1992.gada 9.jūnija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Mēs nevarējām vienoties. Kā saprotat, Augstākās padomes Prezidijā ir pastāvīgo komisiju vadītāji un vēl jūs, priekšā sēdošie. Dabiski, ka katrai komisijai ir savas intereses. Intereses ir vienas. Viņu izstrādātie likumprojekti ir ļoti aktuāli, un tāpēc aktuāli ir arī tos bīdīt uz augšu, lai izskatītu prioritāri ne tikai varbūt dienu ziņā un datumu ziņā, bet arī plenārsēžu laika ziņā, tas ir, no rīta pulksten 10.00. Un vislabāk otrdien.

Mēs lūdzām kolēģus no Kancelejas, no Juridiskās pārvaldes zināmā mērā sagrupēt šos jautājumus, lai jums būtu varbūt priekšstats par to, kas ir neatliekams. Vismaz lai nebūtu tādā veidā, ka viena problēma ir sadalīta pa dažādiem laikiem un dažādiem likumprojektiem. Jūs redzat, ka ir privatizācijas jautājumi, ir valsts budžeta jautājumi, ārlietu jautājumi, zemes reforma lauku apvidos un pārējie.

Augstākās padomes Prezidijs lūdza Daudiša kungu pateikt vienu datumu, kurš būtu iespējamais, kad Augstākā padome dotos atvaļinājumā. Arī to varbūt tagad vajadzētu pateikt.

Kādā veidā mēs apstiprināsim plenārsēžu darba kārtību? Protams, ir viens pavisam vienkāršs paņēmiens, ka mēs stundas laikā varam nobalsot reitingu, katra jautājuma reitingu, tas ir, cik balsis katrs jautājums iegūst, tādā veidā tos sarindojam. Atklāti sakot, man stundas ir ļoti žēl, jo stundu mēs patērēsim, bet pēc tam atkal tā kā tā sāksies dažādas pārbīdes, dažādi pārbalsojumi.

Doma ir tāda, ka Jāņos tomēr varētu kārtīgi palīksmoties, bet pēc Jāņiem pāris nedēļu vēl būtu jāpastrādā, jo citādi mums būs ļoti grūti.

Protams, dominē arī cits uzskats vai akcents, proti, jo ātrāk aiziesim atvaļinājumā, jo ātrāk nāksim atpakaļ. Bet jārēķinās ir arī ar to, ka mēs daudzus jautājumus atstāsim pusratā, un tas visai slikti ietekmēs sabiedrisko domu.

Lūdzu, par plenārsēžu darba kārtību! Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, Ekonomikas un rūpniecības komisijas vārdā es lūdzu atlikt darba kārtības 3.punkta izskatīšanu uz ceturtdienu pulksten 10.00, jo jautājums vēl ir jāizskata komisijās kopā ar priekšlikumu iesniedzējiem. Tas mums varētu ietaupīt plenārsēdes laiku.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas ir komisijas vārdā un līdz ar to nav debatējams.

Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile: Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija papildus lūdz iekļaut vienu ļoti īsu lēmumu. Lai pagarinātu termiņu par pieteikšanos uz kompensācijām, vajag grozīt tikai divus vārdus pagājušajā gadā pieņemtajā lēmumā par kompensācijām. Pagarināt tātad termiņu no 20.jūnija līdz 31.decembrim, kas ir būtiski nepieciešami tāpēc, ka nākamais likums par privatizāciju stāsies spēkā ar 1.janvāri. Tur varētu būt bez diskusijām, tikai balsošana. Lūdzu iekļaut darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs!

G.Grūbe: Man būtu tāda veida priekšlikums: savienot pa blokiem un tādā veidā varbūt izvirzīt šobrīd šo reitingu. Tāpēc man būtu priekšlikums atstāt 1., 2., kā šeit ierakstīts. Tas ir balsojums. Nākamo – privatizācijas jautājumu – tātad 4., 5. atstāt, nākamo pārcelt tomēr reitingā kā privatizācijas jautājumu 10. un 24., kas ir pie zemes reformas un pilsētas reformas jautājumiem. Tālāk, es domāju, ir jautājumi, par kuriem varētu izteikties pārējie. Es ierosinātu šādā veidā tos sakārtot. Tad arī veidotos pa blokiem šī darba kārtība.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Grūbe, vienu mirklīti! Es baidos, ka neviens neko nesaprata. Es saprotu tikai vienu, ka jūsu priekšlikums ir nobalsot par šiem piedāvātajiem blokiem un balsojumu rezultātā konstatēt to reitingu.

G.Grūbe: Jā, bloka reitingu. Es tāpēc arī piedāvāju pirmo, kā saka, pacelt augstāk, nekā tas pašreiz ir, un zemes reformu skatīt pie privatizācijas jautājumiem, jo privatizācijas jautājumi šobrīd ir pirmie. Es vienkārši dodu motivāciju, bet mans priekšlikums ir šādos blokos šādu reitingu pamatot.

Priekšsēdētājs: Bet, kolēģi, atļaujiet nesākt pārbīdīt tagad šos blokus! Katrs izteiks savu viedokli, balsojot par šo bloku, tādējādi nosakot bloka reitingu attiecībā pret citiem blokiem.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Par trešdienu. Man būtu kolēģiem ļoti liels lūgums, proti, tomēr organizatorisko jautājumu bloku skatīt no rīta. Varbūt vispār lietderīgi ir šos jautājumus skatīt tā, jo tas ir saistīts ar cilvēku uzaicināšanu, un, es domāju, tas ies ievērojami ātrāk. Pretējā gadījumā bankas prezidenta atskaite var stipri ievilkties. Tas jau ir acīmredzami gandrīz vai liktenīgi. Domāju, ka to varētu tūlīt pēc organizatoriskajiem jautājumiem. Mēs sagatavotu. Es domāju, ka organizatoriskie jautājumi varētu tikt izskatīti pietiekami ātri.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti, Endziņa kungs! Kolēģi, lūdzu uzmanību! Mēs drīz balsosim. Es personīgi atbalstītu Grūbes kunga ierosinājumu tiešām nobalsot bloku reitingu. Pēc tam pašu bloku iekš­pusē varētu veikt pārbīdīšanu uz 10.00 vai 12.00, tas būtu atsevišķs balsojums. Citādi mēs netiksim galā.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man ir viens liels lūgums, proti, par 19.darba kārtības punktu, tas ir, par Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā stāšanās kārtību. Bija plenārsēdes balsojums par rītdienu uz pulksten 15.00. Lieta ir tāda, ka Universitātē notiek valsts eksāmeni, un darba grupas pārstāvji, kuri ziņo, ir aizņemti eksāmenos. Šeit nav notikusi saskaņošana ar viņiem. Vienīgais laiks, kad darba grupas pārstāvji var būt šeit, ir no pulksten 10.00 līdz pulksten 13.00 rīt. Citādi atkal šo lietu mums vajadzēs atlikt. Cilvēki jau vairākas reizes ir nākuši, sēdējuši, un mēs neesam tikuši pie darba kārtības klāt. Tātad pārcelt to uz rīta pusi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Aleksejeva kungs!

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Mēs pagājušajā nedēļā noklausījāmies tieslietu ministra Skudras kunga informāciju. No viņa informācijas uzzinājām, ka likuma par iedzīvotāju reģistrāciju izpildes gaita ir neapmierinoša. Nezinām, vai likums tiks izpildīts vai netiks izpildīts un kas jādara, lai to izpildītu. Tāpēc ierosinu iekļaut darba kārtībā jautājumu par pasākumiem, kas veicami, lai izpildītu Augstākās padomes likumu par iedzīvotāju reģistrēšanu ar Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētāja ziņojumu./

Priekšsēdētājs: Budovska kungs, lūdzu!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi, priekšsēdētāj! Es, protams, esmu ļoti pateicīgs juristiem, kas visu ir salikuši pa blokiem. Varbūt reitinga rezultāti dotu noteiktu pārskatu un iespējas, kā mums darboties. Tanī pašā laikā es gribētu vērst jūsu uzmanību uz 32.punktu. Tas tomēr ir par tautas deputāta statusu. Tātad tas ir par mums pašiem. Ja mēs to tomēr aizlaistu šinī blokā cita likumprojekta otrajā lasījumā, es domāju, ka tādā veidā mēs nedaudz dezaktualizētu šo tēmu. Man liekas, ka līdz atvaļinājumam mums tomēr jātiek ar šo lietu galā, tāpēc varbūt par 32.punktu es lūgtu atsevišķu balsojumu, lai varētu noteikt, kad mēs to otrajā lasījumā skatīsim.

Priekšsēdētājs: Budovska kungs, piezīme ir arī vērā ņemama no otra aspekta. Tur mums ir bloks – “citi”. Bet, kad ir “citi”, tad ir personāls balsojums par katru. Jo nav tā: “un citi”. Tur par katru atsevišķi jābalso, sākot no 32. līdz 37.

Reģistrēsimies! Rezultāts: 128 deputāti. Paldies.

Kolēģi, lūdzu uzmanīgi skatīties! Devīto un vienpadsmito – no pulksten 10.00 līdz 18.30. Līdz piektajam jautājumam, kā es saprotu, izņemot to, ka komisija lūdz trešo jautājumu skatīt ceturtdien 10.00, visi pārējie nav balsojami, jo tie jau šeit ir iebalsoti. Vai vajag tos pārbalsot?

Mēs sāktu blokus šādi: valsts budžets, zemes reforma, banka, organizatoriskie, cilvēktiesību jautājumi un tā tālāk. Un pārbīdes tad mēs izskatītu atsevišķi.

Valsts budžeta jautājums, lūdzu! Balsosim par reitingu. Pēc jūsu domām, salīdzinājumā ar citiem jautājumiem, cik tas ir svarīgs. “Par” balsis saskaitīsim kopā un izveidosim jūsu reitingu. Balsosim tagad par valsts budžeta jautājumu! Rezultāts: 104 – par. Mēs tikai “par” skaitīsim, tā ka tie, kuri ir pret vai atturas, var nepūlēties.

Nākamais – ārlietu jautājums. Varbūt tā balsošana būs drusciņ ilgāka, lai jūs vēlreiz varētu pārskriet ar acīm. Var rezultātu jau? Lūdzu. 67 – par.

Nākamais – zemes reforma lauku apvidos un pilsētās. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 105.

Ar Latvijas Bankas darbību saistītie jautājumi. Rezultāts: 59.

Neatliekamie organizatoriskie jautājumi. Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Cienītie kolēģi! Mēs esam aizmirsuši vēl vienu jautājumu – valsts kontroliera iecelšanu. Es domāju, ka šis bloks par neatliekamiem organizatoriskajiem jautājumiem ir jāpapildina ar šo jautājumu un arī jāpabeidz tas.

Priekšsēdētājs: Vai nevajadzētu par to atsevišķi? Es aicinātu par organizatoriskajiem jautājumiem balsot par katru atsevišķi, jo, ja mēs balsojam atsevišķi par bankas locekļu iecelšanu, tad kāpēc par Latvijas Radio ģenerāldirektoru un valsts kontrolieri lai nebalsotu atsevišķi!

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka tā balsošana būs jocīga, ja mēs liksim uz viena plaukta gan tiesnešus, gan ģenerāldirektoru un tā tālāk. Situācija ir tāda, ka līdz 20.jūnijam ir noteiktas pilnvaras. Ja mēs līdz 20.jūnijam šo jautājumu neizlemsim, tādā gadījumā būsim spiesti iet nevis uz tiesu, bet meklēt taisnību kaut kur citur.

Priekšsēdētājs: Tad tiesu varas nebūs... Augstākā padome tad lems tiesu, ja neiecels tiesnešus, tas ir vairāk nekā skaidrs.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Cienīto priekšsēdētāj! Bet tad vajadzētu atsevišķi nobalsot arī par bankas prezidenta atskaiti un bankas padomes veidošanu. Es domāju, ka zemais reitings balsojumā bija saistīts ar to, ka neviens vairs īpaši negrib klausīties bankas prezidenta teorētiskos referātus, bet bankas padomes veidošanas jautājums ir ārkārtīgi svarīgs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, ceru, ka pret mani nebūs lielas pretenzijas, ja mēs organizatoriskos jautājumus – bankas locekļu iecelšanu, tiesnešu pilnvaru pagarināšanu, radio ģenerāldirektora iecelšanu, valsts kontroliera ievēlēšanu – skatīsim katru atsevišķi. Lūdzu, piedodiet man, bet tā darīsim!

Latvijas Bankas padomes locekļu iecelšana. Lūdzu, izsakiet savu reitinga attieksmi! Rezultāts: 82.

Tiesnešu pilnvaru pagarināšana. Endziņa kunga izteiktos draudus jūs jau dzirdējāt. Pašiem būšot jālemj tiesa... Rezultāts: 97.

Latvijas Radio valsts uzņēmuma ģenerāldirektora iecelšana. Rezultāts: 80.

Valsts kontrolieris. Rezultāts: 92.

Civiltiesību jautājumi. Te pārbīdi izskatīsim pēc tam, to konkrēto laiku. Lūdzu rezultātu. Paldies.

Grozījumi un papildinājumi nodokļu likumos. Rezultāts: 91.

Intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumi. Lūdzu rezultātu.

Grozījumi un papildinājumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un citos kodeksos.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Par balsošanas motīviem. Varbūt daudziem deputātiem šī sadaļa neliekas sevišķi aktuāla un pievilcīga, bet situācija ir tāda, ka ļoti daudzi mūsu likumi elementāri nevar darboties, ja neesam pieņēmuši atbildības pantus par likumu pārkāpumiem.

Starp citu, ļoti daudzu valstu dažādos likumos atbildības panti ir kā likuma sastāvdaļa. Mums tie ir administratīvajos kodeksos. Mēs atliekam bieži vien ļoti vēlu šo pieņemšanu. Rezultātā faktiski likums ir, bet tas nedarbojas, konkrēti – tas pats Valodu likums elementāri nevar šodien darboties, jo nav atbildības daļas par likuma pārkāpumiem. Tāpēc es aicinu balsot “par”.

