacelts valdības politikas līmenī, ka tāda norēķinu sistēma tiek atbalstīta. Tāpēc es esmu kategoriski pret šo otro rindkopu. Nu, nevar šo jautājumu atrisināt – ne vienā, ne otrā, ne trešajā variantā tāpēc, ka pirmajā variantā: kredīta resursi ir pārtērēti; emisijas variantā: atstājiet to tomēr bankas kompetencē, kā emitēt un kam tālāk to izplatīt. Un trešajā variantā: turpināt pastāvošo norēķinu sistēmu bankās – tā ir pašnāvība. Protams, es atbalstu svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl Freimaņa kungs runās. Tad Grūbes kungs dos savu komentāru.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Man ļoti žēl, bet man arī šī otrā rindkopa ir pilnīgi nepieņemama divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir pārāk plaša, jo te nav runas tikai un vienīgi par lauksaimniecības uzņēmumiem, par kuriem mēs pašlaik strīdamies. Otrkārt, tā tomēr ir nezinātniska, es atvainojos. Nevar taisīt tikai papildu kredīta resursus un kredīta emisiju, ja tam nav nekāda finansiāla seguma. Nekāda seguma! Es brīnos, ka Siliņa kungs runā par papildu kredītiem, ja tiem nav seguma. Tie ir tukši kredīti un tukši papīri. Es arī ierosinu šo otro rindkopu svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Grūbes kungs, vai jūs tagad vēlaties runāt vai noklausīties, ko saka… Jūs vēlaties tagad? Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Tātad es gribētu paskaidrot Repšes kungam. Patiešām viens no ceļiem, kādus es arī kā speciālists redzu, un es, Repšes kungs, esmu konsultējies ar citiem speciālistiem šajā jautājumā, ir izdarīt ierobežotu emisiju. Bet ir arī otrs ceļš, kas ir ļoti būtisks. Banka beidzot var atprasīt piešķirtos kredītus no parādniekiem, var pieprasīt, lai parādnieki bankrotē. Un šis ceļš ir jāiet! Banka mēneša laikā pēc 5.maija lēmuma pieņemšanas nevienu šādu bankrota iespēju, pat vismazāko, nav izsludinājusi! Tātad, Repšes kungs, šeit nav runas par to, ko jūs sludināt, arī vakar jūs teicāt radio raidījumā, ka deputāti nav iemācījušies neko vairāk kā tikai uzrakstīt, ka bankai vajag emitēt naudu. Nav tā, bet bankai beidzot jāsāk atprasīt parādus. Un šie parādi, jūs zināt, cik tie ir iespaidīgi! Un tām organizācijām, kuras nespēj maksāt, beidzot ir jābankrotē. Tā ka es šeit noņemu tos apvainojumus, ko jūs izsakāt, ka Augstākā padome tikai prasa emitēt resursus. Jūs izlasiet, tad jūs redzēsit, ka tā tas nav! Paldies.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, tikai lūdzu tā mierīgāk, jo pie visa tik un tā ir vainīga Augstākā padome! Nu, to taču visi zina, un tie nav nekādi brīnumi. Tā tas vienmēr būs.

Lūdzu, Siliņa kungs!

E.Siliņš, finansu ministrs: Es domāju, ka, skatot un risinot jautājumu par lauksaimniecības produkcijas piegādātāju problēmām, mums acīmredzot rīt vai parīt būs jānāk vēlreiz šai tribīnē un pie mikrofoniem jārunā par norēķiniem tautsaimniecībā vispār. Un, ja mēs šodien nevaram atrisināt šo jautājumu, tad tāds pats krahs, kāds ir lauksaimniecībā, būs visā mūsu tautsaimniecībā. Un tas nozīmē, ka apstāsies ražošana, apstāsies finansu saimniecība ar visām no tā izrietošajām sekām. Tāpēc šodien ir jāatrod ceļš. Un, ja neviens nevar ieteikt citu variantu, tad es tomēr pastāvu uz savu variantu, kas ir modelēts šādi. Ir jābūt uzņēmumu savstarpējiem norēķiniem republikā, un tādi ir, to apstiprinās arī deputāti, kas vakar runāja šeit no tribīnes. Tas guva apstiprinājumu mūsu vizītes laikā Daugavpilī, kur bija saruna par šiem jautājumiem. To apstiprināja arī mūsu Augstākās padomes priekšsēdētājs, kas izbraukāja veselu zonu, un vakar šeit pateica. Tātad savstarpējo norēķinu jautājums nav atrisināts, bet tas ir jāatrisina. Un to nevar izdarīt neviens cits kā banka ar saviem klientiem, ar saviem uzņēmumiem. Tas ir viens jautājums.

Otrs jautājums – jāatrisina šie savstarpējie norēķini arī ar austrumu valstīm. Tādā gadījumā kartotēka ievērojami samazināsies. Vēl ir tas punkts vai jautājums, vai priekšlikums, ka tad ir jāemitē šie kredīta resursi uz ļoti neilgu laiku, jo tas uzņēmums, kas šodien ir maksātspējīgs, finansiāli vēl stiprs un ražotspējīgs, ir iesaldēts tikai norēķinu dēļ. Ar šo kredītu emitēšanu tas ir jāatbrīvo no šīs situācijas, un tas būs normāli strādājošs uzņēmums. Tas ir jāizdara. Pretējā gadījumā mums vispār nav ko runāt par ekonomikas attīstību. Un šie resursi tūlīt jāatdod bankai. Tūlīt, divu nedēļu laikā, trīs nedēļu laikā, nezinu, kā vajadzētu. Tas ir bankai jāzina, cik ilgi šī operācija varētu notikt. Un tad parādīsies uzņēmumi, varbūt tā būs puse, varbūt tā būs trešdaļa vai ceturtdaļa, es nezinu, uzņēmumi, kas nevarēs maksāt, kas ir nodzīvojuši līdz kliņķim. Un tad tur būs bankrots. Tur nav ko runāt. Tad tie ir savu panākuši. Bet tas ir jāizdara. Es neredzu citu modeli. Ja ir priekšlikumi, ka var būt cits modelis, kā atsaldēt norēķinus un atsaldēt kartotēku, lūdzu. Varam tos izskatīt, bet es neredzu neko citu. Mēs vispār aizejam no šā jautājuma risināšanas, aizejam no tā, lai jau šodien sakārtotu ekonomiku finansu jomā.

Priekšsēdētājs: Kides kungs laikam gan bija pirmais, pēc tam – Repšes kungs.

E.Kide: Vakar bija jautājums par to, ka cenas republikā cēlušās 10, 20 reizes un vairāk reižu, un tika uzdots jautājums, cik reizes ir pieaugusi naudas masa kā apgrozības līdzeklis. Vakar mēs atbildi nedzirdējām. Apgrozības līdzekļiem jāaug zināmā proporcijā līdz ar cenām.

Un otra lieta. Mēs atzīstam, ka norēķinus banka veic ļoti ilgi. Paiet mēnesis, pusotra. Un mēs no ekonomikas zinām, ka naudas daudzumam jeb masai ir jābūt proporcionāli atbilstošai tam laika periodam, cik ilgi nauda apgrozās. Es negribu te lasīt lekciju, es neesmu ekonomists. Tāpēc es ļoti gribētu atbalstīt Siliņa kunga priekšlikumu – nevis slēptā veidā par kredīta resursu meklēšanu rakstīt šo punktu (jo mēs vienreiz jau bankai uzdevām meklēt resursus, kuru tai nav, un aizgāja Bergmaņa kungs no amata), bet patiešām runāt skaidru valodu. Vai arī emitēt tik daudz naudas, cik noliktavās pašlaik ir preču vai par kurām nevar noslēgt to kartotēkas daļu. Un tad atkal visu šo procesu turpināt no nulles. Es esmu par to, lai šajā otrajā daļā ierakstītu skaidrāk. Ja mēs izšķiramies par emitēšanu, tad izšķiramies, ja ne, tad neesošos resursus nav ko meklēt.

Priekšsēdētājs: Repšes kungs, lūdzu!

E.Repše: Es atvainojos, ka gribu pievērst jūsu uzmanību. Vispirms, Kides kungs, mēs nedrīkstam emitēt resursus tādā apjomā, cik ir produkcijas bāzēs. Mums ir jāpiespiež šīs bāzes pārdot produkciju. Nauda ir jānopelna, nevis jādrukā. Citādi mēs ziemā tās taupības krāsniņas ar Latvijas rubļiem varēsim kurināt.

Otrām kārtām, naudas masai nav jāaug līdzi cenām. Ja cenas aug, tas nozīmē, ka apgrozībā naudas ir par daudz un cenas vienkārši tam pieskaņojas. Ja mēs dzīsimies ar naudas masu līdzi cenām, mēs labprātīgi un ar smaidu ieiesim hiperinflācijas spirālē. Padomājiet par sekām! Es neuztraucos par šīm diskusijām, jo visās valstīs vienmēr noris diskusija starp fiskālajām un monetārajām interesēm, starp valdību un banku. Tikai tad vajag tiešām nebaidīties un ar visām komisijām izdebatēt, līdz saprot visi.

Tagad par Siliņa kunga priekšlikumu. Redziet, daļēji es tam varētu piekrist, bet ne pilnīgi. Vispirms tīri tehniski. Nu iznāk bezmaz vai tā, ka banka, tā teikt, nav izdarījusi savstarpējas ieskaites, bankai tas ir jāizdara, banka ir vainīga. Bet kāpēc parādnieki paši nav vainīgi? Uzņēmumi parādnieki taču zina, kam viņi ir parādā un kas viņiem ir parādā. Šajā ķēdītē Latvijā es redzu pamatā trīs locekļus; pārstrāde, tirdzniecība, vēl varbūt kāds ražotājs, piegādātājs, nu labi, seši, nu labi, 10, nu labi, 60 locekļi, kuri paši zina, kas viņiem ir parādā un kam viņi ir parādā. Un, ja tur ir noslēpta cilpa Latvijas iekšienē, to viņi var atrast, un tad, kā jau banka to sen ir aicinājusi, viņi atnāk uz banku un nekavējoties izdara ieskaiti. Bet bankai ir 26 tūkstoši klientu. Katram klientam ir kartotēka, vienā vienīgā Latvijas Bankas nodaļā pilsētas pārvaldē ir 28 tūkstoši kartotēkas kartīšu. Padomājiet, kādas jaudas kompjūters ir vajadzīgs, lai šo informāciju apstrādātu! Tā būtu drausmīga izšķērdība – uzdot šo darbu veikt bankai tā vietā, lai paši atrastu parādnieku.