Priekšsēdētājs: Balsosim par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un citos kodeksos. Lūdzu rezultātu. Paldies.

Citus likumprojektus otrajā lasījumā balsosim katru atsevišķi. Mums izejas nav. Pirmais – par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par tautas deputāta statusu”.

Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Pirms balsošanas es gribētu vienkārši informēt. Mēs esam saņēmuši vēl papildu priekšlikumus, sagatavot un iesniegt projektu plenārsēdei agrāk par ceturtdienu nebūs iespējams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Nākamais. “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts uzņēmumu””. Kāpēc tas šeit ir kā “cits” gadījies? Tam nekur vietas nav bijis? Rezultāts: 60.

Nākamais. Par vērtspapīriem, akcijām, obligācijām, banku sertifikātiem un to apgrozību. Rezultāts: 69.

Par patērētāju tiesību aizsardzību. Rezultāts: 62. 37.punkts. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu.

Nākamais bloks – Latvijas augstāko mācību iestāžu satversmes un rektoru apstiprināšana. Visu kopā. Paldies. Rezultāts: 63.

Tagad Birkava kungs steidzīgi apkopos reitinga tabulu, bet mēs veiksim dažas organizatoriskas lietas.

Grūbes kunga ierosinājums par zemes reformu klāt pie privatizācijas likumprojektiem, klāt pie 4. un 5. Es domāju, ka arī pats reitinga jautājums šeit nekādas bažas neradīs.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Ir izpildīts šinī virzienā. Vienīgais man būtu lūgums atsevišķi balsot par Kinnas kunga priekšlikumu un Seiles kundzes priekšlikumu par šo atsevišķo lēmuma projektu. Šeit mums nav nobalsots, ko esam gatavi iesniegt.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, tā ir formāla lieta. Mēs varam balsot. Bet es saprotu, ka tas ir vienotā blokā un ka tiešām tas termiņš ir jāpagarina. Vai ir vajadzīgs balsot? Varam balsot, lai Daudiša kungs pēc tam var strikti pieprasīt.

Balsosim par to, ka izskatīsim papildu lēmuma projektu par grozījumiem Augstākās padomes lēmumā par tiesībām saņemt kompensāciju, šo termiņu pagarinot… Seiles kundze izteica savus argumentus un priekšlikumu termiņu pagarināt līdz decembrim. Rezultāts! 90. Paldies. Ir iekļauts šajā blokā.

Tagad mums ir liela nesaprašanās, bet, pirms mēs šo nesaprašanos likvidējam, vajadzētu jūsu skaidrojumu. Lūdzu!

V.Birkavs: Godātie kolēģi, vislielāko balsu daudzumu – 105 balsis– ir saņēmis zemes reformas bloks, 104 – otrais reitings – budžeta bloks. Nākamais – tiesnešu bloks – 97 balsis, valsts kontrole – ceturtais reitings, nodokļu grupa – piektais reitings, bankas padome – sestais reitings, Latvijas Radio ģenerāldirektors – septītais reitings. Civiltiesību un administratīvo tiesību bloks ir saņēmis vienādu balsu skaitu, bet, ņemot vērā, ka attiecībā uz civiltiesību bloku ir 21 balss, kas ir pret vai atturas, bet attiecībā uz administratīvo – 32 balsis, civiltiesību blokam ir astotais un administratīvo tiesību blokam – devītais reitings. Ārlietas – desmitais reitings. Tālākie ir tādi sīki cipariņi, kurus es nepaguvu vēl apkopot.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mums ir tāda situācija, ka vajadzētu sākt izskatīt jautājumus. Komisijām ir šāds lūgums. Pēc pusdienām redzēsim, cik tālu esam tikuši saistībā ar šo mūsu reitinga bloku. Pēc tam lemsim, ko rīt no rīta uzaicināt. Mēs nevaram pateikt, ka ceturtdien būs tas un ne cits. Attiecībā uz tiem jautājumiem, kuri ir ieplānoti, valsts varas institūcijām jābūt gatavām, ka tās ar pusdienas iestarpi var uzaicināt uz plenārsēdi. Ja mēs sabalsosim precīzus laikus līdz ceturtdienai, tad mums nekas neiznāks. Tāpēc sāksim strādāt! Vienīgi man ir jāatvainojas Aleksejeva kungam, ka viņa jautājumu mēs neizskatījām un reitingu nenoteicām. Tas tiešām mums ir jāizdara. Lūdzu.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, ņemot vērā to, ka mums ir ļoti saspringts laika limits, varbūt racionalizācijas nolūkos, pirms sākam izskatīt jebkuru jautājumu, vienosimies par to, cik laika tam veltīsim. Pēc šā laika pārtrauksim jautājuma izskatīšanu un pāriesim pie balsošanas. Tas ir mans pirmais priekšlikums. Tādējādi mēs varētu ātrāk virzīties uz priekšu.

Šajā darba kārtībā, kuru jūs mums šorīt izdalījāt, pirmais jautājums ir par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā. Mēs vakar visu dienu strīdējāmies par šo jautājumu Likumdošanas komisijā. Mana personīgā pārliecība ir, ka šis likums, ja arī mēs to pieņemsim, nestrādās bez pilsonības likuma. Tāpēc es lieku priekšā atjaunot pilsonības likumprojekta otro lasījumu nevis nākamnedēļ, bet aiznākamnedēļ. Es to pirms diviem vai trim mēnešiem esmu iesniedzis otrajam lasījumam ar visiem labojumiem. Ne nākamnedēļ, bet aiznākamnedēļ atjaunot pilsonības likuma otro lasījumu. Es lūdzu par to nobalsot. Tas man viss.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, uzmanību! Kas attiecas uz racionalizāciju, es ceru, ka kolēģi to ņems vērā. Es kā deputāts karsti par to iestājos. Tiešām ir jābūt reglamentētam apspriešanas laikam, jo ir tādi jautājumi, kurus var apspriest nedēļām.

Otra lieta, ka mums jānobalso par Aleksejeva kunga iesniegumu, lai viņam piešķirtu reitingu, un deputāta Bojāra iesniegums – pēc divām nedēļām izskatīt pilsonības jautājumu. Bet vispirms, lūdzu, balsosim par Aleksejeva iesniegumu par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu par Iedzīvotāju reģistra izpildi.

Par šo? Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Pirms mēs balsojam, vajadzētu precizēt. Cik es zinu, tieslietu ministrs Skudras kungs atrodas ārzemju komandējumā un būs atpakaļ republikā tikai jaunnedēļ. Šodien balsot par reitingu, kādā veidā un ko mēs aicinām…

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, kā es saprotu, Aleksejeva kungs prasa jūsu atskaiti. Jūsu atskaiti, nevis ministra. Tā ka jums pašam jāizlemj, vai jūs esat par vai pret. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 37 balsis.

Tagad, lūdzu, Bojāra kunga ierosinājums – pēc divām nedēļām trešajā izskatīt otrajā lasījumā pilsonības likumprojektu. Rezultāts: 51 balss – par. Tas ir vairākums. Vienkārši jāliek reitingā iekšā.

Šeit deputātu iesniegums. Lūdzam nodrošināt likumprojekta “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” trešā lasījuma radiotranslāciju. Jābalso tūlīt. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi par likumprojekta “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” translēšanu radio.

Procedūras jautājums – vairākums ir par translāciju. Lūgsim translēt. Ja būs iespējams, tad tiks translēts.

Lūdzu, Daudiša kungs!

I.Daudišs: Augsti godātie kolēģi! Mūs gaida vēl viens ļoti nopietns un principiāls balsojums, proti, par atvaļinājumu. Kā priekšsēdētājs teica, iepriekšējā Prezidija sēdē par šo jautājumu notika ļoti plašas diskusijas. Prezidija lēmums ir – ieteikt vienu konkrētu datumu. Es gribētu pateikt, kādi bija varianti. Iespējams, ka tagad arī būs domstarpības un citi viedokļi.

Bija šādi varianti. Iet tūlīt atvaļinājumā un izmantot četras nedēļas no piecām palikušajām saskaņā ar likumu. Tas ir, tūlīt pēc Jāņiem, no 25.jūnija – četras nedēļas.

Otrs variants – iet vienu nedēļu atvaļinājumā pēc Jāņiem un pēc tam šīs trīs nedēļas paņemt tad, kad būs attiecīga situācija.

Trešais variants – iet atvaļinājumā uz četrām nedēļām no 6.jūlija.

Ceturtais variants – iet atvaļinājumā no 13.jūlija uz četrām nedēļām. Augstākās padomes Prezidijs nobalsoja par pēdējo, par ceturto variantu. Atvaļinājums četras nedēļas no 13.jūlija līdz 10.augustam. Ar šādu priekšlikumu Prezidijs tagad griežas pie pārējiem deputātiem, lai izlemtu galīgi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi, mēs pagaidām neesam informēti par Starptautiskā valūtas fonda rekomendācijām, kuras ir iesniegtas memoranda veidā Latvijas valdībai un arī Augstākajai padomei. Šodien tikko Apvienotajā budžeta komisijā bija tikšanās ar Starptautiskā valūtas fonda ekspertu grupu. Šis memorands kā pamatnosacījumu izvirza to, ka mums ir jāiestrādā šā gada otrā pusgada budžetā radikālas (es pat teiktu – konceptuālas) izmaiņas pēc Starptautiskā valūtas fonda rekomendācijas. Ja to neizdarīsim, vēlākais, jūlijā, Starptautiskais valūtas fonds noņems savas garantijas par aizdevumu izsniegšanu Latvijai. Praktiski bez šiem aizdevumiem mūsu šās ziemas nodrošinājums ar energoresursiem kļūst ļoti problemātisks.

Tāpēc uzdrošinos mūsu Budžeta komisijas vārdā praktiski ierosināt otro Daudiša kunga izteikto priekšlikumu – tikai tad, kad jūlijā būsim pilnīgi beiguši darbu ar otrā pusgada budžetu, lemt par četru nedēļu atvaļinājuma sākuma termiņa pasludināšanu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Buķeles kundze, lūdzu!

E.Buķele: Cienījamie kolēģi, man gribētos pievērst jūsu uzmanību tai darba kārtībai, ko mēs izskatījām. Vai esam tiesīgi aiziet atvaļinājumā, ja ir tik aptveroša darba kārtība? Es uzskatu, ka vajadzētu tomēr orientēties uz to, ka visi jautājumi, kuri darba kārtībā ir iekļauti, jāizskata. Tad var iet atvaļinājumā. Manuprāt, tas varētu būt 13.jūlijs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es jūtu, ka mums stundu būs diskusijas. Acīmredzot tā ir jādara. Lai gan visu varētu izlemt ar balsošanu.

Lūdzu, deputāt Biķi!

V.Biķis: Man ir vēl viens priekšlikums: iet atvaļinājumā jūlija vidū un izmantot piecas nedēļas. Man nav skaidrs, kāpēc mēs katros svētkos vienas vai divu dienu dēļ ņemam vienu nedēļu atvaļinājuma. Tā tas ir. Jāņi tik un tā ir brīva diena.

Priekšsēdētājs: Laikam Kinnas kungs bija pirmais.

J.Kinna: Grūbes kungs bija pirmais.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es katrā ziņā esmu ļoti uztraucies par to, ka šādus jautājumus, it sevišķi par budžetu, mums piespēlē kā valdība, tā arī Budžeta komisija. Saprotu, ka Budžeta komisija nav vainīga šajos jautājumos, bet tieši tajās beidzamajās dienās, kad mums patiešām jāiestrādā tas un tas, beigās mēs nonākam tādā ļoti interesantā situācijā. It sevišķi runājot par Valūtas fonda palīdzību. Es nezinu, ko viņi mums šobrīd ir palīdzējuši, vienīgais – stabilizēt Krievijas rubli. To viņi ir izdarījuši. Tāpēc man būtu lūgums un arī priekšlikums – atbalstīt Prezidija variantu par 13.datumu. Līdz tam ir jātiek galā, vienalga, kādi priekšlikumi šeit būtu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Mans priekšlikums tomēr ir mazliet cits. Priekšlikums ir tāds – strādāt šo nedēļu un nākamo nedēļu. Pēc tam pļaut sienu un līgot Jāņus. Ar 29.datumu doties atvaļinājumā. Ja līdz tam laikam budžeta jautājums nebūs izskatīts, tad varētu nogaidīt, par kādu variantu Budžeta komisija kopā ar valdību beidzot vienosies un iesniegs parlamentam. Tad sapulcēties uz ārkārtas parlamenta sēdi. Kamēr arguments, kuru teica Ozola kungs, tiks debatēts, apstrīdēts, visam parlamentam likt šeit nīkt nav nekādas loģikas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

V.Šteins: Es tikai gribu brīdināt kolēģus, ka politiski pareizāk būtu ātrāk iet atvaļinājumā, nevis to atlikt uz vēlāku laiku. Jo valstī vēlāk būs sarežģītāka dzīve. Labāk iet atvaļinājumā pēc Jāņiem. Ņemot vērā politisko situāciju, pareizāk ir aiziet atvaļinājumā tagad.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Visnotaļ atbalstot Prezidija lēmumu iet atvaļinājumā no 13., es tikai gribētu atgādināt, ka mums ir palikušas vēl pāris neizmantotas dienas no janvāra, jo janvārī mēs neizmantojām sešas darba dienas, bet tur bija tikai dažas darba dienas. Tās vajadzētu pieskaitīt klāt, un viss būtu kārtībā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, būs trīs balsojumi. Pirmais ir Prezidija variants – no 13.jūlija iet atvaļinājumā. Kas attiecas uz tām dienām, tad es aicinu to izlemt tad, kad iesim atvaļinājumā. Cik dienu palikušas, lai pienācīgi visu izdarītu.

Otrais balsojums, Ozola kunga balsojums, – strādāt pie budžeta visu jūliju vai cik ir nepieciešams.

Trešais ir Kinnas kunga priekšlikums, tas ir, praktiski pēc Jāņiem iet atvaļinājumā. Tādi ir trīs balsojumi. Lūdzu reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas rezultātu. Paldies.

Pirmais balsojums – Prezidija variants – 13.jūlijs. Lūdzu. Rezultāts: 72. Paldies.

Nākamais ir Ozola kunga ierosinājums – visu jūliju, cik prasīs budžets. Rezultāts: 13 – par. Paldies.

Kinnas kunga ierosinājums – svinēt Jāņus un palikt atvaļinājumā. Rezultāts: 49. Prezidija – 72, Ozola kunga – 13, svinēt Jāņus un palikt atvaļinājumā – 49. Līdz ar to Jāņi tiks svinēti, taču atvaļinājumā nepaliksim pēc Jāņiem, bet vēl kādu brīdi pastrādāsim.

Kolēģi, mazs paziņojums, tikai mazs paziņojums. Šodien Aizsardzības padome sapulcējās uz savu sēdi un mēs izskatījām dažas Krievijas karaspēka virsnieku grupas sapulces aktivitātes mūsu valstī, tajā skaitā arī interviju avīzē “SM”. Aizsardzības padome ir formulējusi savu attieksmi dokumentā. Šo dokumentu mēs vēl drusku rediģēsim un iesniegsim Krievijas valdībai caur mūsu Ārlietu ministriju kā Ārlietu ministrijas dokumentu, kā oficiālu mūsu nostāju. Tāpēc mēs tūlīt arī iesniegsim Aizsardzības un iekšlietu komisijā un citas komisijas iepazīstināsim, bet iesākt tagad debates par šo dokumentu es varbūt neaicinātu. Ja tāda nepieciešamība būs, tad plenārsēde vienmēr par to varēs pieņemt lēmumu.

Otrs. Kolēģi, es uz dažām dienām dodos uz Riodežaneiro sakarā ar Augstākās padomes Prezidija lēmumu un tur uzstāšos pasaules valstu galvu saietā par jautājumiem vides lietās, kuras jums ir zināmas un kuras pašreiz mūsu prese plaši apspriež. Protams, mēs centīsimies būt uzmanīgi un nekādā gadījumā nepieļaut mūsu kolēģa Ulmes varbūt tādu pārsteidzīgu rīcību, kura šodien ir publicēta laikrakstā “Diena”. Mēs, protams, izsakām viņam līdzjūtību, bet katrā ziņā centīsimies, lai tur nekas tāds nenotiek.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu nobalsoto darba kārtību sākam izskatīt darba kārtības 1.jautājumu – likumprojektu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”. Ziņotāju lūdzu tribīnē.

Vispirms, lūdzu, informējiet par izmaiņām, kas ir likumprojektā no otrā līdz trešajam lasījumam! Kolēģu zināšanai – radiotranslācija ir pieslēgta.

V.Karnups, Pilsonības un imigrācijas departamenta galvenais speciālists: Godājamie deputāti! Pilsonības un imigrācijas departamenta direktora vietā es jums ziņošu par likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”. Pēc manas valodas jūs varat manīt, ka esmu bijušais trimdinieks. Paldies Daudiša kungam. Es sākumā gribēju minēt, ka neprotu krievu valodu, bet austiņas ir, un, ja jautājumi būs krievu valodā, tad varēšu noklausīties.

Principā mēs skatāmies tās izmaiņas, kas ir notikušas no otrā lasījuma uz trešo lasījumu. Jums ir pieliktas tādas īsas tabulas. Es vienkārši pārskatīšu šīs tabulas un attiecīgas izmaiņas komentēšu.

1.punkts – 1.nodaļā iekļaut terminu par vīzu. Tas tika pieņemts. Un labojumi ir tādi, kādus redzat pirmajā lappusē.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Lai paātrinātu procedūru, varbūt mēs varētu par šiem labojumiem, kur nepieciešams, uzreiz nobalsot. Trešā lasījumā gaitā mēs vienkārši apspriežam un balsojam tikai par tiem pantiem, par kuriem pēc otrā lasījuma iesniegti labojumi un papildinājumi. Vai ir kādi iebildumi par pirmo labojumu, kas ir saistīts ar likumā lietotajiem terminiem? Vai kāds uzstāj, ka nepieciešama balsošana? Nav.

Lūdzu, Karnupa kungs, turpiniet!

V.Karnups: 2.punkts – izslēgt terminu “izsaukums”. Tas tika noraidīts. Principā departaments, darba grupa un komisija domā, ka tomēr vismaz tuvākajā nākotnē un perspektīvā būs nepieciešams izsaukums, lai cilvēks varētu iebraukt Latvijā. Īpaši no tām zemēm, ar kurām mums nav īpašu konsulāro attiecību un līgumu. Protams, ja ar valsti ir bezvīzu režīma nolīgums, izsaukums nebūs vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem par šīm izmaiņām ir kādas piezīmes, papildinājumi? Nav. Paldies.

V.Karnups: 2.punkts saistībā ar 3.pantu. Nav problēmu. Komisija un darba grupa pieņēma.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem par 3.pantu ir kādi papildinājumi, labojumi? Paldies.

V.Karnups: Es tad skatīšu pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu.

V.Karnups: 6.pantu bija ierosinājums izslēgt. Tas tika noraidīts uz tā pamata, ka mēs tomēr vienojāmies ar Iekšlietu ministriju un robež­apsardzību, ka vajag uzskaitīt tos cilvēkus, kas it kā brauc caur Latviju uz trešo valsti, jo ir paredzēts, ka viņi var uzturēties līdz 48 stundām. Un pieredze citām valstīm ir, ka daži no šiem cilvēkiem vienkārši pazūd. Tā ka mēs šo noraidījām.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem par 6.pantu ir kādi labojumi? Vai kāds uzstāj uz atkārtotu balsošanu par šo? Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: Man ir tāds jautājums. Ko tas nozīmē – veic uzskaiti un uzraudzību. Ko nozīmē uzskaite, es saprotu, bet uzraudzība?

V.Karnups: Uzraudzība attiecas uz tranzītu, kas vienkārši ir lidlaukā. Lidlaukā ir tādas tranzīta zonas, kuras robežapsardzība vienkārši uzrauga, lai cilvēki nevarētu izkļūt ārā no šādas tranzīta zonas. Ja cilvēks iziet ārā no tranzīta zonas, viņš saņem īpašu atzīmi, lai 48 stundās varētu būt atpakaļ uz savu transportu. Tā ir tā uzraudzība, ka mēs vienkārši neļaujam cilvēkam patvaļīgi nākt un iet.

S.Zaļetajevs: Tātad šo uzraudzību veic robežsargi, nevis departaments. Man ir priekšlikums šajā pantā šo uzraudzību strīpot.

Priekšsēdētājs: Balsosim par Zaļetajeva kunga priekšlikumu – svītrot no 6.panta vārdus “un uzraudzību”. Rezultāts: par – 28, pret – 36, atturas – 6. Zaļetajeva kunga priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpiniet!

V.Karnups: 7.pants tika pieņemts ar papildinājumu: ja cilvēks Latvijā uzturas ilgāk par trim mēnešiem, viņam arī ir vajadzīga uzturēšanās atļauja.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildinājumi? Vai kāds uzstāj uz balsošanu? Nē. Paldies. Turpiniet!

V.Karnups: 8.pants. Šeit ir divi varianti, varētu teikt, kas seko viens otram laika ziņā. Sestais punkts pēc kārtas. Tas ir variants sākotnējam tekstam. Vakar Likumdošanas jautājumu komisijā vēlreiz pārrunājām šo variantu, radās septītais, kas bija vēl precīzāks. Tā ka principā mēs pieņēmām Likumdošanas jautājumu komisijas variantu.

Priekšsēdētājs: Tātad likuma tekstā tiek iestrādāts pēc kārtas septītais 8.panta variants, ja?

V.Karnups: Jā.

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešamība balsot? Vai kāds uztur šādu prasību?

No zāles: Nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Turpinām.

V.Karnups: 10.pants. Variants tika pieņemts.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildinājumi? Balsot nav nepieciešamības?

V.Karnups: Sakarā ar 8.panta izmaiņām bija nepieciešams līdzīgi izmainīt 13.pantu. Un mēs pieņēmām.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav iebildumu? Balsot nav nepieciešams. Lūdzu, turpiniet!

V.Karnups: Nākamais ir 23.punkts. 5.apakšpunkts. Tas arī tika pieņemts, vienkārši izmainot tekstu ar attiecīgās ministrijas piekrišanu ministra līmenī.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs – par šo pantu?

S.Zaļetajevs: Nē. Es gribu atgriezties pie 18.panta.

Priekšsēdētājs: Pabeigsim šo. Tātad par 23.panta 5.apakšpunkta precizējumu nav iebildumu? Balsojums nav nepieciešams.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: 18.pantā ir rakstīts, ka pamattermiņa un pagarinājuma kopsumma nedrīkst pārsniegt gadu, ja ir izdota termiņa uzturēšanās atļauja. Man nav saprotams, kāpēc ir šis ierobežojums.

V.Karnups: Termiņa uzturēšanās atļaujas ir vairākas. Šeit ir, ja cilvēkam dota termiņa uzturēšanās atļauja līdz sešiem mēnešiem. Tie parasti ir tūrisma braucieni vai ģimenes apciemošanas braucieni, respektīvi, privātbraucieni. Tos var pagarināt. Tā ir standartprakse, pasaulē tos pagarina līdz gadam. Ja cilvēkam ir īpaši uzturēšanās iemesli vai tas saistīts ar darba līgumu, ar mācībām vai kaut ko tādu, tad termiņa uzturēšanās atļauja tiek izdota uz attiecīgo līguma laiku.

S.Zaļetajevs: */Es domāju, ka vispār nav iespējams runāt par tāda ierobežojuma noteikšanu. Atļauja apmesties uz laiku tāpēc jau ir uz laiku, ka tās termiņš agri vai vēlu beidzas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka termiņa uzturēšanās atļauja nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, tas ir, to saņemt var vienu reizi, otrreiz to pagarināt, bet pēc tam var izrādīties, ka tomēr cilvēka liktenī ir kādi īpaši apstākļi, tāpēc speciāli paredzēt, ka termiņš beidzas automātiski, uzskatu, ka nav nepieciešams. Tāpēc man ir priekšlikums pēdējo frāzi no šī panta svītrot./

Priekšsēdētājs: Paldies, Zaļetajeva kungs, bet to nevarētu uzskatīt par redakcionālu labojumu, tādēļ es to nevaru likt uz balsošanu. Mēs trešajā lasījumā skatām tikai redakcionālus labojumus, par tiem varam balsot.

S.Zaļetajevs: */Attiecībā uz to, kas ir redakcionāls priekšlikums un kas ir konceptuāls priekšlikums – to ir ļoti grūti atšķirt. Tomēr visos gadījumos, kad trešajā lasījumā ir bijuši priekšlikumi kaut ko izsvītrot, mēs esam izskatījuši, par tiem balsojuši, un nekad nav bijuši iebildumi./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es tikai gribētu Zaļetajeva kungam paskaidrot. Te laikam ar to tulkošanu bija tāds misēklis. Šis pants attiecas tieši uz tiem, kuriem ir izsniegta termiņa atļauja uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bet 17.panta 2.apakšpunktā, piemēram, ir paredzēts, ka sakarā ar darba līgumu vai citu uzdevumu veikšanai var būt cits laiks. Tā ka šeit nav obligāti visiem šie sešu mēnešu ierobežojumi. Tā ka tas attiecas tikai uz to.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, izšķirsim šo jautājumu balsojot, ja uzskatīsim to par redakcionālu labojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Par Zaļetajeva kunga priekšlikumu – svītrot pēdējo šā panta teikumu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 27, 33 – pret, 6 – atturas. Zaļetajeva kunga priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpināsim.

V.Karnups: 25.pantā bija deputāta Cilinska ierosinājums, tas tika pieņemts.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav iebildumu? Balsot nav nepieciešams.

V.Karnups: 30.pantā ierosinājums tika pieņemts.

Priekšsēdētājs: Nav nepieciešamības balsot.

V.Karnups: 32.pantā ierosinājums tika pieņemts.

Priekšsēdētājs: Neredzu neviena, kurš vēlētos uzstāties. Lūdzu, tālāk!

V.Karnups: 35.pants pēc ilgām debatēm tika pieņemts.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, jūs par šo? Nē. Tātad deputātiem nav priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

V.Karnups: Tagad ir mazliet sarežģītāk, jo sakarā ar 35.panta strīpošanu visa tā kārtība ir par vienu pantu uz priekšu, tā ka 36.pants ir faktiski 35.pants.

Priekšsēdētājs: Tātad mainās numerācija.

V.Karnups: Jā, numerācija mainās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

V.Karnups: Tā ka tas būtu 35.panta 2.apakšpunkts. Tas tika pieņemts ar papildinājumu, ja apgādātājs ir Latvijas Republikas pilsonis.

Priekšsēdētājs: Deputātiem ir iebildumi? Nav. Balsot nav nepieciešams. Tālāk, lūdzu!

V.Karnups: 3.apakšpunkts noraidīts vienkārši uz tā pamata, ka esošais teksts bija izsmeļošāks un precīzāks.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem šajā sakarā ir papildinājumi, ierosinājumi? Balsojums nav nepieciešams.

V.Karnups: 4.apakšpunkts. Ierosinājums bija – izslēgt. Un tas tika izslēgts. Tas bija saistīts ar norunu par uzturēšanās atļaujas izdošanu sakarā ar noteikumiem.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav iebildumu? Lūdzu, turpināsim.

V.Karnups: 9.apakšpunkts tika pieņemts.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Par 9.? Lūdzu, Ždanokas kundze!

T.Ždanoka: Ja mēs salīdzinām ar 10.pantu, šeit ir tāda frāze: “izdarījis noziegumus pret cilvēci, starptautiskus vai kara noziegumus vai arī piedalījies masu represijās, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu”. Šeit viss ir skaidrs. Noziegums ir konstatēts ar tiesas spriedumu, atbilstoši ir skaidrs par personu.