Nākamais jautājums – par kredītu resursu atrašanu tautsaimniecības atsaldēšanai, kas padarīšot uzņēmumus tūlīt strādātspējīgus un maksātspējīgus. Redziet, tur es piekrītu. Centrālā banka domās arī par tautsaimniecības attīstību, dos uzņēmumiem, kuri tiešām ir ražotspējīgi, šo naudu, tie varēs šo naudu grozīt un atdot, kredīti būs, taču ne tik daudz, cik prasīts. Vakar premjerministrs minēja minimālo summu – 17 miljardus, bet kā visminimālāko – 12 miljardus. Mēs mēģinām sev acis aizmālēt, ka ir tikai viena – 500–600 miljonu problēma lauksaimniecībā. Lauksaimniekiem ir labi deputāti parlamentā. Citi nebļauj tik skaļi. Bet es zinu, sēdēdams bankā un klausīdamies: man zvana viens direktors, otrs. Viņiem produkcija jau gatava, trūkst vienas detaļas, kaut kādas gumijas, to vajag nopirkt, ielikt, un būs pārdodamas mašīnas. Tātad būs. Viņi iet uz banku, saņem bankas piekrišanu, ka tiešām to kredītu viņiem var dot. Mēs dosim resursus, bet ne tā, ka vienkārši iedosim uz mēnesi kartotēkas parādniekiem. Kurš mums garantēs, ka pēc mēneša viņi būs spējīgi samaksāt? Runa ir par tiem, kas nebūs spējīgi samaksāt. Kas atdos kredītu? Tā nevar risināt jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamais Repšes kungs, es ļoti atvainojos! Jautājums ir svarīgs, un no tā risinājuma acīmredzot izšķirsies, kā mēs tālāk strādāsim: vai strādās valdība esošajā sastāvā, vai strādās bankas esošajā sastāvā. Jautājums ir ļoti svarīgs. Es domāju, ka te viss ir ārkārtīgi nopietni jāizdiskutē, ne tikai šī viena lēmuma ietvaros. Redziet, sāksim no tā, ka nekas netiek emitēts. Banka neko neemitē. Pirmais jautājums, Repšes kungs, – es ļoti lūdzu, mēs esam augstā auditorijā – atbildiet man uz jautājumu: vai banka, pirmkārt, tehniski, otrkārt, finansiāli ir spējīga veikt šo apļa parādu maksājumu dzēšanu? Ar vienu vārdu. Jā vai nē?

E.Repše: Banka… Pagaidiet, nē, jautājums nav formulēts saprotami. Ko nozīmē – parādu ieskaite? Ja…

I.Godmanis: Es jums paskaidrošu, es jums pateikšu. Mēs vakar par to valdībā runājām. Ja ir tas, ko jūs piedāvājat, tad valdībai tempā jāveido jauna banka, kurai ir tikai norēķinu funkcija. Ja lieta būtu vienas nozares ietvaros, teiksim, celtniecības nozares ietvaros, ja runa būtu par rūpniecības nozari, par atsevišķām rūpniecības apakšnozarēm, ja runa būtu tikai par lauksaimniecības nozari, tad valdība varētu mēģināt uzdot ministrijām uz štatu rēķina izveidot norēķinu centrus un cīnīties, meklēt tagad visus parādniekus, kas ir apļa parādnieki.

Nelaime ir tā, Repšes kungs, ka apļa parādnieki ir starpnozaru parādnieki. Vairāk vai mazāk skaidrs, ka tā tas Latvijā ir. Ja jūs piedāvājat tādu variantu, ka tagad mēs uzdodam katram no ministriem, kas ir savas nozares pārzinātājs, lai viņš uzdod saviem uzņēmumiem atrast visus parādniekus un pēc tam iet uz banku, tas ir viens mehānisms. Es saprotu, ka jūs to liekat priekšā. Bet ir otrs mehānisms.

Man nav skaidrs, un diemžēl tas ir mans liels mīnuss, cik lielā mērā ir kompjuterizēta jūsu banka. Vai tur ir iespējams visus šos savstarpējos parādus, starp citu, visi šie parādnieki ir modificēti, cik man ir zināms, nolikt uz viena apļa un veikt parādu dzēšanu? Ja banka tehniski nevar to izdarīt, jāveic ārkārtēji pasākumi, jāsakopo ministriju spēki, jāsakopo banku spēki un jārisina jautājums kopīgi. Es jūtu, ka šis futbols par to, kurš veiks savstarpējo nomaksu, turpināsies ļoti ilgi. Par to man bija saruna ar Bergu-Bergmaņa kungu. Viņš teica – jā, mēs to varētu izdarīt (tie bija viņa vārdi), bet ir nepieciešami kredīta resursi. Es saku – kāpēc? Tāpēc, ka savā laikā ir bijusi tāda un tāda instrukcija. Es pieļauju, ka tas tagad vairs tā nav. Tāpēc mani interesē šis pirmais jautājums – kāda ir jūsu pieeja? Es nerunāju par kredītu emisiju.

E.Repše: Es paskaidrošu.

I.Godmanis: Es gribētu dzirdēt precīzu atbildi, jo no tā ir ļoti daudz kas atkarīgs.

E.Repše: Es jums paskaidrošu. Un es paskaidrošu, kāpēc jūsu jautājums vēl arvien ir maldīšanās rezultāts. Jūs jaucat divas lietas. Viena lieta ir savstarpēja parādu ieskaite, tātad “Alfa” ir parādā “Omegai”, un “Omega” tajā pašā laikā ir parādā “Alfai”. Un šīs summas varētu savstarpēji ieskaitīt, līdz ar to parāds dzēstos. Un tā pa riņķi. “Alfa” parādā “Omegai”, tālāk seši elementi vai 60 elementi riņķī, un mēs varam dzēst tā, lai paliek tikai viņu kopējais savstarpējais parāds. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Iedomājieties, ka ir parāds starp diviem uzņēmumiem. Banka paņem vispirms to parādu uz sevi un pati otrā virzienā iemaksā. Līdz ar to parāds no uzņēmuma parāda uzņēmumam kļūst par uzņēmuma parādu bankai un banka maksā šo naudu naudas saņēmējam. Šo ieskaiti banka var izdarīt tehniski ļoti vienkārši. Tam nav vajadzīga nekāda kompjūteru jauda, nekas, bet, kā jums pareizi teica Bergmaņa kungs, tam ir vajadzīgi nežēlīgi kredītu resursi.

I.Godmanis: Taisnība.

E.Repše: 14 miljardi. Turklāt ņemot vērā, ka šie kredītu resursi ir faktiski norakstīti, jo tikai neliela daļa no šādi “iešpricētiem” uzņēmumiem pēc tam atgūsies un spēs šos kredītus nomaksāt. Es brīdinu, ka pēc tam šo slikto kredītu portfeli dzēsīs tieši budžets. Parunāsim atsevišķi par to, kāpēc. Šādu eksperimentu, starp citu, mēģināja izdarīt dažas NVS valstis. Ja es pareizi atceros, Moldāvija marta sākumā. Viņiem tad bija kartotēka ar 5 miljardiem. Banka tos dzēsa ar kredītu emisiju. Jūnija sākumā, atvainojos, maija sākumā, mums kartotēkā bija 14,5 miljardi, viņiem bija 19 miljardi jaunu parādu. Tas ir tas, kam es pretojos. Nevaram šos caurumus aizbāzt ar bankas kredītu emisiju.

I.Godmanis: Repšes kungs, es saprotu jūs.

E.Repše: Otrs variants – ka divi uzņēmumi...

I.Godmanis: Es runāju par pirmo mehānismu: vai pirmo mehānismu var realizēt vai nevar?

E.Repše: Tas nav jādara ne bankai, ne valdībai. Nav jādara. Ja mēs to gribētu darīt, mēs to varētu izdarīt ar nežēlīgiem spēka un līdzekļu patēriņiem. Tas ir jādara pašiem savstarpējiem parādniekiem. Lai sanāk kopā, kaut vai starp dažādām nozarēm. Lai sanāk kopā uzņēmumu vadītāji, kas ir cits citam parādā.

I.Godmanis: Repšes kungs, atvainojiet, lūdzu, jautājums ir ļoti svarīgs. Te ir pati jautājuma sāls. Ko nozīmē – savākt kopā direktorus no dažādām nozarēm?

E.Repše: Lai paši sanāk kopā tie, kas ir cits citam parādā.

I.Godmanis: Vai tomēr to nevar izdarīt banka, kurā tas viss ir reģistrēts?

E.Repše: Nē. 26 tūkstoši klientu un 50 nodaļas. Katrā nodaļā 28 tūkstoši kartotēku. Izvest savstarpējo norēķinu – tas būtu plānprātīgi.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es tikai varu secināt, ka mūsu televīzijas korespondenti palaida garām laikam šajā sēdē būtiskāko diskusiju. Man liekas, ka tagad deputātiem ir apmēram skaidra šī problēmas būtība, kā to redz valdība un kā to redz banka. Jā, tur jau tā lieta, ka tie ir pilnīgi pretēji viedokļi. Vai deputāti vēlas ko teikt? Lūdzu.

J.Kinna: Paldies. Man bija ļoti patīkami novērot divu institūciju savstarpējo dialogu, diemžēl ļoti slikti, ka tam jākavē parlamenta kopējais laiks.

Priekšsēdētājs: Mums laika ir daudz, Kinnas kungs. Lūdzu, deputāts Felss.

A.Felss: Pēc premjera un Repšes kunga diskusijas man tomēr viena lieta nekļuva skaidra. Man jautājums Repšes kungam. Lai viņš pasaka vietu, kur sanāks 26 tūkstoši uzņēmumu, rūpnīcu un tā tālāk vadītāju un noskaidros attiecības. Un kad tas notiks?

E.Repše: Beidziet taču jokoties un ākstīties. Nevis 26 tūkstošiem ir jāsanāk kopā, bet tikai tiem, kas ir cits citam parādā. To taču zina galu galā, pārstrādes uzņēmums zina, kurai tirdzniecības bāzei ir piegādājis produkciju. Lai tad prasa kaut vai tiesas kārtībā. Bāze savukārt zina, kuram veikalam tā ir iedevusi šo produkciju. Lai prasa šim veikalam! Tur vienlaikus būs kopā jāsanāk varbūt sešiem, septiņiem cilvēkiem.

I.Godmanis: Repšes kungs, man tomēr vajadzētu vēl vienu atbildi no jums. Es domāju, ka tas nebūtu...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs, – pirmais mikrofons!