Ar kādu spriedumu un vispār ar kādu pierādījumu un kur tas pierādījums radīsies, ja mēs vienkārši ierakstīsim, ka viņš darbojies totalitārā, pretvalstiskā režīmā vai piedalījies citās vardarbības metodēs, ir izmantojis šo organizāciju, radot draudus valsts drošībai, publiskai kārtībai, vai ir jebkādas slepenas pretvalstiskas vai noziedzīgas organizācijas biedrs? Man ir priekšlikums šeit nobeigumā tekstu papildināt ar frāzi – “ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu”.

Priekšsēdētājs: Rakstisku priekšlikumu nav?

T.Ždanoka: Šeit var vienkārši apvienot 9. un 10. ar nobeiguma frāzi. Apvienot 9. un 10.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man būs cits jautājums.

Priekšsēdētājs: Atvainojos, Silāra kungs, par šo?

I.Silārs: Pasaules prakse ir tāda, ka daudzās valstīs, aizpildot imigrācijas pārvalžu vai dienestu dokumentus, lai saņemtu iebraukšanas vīzu, pašam cilvēkam ar parakstu ir jāapliecina, ka viņš nav šādas organizācijas biedrs. Tā ir tā prasība. Es domāju, ka tādai prasībai ir jābūt arī pie mums. Pēc tam, ja konstatēs, ka viņš ir savu parakstu licis un apliecinājis nepatiesību, tad viņu izraidīs.

Priekšsēdētājs: Mēs visi esam pildījuši šādas anketas, braucot uz Savienotajām Valstīm.

Lūdzu, Ždanokas kundze!

T.Ždanoka: Tātad es tomēr uzstāju par savu priekšlikumu: apvienot 9. un 10.pantu un attiecināt šos pēdējos vārdus uz 9.pantu arī.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Nevar apvienot. Tās ir divas dažādas lietas. 9.pants attiecas tieši uz to anketas daļu. Teiksim, mēs taču nesūdzēsim… Piemēram, Žirinovskis gribēs iebraukt. Viņš darbojas pretvalstiskā organizācijā, bet viņš ir citas valsts pilsonis. Un viņš gribēs iebraukt. Viņam vienkārši ir jāizpilda anketa, un mēs viņu neielaidīsim, bet mēs jau tāpēc neiesim sūdzēt viņu tiesā. Nevar apvienot šos pantus.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! 9. un 10.panta apvienošana ir būtiska izmaiņa, nevis redakcionāls labojums. Saskaņā ar reglamentu es šādu priekšlikumu uz balsošanu likt nevaru. Lūdzu, turpināsim.

V.Karnups: 36.panta 9., 10., 11. un 12.apakšpunktu bija ierosināts svītrot un atvietot ar vienu. Tas arī tika noraidīts, jo pašreizējā veidā tomēr ir precīzāk un izsmeļošāk.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Man jāatvainojas, es lūdzu atgriezties pie 2.apakšpunkta.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, pabeigsim tādā gadījumā ar šo. Par 19.labojumu deputātiem ir kādi priekšlikumi, iebildumi? Balsojums nav nepieciešams.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man ir jautājums referentam. Vai 35.panta 2.apakšpunkts ir jāsaprot tā, ka neizsniedz uzturēšanās atļaujas, ja persona nevar apgādāt sevi un personas, kuras ir tās apgādībā, izņemot gadījumus, kad Latvijas Republikas pilsonis uzņemas apgādību? Vai es saprotu pareizi? Šī redakcija ir ļoti neskaidra.

V.Karnups: Principā – jā.

I.Ēlerts: Vai tādā gadījumā nevarētu šo redakciju vienkāršot tā, kā es pateicu?

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu?

V.Karnups: Nav iebildumu.

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ždanokas kundze!

T.Ždanoka: Ja cienījamais priekšsēdētājs uzskata, ka šis 9. nav apvienojams ar 10.pantu, es no citas puses varu saprast iemeslus, kāpēc daži deputāti grib pielīdzināt mūsu mazo Latviju Amerikas Savienotajām Valstīm, tomēr mans priekšlikums ir nobalsot par 9.panta svītrošanu.

Priekšsēdētājs: 9.apakšpunkta…

T.Ždanoka: Es ļoti atvainojos, par 9.apakšpunkta svītrošanu 36.pantā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, izšķirsim šo jautājumu balsojot! Balsosim par Ždanokas kundzes priekšlikumu svītrot 9.apakšpunktu. Rezultāts: par – 24, pret – 43, atturas – 5. Ždanokas kundzes priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpināsim.

V.Karnups: Tas būtu 37.pants.

Priekšsēdētājs: Par 37.pantu mēs jau izlēmām. Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Par 37.pantu sadaļā par uzturēšanās atļaujas anulēšanu. Pants sākas ar to, ka norādīts, ka nav ierobežota iespēja anulēt jebkura veida uzturēšanās atļaujas – kā termiņa, tā pastāvīgās. Man ir jāatzīst, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas anulēšanas iespēja, ievērojot pašreizējo situāciju un to cilvēku skaitu, kas cer saņemt tāda veida dokumentus, viņiem būs pārāk smags pārbaudījums, tas zināmā mērā sagraus viņu iespējas normāli dzīvot, viņiem nedos nepieciešamās tiesiskās garantijas viņu turpmākajai dzīvei. 37.pants jāpapildina ar vārdiem:/ “termiņa uzturēšanās atļauja tiek anulēta, ja persona...” un tā tālāk */Tas ir, viss panta saturs attiecas tikai uz termiņa uzturēšanās atļaujām. Anulēt var tikai termiņa uzturēšanās atļaujas. Lai kaut kādā veidā atņemtu tiesības cilvēkam šeit dzīvot, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, nepieciešama sarežģītāka, ar nopietnākām pārbaudēm saistīta procedūra./

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs! Var saprast, ka jūsu priekšlikums ir tāds: 37.pantu sākt ar vārdiem “termiņa uzturēšanās atļauja”?

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Pirmām kārtām šis priekšlikums ir konceptuāls un tādēļ nav balsojams trešajā lasījumā. Otrkārt, Zaļetajeva kungs to nav iesniedzis rakstiski, arī tāpēc. Manuprāt, šis priekšlikums vispār nav liekams uz balsošanu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Cilinska kungs! Es diemžēl esmu spiests pievienoties Cilinska kunga argumentiem, jo šis nav redakcionāls balsojums, mēs faktiski mainām likumprojektā iestrādātās normas jēgu.

Lūdzu, Karnupa kungs, jums bija komentārs!

V.Karnups: Man te tomēr Zaļetajeva kungs ir iesniedzis to maiņu rakstiski.

Priekšsēdētājs: Ir iesniedzis rakstiski. Tādā gadījumā komisija to ir noraidījusi. Ja komisija ir noraidījusi, tad mums jāliek uz balsošanu, ja Zaļetajeva kungs to uztur.

V.Karnups: Komisija vēl nebija redzējusi šo priekšlikumu. Tas tikai vakar tika iesniegts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Pēc pastāvošās likumu pieņemšanas kārtības, trešajam lasījumam rakstveida labojumi ir jāiesniedz vismaz trīs dienas pirms izskatīšanas plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Man šķiet, ka šo procesuālo strīdu esam izšķīruši. Virzīsimies tālāk. Paldies, Zaļetajeva kungs! Nē, mēs par šo jautājumu procesuālu iemeslu dēļ nebalsosim. Lūdzu.

V.Karnups: Labi. Izslēgt 38.pantu, kas bija saistīts ar diplomātiem un tā tālāk. Mēs piekritām, jo tas viss bija izteikts 3.pantā. Uz šo tas vairs neattiecas.

Priekšsēdētājs: Vai par 38.pantu deputātiem ir iebildumi, priekšlikumi? Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Es prasu atgriezties pie 37.panta – tas satur 13 apakšpunktus, jo, par nožēlu, mans priekšlikums šo pantu ierobežo tikai attiecībā uz termiņa uzturēšanās atļaujām. Atsevišķi ir jāizskata katrs šī panta apakšpunkts, kādā mērā tas piemērojams tiem cilvēkiem, kas ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Ja šī panta darbības sfērā nokļūst cilvēki, kas gan ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, bet tās anulē tādēļ, ka departamentam iesniegtas neprecīzas ziņas, tad es domāju, ka viņus nevar pieskaitīt pie šīs kategorijas cilvēkiem, tādēļ ierosinu šo apakšpunktu izsvītrot.

Tālāk, 2.apakšpunkts. Uzturēšanās atļauja tiek anulēta, ja cilvēks pēc tiesas sprieduma atzīts par vainīgu nozieguma izdarīšanā. Tas atkal būtu pilnīgi loģiski un taisnīgi, ja attiektos uz cilvēku, kas saņēmis termiņa uzturēšanās atļauju. Bet tiem, kas saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šis apakšpunkts nav piemērojams. Varbūt iesim tālāk pa 37.panta apakšpunktiem?/

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, man vienīgi nav skaidrs, kāpēc tas viss nav izdarīts laikus, jo šis likumprojekts ir ilgi bijis komisijā. Visu varēja iesniegt rakstiski. Ja komisija ir noraidījusi, man ir tiesības tādā gadījumā likt uz balsošanu. Bet šajā gadījumā jūs vienkārši jaucat plenārsēdes gaitu. Lūdzu, formulējiet savus priekšlikumus vēlreiz!

S.Zaļetajevs: */Es paskaidrošu. Likumdošanas jautājumu komisijā šis likumprojekts tika apspriests vakar. Komisijas sēdē es savus priekšlikumus izvirzīju. Tie tiešām tika noraidīti, un pēc tam es tos iesniedzu rakstiski izskatīšanai plenārsēdē, tie deputātiem ir izdalīti. Kā gan es varēju tos iesniegt izskatīšanai plenārsēdē, ja projekts vēl nebija apspriests komisijā? Es to izdarīju pēc tam, kad komisija priekšlikumus noraidīja./

Priekšsēdētājs: Pievēršu jūsu uzmanību tam, ka atbildīga par šo likumprojektu ir Ekonomikas, nevis Likumdošanas komisija.

S.Zaļetajevs: */Jā, starp citu, tas ir ļoti dīvaini... Priekšlikums tāds: svītrot 1.apakšpunktu, svītrot 2.apakšpunktu, svītrot 3.apakšpunktu, svītrot 4.apakšpunktu./

Priekšsēdētājs: Šo jautājumu mēs šeit neapspriežam, Zaļetajeva kungs! Lūdzu, formulējiet balsošanas priekšmetu!

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Neviens no šiem priekšlikumiem nav liekams uz balsošanu trešajā lasījumā. Zaļetajeva kungs var balsot pret likumu kā tādu, un tad mēs atgriežamies atpakaļ, bet trešajā lasījumā šādi konceptuāli priekšlikumi nav balsojami.

S.Zaļetajevs: */Par nožēlu, es nevaru pateikt, kas ir konceptuāls. Ja mēs pirmajā lasījumā būtu konkrēti balsojuši, tad es Cilinska kungam piekristu./

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, es domāju, ka šajā gadījumā mēs neatgriezīsimies pie konceptuāla balsojuma apspriešanas. Mēs šoreiz apspriežam redakcionālus labojumus. Ir divas iespējas: ja tie ir iesniegti iepriekš un noraidīti, tie ir balsojami; ja tie ir tā formulēti, ka neizraisa šaubas, ka tie ir redakcionāli labojumi. Šajā gadījumā četru punktu svītrošana nekādi nevar tikt uzskatīta par redakcionālu labojumu. Es diemžēl nevaru jūsu priekšlikumu likt uz balsošanu.

S.Zaļetajevs: */Es nepastāvu uz to, ka par visiem četriem apakš­punktiem jābūt vienam kopējam balsojumam. Es ierosinu par katru apakšpunktu balsot atsevišķi. Tas nenozīmē konceptuālu izmaiņu visā likumā, ja no 13 apakšpunktiem daži tiks svītroti./

Priekšsēdētājs: Vai kolēģi uzskata par iespējamu balsot par svītrojumiem, par katra šā punkta svītrojumu un beigt šo strīdu, izšķirot to ar balsošanu? Tādā gadījumā, paldies, mēs nebalsosim. Jūs savu attieksmi varat izteikt principā, balsojot par likumprojektu kopumā. Lūdzu, turpināsim.

V.Karnups: Bija priekšlikums izslēgt 45.pantu. Šinī redakcijā tas ir 43.pants. Tas ir saistīts ar transporta firmu atbildību. Transporta firmu atbildību pieprasa katrā valstī. Ārlietu ministrijas priekšlikums tika noraidīts.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir priekšlikumi, ierosinājumi par balsošanu? Nav. Turpināsim. Zaļetajeva kungs, jūs par šo vēl? Par transporta firmām? Lūdzu, turpināsim.

V.Karnups: Nākamais ir 49., kas faktiski bija saistīts ar 46. Vienkārši mēs domājām, ka vajag norādīt, ka visi ir atbildīgi šā likuma sakarā. Tāpēc Juridiskā pārvalde, es domāju, gribēja, lai visas attiecīgo kodeksu maiņas jau būtu vietā. Bet, es domāju, principiāli var noteikt, ka visi ir atbildīgi.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, par šo pantu? Deputātiem ir iebildumi? Balsot nav nepieciešams. Lūdzu, tālāk!

V.Karnups: 50.pants. Tas faktiski tagad ir 48.pants.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, kolēģi, varbūt pabeigsim. Te ir palikuši daži panti.

V.Karnups: Tika pieņemti attiecīgi grozījumi ar mazām izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Deputātiem par šo pantu? Nav.

V.Karnups: Tas viss principā ir saistīts ar pašu likumu.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Es prasu atgriezties pie šī likumprojekta 39.panta./

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā, Zaļetajeva kungs, ja tas būs nepieciešams, atgriezīsimies pie 39.panta pēc starpbrīža.

Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, atsāksim darbu! Pirms atgriežamies pie likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu Latvijas Republikā”, es gribētu apsveikt Mihailu Stepičevu ar lielu un apaļu jubileju.(Aplausi.)

Tagad atgriezīsimies pie ikdienišķām lietām, pie mūsu likumprojekta.

Zaļetajeva kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Es lūdzu deputātiem mani attaisnot, jo līdz šim sekoju pēc dokumenta Nr.575, kura numurs ir darba kārtībā. Tomēr mēs šodien saņēmām jaunu 575.dokumentu, kurā, kā informēja ziņotājs, izdarīta pantu numerācijas maiņa. Tāpēc turpmāk runāšu, balstoties uz 575.dokumentu.

Lūdzu atgriezties pie 38.panta, atbilstoši kuram Pilsonības un imigrācijas departamenta direktors ir tiesīgs izdot rīkojumu par iedzīvotāja izsūtīšanu. Uzskatu, ka cilvēkam jādod tiesības šādu administratīvu rīkojumu pārsūdzēt tiesā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka likumprojektā ir dota iespēja pārsūdzēt uzturēšanās atļaujas atteikumu. Atbilstoši tam jādod iespēja pārsūdzēt tiesā arī atļaujas anulēšanu, citādi iznāk neloģiski. Ja nebūs iespēju pārsūdzēt atļaujas anulēšanu, tad departaments pēc tiesas lēmuma gan dos rīkojumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, bet pēc dienas vai divām šo atļauju anulēs, un tad jau cilvēkam nebūs tiesību šo rīkojumu pārsūdzēt tiesā, aizstāvēt savas tiesības un intereses.

Tāpēc priekšlikums šāds (es ceru, ka tas netiks atzīts par konceptuālu): 38.pantu, kurā teikts, ka departamenta direktors izdod rīkojumu par izbraukšanu, prasot atstāt Latvijas teritoriju, papildināt ar šādiem vārdiem: šo rīkojumu piecu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Karnupa kungs, jūsu viedoklis!

V.Karnups: 41.pantā ir paredzēts, ka personas, kuras saņem izbraukšanas rīkojumu, ir tiesīgas septiņu dienu laikā iesniegt departamentā pierādījumus rīkojuma nepamatotībai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Iznāk tā, ka direktors dod rīkojumu, departaments pieņem lēmumu par atļaujas anulēšanu, direktors dod rīkojumu par izsūtīšanu, un to pārsūdzēt atkal var tam pašam departamentam, tam pašam direktoram, tas ir, šī ir tā pati vecā, mums visiem labi zināmā sistēma, kad jāsūdzas tam pašam, kas devis rīkojumu. Šinī situācijā tas ir pilnīgi nepieņemams variants. Visiem skaidrs, ka cilvēkiem jādod iespēja pārsūdzēt tiesā jebkuru administratīvu darbību. Visā pasaulē tā ir normāla un dabiska pieeja. Ja tādas pieejas nav, tad absolūti neiespējami uzskatīt, ka mēs ceļam tiesisku valsti./

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem jebkura amatpersonas rīcība var tikt pārsūdzēta tiesā. Lūdzu, Dīmaņa kungs!

S.Zaļetajevs: */Vienu minūti vēl atļaujiet! Lieta tā, ka šeit īpaša specifika. Cilvēkam principā ir tiesības pārsūdzēt tiesā, ja tā nebūtu izsūtīšana. Viņu taču septiņu dienu laikā izsūta aiz Latvijas robežām. Kā gan viņš var aizstāvēt savas intereses tiesā? Viņu vienkārši fiziski izsūtīs, un jautājums ar to būs atrisināts./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dīmaņa kungs, par šo pašu jautājumu! Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Pirmkārt, es gribētu uzaicināt neapstāties vairs pie šā jautājuma tādēļ, ka jautājums ir pilnīgi skaidrs. Tā ir mūsu tiesība – no sev nevēlamiem elementiem tikt vaļā pēc iespējas vienkāršāk. Tā ka te nekas, es domāju, nav neskaidrs.

Un otrs jautājums. Man ir liels lūgums sēdes vadītājam mazliet konsekventāk vadīt sēdi. Jo ir pilnīgi skaidrs, ka opozīcija pārvērš šos jautājumus par obstrukciju. Viens, divi un – balsot, ja par to vajag balsot. Šāds diskusiju klubs vienkārši mūs diskreditē, Birkava kungs!

Priekšsēdētājs: Paldies, Freimaņa kungs! Vai ir vēl? Morozļi kungs, lūdzu par šo pašu!

G.Morozļi: */Kā papildinājumu tam, ko šeit teica Zaļetajevs, es vēl gribu piebilst par 38.pantu. Kā tas saskan ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 9.pantā teikto, ka cilvēks nedrīkst tikt pakļauts patvaļīgam arestam, aizturēšanai vai izsūtīšanai? Kā departaments var izsūtīt cilvēku, nedodot viņam pat tiesības pārsūdzēt tiesā? Es uzskatu, ka tas vispār ir pretrunā ar deklarāciju. Jābūt tiesas lēmumam. Kā jūs domājat?/

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es jūs lūgtu pievērst uzmanību tam, ka šis ir trešais lasījums. Nav iesniegti ne šāda veida rakstiski priekšlikumi, ne arī tie ir noraidīto skaitā, tādēļ neredzu reglamentā, kurš ir man priekšā nepārtraukti, pamatu likt šo jautājumu uz balsošanu.

Lūdzu, Ždanokas kundze!

T.Ždanoka: Lieta ir tāda, ka, pirmkārt, tas dokuments, kurš mums ir iesniegts, ir iesniegts kopā ar lēmumu par spēkā stāšanās kārtību. Likuma būtība ir tieši atkarīga no lēmuma formulējumiem. Saskaņā ar lēmumu uz tiem cilvēkiem, kuri ir pierakstīti Latvijā pastāvīgi, arī attiecas viss šis 36. un tā tālāk pants par izraidīšanu no Latvijas. Jo runa ir par to: ja viņi nav pilsoņi, tad viņiem visiem ir uzturēšanās atļauja. Ja ir uzturēšanās atļauja neatkarīgi no kārtības, kādā tā tiek saņemta, uz viņiem tiek attiecināti šie panti. Tāpēc mans uzskats, ka, pirmkārt, mēs nevaram tālāk turpināt šā likuma izskatīšanu pirms konkrētas atbildes, uz kādu cilvēku loku ir attiecināma šī norma.

Tālāk gribu atbildēt uz jūsu aizrādījumu, ka tas ir trešais lasījums un mēs tagad nevaram konceptuālos jautājumus te labot. Lieta ir tāda, ka šis lēmums tiek datēts ar vakardienas datumu – ar astoto. Un tas maina. Ir visas iespējas tagad apstrīdēt, jo tas ir iesniegts tikai vienu dienu iepriekš. Tas konceptuāli maina visu saturu. Jo tas tagad vairs neattiecas uz tiem, kas brauks uz Latviju pēc likuma pieņemšanas, bet attiecas uz plašāku cilvēku loku. Pavisam citu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, rakstisku priekšlikumu par šo likumprojektu vairs nav. Lēmuma projektu apspriedīsim atsevišķi. Lūdzu kolēģus izteikties pie mikrofoniem.

S.Zaļetajevs: */Es gribu darīt deputātiem zināmu, ka mans priekšlikums, par kuru es tikko runāju, tas ir, par papildinājumu 38.pantam, kas dotu iespēju pārsūdzēt tiesā direktora rīkojumu, šodien rakstiski izdalīts deputātiem kopā ar 575.dokumentu, kas visiem deputātiem ir rokās. Vajag vienkārši uzmanīgi pārlapot papīrus un atrast atbilstošo lapu. Šie priekšlikumi ir rakstiski, tie jāizskata tāpat kā 575.dokuments, jo arī tas izdalīts tikai šodien. Prasu par šiem priekšlikumiem nobalsot!/

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, dokuments, kurā ir formulēts Zaļetajeva kunga priekšlikums, ir izsniegts deputātiem, tādēļ lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms reģistrēsimies! Rezultāts: 119.

Lūdzu, Rikarda kungs, par balsošanas motīviem!

R.Rikards: Es atļaušos atsaukties uz tā saukto mazo kārtības rulli jeb lēmumu par likumprojektu izskatīšanas kārtību, ko paši esam pieņēmuši 1990.gada 19.jūnijā. Tajā 17.pants ir šāds: “Laika posmā starp likumprojekta otro un trešo lasījumu papildinājumus un labojumus var iesniegt komisijai vai sekretariātam ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms trešā lasījuma.” Zaļetajeva kunga labojums iesniegts 8.jūnijā, tas ir, vakar, tā ir viena diena. Saskaņā ar mūsu “mazo kārtības rulli” par likumu izskatīšanu Zaļetajeva labojums vispār nevar tikt likts uz balsošanu, jo ir pārkāpts šā likuma 17.pants. Attiecībā uz to, ka lēmuma projekts ir iesniegts 8.jūnijā, par lēmumiem nekas nav teikts. Lēmumu var iesniegt kaut vai šodien. Lēmumu. Bet likuma labojumu nevar iesniegt. Tāpēc uzskatu, ka Zaļetajeva priekšlikumu nevar likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Rikarda kungs! Lūdzu, Ščipcova kungs!

O.Ščipcovs: */Esmu pārsteigts par Rikarda kunga dziļajām zināšanām par mūsu reglamentu. Cik daudzas reizes mēs dokumentus esam saņēmuši tajā pašā dienā! Atbilstoši deputāta statusam, uz katru deputāta pieprasījumu atbilde jādod triju dienu laikā vai arī jāpaziņo termiņš, līdz kuram atbilde tiks dota. Es 19.augustā iesniedzu Prezidijam deputāta pieprasījumu. Neraugoties uz daudzkārtējiem atgādinājumiem, es līdz šim laikam uz šo pieprasījumu atbildi neesmu saņēmis. Ja mēs šajā Zaļetajeva jautājumā esam tik piekasīgi, tad tādi paši būsim arī visos pārējos jautājumos./

Priekšsēdētājs: Pilnīgi pareizi, Ščipcova kungs! Un reglamentu mēs ievērosim stingri. Mans galvenais pienākums šeit ir – ievērot reglamentu. Es diemžēl nevaru nepiekrist Rikarda kungam. Dokuments, ko iesniedza Zaļetajeva kungs, ir datēts ar 8.jūniju, bet šodien ir, ja nemaldos, 9.jūnijs. Tātad reglaments ir pārkāpts.

Balsosim par likumprojektu kopumā.

S.Dīmanis: Es jau šeit stāvu krietnu laiku.

Priekšsēdētājs: Es jums, Dīmaņa kungs, jau vairākkārt devu vārdu. Es domāju, ka jūs nevēlaties runāt.

S.Dīmanis: Es par procedūru.

Priekšsēdētājs: Balsosim par likumprojektu trešajā lasījumā. Labi, vēlreiz! Atsaukt balsošanas režīmu! Vārds par balsošanas motīviem Dīmaņa kungam.

S.Dīmanis: Es par procedūru. Pārtraukumā mēs mēģinājām noskaidrot, par kuru likumprojektu ir runa. Frakcijas rīcībā ir 527.dokuments, kurš datēts ar 26.maiju. Šodien saņemts līdzīgs dokuments trešajam lasījumam – 575., kurš datēts ar 8.jūniju, tas ir, ar vakardienu. Jūs ļoti labi zināt, ka šā likumprojekta saturs ir lielā mērā atkarīgs no tā, kāds saturs būs lēmumam par likumprojekta stāšanos spēkā. Jo tas noteiks, uz ko tad beigu beigās šis likums ir attiecināms. Mēs jūs lūdzām jau divus mēnešus, lai jūs viennozīmīgi pasakāt, uz ko šis likums attieksies.

Kas attiecas uz dokumentu, kurš datēts ar 26.maiju, šeit Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir dota vismaz kaut kāda maza cerība. Šeit ir rakstīts, ka tas cilvēku loks, uz ko būs attiecināms šis likums, tiks noteikts vēlāk ar speciālu likumu.

Par procedūru. Tajā likumprojektā, ko saņēmām šodien, un lēmuma projektā šo cerību vispār nav. Ir pilnīgi skaidrs, ka šis likums būs attiecināms uz visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, šis likums līdz ar to (es teikšu skarbus vārdus) nav nekas cits kā provokācija. Es neatrodu citus vārdus. Tas ir viens.

Otrkārt, mēs nerunājam tikai par procedūras jautājumiem, mēs tagad izskatām likumprojektu, kurš ir izdots šodien un datēts ar vakardienas datumu. Līdz ar to frakcija iesaka pārtraukt šā likuma izskatīšanu un atgriezt to trešajā lasījumā. Citas iespējas mums tagad nav, ja mēs gribam palikt skaidrā saprāta robežās un arī juridiskajos rāmjos.

Priekšsēdētājs: Karnupa kungs, lūdzu jūsu komentāru par atšķirībām starp 575. un 527.dokumentu.

V.Karnups: Būtiskas atšķirības nav. Ir mazi redakcionāli labojumi, kurus Likumdošanas jautājumu komisija izskatīja vakar.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms laikam reģistrācijas režīmu. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: reģistrējušies 120 deputāti. Balsosim par likumprojektu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” trešajā lasījumā.

S.Dīmanis: Es piedāvāju pārtraukt apspriešanu! Es piedāvāju pārtraukt balsošanu…

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsot! Savu attieksmi jūs varat izteikt balsojot. Rezultāts: par – 81, 3 – pret, 1 – atturas. Likumprojekts pieņemts trešajā lasījumā.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Likumprojektā, kurš ir datēts ar 8.datumu, salīdzinājumā ar to, kurš datēts ar 26. un uz kuru atsaucas Dīmaņa kungs, bija tikai novērstas pretrunas. Dokuments ir viens pret vienu, izņemot ārā no 8.panta redakcionāli to, kas bija pretrunā ar 4.nodaļu, un vēl vienu. Tas ir viss, pārējais ir viens pret vienu. Tā ka šeit diskusijas var būt tikai par lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību.

Priekšsēdētājs: Paldies, Endziņa kungs! Jautājums ir par to, ka dokuments jau divus mēnešus bija darbā un ka visus priekšlikumus varēja iesniegt laikus.