I.Godmanis: Mans pēdējais jautājums šeit. Repšes kungs, pagājušā gadā, kad tika strādāts pie programmas, kuru šeit neapskatīja, tāpēc ka sākās pučs, mums bija runa par vienu lietu. Par to, ka Latvijas Banka ar 1.jūliju izveido norēķinu centru. Bergs-Bergmaņa kungs bija devis šādu komandu, un šis norēķinu centrs Rīgā ir izveidots. Tas ir analogs tam centram, kas eksistē Maskavā, un tie deputāti, arī PSRS deputāti, kas arī šeit ir deputāti, bijušie PSRS deputāti, kā Lucāna kungs un citi, brauca uz Maskavu. Tur mēs kopā ar augstām personām risinājām jautājumu par to, lai atļauj izkraut tos maisus, kur ir sabērti šie maksājumu dokumenti no dažādām organizācijām. Tas reāli notika. Tagad tas, ka šī norēķinu sistēma, šis norēķinu centrs tika ieviests Rīgā, faktiski dublēja šo sistēmu uz Rīgu. Es nezinu, Repšes kungs, man ir dažāda informācija. Man Daugavpilī direktori apgalvo, ka bankas ļaudis neļauj direktoru pārstāvjiem ierasties bankā, lai šos maisus revidētu. Viņi ir gatavi pat iesaistīt savus cilvēkus, lai paātrinātu aprēķinu. Vai tā ir taisnība? Lūdzu šeit atbildēt.

E.Repše: Nē.

I.Godmanis: Un otrs. Ja jums ir šis norēķinu centrs, tad tas ir instruments, ar ko acīmredzot var strādāt, lai dzēstu apļveida parādus. Ja nav, tad pasakiet, kam tas vispār ir vajadzīgs.

E.Repše: Labi. Mums ir šis norēķinu centrs. Norēķinu centrs noorganizēts nesen, ar ļoti ražīgu starptautisko ekspertu ilgmēnešu piedalīšanos. Norēķinu centrs nodrošina norēķinu veikšanu ar visu pasta gausumu divās vai trijās dienās Rīgas pilsētas robežās atkarībā no konkrētā rajona. Pats norēķinu centrs visus dokumentus pēc jaunas tehnoloģijas izskata. Vienā dienā visi norēķini tiek izvesti. Simtprocentīgi. Ja ir konkrēti iebildumi, mūsu jaunā sistēma nodrošina vainīgā noskaidrošanu, ja notiek aizkavēšanās. Latvijas teritorijā vēl patlaban traucē pasta gausums. Te gan es gribu atsaukt savas pretenzijas pret speciālo pastu. Mēs tikāmies ar tā darbiniekiem, ir, tā teikt, jāatrisina problēmas, jo Latvijas teritorijā norēķinu veikšana ievelkas atkarībā no pasta gājuma no piecām dienām līdz nedēļai. Bet, Godmaņa kungs, tas ir tikai gadījumā, ja ir nauda. No brīža, kad tiek iesniegts maksājuma uzvedums. Es neapskatu situāciju, kad maksājums sāk nākt no viena mezgla punkta un pa ceļam iestrēgst dažādās kartotēkās. Līdz šim un arī turpmāk, kamēr būs kartotēku sistēma, būs arī šādu maksājumu iestrēgšana. Bet tā jau ir cita problēma.

Tālāk par norēķinu centru. Nekad nevienā pasaules valstī un arī pie mums tas nav domāts un nefunkcionēs, lai meklētu klientu savstarpējās līgumsaistības, parādu saistības. Norēķinu centrs veic norēķinus banku sistēmā tikai tad, kad ir nauda. Un neko vairāk. Salīdzinot ar Maskavu un Rīgu, tāds norēķinu centrs nozīmē to, ka valstī visi norēķini iet caur vienu centru vai, pareizāk sakot, caur korespondentu kontiem, kas bankām ir centrālajā bankā. Šāds centrs ir nepieciešams, uz to pastāvēja eksperti, starptautiskie eksperti. Tā ir pareiza sistēma, tikai atšķirība ir tāda, ka Maskavā tā vēl arvien nestrādā, tur ir šie maisi. Mums strādā, mums tagad tiek nodrošināta ļoti ātra dokumentu aprite. Es atvainojos tiem uzņēmumiem, kuru dokumenti iestrēgst NVS valstīs. To mēs nevaram ietekmēt. Krievijā patiešām ir nežēlīgas problēmas ar šiem norēķiniem. Tieši bankas vainas dēļ. Tur mēs nevaram palīdzēt. Pagaidām. Mēs esam rekomendējuši komercbankām atvērt tiešās korespondentattiecības ar NVS valstu komercbankām. Tad šie norēķini ies daudz ātrāk. Bet pagaidām tam pretojas pati NVS.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, ieņemsim vietas! Jāsāk plenārsēdes darbs. Mums ir palikušas tikai nepilnas pusotras stundas. Mūsu darbs ir tajā stadijā, kad esam izdiskutējuši par 5.punktu un tā diviem apakšpunktiem. Lūdzu, Grūbes kungs, rezumējumu, un balsosim atsevišķi par katru daļu.

G.Grūbe: Paskaidroju komisijas viedokli par 5.punktu. Patiešām šī 5.punkta daļa ir strīdīga tajā ziņā, ka tā neatspoguļo finansu ministra Siliņa kunga priekšlikumu emitēt kredītu resursus. Šādu ceļu mēs nepiedāvājam. Taču piedāvājam tajā redakcijā, kāda šeit ir ierakstīta. Piedāvājam dažādus veidus, kā rīkoties bankai. Es gribu pateikt arī, lūk, ko. Ja vispār netiek radīti nepieciešamie kredītu resursi uzņēmumu apgrozības līdzekļu paplašināšanai vai papildināšanai, tad šobrīd mākslīgi tiek gremdēti uzņēmumi. Es saprotu, ka lielu šo uzņēmumu daļu pēc tam varēs par ļoti lētu cenu nopirkt. Kādā veidā katrā konkrētā gadījumā rīkoties, par to ir jāizšķiras Latvijas Bankai, bet principam tomēr jābūt tādam, ka par to bankai arī jādomā. Kā banka to darīs, to mēs neesam noteikuši, tas ir, neesam ierobežojuši bankas darbību.

Priekšsēdētājs: Vēl Repšes kungs vēlas. Lūdzu.

E.Repše: Jautājums ir tik būtisks, ka man tomēr būtu lūgums vēlreiz zvanīt, lai ierastos kaut vai tie, kas sēž komisijas sēdēs. Otrkārt, tam, ko šobrīd teica Grūbes kungs, es ne vien piekrītu, bet to es pats vakar uzsvēru. Tikai nevajag teikt, ka tas ir it kā tas pats, kas rakstīts 5.punkta otrajā rindkopā. Pilnīgi un kategoriski – nē. Latvijas Banka, cik to atļauj mūsu ekonomiskā situācija un cik to atļauj situācija Krievijā, emitēs kredītu resursus. Kredītu resursi – tas nozīmē kredītu. Kā jūs, Grūbes kungs, tikko kā ļoti pareizi teicāt. Tiem uzņēmumiem, kas spēj kredītu paņemt un atmaksāt, tas patlaban tiek sniegts un tiks sniegts turpmāk. Acīmredzot trešdien jums pateikšu konkrētākus skaitļus, cik lielos apjomos tas tiks darīts, jo gan es, gan premjers gaida vēl pirmdien pēdējās diskusijas mūsu starpā un ar Valūtas fondu. Tās būs ļoti būtiskas.

Taču atcerieties, ka prasīs visi, bet visiem nepietiks. Bet šeit 5.punktā ir ierakstīts “nodrošināt” – tātad ne tikai tiem, kas spējīgi kredītu paņemt, bet arī tiem, kuri, pēc bankas viedokļa un pēc bankas līdzšinējās pieredzes, nav spējīgi kredītu ņemt un atmaksāt, tāpēc tiem šo kredītu nedrīkst dot. Bet šeit ir rakstīts: “pirms pārejas uz iepriekšējās samaksas norēķinu formu nodrošināt nepieciešamos kredītu resursus”. Tas ir tipiski, tā teikt, – es vēlreiz lietošu to vārdu – politbiroja stilā – “obespečiķ”. Mēs nevaram to darīt. Un mēs nevaram arī apturēt pāreju uz iepriekšējās samaksas formu. Tas nav iespējams. Par to jau esam runājuši vairākkārt. Tāpēc otrā rindkopa ir kategoriski noraidāma vai arī tā vienkārši netiks izpildīta. Bet es gribu vēlreiz uzsvērt, lai te nerodas pārpratums: tā tas nav, ka Latvijas Banka vispār nedos kredītus tautsaimniecībai. Ir runa tikai par apjomiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies. Pagaidīsim kādu minūti, varbūt tik tiešām ierodas vēl kāds deputāts. Lūdzu, reģistrēsimies, godājamie deputāti, kuri ienāk zālē! Lūdzu rezultātu. 93 deputāti reģistrējušies. 94, ieskaitot Grūbes kungu. Tātad par 5.punktu balsojam pa daļām: vispirms par pirmo daļu un pēc tam – par otro daļu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 5.punkta pirmo daļu. Lūdzu rezultātu. 76 – par, 77 – par, 1 – pret, 5 – atturas. Pirmā daļa akceptēta.

Balsojam par 5.punkta otro daļu. Lūdzu rezultātu. 63 – par, 8 – pret, 9 – atturas. Otrā daļa akceptēta.

Balsošanas režīmu! Balsosim par 5.punkta akceptēšanu kopumā, jo mēs balsojām tikai par daļām. Lūdzu rezultātu. 70 – par, 3 – pret, 6 – atturas. 5.punkts ir akceptēts kopumā.

Lūdzu, 6.punkts. Un pēdējais.

G.Grūbe: 6.punkts radās, apspriežoties no jauna. Tas paredz, ka Ministru padomei jāizskata priekšlikumi par grozījumiem likumdošanas aktos, lai turpmāk nepieļautu kartotēkas maksājumu sistēmas atjaunošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Salīša kungs!

B.Salītis: Uzskatu, ka 6.punktu vajag vispār svītrot, jo likumdošanas akti jau neregulē, vai būs kartotēka vai nebūs. Kartotēka vai nu ir, vai tās nav. Uzskatu, ka likumdošana nav vainīga pie tā, vai bankā ir vai nav kartotēkas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kide. Pēc tam – finansu ministrs Siliņa kungs.

E.Kide: Domāju, ka šādā redakcijā, kādā 6.pants ir uzrakstīts, tas vairs neattiecas tikai uz lauksaimniecību, bet tas attiecas uz visām tautsaimniecības nozarēm. Manuprāt, vispār derētu, tā kā mēs šodien šeit debatējam ne tikai par lauksaimniecību, bet arī par citām nozarēm, izstrādāt lēmumu vai likumdošanas aktu, lai ieviestu zināmu kārtību kartotēkas sistēmas likvidēšanā visās tautsaimniecības nozarēs. Bet šajā daļā es liktu priekšā šo punktu svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Siliņa kungs!