Pārejam pie lēmuma projekta apspriešanas. Lūdzu Karnupa kungu tribīnē! Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es gribu atgādināt, ka tad, kad spriedām par translāciju, mēs runājām un balsojām par likumprojekta apspriešanas translāciju. Ja tagad pārejam uz lēmuma projekta apspriešanu, uzskatu, ka translācija nav nepieciešama, jo arī šis jautājums, kas tika ierosināts, bija par likumprojekta translēšanu. Līdz ar to domāju, ka automātiski mums vairs nav nepieciešama radiotranslācija.

Priekšsēdētājs: Paldies, tas jau ir izdarīts. Lūdzu, Ždanokas kundze!

T.Ždanoka: Iesniegums bija arī par lēmuma projekta izskatīšanu, jo lēmums ir par likuma ieviešanas kārtību. Jūs visi lieliski saprotat, ka galvenais šinī visā jautājumā ir lēmums. Tas tiešām interesē visus republikas iedzīvotājus.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, bet es citēju: “Lūdzam nodrošināt likumprojekta izskatīšanu radiotranslācijā.” Par lēmuma projektu šeit runas nav. Ja jūs uzskatāt, ka ir nepieciešams arī par lēmuma projektu, mums ir jābalso atsevišķi.

T.Ždanoka: Ir priekšlikums balsot, jo likumprojekts ir domāts kopā ar lēmumu par tā stāšanos spēkā. Tas ir kopā.

Priekšsēdētājs: Tā tur nav rakstīts. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Ždanokas kundzes priekšlikumu – translēt lēmuma projekta apspriešanu. Rezultāts: par – 34, 51 – pret, atturas – 16. Lēmuma projekta apspriešana netiks translēta.

Lūdzu, Karnupa kungs!

V.Karnups: Kā jau vairāki deputāti ir izteikušies, lēmuma projekts par likuma spēkā stāšanās kārtību ir ļoti būtisks, un es paredzu, ka būs daudz kaislību. Es ziņošu par to variantu, kas datēts ar 8.jūniju.

1.punkts atšķiras no iepriekšējā, respektīvi, no pagājušās nedēļas versijas, ar to, ka ir precizēti tie cilvēki, kuri tieši spēkā stāšanās brīdī dzīvo Latvijā bez pastāvīga pieraksta, un noteikts, kādā veidā viņi var regulēt savu statusu.

8.datuma dokumentā ir maza drukas kļūda, jo tur otrajā teikumā vajag, ka “šis likums attiecas arī uz ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri šā likuma spēkā stāšanās brīdī uzturas Latvijā bez”, tūlīt aiz “bez” vajadzēja būt “pastāvīgā pieraksta”. Tā vienkārši ir drukas kļūda, tas ir izlaists. Ja varētu tur to ierakstīt. Tālāk kā tekstā.

1.punkts ir pats par sevi saprotams un, es domāju, nevajag vēl lielāku komentāru.

2.punkts. Iepriekšējā versijā, respektīvi, pagājušās nedēļas versijā, par likuma piemērošanu esošajiem ārvalstniekiem, kuri jau dzīvo Latvijā, bija paredzēts, ka tas tiks noteikts ar īpašu likumu. Sakarā ar pārrunām Likumdošanas jautājumu komisijā tika izvirzīti divi varianti. Likumdošanas jautājumu komisija principā noraidīja iepriekšējo versiju un nevarēja vienoties, tāpēc ir divi varianti.

Pirmais variants mēģina regulēt… Attiecībā uz tiem ārvalstniekiem, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir pamats uzskatīt, ka viņi nav bezvalstnieki, bet ir kādas bijušās PSRS valsts pilsoņi. Sakarā ar to ir paredzēta kārtība, kā viņiem tiks izsniegtas uzturēšanās atļaujas.

Otrais variants, ko Likumdošanas jautājumu komisijas vairākums pieņēma, ir tas, ka visi, kas bijuši pastāvīgi pierakstīti Latvijā, var saņemt uzturēšanās atļaujas, izņemot 3.punktā minētos. Tas ir saistīts ar militārajām personām. Mana personīgā un zināmā mērā arī departamenta nostādne ir par pirmo variantu.

3.punkts. Šeit nebija domstarpību un ir tas pats, kas bija rakstīts iepriekšējā lēmuma variantā. Deputāts Plotnieks izteicās: ja cilvēks nav bijis no militāras ģimenes un tomēr aizgājis dienēt ilgāku laiku un atvaļinājies atkal Latvijā, tad to vajadzētu fiksēt, lai nebūtu pārpratumu sakarā ar militāro personu uzturēšanos.

4.punkts mainās un ir apvienots ar iepriekšējo 5.punktu vienkārši redakcionāli, visas lietas noliekot “pa plauktiem”. Tur nebija problēmu, un to arī visi pieņēma.

Tāpat arī ar 5.punktu, kas bija iepriekšējais 6.punkts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi, kam ir jautājumi Karnupa kungam? Lūdzu. Jautā Zaļetajeva kungs.

S.Zaļetajevs: Man tāds jautājums. Vai jūs nevarat pateikt, kāds liktenis gaida tos, kuri saņems šos izbraukšanas rīkojumus, ja viņi var izbraukt tikai uz citu valsti, un kas parūpēsies par to, ka viņiem dos atļauju iebraukt citā valstī? Ja viņi nedabūs šo atļauju iebraukt vai vīzu, tad kāds būs viņu stāvoklis Latvijā?

V.Karnups: Parasti izraida ārvalstniekus uz viņu pilsonības jeb pavalstniecības valsti.

S.Zaļetajevs: Bet šeit ir runa arī par ļoti daudziem bezvalstniekiem, kuri tagad atrodas Latvijas teritorijā. Bijušajiem PSRS pilsoņiem tagad vispār nav pilsonības. Ja viņiem nav Latvijas pilsonības, tad viņiem nav citas pilsonības.

V.Karnups: Saprotams… Mēs varam izraidīt cilvēku tikai uz viņa valsti vai kādu trešo valsti, kas ir ar mieru viņu pieņemt. Un tas ir viss, ko varu atbildēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk jautājumu nav? Ždanokas kundze, pēc tam Marjašas kundze.

T.Ždanoka: Man ir jautājums. 2.punkta 1.apakšpunktā… Kā šeit ir domāts? Uzturēšanās atļaujas izsniedz ārvalstniekiem pēc reģistrēšanās Iedzīvotāju reģistrā… Tas ir saskaņā ar likumu vai ne, jo šeit vispār jums ir dažādi formulējumi. Teiksim, 3.apakšpunktā šeit ir rakstīts, ka vispārējā kārtībā, bet 1.punktā tādu vārdu nav. Kā šeit ir jādomā? Kāda 1.apakšpunktā ir kārtība atļaujas saņemšanai?

V.Karnups: Vispārējā kārtībā…

T.Ždanoka: Ko nozīmē – “vispārējā kārtībā”?

V.Karnups: Kas ir paredzēta ieceļošanas likumā.

T.Ždanoka: Tātad vispārējā kārtība ir 3.apakšpunktā? Tātad tas ir tas, kas paredzēts šinī tikko pieņemtajā likumā. Bet kas attiecas uz 1. un 2.apakšpunktu par kārtību?

V.Karnups: Tā kārtība ir izteikta tieši 1. un 2.apakšpunktā.

T.Ždanoka: Ko tas nozīmē? Ka automātiski iedos atļauju bez likuma piemērošanas?

V.Karnups: Ir dotas uzturēšanās atļaujas pēc likumā paredzētās normas, bet, ja viņi ir pastāvīgi dzīvojuši šeit, tad saņems atļauju citā kārtībā nekā tāds cilvēks, kurš no citas valsts grib iebraukt.

T.Ždanoka: Es ļoti atvainojos, man tad tālāk ir jautājums. Man nav skaidrs. Tātad iznāk tā, ka cilvēkam, kurš šeit ir pastāvīgais iedzīvotājs un saņem kādas citas valsts pilsonību, piemēram, Krievijas vai Ukrainas pilsonību, ir priekšrocība attiecībā pret to, kurš pagaidām nesaņem nekādu pilsonību, bet kurš arī šeit dzīvo. Kāpēc tāda pieeja?

V.Karnups: Vienkārši uzturēšanās atļaujas dod ārvalstniekiem, kam ir noskaidrota viņu pavalstniecība. Kamēr nav noskaidrota pavalstniecība, uzturēšanās atļaujas parasti netiek dotas.

T.Ždanoka: Es ļoti atvainojos, bet tad pavisam nekas nav skaidrs, jo, cik zināms, to atļauju… Starp citu, arī šajā likumā nav nekādas runas ne par kādiem termiņiem un tā tālāk. Tas ir jautājums arī par termiņiem. Kuri šeit, teiksim, es nezinu, saņems pēc 1.septembra, vai daļa jau saņems vai visi, un kam paredzēts līdz decembrim vai kad? Es nezinu, kad tas beigsies. Kad saņems Latvijas Republikas pases, tad būs laikam jānoteic kaut kāds termiņš.

Priekšsēdētājs: Ždanokas kundze, es atvainojos. Jūs esat pierakstījusies debatēs, tagad, lūdzu, uzdodiet jautājumu!

T.Ždanoka: Jā, es uzdodu jautājumu. Man nekas nav skaidrs šinī lēmumā. Tātad cilvēkam ir jāsaņem atļauja. No otras puses, viņš var vēl lemt par savu pilsonību, jo, teiksim, Krievijas pilsonības likumā trīs gadi ir paredzēti, Ukrainas un Baltkrievijas un tā tālāk… vispār vēl garāki ir termiņi pilsonības saņemšanai un iesniegumam. Tātad viena runa ir par to, kad un kādos termiņos cilvēks saņems pilsonību, kādas citas valsts pilsonību, ja viņš gribēs?

Otra runa ir par uzturēšanās atļauju. Kāpēc šeit ir šī saistība? Kā tad principā iznāk? Kāpēc šeit ir saistība ar to, kādas citas valsts pilsonību viņš saņems? Kāpēc vispār ir 1. un 3.punkts, man nav skaidrs. Kāpēc cilvēki ir sadalīti tādā veidā.

V.Karnups: Tā ir vienkārši normāla kārtība, pēc mana uzskata. Cilvēki saņem uzturēšanās atļaujas.

T.Ždanoka: Bet mēs šeit diemžēl dzīvojam nenormālā sabiedrībā. Es ceru, ka visi to ir sapratuši.

Priekšsēdētājs: Marjašas kundze, pēc tam Krastiņa kungs.

R.Marjaša: 1.punktā, pēc mana ieskata, ir skaidri pateikts, ka šis likums attiecas uz tiem, kuri iebrauc, un uz tiem, kuri šeit atrodas bez pieraksta. Pareizi es saprotu? Bet vai pēc vārda “bez pieraksta” nevajadzētu likt punktu? Ko, pēc jūsu domām, apzīmē vārdi – “un pretēji šā likuma noteikumiem”? Vai tie nav lieki? Varbūt būtu skaidrāk, ja liktu punktu pēc vārdiem “bez pieraksta”.

V.Karnups: Es piekrītu.

R.Marjaša: Piekrītat? Paldies. Tālāk attiecībā uz 2.punktu. Kādi principā būtu iebildumi pret Likumdošanas jautājumu komisijas variantu? Ņemot vērā, ka Latvijā šodien uz likuma pieņemšanas brīdi ir apmēram viens miljons bezvalstnieku. Jūs varat iedomāties, cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai visi šie bezvalstnieki izietu šo procedūru, kas paredzēta 1., 2. un 3.punktā? Jūs sapratāt manu jautājumu? Cik ilgi tas var vilkties?

V.Karnups: Es saprotu. Pēc manām domām, mums tomēr vajag ieviest “vispārējo kārtību”. Ja runājam par vienu miljonu ārvalstnieku, es domāju, ka šo miljonu vajag sadalīt grupās. Vismaz 200 tūkstoši, ja ne vairāk, ir militārpersonu…

R.Marjaša: Tas jā, par to es nedomāju.

V.Karnups: Tad ir grupa, kas vēlas tomēr izņemt… un to mēs nezinām. Tāpēc mēs dodam iespēju, lai tā lieta noskaidrojas, pirms sākam kārtot un “likt pa plauktiem” attiecībā uz tiem, kuri paliek.

R.Marjaša: Iznāk, ka viņi dzīvos te nelikumīgi?

V.Karnups: Nē. Tāpēc tur ir rakstīts – līdz tam laikam viņa personu apliecinošs dokuments ir esošā PSRS pase ar Iedzīvotāju reģistra atzīmi.

R.Marjaša: Jūs domājat, ka tas atvietos uzturēšanās atļauju, tā es jūs saprotu? Šī pase ar zīmogu atvietos uzturēšanās atļauju? Tas būs tas likumīgais apliecinājums?

V.Karnups: Tas būs tad, ja cilvēks būs reģistrēts Latvijā, ka viņš pastāvīgi šeit dzīvo.

R.Marjaša: Tad viņam nemaz nevajadzēs iet un prasīt uzturēšanās atļauju! Viņš var domāt līdz mūža beigām, kādu pilsonību pieņemt – Krievijas, Polijas, Vācijas vai Izraēlas! Tas būs ļoti ilgstošs process, bezgalīgs. Jums tas neienāca prātā?

V.Karnups: Tas mums ienāca prātā. Bet mēs neredzam citu veidu, kā varētu efektīvi regulēt šo procesu. Ja ir citi priekšlikumi, tad – lūdzu!

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs! Pēc tam Aleksejeva kungs.

I.Krastiņš: Man būtu jautājums autoriem. Vai tomēr nebūtu iespējams dokumentu pēc ierakstīšanas datorā pārlasīt? Tā ir necieņa pret latviešu valodu, kas ir šajā lēmumā. Te ir tik šaušalīga gramatika, es atvainojos. Palasiet Likumdošanas komisijas 2.punkta 3.apakšpunkta variantu! “Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem saņem pastāvīgas uzturēšanās atļauju.” 4.punkta 2.apakšpunktā vispār nav saprotams, uz ko attiecas pastāvīgās uzturēšanās atļauja, uz Ministru padomi, specialitātēm vai galu galā uz ārvalstniekiem un bezvalstniekiem. Es tomēr aicinātu cienīt valodu un izlabot visas šīs gramatiskās kļūdas.