E.Siliņš: Es atbalstu iepriekšējo deputātu teikto. Gribēju vienīgi piebilst, ka principā par norēķiniem vispār likumdošanas aktu nav. Ir likums “Par Latvijas Banku”, kurā ir pateikts, ka norēķinus organizē šī banka. Bet tieši likuma par kartotēkām nemaz nav. To mēs varētu šeit vēl mainīt vai izlabot. Faktiski šī vieta ir svītrojama. Ja cienījamie deputāti pastāv uz to, ka tāds likums ir vajadzīgs, tas būtu jāizstrādā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Grūbes kungs, lūdzu jūsu komentāru!

G.Grūbe: Es nevarētu pilnīgi piekrist šādai Finansu ministrijas nostājai. Jautājums par to, vai izveidosies šāda kartotēka, nav tikai bankas jautājums, tas ir arī likumdošanas jautājums, vai ierobežosim šādu situāciju vai ne. Tāpēc es vienkārši lūgtu atbalstīt vai arī neatbalstīt šo redakciju. Vienkārši balsot par to.

Priekšsēdētājs: Deputāts Stroganovs vēl vēlas runāt, kaut gan mums ir pieņemts, ka ziņotājs ziņo pēdējais. Bet nu, lūdzu!

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi! Iespējams, ka šeit ir loģika. Ja mēs to uzdodam Ministru padomei, tad klāt vēl jāpieraksta “un Latvijas Bankai”, jo Latvijas Banka nav pakļauta Ministru padomei, bet ir padota Augstākajai padomei./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Repšes kungs!

E.Repše: Godātie deputāti! Banka to lietu jau ir izdarījusi, mēs turpmāk tādu kartotēkas sistēmu bankā neveidosim un neatjaunosim. Bet problēma ir mazliet plašāka. Uzņēmumiem šobrīd ne konstitūcija, ne likumi neaizliedz arī turpmāk veikt pārdošanu uz parāda. Tā ir vienkārši pārdošana uz parāda, protams, nelaižot to caur banku, bet savstarpēji sarunājot: “Es tev nogādāju produkciju, tu man dod parādrakstu.” To banka neregulē.

Es piekrītu tam, ka šis punkts ir svītrojams vispār. Ja uzskatām, ka likumdošanas aktā ir jāieliek speciāls punkts, kas aizliegtu pārdošanu uz parāda starp valsts un privātiem uzņēmumiem, tad tā ir atsevišķa saruna. Bet būtībā tas ir jautājums par to, vai ar likumu ir jāaizliedz pirkšana uz parāda jebkuros apstākļos vai ne. Es atbalstu svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mums ir jābalso par radikālāko no variantiem, tas ir, par šā punkta svītrošanu. Vispirms reģistrēsimies! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu. 94 deputāti reģistrējušies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par radikālāko no priekšlikumiem – par 6.punkta svītrošanu. Lūdzu rezultātu. Par – 35, pret – 27, atturas – 18. Tātad 6.punkts paliek.

Vai 6.punktā ir kādi redakcionāli labojumi, ja jau reiz tas paliek? Bija ierosinājums papildināt 6.punktu ar vārdiem: “Ministru padomei un Latvijas Bankai”. Balsosim par šo papildinājumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 56 – par, 8 – pret, 13 – atturas. Papildinājums pieņemts.

Tagad varam balsot par lēmumu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam kopumā par lēmumu “Par lauksaimniecības produkcijas ražošanas finansiālo nodrošinājumu”. Lūdzu rezultātu. 87 – par, 2 – pret, 3 – atturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums, kā mēs nobalsojām no rīta, ir Skudras kunga pārskats par reģistrāciju. Lūdzu, Skudras kungs! Mums ir jāvienojas, godājamie deputāti, par to, kāda būs procedūra. Nobalsots tika par pārskatu. Tātad – Skudras kunga ziņojums, atbildes uz jautājumiem bez debatēm un tā tālāk.

Lūdzu, Gabrānova kungs, jums bija kas sakāms.

P.Gabrānovs: Ja netiks pieņemts lēmums par budžeta aizdevumu Lauksaimniecības ministrijai pārtikas preču apmaksai, pusi dienas būsim nosēdējuši veltīgi.

Priekšsēdētājs: Paldies, Gabrānova kungs, bet mums līdz šim laikam nav iesniegts šis lēmuma projekts. Viņi mums solīja iesniegt.

P.Gabrānovs: Budžeta komisija to ir aizturējusi un vēl domā – darīt to vai nedarīt...

Priekšsēdētājs: Budžeta komisija saka, ka iesniegšot, bet ir palicis ļoti maz laika. Ir atlikusi stunda šī lēmuma iesniegšanai.

P.Gabrānovs: Bet lauksaimniecība negaida! Viss paliek turpat, kur bijis, un mēs nebūsim pavirzījušies nevienu soli uz priekšu.

Priekšsēdētājs: Skudras kungs, es atvainojos, varbūt mazliet pagaidiet! Tātad Zeiles kundze stāstīs mums kaut ko. Lūdzu.

V.Zeile: Budžeta komisija kopā ar finansu ministru, premjeru un bankas prezidentu sanāca komisijas ārkārtas sēdē šodien un izskatīja 553.dokumentu. Mēs to akceptējām un varam piedāvāt izskatīšanai Augstākajā padomē šodien, tiklīdz radīsies iespēja, vienīgi ar mazu papildinājumu – nosakot budžeta aizdevuma termiņu un uz kādu resursu rēķina tas tiek dots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet man nav skaidrs, kāpēc šis lēmums nav izsniegts deputātiem, ja tas ir gatavs.

E.Kide: Es paskaidrošu. Šis lēmums netika izsniegts deputātiem tādēļ, ka nebija ar finansu ministru kopējas Budžeta komisijas sēdes, par ko Zeiles kundze teica. Šāda kopēja sēde notika nupat pusdienu laikā. Pašlaik šis lēmuma projekts ir precizēts. To pavairosim un izdalīsim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad lūdzu izdalīt deputātiem. Pēc tam, kad būsim noklausījušies Skudras kungu, mēs varēsim par šo lēmumu balsot, kā tas vakar tika nolemts.

Lūdzu, Cilinska kungs, par procedūru!

E.Cilinskis: Ņemot vērā to, ka mums šodien ir maz laika, es piedāvātu Skudras kungam atvēlēt līdz 10 minūtēm, un jautājumus mēs šoreiz neuzdotu.

Priekšsēdētājs: Par to mēs balsosim. Skudras kungs, vai jums pietiek ar 10 minūtēm? Tātad mums ir jābalso, godājamie kolēģi, par Cilinska kunga ierosinājumu – neuzdot jautājumus ministram.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Cilinska ierosinājumu neuzdot jautājumus ministram Skudram. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. 42 – par, 25 – pret, 5 – atturas. Lēmums pieņemts. Jautājumus neuzdodam. Apsveicam Skudras kungu!

V.Skudra, tieslietu ministrs: Godātie deputātu kungi! Par šo jautājumu esmu jau vairākkārt šajā tribīnē runājis. Kad šo problēmu pagājušajā nedēļā, tas ir, otrdien, iekļāva darba kārtībā, man radās tāds neliels jautājums. Kad pirms dažām nedēļām šeit bija diskusija par Pilsonības un imigrācijas departamenta tiesībām un vēl citiem jautājumiem, kurus jūs zināt un par kuriem es nerunāšu, šo tribīni izmantoja departamenta bijusī vadība. Kad jārunā par šā departamenta darba rezultātiem, respektīvi, par atbildību, tad šajā tribīnē esmu es. Šāda situācija zināmā mērā raksturo arī darba rezultātus. Darba rezultātus, kurus es neuzskatu šajā departamentā par apmierinošiem. Es gribēju paskaidrot, kādēļ.

Pagājušā gada augusta notikumu ietekmē Augstākā padome pieņēma lēmumu par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem, kurā paredzēja līdz šā gada 1.jūlijam apzināt piecas iedzīvotāju kategorijas. Lai noskaidrotu šīs kategorijas, katram tika likts priekšā pieteikties, toreiz nenorādot konkrēti – kur. Acīmredzot tika prezumēts, ka jāpiesakās Pilsonības un imigrācijas departamentā, jo, kad vēlāk tika pieņemts likums par Iedzīvotāju reģistru, pilsoņu reģistrācija tika uzdota šim departamentam, taču neievērojot, ka starp abiem Augstākās padomes dokumentiem ir atšķirība. Formāli ņemot, departaments var 1.jūlijā paziņot Augstākajai padomei, ka labprātīgi ir pieteikušies tik un tik iedzīvotāji no katras kategorijas un lēmums būtu jāuzlūko par izpildītu. Tas, ka liela daļa iedzīvotāju no katras kategorijas nebūs pieteikusies, nebūtu ņemams vērā, jo izdarīt tādu inventarizāciju neprasa minētais Augstākās padomes lēmums.

Visu iedzīvotāju uzskaiti gan pieprasa vēlākais likums “Par Iedzīvotāju reģistru”, taču tas nenosaka nekādus termiņus. Vēl vairāk – Ministru padome pieņēma lēmumu, ka iedzīvotāju pirmuzskaite jāpabeidz līdz šā gada 1.septembrim. Tāda ir tā nelielā pretruna tiesiskajā bāzē, kurai pastāvot, ir uzsākts šis darbs.

Jāsaka, ka pretrunīga bija un ir arī politiskā dzīve ap šo reģistru. Tāds spēks kā Pilsoņu komiteja aicināja un aicina boikotēt šo reģistru. Tas, protams, būtiski ietekmē iedzīvotāju ierašanos reģistrācijas punktos. Analizējot departamenta darbinieku un it īpaši tā bijušā direktora rīcību, paliek iespaids, ka arī šī institūcija pret Augstākās padomes noteikto datumu – 1.jūliju – izturējās visai skeptiski, lai neteiktu vairāk. Par to, protams, liecināja arī bijušā direktora pēdējā pavēle. Šo pašu metodi departaments diemžēl izmantoja gada sākumā, ilgstoši neuzsākot reģistrēšanu un aizbildinoties ar to, ka Augstākā padome nav piešķīrusi nepieciešamos resursus. Ministrijas priekšlikumu reģistrēšanu uzsākt ar esošajiem spēkiem, iesaistot Latvijas Tautas fronti, LNNK un citu sabiedrisko organizāciju aktīvu, ko šīs organizācijas piedāvāja, departaments noraidīja – tāpat kā visus pārējos Tieslietu ministrijas priekšlikumus.

Departamenta iedzīvotāju reģistrēšanas koncepcijā pēc būtības bija daudz arī citu kļūdu. Tas neatzina tā sauktos Latvijas PSR laikā pieņemtos likumus, kodeksus, kuri būtībā bija spēkā, neuzticējās nevienam tajā laikā izdotajam dokumentam, noraidīja jau esošo darbinieku iespēju strādāt turpmāk. Un izstrādātajā instrukcijā par to, kādi dokumenti nepieciešami, ierodoties uz reģistrēšanu, un izveidotajā praksē tika noteikts tāds dokumentu klāsts, kas neatbilda ne tikai likumam, bet arī veselajam saprātam. Tā rezultātā reģistrēšanās aktivitāte ievērojami samazinājusies. Arī uzskaites anketā tiek pieprasītas ziņas, ko neparedz likums. Arī šeit izdarīt kādus labojumus departaments atteicās, pat vairāk – uzdeva saviem darbiniekiem sagatavot grozījumus likumā, lai legalizētu savus izdomājumus.

Šādos apstākļos, man jāsaka, īpaši pozitīvus rezultātus mēs gaidīt nevarējām. Un šobrīd šie rezultāti ir tādi. Es negribu tagad nosaukt konkrētus rajonus, kur, kā un cik iedzīvotāji reģistrējušies, varbūt tikai dažus ilustrācijai. Uz 1.jūniju no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir reģistrējušies tikai četri procenti iedzīvotāju. Tikai četri procenti. Mēs uzskatām, ka līdz 1.septembrim būtu iespēja reģistrēties pārējiem republikas iedzīvotājiem, pastāvot situācijai, kāda ir izveidojusies šobrīd. Interesantākais ir tas, ka ažiotāža, kas bija pirms dažām nedēļām, ir izdarījusi zināmu reklāmu reģistram, tāpēc tagad, pārbaudot, kā rajonos notiek reģistrācija, varu paziņot, ka tur ir pat diezgan ievērojamas rindas. Es domāju, ka tā ir viena puse. Un otra puse ir tā, ka tagad pilsoņi apzinās: viņi saņems pilsoņa pasi tikai tad, kad būs reģistrējušies Iedzīvotāju reģistrā.

Un tagad par pretdarbību, kas tika vērsta pret reģistru. Es domāju to, kas tieši attiecas uz Pilsoņu komiteju. Man bija tas gods uzstāties visu pašvaldību vadītāju priekšā un aicināt viņus savos rajonos organizēt darbu tikai reģistra ietvaros un neatbalstīt Pilsoņu komitejas darbu šajā jomā. Taču ne visas pašvaldības to ievēro. Bija arī attiecīgas publikācijas. Un šajā sakarībā varu pateikt, ka šonedēļ, kontaktējoties ar republikas prokuratūru, ģenerālprokurora vietnieks informēja presi par to, ka gadījumā, ja arī turpmāk republikas iedzīvotāji tiks aicināti nepildīt likumus, viņi tiks saukti pie noteiktas atbildības.

Kā redzat, šodien situācija, protams, nekādā ziņā nav apmierinoša. Bet es ceru, ka neatkarīgi no tā, kā jūs, kā Ministru padomes vadība izlems, kur atradīsies šis departaments, termiņš, kāds ir noteikts Ministru padomes lēmumā – 1.septembris –, varētu būt daudzmaz reāls, jo 1.jūlijs faktiski paredz pilsoņu un pārējo iedzīvotāju labprātīgu pieteikšanos Iedzīvotāju reģistrā. Tāda šobrīd, cienījamie deputāti, ir situācija ar pilsoņu un pārējo iedzīvotāju reģistru republikā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Skudras kungs, jūs esat ietaupījis vienu minūti. Balsojums ir bijis par to, ka jautājumi netiek uzdoti.

Nākamais darba kārtības jautājums ir jums izdalītais 553.dokuments – lēmuma projekts “Par budžeta aizdevumu Lauksaimniecības ministrijai pārtikas preču apmaksai”. Tikai būtu gan lūgums šo lēmumu redakcionāli noslīpēt, lai tas būtu latviešu valodā, jo es domāju, ka te var izvirzīties jautājums par latviešu valodas eksāmena likšanu pēc pirmās kategorijas autoriem.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es īsi ziņošu par situāciju, kāda ir izveidojusies šodien. Vakar premjers iesniedza Augstākajai padomei grozījumus 1992.gada pirmā pusgada budžetā. To mēs varam izskatīt darba kārtībā rīt, bet pirmdien un otrdien dot izskatīšanai plenārsēdē, taču jautājums par 600 miljonu rubļu aizdevuma izsniegšanu Lauksaimniecības ministrijai parādu likvidācijai lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir steidzams. Tāpēc kā ārkārtējs ir radies šis Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par budžeta aizdevumu Lauksaimniecības ministrijai pārtikas preču apmaksai”. Dokuments deputātiem ir izdalīts ar numuru 553.

Pēc komisijas sēdes, par kuru jums ziņoju, es tikai gribētu, lai šis lēmums tiktu papildināts ar diviem būtiskiem momentiem. Pirmais ir noteikt termiņu šim aizdevumam – līdz 1992.gada 1.oktobrim. Un otrais – uz kādu avotu rēķina šis aizdevums tiek izdots. Tas tiek izdots uz budžeta ieņēmuma daļas pārsniegumu pār izdevumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies.

V.Zeile: Un mēs iekļausim papildinājumus un stilistiski sakārtosim lēmumu tā, kā ir vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Jā, laikam ir jāpasaka, ka līdz likuma pieņemšanai par 1992.gada pirmā pusgada budžeta grozījumiem.

V.Zeile: Jā.

Priekšsēdētājs: Un tālāk kā tekstā, svītrojot atkārtošanos.

Lūdzu, Bela kungs!

A.Bels: Zeiles kundze, man lūgums pēdējā rindā vārdus “parādniecības likvidēšanai” aizstāt ar vārdiem “parāda atdošanai”. Tas būtu latviski.

V.Zeile: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jo vārda “parādniecība” latviešu valodā vispār nav. Tā nu šajā tekstā ir vismaz kādas 20 kļūdas, bet visi laikam saprata būtību.

No zāles: Jā.

Priekšsēdētājs: Un arī papildinājumus, ko Zeiles kundze pateica par šiem termiņiem. Jautājumu, kā es saprotu, nav. Lūdzu sekretariātu zvanīt, kamēr Preinberga kungs jautās.

Lūdzu, deputāts Preinbergs.

G.Preinbergs: Man nav saprotams vienkāršs jautājums. Mēs vakar un šodien runājam par 651 miljonu, kāpēc pašreiz ir 600 miljoni?

V.Zeile: Tāpēc, ka operatīvā informācija, kas ir Finansu ministrijas rīcībā, ir tāda, ka tirdzniecības uzņēmumos jau ir sākusies šo pārtikas produktu realizācija un ir vajadzīga mazāka summa šā jautājuma atrisināšanai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Siliņa kungs vēlējās kaut ko teikt? Nē. Ļoti jauki. Paldies, Zeiles kundze! Lūdzu, reģistrēsimies, godājamie kolēģi! Reģistrējušies 85 deputāti. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par šo 553.dokumentu ar izdarītajiem labojumiem un papildinājumiem. Lūdzu rezultātu. Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Godājamie kolēģi! Mums līdz plenārsēdes beigām ir palikušas 50 minūtes. Kādi ir jūsu priekšlikumi par darba kārtības jautājumiem, kas būtu izskatāmi šajā laikā?

Lūdzu, Alkšņa kungs!

L.Alksnis: Godātais priekšsēdētāj un deputāti! Es lūdzu izskatīt lēmuma projektu, par kuru es runāju rīta pusē, – “Par Rīgas pilsētas izpildkomitejas organizēto nepabeigto objektu izsoli”. Lēmuma projekts ir izsniegts visiem deputātiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Alkšņa kungs, viens jautājums: vai jūs kā viens no autoriem esat konsultējies ar Juridisko pārvaldi? Man ir lielas aizdomas, ka, nemainot tiesisko statusu, arī ir iespējams nodot rentē uz 99 gadiem.

L.Alksnis: Es domāju, ka ne, bet Juridiskajā pārvaldē es nekonsultējos.

Priekšsēdētājs: Varbūt tad diskusijas gaitā varēsim nonākt pie secinājuma.

L.Alksnis: Jā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mēs esam nobalsojuši par šā jautājuma iekļaušanu plenārsēdes darba kārtībā. Vai ir kādi iebildumi, ka mēs to skatām tūlīt? Nav. Lūdzu atbildīgo ziņotāju tribīnē. Un deputātiem lūdzu būt gataviem apspriest šo jautājumu.

L.Alksnis: Godātie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi. Lietas būtība ir šāda: Rīgas pilsētas izpildkomiteja organizē nepabeigto objektu izsoli šā gada 6.jūnijā, par ko mūs ir informējuši masu informācijas līdzekļi.

Bet nelaime ir tā, ka līdz ar izsoles izsludināšanu tiek paziņots, ka zeme tiks piešķirta lietošanā uz 99 gadiem tam, kas iegūs savā īpašumā attiecīgo objektu. Šāds paziņojums ir klajā pretrunā ar mūsu likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, kurā mēs esam noteikuši moratoriju ar zemes piešķiršanu lietošanā līdz šā gada 20.jūnijam jebkurām fiziskajām un juridiskajām personām. Pie šā punkta mums ir piebilde, ka zeme varētu tikt piešķirta lietošanā tikai tādu objektu celtniecībai, kas ir svarīgi visas sabiedrības vai valsts vajadzību apmierināšanai, taču nekādā gadījumā nemainot šo zemes gabalu tiesisko statusu. Mūsu likumā par zemes reformu ir arī pateikts, ka visos gadījumos, kad pēc vecajām zemesgrāmatām vai citiem kadastra dokumentiem ir zināms, tas ir 12.pantā, ka zemes gabalam ir bijis īpašnieks, tomēr viņš nav paspējis līdz šā gada 20.jūnijam pieteikt savas īpašuma tiesības, šādu zemes gabalu pilsētas pašvaldība drīkst piešķirt lietošanā vai nomā tikai uz 10 gadiem, ļaujot bijušajam īpašniekam, ja viņš tomēr parādīsies šo 10 gadu laikā, un tas ir saskaņā ar mūsu 1937.gada Civillikuma attiecīgo normu, pierādīt savas īpašuma tiesības.