Visbeidzot 5.punktā ir minēts saraksts. Bet tas likumā ir nevis 36.pantā, kā te kļūdaini ierakstīts, bet 35. Vai nebija iespējams projektu pārlasīt pēc ierakstīšanas datorā?

V.Karnups: Ātri tika pārlasīts. To darīja vairāki cilvēki, bet nepamanīja kļūdas.

Priekšsēdētājs: Aleksejeva kungs!

A.Aleksejevs: */Sakiet, lūdzu, vai šis lēmums nav līdzīgs ļaunam jokam? Mēs pieņemam lēmumu, kam jāstājas spēkā 1.jūlijā, bet vēl pavisam nezinām, kas pie kādas kategorijas piederēs, kas šodien ir pilsonis un kas nav pilsonis. Likums par pilsonību nav pieņemts, bet mēs jau no 1.jūlija gribam kādus sākt izsūtīt, paredzot, ka viņi nebūs pilsoņi./

V.Karnups: Es domāju, ka lēmums par pilsonību ir skaidrs. Vajadzīgs likums par pilsonību, respektīvi, dot to tiltu, kā cilvēks, kas nav pilsonis, var kļūt par pilsoni. Tas ir cits jautājums. Tas vēl nav saņemts...

A.Aleksejevs: Pateicos jums.

Priekšsēdētājs: Jautā Preinberga kungs.

G.Preinbergs: Man ir neskaidrība 3.punktā. Šeit ir runa par tiem militārajiem darbiniekiem, kuri atvaļinājušies no šeit dislocētajām bruņoto spēku kategorijām. Bet mēs taču zinām, ka liela daļa Rīgas ir piepildīta ar no PSRS Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajiem virsniekiem, kuri no visas Savienības sabrauca septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Mani interesē, kāda būs attieksme pret šiem cilvēkiem?

V.Karnups: Tas faktiski ir 3.punkta tekstā. Tur vienkārši ir runāts tikai par atvaļinātajām militārpersonām. Plotnieka kunga iestarpinājums gribēja atsijāt tos cilvēkus, kuri ir iesaukti no Latvijas, un atstāt normāli tā, kā tekstā paredzēts, visus pārējos.

G.Preinbergs: Piedodiet, bet 3.punkta otrajā rindā ir teikts, ka – “šeit dislocēto”, bet atvaļinātie no visas Savienības, no ziemeļiem, dienvidiem, Sibīrijas šeit sabrauca. Šis vārdiņš “tūlīt” nemaz neder iekšā. Kā jums šķiet?

V.Karnups: Es varu jums piekrist. Var ierosināt redakcionālu maiņu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kostina kungs!

V.Kostins: */Cienījamo ziņotāj! Man jums ir divi jautājumi. Pirmais jautājums. Jūs zināt, ka atbilstoši Latvijas Republikas valdības lēmumam karadienestā esošie tika aicināti no PSRS Bruņotajiem spēkiem atvaļināties līdz pagājušā gada 31.decembrim un atgriezties uz savu pastāvīgo dzīvi Latvijas Republikā, no kurienes viņi tika iesaukti. Liela daļa personu šo valdības aicinājumu izpildīja un tagad ir atgriezušies. Es jau esmu stāstījis par to, kādas tagad viņiem ir grūtības ar pierakstīšanos un kādi sarežģījumi ar iekārtošanos darbā, un tagad lēmuma projekta 3.punktā mēs gribam viņiem atņemt tiesības uz zināmu termiņu saņemt uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikas teritorijā. Kas nu iznāk? Valdība aicināja noteiktu republikas iedzīvotāju daļu atgriezties, viņi šim aicinājumam pakļāvās, atbrauca, bet šodien ar šo lēmumu mēs gribam, lai pēc 1.jūlija viņiem nedotu uzturēšanās atļaujas pat uz laiku. Kā jūs šo gadījumu saprotat? Kā mums juridiski pareizi rīkoties?/

V.Karnups: Es domāju, ka šo problēmu zināmā mērā atrisina deputāta Plotnieka variants jeb papildinājums.

V.Kostins: */Atvainojiet, Plotnieka formulējums šo problēmu atrisina tikai ļoti niecīgai daļai – vienam diviem procentiem – no tiem, kas atgriezušies, bet to problēmu, par kuru es runāju, neatrisina kopumā.

Un otrais jautājums. Sakiet, lūdzu, kā jūs domājat, vai šajā lēmuma projektā nav starptautisko cilvēktiesību normu pārkāpumi, neatkarīgi no tā, vai viņi ir staigājuši ar uzplečiem vai bijuši notiesāti?/

V.Karnups: Es neredzu, ka tur būtu cilvēktiesību pārkāpums.

V.Kostins: Pateicos, ļoti slikti.

Priekšsēdētājs: Jautā Matvejeva kungs, pēc tam Dozorceva kungs.

K.Matvejevs: */Jautājums cienījamajam referentam arī par 3.punktu. Izskatīsim konkrētu situāciju: ja viens no ģimenes locekļiem nokļūst šī lēmuma 3.punkta iedarbības sfērā, bet otrs ģimenes loceklis, pieņemsim, laulātais draugs, ir Latvijas Republikas pilsonis. Redziet, šeit izveidojas, manuprāt, būtiska pretruna ar zināmiem starptautiskajiem tiesību aktiem par cilvēktiesībām, un šajā ziņā Latvijai var rasties nopietnas problēmas saistībā ar ģimeņu apvienošanas normām, kas lielā mērā tiek risinātas uz starptautisko tiesību pamata. Man liekas, ka šis jautājums projektā nav noregulēts, bet tam jābūt noregulētam. Vai jūs, atvainojiet, domājat, ka tas ir normāli? Es runāju par jautājumiem, kas ir saistīti ar ģimeņu apvienošanos, kas radīsies, ja 3.punkts šādā redakcijā stāsies spēkā./

V.Karnups: Ja cilvēks ir Latvijas Republikas pilsonis un apprecējies ar ārvalstnieku, kas ir PSRS Bruņoto spēku bijušā persona, tad ir spēkā citi noteikumi, kas ir saistīti ar ģimenes apvienošanu.

K.Matvejevs: */Taču šādi gadījumi var būt masveidīgi. Šeit vajadzīgs papildu regulējums. Vai jūs tā nedomājat? Pateicos./

Priekšsēdētājs: Jautā Dozorceva kungs.

V.Dozorcevs: Man ir tāds jautājums. Kāda starpība ir starp pilsoņu izbraukšanas un iebraukšanas kārtību cilvēkiem, kuri saņems pastāvīgās uzturēšanās atļauju? Kāda starpība izbraukšanas un iebraukšanas procedūrā?

V.Karnups: Kā citās valstīs, proti, pilsonis izbrauc un iebrauc bez traucējumiem savā zemē. Cilvēkiem, kam ir uzturēšanās atļaujas un kas pastāvīgi dzīvo valstī, parasti... Respektīvi, dažās valstīs ir tāda ieceļošanas jeb atgriešanās vīzas nodeva. Es varu stāstīt, ka, piemēram, Austrālijā pieņēma papildinājumus pilsonības likumam sešdesmitajos gados, šie papildinājumi noteica, ka katrs, kurš nav pilsonis, neatkarīgi no tā, cik ilgi viņš ir dzīvojis un vai viņš ir dzimis Austrālijā vai ne, ja viņš ceļo ar citu dokumentu, izņemot Austrālijas pasi, viņam vajag maksāt šo atgriešanās vīzas nodevu. Austrālijā arī bija četri, pieci miljoni brīvpilsoņu, kurus šis likums tieši skāra, jo četrdesmitajos, piecdesmitajos, sešdesmitajos gados bija trešā paaudze, kas dzīvojusi Austrālijā, bet nekad nebija apstiprinājusi Austrālijas pavalstniecību. Sakarā ar to, lai izbrauktu apciemot savus radus Anglijā un atbrauktu atpakaļ uz savu pastāvīgo dzīvesvietu, viņiem vajadzēja maksāt ieceļošanas vīzas nodevu. Tā ka tas ir normāli, un principā es te neredzu problēmu.

V.Dozorcevs: Piedošanu, šo pašu jautājumu es tikko uzdevu Bojāra kungam. Viņš pateica, ka nav nekādas starpības starp iebraukšanas un izbraukšanas procedūru pilsonim un cilvēkam, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Kam ir taisnība, es nevaru saprast.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs acīmredzot vēlas repliku.

J.Bojārs: Es domāju, ka mūsu cienījamais lektors jeb ziņotājs pareizi pateica, ka vienīgi Austrālijā ir tradīcija iekasēt zināmu summu par šiem braucieniem. Cik es sapratu no jūsu ziņojuma, jūs neteicāt, ka viņiem jāņem iebraukšanas vīza. Ir tā vai ne? Vīza viņam nav jāsaņem iebraukšanai atpakaļ?

V.Karnups: Viņi saņem to, ko angliski sauc par reentry permint.

J.Bojārs: Tātad viņiem cita vīzu procedūra nav jākārto.

V.Karnups: Jā.

J.Bojārs: Viss ir kārtībā. Vai mēs šeit ieviesīsim kādu nodevu par robežu šķērsošanu vai ne, tas ir pavisam cits jautājums. Bet papildu vīzas nebūs. Tā es jums skaidroju. Tā es saprotu to jautājumu.

V.Dozorcevs: Es arī jūs tā sapratu. Vai es pareizi jūs sapratu, ka pilsoņi brauc iekšā un ārā bez traucējumiem, bez visādām problēmām? Cilvēkam, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, tomēr būs ierobežota iebraukšana un izbraukšana? Ja būs, tad ar kādiem motīviem?

V.Karnups: Vienīgi izbraukšanai būs tas pats ierobežojums kā valstī, uz kuru viņš grib braukt. Iebraucot atpakaļ Latvijā, viņam vienkārši vajadzēs maksāt iebraukšanas jeb atgriešanās nodevu. Tā pašlaik ir projektēts. Viss var mainīties.

V.Dozorcevs: Tātad tikai dārgāk būs, vairāk nekas. Bet vīza viņam nav jādabū?

V.Karnups: Nē.

Priekšsēdētājs: Jautā Panteļejeva kungs.

A.Panteļejevs: Cienījamais referent, man tomēr īsti nav skaidrības. Jūs kā autori esat diezgan vienkārši atkāpušies no pozīcijas, kāda bija iepriekš iesniegtajā lēmumā. Iepriekš iesniegtā lēmuma 2.punktā jūs rakstījāt, kā notiek atļauju izsniegšana ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim ir likumīgi ieguvuši pastāvīgo pierakstu, izņemot 3.pantā minētās militārpersonas, kuras šeit neapspriedīsim. Atļauju izsniegšanu nosaka īpašs likums. Tā jūs rakstījāt iepriekš. Vakar pēc neilgas apstrādes jūs esat piekrituši variantam, kurā nav atsauces uz citu likumu, bet ir rakstīts, ka bezvalstniekiem uzturēšanās atļauja tiks izsniegta vispārējā kārtībā pēc reģistrēšanās Iedzīvotāju reģistrā. Vispārējā kārtība ir tā, ko nosaka šis likums un kas pamatā attiecas uz bezvalstniekiem, kuri iebrauc. Vai jūs tiešām domājat reāli! Mums de facto var būt vairāki simti tūkstošu bezvalstnieku, de facto Latvijā tagad jau ir vairāki simti tūkstošu bezvalstnieku. Tā ir tā specifiskā situācija, kas atšķir Latviju no citām valstīm, proti, mums ir vairāki simti tūkstošu bezvalstnieku de facto, kuri drīz kļūs par bezvalstniekiem tīri juridiski.

Tā nav tikai Latvijas problēma. Par to mēs te nedebatēsim. Vai jūs tiešām uzskatāt, ka šo vairāku simtu tūkstošu bezvalstnieku statusu jūs spēsit regulēt tādā pašā vispārējā kārtībā kā to bezvalstnieku un ārvalstnieku statusu, kuri tagad iebrauks un ieceļos? Jūs tiešām domājat, ka jūs esat spējīgi tādā pašā kārtībā rīkoties arī ar šiem vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku reāli? Iepriekšējā projektā arī jums bija šis īpašais likums, jo tas ir īpašs gadījums. Šeit jūs it kā parakstāties, ka jūs tiksit ar visiem šiem cilvēkiem galā tādā pašā kārtībā.

V.Karnups: Principā mēs to iepriekšējo variantu proponējām uz tā pamata, ka ar to mēs varēsim precizēt kārtību, kā šie cilvēki tiks regulēti un kā viņi varēs saņemt savas uzturēšanās atļaujas un visu, kas saistīts ar viņu uzturēšanos Latvijā. Kad šis variants tika pārrunāts Likumdošanas jautājumu komisijā, vairāki deputāti uzstājās, ka nevar atstāt lēmumā nenoteiktu likumu. Uz tāda pamata mēs mēģinājām jau lēmumā kārtot secību, kā cilvēks varētu regulēt savu statusu.

Priekšsēdētājs: Jautā Plotnieka kungs. Pēc tam – Rikarda kungs.

A.Plotnieks: Es ļoti atvainojos sēdes vadītājam, bet es gribētu pakomentēt šo punktiņu, jo tā ir Likumdošanas jautājumu komisijas pozīcija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Plotnieks: Tā formula, kas bija lēmuma projektā, faktiski sasau­cas ar aizgājušo 50 gadu praksi, kad atklāja pieminekli piemineklim, tas ir, novietoja kaut kādā vietā plāksni ar uzrakstu, ka šeit tiks uzcelts piemineklis tam un tam. Pēc tam gaidīja, kad to cels. Tātad lēmumā nevar šobrīd to rakstīt, jo tas ir, pirmkārt, juridiski ļoti nekorekti. Otrām kārtām arī politiski nekorekti ir atstāt jautājumu atklātu, jo te jau ir visa sāls. Ko tad darīs šie 100, 200, 300 un tā tālāk tūkstoši cilvēku?