Šajā sakarībā runāju ar Rīgas pilsētas padomes priekšsēdētāju Andri Teikmani. Manuprāt, viņš nepareizi izprot mūsu likuma normu, domājot, ka drīkst piešķirt zemi lietošanā sabiedrībai svarīgu objektu celtniecībai, tādā veidā liedzot iespēju bijušajam īpašniekam pieteikt savas īpašuma tiesības. Es saskatu šeit nepareizu likuma tulkojumu, jo likuma 12.pantā ir skaidri un gaiši pateikts, ka visos gadījumos, ja bijušo zemes īpašnieku zeme ir apbūvēta, ja uz tās ir uzbūvēts arī sabiedrībai svarīgs objekts, bijušajam zemes īpašniekam tiek piešķirta priekšrocības tiesība pateikt, vai viņš vēlas atjaunot savas īpašuma tiesības uz šo zemes gabalu vai nevēlas. Viņam ir trīs iespējas: pieprasīt apbūvētā zemes gabala īpašuma tiesību atjaunošanu un saņemt Ministru padomes noteikto nomu; prasīt līdzvērtīgu zemes gabalu; prasīt kompensāciju. Bet Rīgas padome šo normu diemžēl izprot nepareizi un tulko to tā, ka, piešķirot zemes gabalu sabiedrībai svarīgu objektu celtniecībai, liedz iespēju bijušajam īpašniekam pretendēt uz savu bijušo zemi.

Tā kā zem šiem objektiem, kas tiks pārdoti izsolē, to apliecina arī pats mūsu cienījamais kolēģis Andris Teikmanis, ir arī bijušo īpašnieku zeme, bet šie īpašnieki vēl nav pieteikušies, – to viņš man apliecināja šodien tiekoties – es uzskatu, ka mums ir jāpieņem lēmums, kāds ir jūsu priekšā, un jāpaziņo izsoles nosacījumi tiem, kas piedalīsies tajā, lai viņi saprot, ka šo zemi viņi uz 99 gadiem lietošanā šobrīd vēl nedrīkst saņemt. Tas man ir viss šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi? Kā es redzēju, Teikmaņa kungs bija pirmais, kas pieteicās debatēs. Vai ir jautātāji? Varbūt Marjašas kundze pirmā un pēc tam – Šļakotas kungs?

R.Marjaša: Vispirms jautājums. Alkšņa kungs, vai būtu solīdi pieņemt lēmumu par masu informācijas līdzekļos izskanējušu informāciju? Varbūt pareizāk būtu par izpildkomitejas pieņemto lēmumu? Vai jūs esat pārliecinājies, ka tā nav pīle, ka tas ir fakts?

L.Alksnis: Tas ir fakts. Es esmu pārliecinājies.

R.Marjaša: Tad varbūt neatsauksimies lēmumā uz masu informācijas līdzekļiem, bet runāsim par lēmumu, kuru pieņēmusi pilsētas izpildkomiteja. Tas ir pirmais jautājums.

Un otrais. Vai jūs neparunājāt par to, kāpēc tāda steiga? Kāpēc tas jādara 6.jūnijā, nevis 26.jūnijā?

L.Alksnis: Mēs runājām arī par to. Viņš man atbildēja, ka tā ir Rīgas padomē nolemts, šis termiņš ir noteikts, visi organizatoriskie pasākumi veikti un viņam negribētos izsoli atlikt.

R.Marjaša: 26.jūnijā visas problēmas atkristu.

L.Alksnis: Arī neatkristu visas problēmas, jo likumā ir šie 10 gadi. Ja mēs zinām, ka tā ir bijušo īpašnieku zeme, šo zemi var piešķirt lietošanā vai nomā tikai uz 10 gadiem. Es par to teicu ziņojumā.

R.Marjaša: Bet, Alkšņa kungs, mums taču likumā par zemes reformu ir arī tagadējie, tie, kuriem šodien pieder. Arī tiem ir jāpiesakās?

L.Alksnis: Arī tiem ir jāpiesakās. Jā, pareizi, arī jāpiesakās.

R.Marjaša: Kas tad mainās ar to? Tas pats jau šodien ir ar tiem, tas pats būs ar nākamajiem.

L.Alksnis: Šodien šī zeme ir Rīgas pašvaldības rīcībā. Tie ir pašvaldības objekti, bet pašvaldība netiek ar šiem objektiem galā. Jūs zināt, kāds ir mūsu finansiālais stāvoklis, ir sevišķi celtniecībā, un, lai šos objektus pabeigtu, tie ir jāprivatizē, kam es principā piekrītu. Tikai mēs nedrīkstam šīs zemes attiecības nokārtot tādā veidā.

R.Marjaša: Bet, Alkšņa kungs, bijušo īpašnieku tiesības nemainās līdz ar šo lietotāju nomaiņu. Tā kā uz šīs zemes jau atrodas objekts ar saimnieku, bijušā īpašnieka tiesības ar šo likumu ir ierobežotas.

L.Alksnis: Nē, bijušajam īpašniekam ir tiesības pieprasīt īpašuma tiesību atjaunošanu, un šajā gadījumā viņš runā ar Rīgas pašvaldību, bet pēc izsoles viņam būs jākārto savas attiecības ar jauno īpašnieku. Un šis jaunais īpašnieks tiks vests maldināšanā. Jūs saprotat? Viņš būs nosolījis objektu un saņēmis zemi lietošanā uz 99 gadiem.

R.Marjaša: Varbūt mums nepieņemt tādu lēmumu, bet aiziet uz izsoli un oficiāli brīdināt viņus?

L.Alksnis: Nu, es jau esmu to darījis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Vai jums neliekas bezjēdzīgi pieņemt lēmumu par to, ka netiek pildīts likums? Likums ir jāpilda, un arī Teikmaņa kungam tas ir jāpilda. Ja Teikmaņa kungs nepildīs likumu, viņš ir jāsauc pie tiesas.

L.Alksnis: Es jums pilnībā piekrītu. Es tikai gribēju paziņot, par ko jūs balsosit. Varbūt tiešām no tiesiskā viedokļa mēs varētu sēdēt mierīgi un noskatīties, bet prokurora pienākums būtu 8.jūnijā iet pie Teikmaņa kunga un anulēt viņa noslēgtos izsoles darījumus. Protams, tā varētu darīt. Tomēr varbūt pareizāk būtu, ja mēs vērstu uzmanību uz šā akta nelikumību. To jūs savā balsojumā pateiksit. Es kategoriski nepastāvu uz to, lai gan uzskatu, ka mans pienākums bija pievērst jūsu uzmanību šim darījumam.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es ļoti atvainojos, jo neredzēju, kurš bija pirmais: Stroganova kungs vai Felsa kungs. Viens uz otru rāda. Labi, Felsa kungs ir pa labi, lai viņš pirmais runā, bet Stroganova kungs pēc tam. Jums ir jautājums, Felsa kungs?

A.Felss: Cienījamais Alkšņa kungs! Lasot šo preambulu, man tā šķiet vispār lieka. Vai nevajadzētu lēmumam sākties ar to, kas ir virs­rakstā, un tālāk turpināt: “Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj”, kā Marjašas kundze gandrīz vai lika priekšā. Tas ir pirmais. Vai jūs piekrītat vai ne?

L.Alksnis: Es domāju, ka konstatējošā daļā mums tomēr ir lietas būtība jāpasaka, lai jebkuram, kas lasa lēmumu, būtu saprotams šis dokuments. Mēs paši varbūt saprastu...

A.Felss: Es domāju, ka tie, kas ir ieinteresēti, arī sapratīs. Nav jau nu...

L.Alksnis: Nu, bet tik daudz jau mums... Man liekas...

A.Felss: Otrais jautājums, Alkšņa kungs. Labi, mēs pieņemsim konkrētu lēmumu. Bet kā jūs prognozējat: kas būs ar tiem, kuri šos objektus būs nopirkuši, teiksim, pēc 10 gadiem, un vai pēc tam būs gribētāji pirkt?

L.Alksnis: Man jums jāatbild, ka mums jābūt konsekventiem. Ja mēs iepriekšējo likumu esam tādu pieņēmuši un šādu normu apstiprinājuši un ja šīs normas darbības ilgums ir 10 gadi, tad mums pašiem kā likumdevējiem šī norma ir jārespektē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Stroganova kungs!

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi! Vai jums neliekas, ka šis jūsu piedāvātais dokumenta projekts ir mēģinājums Augstākajā padomē izlemt to, kas uzdots atrisināt Zemes komisijai?/

L.Alksnis: Nē, tā es neuzskatu. Augstākās padomes Zemes komisija nav tiesīga grozīt likumus, ko pieņēmusi Augstākā padome.

F.Stroganovs: */Tas, kas piedāvāts, ir prokurora funkcija. Un otrais. Kāpēc mēs ar šo lēmumu – tas skan tieši tā – mēģinām aizliegt zemes lietotāju maiņu? Likums taču to neliedz. Tas aizliedz tikai jaunu zemes gabalu ierādīšanu, bet ne jau esošo zemes gabalu maiņu./

L.Alksnis: Tas jau ir tas pats, Stroganova kungs. Es tik varu jums ieteikt vēl nopietni izlasīt pieņemto likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Vairāk neko jums nevaru pateikt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Seleckis.

V.Seleckis: Vai jums neliekas, ka, šādā veidā izstrādājot un pieņemot lēmumus, mums katru dienu ar to vien būs jānodarbojas, ka jāuzdod vienai vai otrai pilsētai, vienai vai otrai iestādei, bijušajam kolhozam vai statūtsabiedrībai ievērot tādus un tādus likumus. Presē taču nepārtraukti parādās informācija par to, ka šur un tur kāds likums netiek ievērots. Tad jau mēs to vien darīsim, kā uzdosim ievērot mūsu likumus. Vai tiešām tā ir mūsu galvenā funkcija?

L.Alksnis: Protams, ka tā nav mūsu galvenā funkcija, tas būtu jādara prokuroram. Varbūt esmu tiešām bijis pārsteidzīgs, lūgdams pievērst jūs savu uzmanību šim lēmuma projektam, bet es domāju, ka jūsu balsojums parādīs, vai esmu bijis pārsteidzīgs vai ne.

V.Seleckis: Es tikai domāju, ka šī absolūti nav Augstākās padomes funkcija, bet pavisam citu institūciju pienākums – raudzīties, lai likums tiktu ievērots.

Priekšsēdētājs: Jautātāju vairs nav. Varam sākt debates. Kā sapratu, Teikmaņa kungs ir pierakstījies debatēs pirmais, pēc tam – deputāte Čepāne.

A.Teikmanis: Cienījamie kolēģi! Lai nebūtu tādas nesaprašanas, jo šajā gadījumā lēmuma projekts varbūt tiešām izskatās mazlietiņ dīvains, un es nezinu, kā Augstākā padome var pieņemt lēmumu nekustamā īpašuma jautājumos, zemes jautājumos, balstoties uz informāciju, uz anonīmu informāciju masu informācijas līdzekļos.

Par jautājuma būtību. Šodien situācija likumdošanā ir tāda, ka saskaņā ar likumu par pilsētas zemju reformu līdz 20.jūnijam pašvaldības drīkst risināt zemes piešķiršanas jautājumus. Ir aizliegts nodot zemi lietošanā. Rīgā neviens zemes gabals netiek piešķirts. Ir pieļauti divi izņēmumi. Viens ir bezstrīdus gadījumos, otrs – sabiedrībai svarīgu objektu gadījumos. Noteikt sabiedrībai svarīgu objektu kritērijus ar likumu šodien ir pilnvarotas pašvaldības. Likumā nav noteikts, kas ir sabiedrībai svarīgi objekti, bet ir norādīts, ka to nosaka pašvaldības. Rīgas pilsētas padome ir sastādījusi sabiedrībai svarīgu objektu sarakstu. Es to šodien jums nevaru nocitēt, es nebiju tam gatavs. Šis lēmums ir tapis pāris stundu laikā, un es nebiju sagatavojies jums sniegt šādu informāciju, taču tie ir tilti, ielas, maģistrāles, inženierkomunikācijas, vēstniecības, sociālie objekti, poliklīnikas, Rīgas centra rekonstrukcijā paredzētie objekti, kvartālu sabiedriskie centri, tirdzniecības centri jaunajos rajonos un tā tālāk. Es nevaru precīzi visus nosaukt, bet atbilstoši pilnvarām, ko ir devis likums, Rīgas pilsētas padome šos objektus ir nosaukusi. Šie objekti, kas tiek piedāvāti izsolē, atbilst sabiedrībai svarīgu objektu kritērijiem. Tāpēc no likuma viedokļa ir vienalga, vai šī zeme tiek piešķirta universālveikalam “Mežciems”, kas ir tirdzniecības centrs Mežciemā, vai, teiksim, jaunam tiltam vai jaunai ielai. Abi no likuma viedokļa ir vienādā stāvoklī, un, ja Rīgas pilsētai ir jābūvē jauna iela vai jauns tilts, kas iet pāri privātīpašnieka zemei, likums tai atļauj to darīt.

Tieši tāpat ir arī šajā gadījumā. Likums mums atļauj noteikt šos objektus. Likums atļauj mums šos objektus būvēt. Un tikai tie objekti, kuri atbilst šiem kritērijiem, ir izsoles objektu sarakstā. Tāpēc arī Rīgas pilsētas padome pieņēma lēmumu par šo objektu pārdošanu izsolē un uzdeva izpildkomitejai organizēt šo izsoli, paredzot arī zemes lietošanas garantijas. Zemes īpašnieka tiesiskais statuss netiek mainīts, ir tikai paredzētas lietošanas tiesības uz 99 gadiem. Tāda ir informācija, ko es jums varu sniegt šajā sakarā. Tas, kāpēc mēs šos objektus pārdodam, manuprāt, ir pietiekami plaši iztirzāts masu informācijas līdzekļos. Citas alternatīvas nebija. Mēs varējām gaidīt, lai šie objekti vai nu sabrūk, vai tiek izvazāti pa ķieģelītim un aiziet bojā, vai arī pārdoti kādam, kas spēj turpināt tā finansēšanu un celtniecību. Šā vai tā nākotnē visi šāda rakstura objekti tiks privatizēti, nevis piederēs pašvaldībai. Tas ir arī veids, kā mēs meklējam līdzekļus, lai varētu turpināt būvēt komunālos objektus, respektīvi, kolektorus, vadus, kas iet uz attīrīšanas iekārtām, lai varētu pabeigt un palaist pilnā apjomā visā Rīgas pilsētā attīrīšanas iekārtas, lai varētu Rīgā uzcelt vēl trīs skolas, kuras neviens cits necels. Citu iespēju dabūt līdzekļus mums nav, tāpēc speram šo soli.

Neatbilstības likumam šajā gadījumā nav, zemes tiesiskais statuss netiek mainīts, tiek piešķirtas vienīgi lietošanas tiesības likuma robežās. Tā ir informācija, ko es jums varu sniegt. Es domāju, ka visos gadījumos, kas attiecas uz likumu par zemi un tā tālāk, Rīgas pašvaldība nav ieinteresēta rīkoties pretlikumīgi, un mēs ļoti centāmies panākt, lai šī izsole notiktu stingrā atbilstībā likumam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Čepāne! Mums notiek debates, Bērza kungs. Pierakstījušies visi ir.

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Godājamais priekšsēdētāj! No rīta, apspriežot šā jautājuma ietveršanu plenārsēdes darba kārtībā, es jums teicu, ka uzskatu: ja izpildkomiteja pārkāpj likumu, jārīkojas likumā paredzētajā kārtībā, proti, vispārējās uzraudzības kārtībā šis lēmums būtu jāatceļ, vai arī varbūt jāiejaucas tiesai.

Tālāk. Tā kā mēs esam iekļāvuši darba kārtībā šo jautājumu, es gribu jums paskaidrot: ja izpildkomiteja rīkosies tā, kā ir plānojusi, proti, šos objektus atzīdama par sabiedrībai nepieciešamiem objektiem un pārdodama īpašniekiem, pilnīgi iespējams, ka īpašumu iegūst arī ārzemnieki. Teikmaņa kungs, vai tā ir vai nav? Es nezinu, acīmredzot tas arī ir plānots. Ja zeme tiks piešķirta lietošanā uz 99 gadiem, tiks ierobežotas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.pantā noteiktās likumisko īpašnieku tiesības, proti, šis 10 gadu termiņš.

Teikmaņa kungs, paskatieties, lūdzu, likuma 12.panta beigās ir teikts: ja pēc zemesgrāmatas vai citiem pagasta dokumentiem ir zināms, ka bijušajai teritorijai, arī tai, kur atrodas šie izpārdodamie objekti, ir likumīgais īpašnieks, uz 10 gadiem tiek noteikti speciāli ierobežojumi. Un es domāju, ka šādu zemes gabalu pilsētas izpildkomiteja, ja tā nezina, kam agrāk tas piederējis – Rīgas pašvaldībai vai kādam citam –, nav tiesīga piešķirt uz 99 gadiem. Ja šis zemes gabals ir piederējis Rīgas pilsētas pašvaldībai, tad Rīgas pilsētas izpildkomiteja izsolē šo zemes gabalu var piešķirt.

Vēl no juridiskā viedokļa. Jūs zināt, ka pašlaik zemes īpašnieks ir tikai viens: tā ir valsts, šī mistiskā valsts, bet, kamēr zemes reforma Latvijā nav īstenota, mēs nevaram runāt par īpašuma formu maiņu, mums ir jāvadās pēc likuma par zemes lietošanu un zemes ierīcību, kur ir noteikti arī zemes lietošanas veidi. Šajā gadījumā jāpiemēro pants, kas regulē pastāvīgo zemes lietošanu, kur nav noteikti šie 99 gadi. Es nezinu nevienu likumdošanas aktu, kur būtu minēti šie mistiskie 99 gadi.

Un tādēļ, ja mēs pieņemam šādu lēmumu, mums vajadzētu šo punktu formulēt šādi... Es ļoti lūgtu jūs paklausīties, jo es nepaspēju pavairot. Tātad: “Uzdot Rīgas pilsētas…”

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Čepānes kundze! Godājamie kolēģi, pašlaik būs viens labojums, es tomēr lūgtu ievērot klusumu un nediskutēt!

I.Čepāne: Šis labojums ir vajadzīgs tādēļ, ka, izdarot šo pirkšanas–pārdošanas darbību, nevar nemainīt arī attiecīgā zemes gabala lietošanas statusu, jo zemes gabals pāries šā objekta īpašnieka lietošanā. Un tādēļ es gribētu 1.punktu izteikt šādi: “Uzdot Rīgas pilsētas izpildkomitejai, veicot nepabeigto objektu izsoli šā gada 6.jūnijā, šo objektu īpašniekiem piešķirt zemi pastāvīgā lietošanā, nenosakot zemes lietošanas termiņu.” Proti, pastāvīgā lietošanā, kā to paredz likums “Par zemes lietošanu un ierīcību”. Tieši juridiskajām personām. Paldies. Tas man ir viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Debatēs vēl ir pieteikušies divi deputāti, bet, godājamie kolēģi, ņemsim vērā, ka mums ir atlicis strādāt 25 minūtes. Es gaidīju, ka kāds no deputātiem ierosinās saīsināt debašu laiku, bet tas nenotika. Es lūgšu Seiksta kungu un Stroganova kungu izteikties maksimāli īsi. Un vēl te ir pieteikušies.

Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts: Godātie kolēģi! Es tiešām būšu maksimāli lakonisks. Es netaisījos runāt, ne arī piedalīties šās problēmas apspriešanā, bet Rīgas pašvaldības vadītāja uzstāšanās mani rosināja pateikt, ka problēma nav nemaz tik šaura, kā šeit izskan. Jūs, Teikmaņa kungs, sadursities ar vēl vienu lietu: jūsu izpildaparāts joprojām turpina rīkoties valdītāju interesēs ar reliģisko organizāciju īpašumiem. Es tikko šorīt departamentam adresēju vēstuli sakarā ar to, ka tiek privatizēts reliģiskajām organizācijām piederošs īpašums. Tā gan bija datēta pirms likuma pieņemšanas, taču izpildinstitūcijai acīmredzot ir jāzina, ka likums jau ir otrajā vai trešajā lasījumā, un darbība jāpiebremzē.

Otrs jautājums. Altonovas ielā 6 vienā no reliģiskajām organizācijām piederošajiem īpašumiem tā pašreizējo valdītāju interesēs joprojām tiek veikti kapitāldarbi. Nākamais piemērs. Tad, kad šeit rudenī stāvēja Bišera kungs, kad mēs runājām par Ārlietu ministrijas ēku, es lūdzu Ministru padomi un Rīgas izpildkomiteju vai, pareizāk sakot, pašvaldību, pārliecināties, par kuriem objektiem ir zināms, ka tiem būs īpašnieks, un neturpināt ne labiekārtošanas, nekādus citus valdītāju interesēs izdarītus darbus. Nekas no tā netiek ievērots, un es jūs tagad, kolēģi, brīdinu, ka šajā aspektā no citas puses būs ļoti daudz nepatikšanu, ja izpildkomiteja vadīsies tikai pēc merkantilām interesēm, reizēm pat mēģinot ļoti gudri apiet likumus. Es juridisko pusi neakcentēšu: Čepānes kundze to izdarīja daudz labāk, nekā es to spētu. Es vienkārši aicinu kolēģus balsot par Alkšņa kunga lēmuma projektu

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Stroganovs. Gatavojas deputāts Kinna.

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi! Nav šaubu, ka ir grūti runāt, ja rokās nav pirmavota, tas ir, Rīgas pilsētas izpildkomitejas lēmuma, taču no tā, ko stāstīja Teikmaņa kungs, var secināt, ka šeit tiek izmantotas likuma par zemes reformu pilsētās nepilnības kā no Alkšņa kunga puses, tā arī no Rīgas pilsētas izpildkomitejas puses. Tas ir, vienu un to pašu likumu katrs mēģina traktēt pa savam. Lūk, tas, ko mēs runājām, kad apspriedām šo likumu. Ja iet pa šādu ceļu, tad pilsētas padome par īpaši svarīgu un sabiedriski nozīmīgu var padarīt jebkuru celtni, un neko mēs neizdarīsim. Ja kāds no jums gribēs pārdot savu personīgo namu vienalga kam, pilsētas padome to var iekļaut savā sarakstā, un jūs neko nevarēsit iebilst.

Otrais. Pilsētas padome būtībā, izmantojot likuma nepilnības, būs labi izdarījusi, atrisinot svarīgu ekonomisku problēmu, jo šajā nepabeigtajā objektā šodien iesaldēti milzīgi līdzekļi, kas nekādu labumu nedod. Nav šaubu, ka no šīm pozīcijām pilsētas padomei ir taisnība, jo nauda par pārdotajiem objektiem nonāk pilsētas kasē un dod labumu. Taču nenostāties pret tādu pilsētas padomes lēmumu no Augstākās padomes puses arī nebūtu pareizi, jo pilsētas padome ir pieļāvusi vienu absurdu lietu. Uz kāda pamata, ja nu tāds ieraksts patiešām ir, tas bija jāieraksta? Jo pārdots tiek objekts, nevis zeme. Bet aizliegt zemes izmantotāju maiņu mēs šodien nevaram, jo ar likumu par agrāro reformu pilsētās tas nav aizliegts. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā pilsētas padome pieļāvusi juridisku kļūdu, jo patiesībā to noformējusi kā zemes pārdošanu, bet ar likumu tas nav atļauts. Pēc būtības tiek pārdots objekts, nevis zeme.

Un pēdējais. Man liekas, ka piedāvātais lēmuma projekts šodien nav vajadzīgs. Ja pilsētas izpildkomiteja savā lēmumā pieļāvusi kļūdu vai neprecizitāti, tad tā jānoprotestē prokuroram. Taču tas, kas nopērk minēto objektu, pat tad, ja lēmums netiks noprotestēts, vienalga izmantos zemi zem objekta tādā mērā, kāds ir noteikts likumā par zemes reformu pilsētās, un ne vairāk. Tāpēc man tāds priekšlikums: šo projektu nav jēgas pieņemt. Mēs vienkārši darām nevienam nevajadzīgu darbu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kinna.

J.Kinna: Cienījamie kolēģi, lai cik tas dīvaini, bet manas domas sasaucas ar Stroganova kunga domām. Pirmkārt, es gribētu zināt, kas notiks tajā gadījumā, ja izsoli Rīgas izpildkomiteja organizēs 7.datumā. Šis lēmums uz to neattiecas. Sakiet, lūdzu, kas notiks, ja Rīgas izpildkomiteja sadomās pēc kāda brīža veidot vēl kaut kādu citu izsoli? Uz to šis lēmums neattiecas? Tātad mēs attiecībā uz katru māju, kuru Rīgas izpildkomiteja taisīsies pārdot, taisīsim Augstākās padomes lēmumu? Kad mēs vienu zemes strīdu, lauku zemes strīdu, gribējām risināt no šīs tribīnes, jūs mani draudzīgi nosvilpāt. Un es domāju, ka pareizi darījāt. Vai nu ir jāstrādā likumam, vai jāļauj Rīgas izpildkomitejai strādāt. Un tas jāizšķir nevis Augstākajai padomei katrā konkrētā jautājumā, bet tiesvedības institūcijām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Ir bijušas diskusijas un ierosinājumi attiecībā uz nekustamiem īpašumiem, Latvijas Republikas Saeima tiešām nodarbojās ar šādiem jautājumiem, ja tie attiecās uz sevišķiem objektiem valsts vai sabiedrības labā. Par katru no tiem tika pieņemts likums, nevis lēmums. Tā ka nevar runāt par to, ko Augstākā padome drīkst un ko nedrīkst. Bet gluži dabiski, ka pamatoti iebildumi bija attiecībā uz šā lēmuma tekstu. Varbūt Alkšņa kungs, apkopojis piezīmes par tekstu, ko izteica gan Čepānes kundze, gan Kinnas kungs, varētu modificēt šo lēmumu. Teiksim, ja izsvītro 6.jūniju, ar to daudz kas būtu līdzēts vispār.

L.Alksnis: Godātie kolēģi! Paldies par jūsu viedokļiem. Es ilgi jūs vairs neaizkavēšu. Es vēl gribēju vērst jūsu uzmanību vienīgi uz to, ka likumā par zemes reformu pilsētās mēs pieņēmām normu, ar kuru pasludinājām visus zemes piešķiršanas aktus, visus zemes nacionalizācijas, atsavināšanas un normalizācijas aktus par spēkā neesošiem. Šodien mums ir nulles punkts. Mēs esam paziņojuši visiem bijušajiem un esošajiem lietotājiem, kā arī pretendentiem, ka uz pašvaldību jānāk ar zemes komisijas lēmumu, ar kuru katram tiek atjaunotas viņa likumīgās īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības. Un, ja mēs tā strikti runājam, tad, protams, pašvaldība drīkstētu rīkoties tikai ar tām zemēm, kuras ir tās īpašums. Un arī pašvaldībai vajadzēja pieņemt lēmumu, ar kuru tā apzina savus īpašumus un ar kuru tā fiksē šos īpašumus kopējā raibajā Rīgas pilsētas segā. Tad mums parādītos šie pašvaldības zemes īpašumi, fizisko personu un arī bijušo juridisko personu īpašumi, kad būs pierādītas viņu īpašumu tiesības atbilstoši mūsu likumam. Un tikai tad katrs zemes īpašnieks drīkstēs rīkoties ar savām zemēm, kā to nosaka likums.

Par sabiedrībai svarīgiem objektiem. Jā, pilnīgi pareizi, pašvaldības pašas nosaka šo svarīguma pakāpi. Bet lietas būtība ir tāda: ja pašvaldība šo objektu tiešām izziņo un redz tā nepieciešamību, šī pašvaldība attiecīgo objektu būvē uz zemes, kas ir tās rīcībā. Bet, realizējot šo reformu, šī zeme nonāk lietošanā mums šodien nezināmai fiziskajai vai juridiskajai personai, kuru mēs maldinām, veicot šo izsoli un tādā veidā sarežģījot attiecības, kā arī iespējas bijušajam īpašniekam pretendēt uz sava īpašuma atgūšanu. Es domāju, ka jūs to saprotat. Te taču par to tika runāts.

Par lēmuma tekstu. Es tomēr negribētu Ilmai Čepānei piekrist, ka mēs rakstītu, nenosakot zemes lietošanas termiņu. Tā ir ļoti slidena norma, turklāt likumā par zemes lietošanu nav tāda zemes lietošanas veida. Ir pastāvīgā lietošana, termiņa lietošana, ir nomas lietošana un daļējais lietojums. Tie ir zemes izmantošanas veidi. Tā ka es tam nevēlētos piekrist. Es piekrītu tam, ka mēs varētu izsvītrot datumu, ko ieteica Kinnas kungs. Jā, pilnīgi pareizi, ja 7.jūnijā, tad iznāk, ka šis lēmums neattiecas. Es domāju, ka palabošu, kad Teikmanis man iedos šo Rīgas pilsētas izpildkomitejas lēmumu par izsoli. Un tad aizstāsim masu informācijas līdzekļus ar izpildkomitejas lēmumu.

Priekšsēdētājs: Alkšņa kungs, vēl viens jautājums. Ko jūs darīsit, ja Teikmaņa kungs, piemēram, nepārdos izsolē, bet vienkārši pārdos, neizsludinot izsoli? Varbūt lietot vārdu “atsavināšana”, kas der visiem gadījumiem?

L.Alksnis: Bet lūdzu, lai viņš pārdod namu, bet lai nemaina šīs zemes tiesisko statusu. Namu var pārdot. To mēs ierakstījām lēmumā par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju. Atcerieties, mēs sākumā ierakstījām tādu normu, jūs visi ļoti negribējāt, ka, realizējot privatizāciju, zeme paliek attiecīgi valsts un pašvaldību īpašumā. Mēs taču privatizēsim tikai to, kas mums piederēs. Tā es saprotu. Jo daudzi mērķē uz to, lai iegūtu šo zemi. Tā ir tā lielā vērtība, nevis kaut kādas novecojušas ražotnes vai būves, tās taču ir kapeikas. Vēl jo vairāk mūsdienu valūtas apstākļos.

Priekšsēdētājs: Alkšņa kungs, varbūt jūs nolasītu tekstu, par kuru piedāvājat deputātiem balsot?

L.Alksnis: Es varētu ieteikt jums konstatējošo daļu saglabāt tādu, kāda tā ir, bet 1.punktā izsvītrot datumu “šā gada 6.jūnijā”, nemainīt attiecīgā zemes gabala tiesisko statusu, jo šī zeme šodien ir pašvaldības rīcībā saskaņā ar likumu par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās. 2.punkts paliek spēkā. Tādējādi 1.punkts būtu: “Uzdot Rīgas pilsētas izpildkomitejai, veicot nepabeigto objektu izsoli, nemainīt…”

Priekšsēdētājs: Atsavināšana, Alkšņa kungs, to nu gan labojiet, jo citādi tam nebūs nekādas jēgas, citādi izpildkomiteja neizsludinās nevienu izsoli, bet vienkārši pārdos.

L.Alksnis: Es atvainojos, labi, atsavināšana.

Priekšsēdētājs: Un lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Lūdzu sekretariātu zvanīt.

L.Alksnis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu arī ieslēgt reģistrāciju, lai varam reģistrēties. Lūdzu rezultātu. Ir reģistrējušies 76 deputāti.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par šo lēmumu, ievērojot izdarītos labojumus. Lūdzu rezultātu. Par – 35, pret – 8, atturas – 24. Lēmums nav pieņemts. Tā kā te izskanēja dažādas domas, kā rīkoties, manuprāt, jūs, Alkšņa kungs, varētu šādu vēstuli nosūtīt Latvijas Republikas ģenerālprokuroram, lai viņš attiecīgi rīkotos 6.datumā un nepieļautu likuma pārkāpumu Latvijas Republikā. Ir arī tāds reaģēšanas variants.

Godājamie kolēģi! Līdz plenārsēdes beigām ir deviņas minūtes. Vai ir ierosinājumi izskatīt kādu jautājumu? Nav. Tādā gadījumā pasludinu šo plenārsēdi par slēgtu. Pulksten 16.00 – Prezidija sēde.

(Sēdes beigas)