Šajā sakarībā mēs panācām zināmu kompromisu, ka autori atjaunoja vienu variantu, kurš vairāk vai mazāk tomēr dod atbildi uz jautājumu, kas īsti notiks ar šiem simttūkstošiem cilvēku. Savukārt kā otru variantu mēs šeit proponējam Likumdošanas jautājumu komisijas variantu, kurš skaidri un gaiši pasaka, ka šie cilvēki saņem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un līdz ar to viņiem atkrīt jebkādas šaubas un bažas, kas ar viņiem notiks rīt. Ja pēc tam būs jauns likums vai ja šajā likumā tiks izdarīti grozījumi, papildinājumi, tad attiecīgi būs tā redakcija, kuru Augstākā padomes vai Saeima būs akceptējusi. Bet šobrīd ir skaidra atbilde uz jautājumu. Tāda bija mūsu pozīcija.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs!

R.Rikards: Karnupa kungs, vai jūs piekrītat, ka šajā lēmumā pēc 1.punkta vajadzētu papildu punktu? Tas ir 576.dokuments ar priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija “Satversme”. Tātad tas ir nevis 1.punkts, bet 1.1 punkts. Tas attiecas uz personām, kuras ir legāli iebraukušas Latvijā līdz 1940.gada 17.jūnijam, un viņu pēcnācējiem.

Es atļaušos atgādināt, ka 15.oktobra lēmumā šīm personām bija prioritāte iegūt Latvijas pilsonību. Te bija teikts tā, ka šīs personas, kuras bija legāli iebraukušas Latvijas Republikas teritorijā un pastāvīgi dzīvoja Latvijā uz 1940.gada 17.jūniju, un šo personu pēcnācēji, kas šā lēmuma spēkā stāšanās brīdī dzīvo un ir pastāvīgi pierakstīti Latvijā, piereģistrējas līdz 1.jūlijam un, ja tās ir zaudējušas savu iepriekšējo pilsonību, pēc to vēlēšanās tiek uzņemtas Latvijas Republikas pilsonībā. Tā bija prioritāte attiecībā uz pilsonības iegūšanu. Šeit šis papildinājums ir: saņem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Mēs zinām, ka šo personu ir apmēram 30 000. Mūsu cienījamā kolēģa Cupruna kunga vecāki ir legāli iebraukuši. Tādu legālu imigrantu ir pāri par 30 000. Noteikti jāizdala atsevišķā punktā tas, ka viņi saņem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Vai jūs piekrītat, ka šāds punkts ir?

V.Karnups: Piekrītu.

R.Rikards: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Es domāju, ka šādam labojumam absolūti nekādas jēgas nav, jo 1991.gada 15.oktobra lēmums šīs cilvēku kategorijas problēmu atrisina pilnā mērā. Es domāju tā: ja mēs pieņemsim šādu lēmuma papildinājumu, tad mums ir jāgroza 1991.gada 15.oktobra 3.punkta 2.apakšpunkts, kur tieši noteikta kārtība, kādā veidā šīs personas uzņemamas Latvijas pilsonībā. Ja tas dokuments paredz kaut kādu starpstāvokli, tad ir jāpadomā, vai šīm personām ir nepieciešams noteikt vēl kādu starpstāvokli. Tātad vai nu tieši tiek uzņemti pilsonībā, vai pēc pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas. Es personīgi domāju, ka problēma ir atrisināta 1991.gada 15.oktobrī.

V.Karnups: Tas viss ir saistīts, protams, ar pilsonības likumu.

I.Cupruns: Nav saistīts ar pilsonības likumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ščipcova kungs! Pēc tam – Silāra kungs. Pēc tam saskaņā ar darba kārtību balsošana par ārpolitisko koncepciju.

O.Ščipcovs: */Jūs šeit lēmumā runājat par pastāvīgas uzturēšanās atļaujām. Vai tās attieksies arī uz personām, kas Latvijā ievesti kā ieslodzītie Salaspils nometnē un brīnumainā kārtā palikuši dzīvi?/

V.Karnups: Es izsmeļoši to nevaru komentēt, jo man pašlaik nav ziņu par šiem cilvēkiem. Vispārīgi runājot, visi cilvēki, kuriem nav Latvijas pavalstniecības, principā ir ārvalstnieki vai bezvalstnieki.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es šajā gadījumā aizstāvu frakcijas “Satversme” iesniegto labojumu un gribu drusku iebilst kolēģim Cuprunam, jo mēs nedrīkstam izslēgt to varbūtību, ka daudzi no šiem minētajiem 30 000 cilvēku varbūt nemaz negribēs pieņemt Latvijas pilsonību. 15.oktobra lēmums reglamentē viņiem atvieglotus noteikumus iegūt Latvijas pilsonību. Bet šeit ir labojums par to, ka, nepieņemot Latvijas pilsonību, viņiem ir tiesības šeit dzīvot. Paldies.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, jūs izšāvāt pulveri par velti. Jums vēlreiz nāksies par to runāt, kad apspriedīsim, balsojot par šo punktu. Tas nebija jautājums.

Godātie kolēģi! Debatēs pierakstījušies deputāti – Cilinskis, Morozļi, Kostins, Zaļetajevs, Ždanoka, Līgotnis. Pagaidām debates neatsākam.

Saskaņā ar darba kārtību lūdzu tribīnē Induli Bērziņu, lai nobalsotu par jautājumu par ārpolitikas galveno virzienu atbalstīšanu.

I.Bērziņš: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Man ir divi lūgumi. Pirmais – balsot, protams, par lēmumu par Latvijas ārpolitikas galvenajiem virzieniem. Jūs paši prasījāt šādu lēmumu sagatavot nākamajai nedēļai sakarā ar to, ka mēs vienu dienu veltījām ārpolitikas koncepcijas apstiprināšanai. Attiecīgi, lai kaut kādā veidā neierobežotu Ārlietu ministriju un Ārlietu komisiju turpmākajā darbā, mēs esam mēģinājuši šo lēmumu uzrakstīt ne pārāk strikti, bet tādā formā, kas liecinātu par to, ka mēs pamatos atbalstām šo koncepciju. Es tiešām ceru, ka neatkarīgi no frakciju piederības pret pamatidejām, kuras ir izteiktas šinī koncepcijā, nekādi iebildumi nevarētu būt. Tātad 560.dokuments.

Pirms es lūdzu jūs balsot par šo dokumentu, man būtu šāds lūgums. Šodien es negāju pie mikrofona un neaizstāvēju ārlietu svarīgumu, kad jūs no rīta balsojāt par to, kādā secībā jautājumus ielikt, tāpēc, ka ļoti labi saprotu, ka šo likumu par diplomātiskajiem rangiem var labot arī nedēļu vēlāk. Bet te ir viens ļoti svarīgs lēmums par līguma par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku ratificēšanu. Šo līgumu mēs būtu ratificējuši pagājušajā nedēļā, bet toreiz Silāra kungs pilnīgi pamatoti iebilda, ka to nav izskatījusi Iekš­lietu komisija. Tagad tā jautājumu ir izskatījusi. Praktiski plenārsēdē tas ir izskatāms šajā balsošanas reizē. Lai neatliktu vēlreiz uz nedēļu, es lūgtu sēdes vadītāju ar jūsu atļauju, kaut arī tas it kā ir tālāk darba kārtībā, tomēr pie viena nobalsot tikai par šo vienu ārlietu jautājumu, visus pārējos atstājot izskatīšanai paredzētajā secībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Es deputātu uzmanību pievēršu 570.dokumentam, kas izdalīts šodien. Šajā dokumentā rakstiski izteikti priekšlikumi, kas izklāstīti veselu diennakti garajā 540.dokumenta apspriešanas gaitā. “Latvijas Republikas ārpolitikas galvenie virzieni”. Šeit kaut kādu kardinālu priekšlikumu nav, šeit ir daži vienkārši precizējumi un papildinājumi, kuri, manuprāt, dotu iespēju Ārlietu ministrijai brīvāk darboties, veidojot ārpolitiku austrumu virzienā. Es lūdzu nobalsot par diviem priekšlikumiem. Pirmais priekšlikums: punktā, kas attiecas uz stratēģiskajām attiecībām ar Krieviju, ierakstīt apakšpunktu, ar kuru izvirzīts uzdevums panākt pērnā gada 13.janvāra līguma īstenošanu./

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, es atvainojos, bet jūsu priekšlikumi ir pie ārpolitiskās koncepcijas un par ārpolitisko koncepciju kā tādu mēs nebalsosim. Mēs balsosim tikai par lēmumu. Šie jautājumi, ko jūs izvirzāt, var tikt apspriesti un papildināti, jo tie nav pretrunā ar ārpolitikas galveno koncepciju.

I.Bērziņš: Sēdes vadītāj, drīkst?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Bērziņš: Ārlietu komisija to noteikti izskatīs. Jūsu dokumenti nenonāks papīrgrozā pa taisno, tie vispirms nonāks Ārlietu komisijā un tur tiks izskatīti. Ja komisija kopā ar Ārlietu ministrijas pārstāvjiem uzskatīs, ka tie ir papildinājumi, šī koncepcija tiks papildināta ar jūsu priekšlikumiem. Tieši tādēļ šā lēmuma teksts nav stingri un strikti noteikts. Turklāt ņemiet vērā to, ko es jums teicu no šīs tribīnes, kad runājām par ārlietu koncepciju. Visas šīs stenogrammas, ko visi šeit runājāt, nonāks gan Ārlietu komisijā, gan arī Ārlietu ministrijā. Un Ārlietu ministrija visu vēl papildinās ne tikai ar to, ko jūs tagad sakāt, bet ar daudziem priekšlikumiem, kuri izskanēja šeit no tribīnes koncepcijas jomā. Tā ka tas nav pretrunā ar to, ko jūs sakāt.

Bet šobrīd es atbalstu Birkava kungu un aicinu balsot tikai par lēmumu, atbalstot pamatidejas, kas ir izteiktas šajā koncepcijā, nesaistot Ārlietu ministrijai un Ārlietu komisijai rokas, darbojoties ārlietās.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu izteikties tikai par lēmuma projekta balsošanas motīviem vai procedūru.

Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Man tomēr nav visai skaidrs, tāpēc uzdodu jautājumu. No parlamenta puses mēs esam aktīvais darbīgais subjekts. Ko nozīmē, kāda darbība izpaužas, ko izsaka vārds “atbalstīšana”? Kas tas ir no parlamenta viedokļa?

I.Bērziņš: Pēc tam, kad mēs bijām apsprieduši šo koncepciju, mēs arī interesējāmies – es un Birkava kungs –, kā ir visā pasaulē. Ir visdažādākā prakse. Pieņemsim, Amerikas Savienotajās Valstīs vienkārši notiek šādas debates un tās nebeidzas ne ar ko. Nekāds lēmums netiek pieņemts. Es brīnos, ka daži preses izdevumi pēc tam mums pārmet, ka mēs pagājušajā otrdienā neesot pieņēmuši nekādu lēmumu. Principā ir tāds variants, ka lēmumu var nepieņemt vispār. Principā.

Šeit izskanēja doma par to, ka vajag pieņemt kaut kāda veida dokumentu. Mēs nevaram pieņemt dokumentu, kurā mēs katru... Tad mums ir jābalso par ārlietu koncepciju pa teikumiem, frāzēm vai rindkopām. Es nezinu. Tas nebūtu loģiski. Tāpēc mēs Ārlietu komisijā izvēlējāmies tieši šādu formu “atbalstīt”. Tam, no vienas puses, nav juridisku seku, bet parlaments izsaka savu attieksmi pret šo koncepciju kopumā. Tādā veidā ne tikai izpildvara, iesniedzot šo koncepciju, bet arī likumdošanas vara – parlaments – ir izteicis savu attieksmi kopumā pret šīm idejām, kuras ir izskanējušas apspriežot un konkrēti ierakstītas šinī programmā. Tāda ir situācija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 111 deputāti. Lūdzu, Plotnieka kungs, par balsošanas motīviem!

A.Plotnieks: Reizē ar balsošanas motīviem arī savā ziņā jautājums. Vai mēs kā parlamenta deputāti šodien varam vienā teikumā izteikt savu attieksmi pret šo samērā pietiekami neizstrādāto, pat pretrunīgo dokumentu? Ja atbalstām izstrādātās ārpolitikas galvenos virzienus, tad parakstāmies zem katras rindas šajā dokumentā. Ja jūs uzmanīgi 16.lappusītē izlasīsit 2., 3., 5.punktu par sadarbību ar Ķīnas Republiku (Taivānu)... Ārlietu ministrija strādā jautājumā par vienošanos attiecībā uz kredītiem un aizdevumiem ar atvieglotiem noteikumiem infrastruktūras un privātsektora attīstībai Latvijā. Un tas ir viss. Aiz šīm divām rindiņām faktiski ir viens no mūsu, tā sakot, lielākajiem diplomātiskajiem skandāliem. Vai mēs akceptējam šo diplomātisko skandālu un neveiksmi? Vai tā vispār var vērtēt dokumentus?

Tāpēc man tomēr būtu priekšlikums: ja pieņemam lēmumu, tad tajā ir jābūt tomēr kaut kam konkrētam, nevis pretrunīga dokumenta akceptam, jo parlaments uzņemas atbildību par visām tēzēm, kuras ir šajā dokumentā. Šeit ir vesela virkne arī labu tēžu, es neiebilstu pret to. Bet ne par visām var balsot.

I.Bērziņš: Es ļoti cienu Plotnieka oratora mākslu, tomēr ļoti žēl, ka viņš nedzirdēja, ko es teicu. Tātad māksla ir arī klausīties. Plotnieka kungs, es vēlreiz saku, jūs neparakstāties zem tā, kas ir noticis attiecībās ar Taivānu, tāpat kā es neparakstos zem tā un neviens cits arī ne. Es negribētu otrreiz šeit apspriest koncepciju kā tādu. Tieši tādēļ jau mēs ierakstījām, ka nevis atbalstām šo mūsu programmu. Tad būtu tā, kā jūs sakāt. Atbalstītas tiek pamatidejas. Un Ārlietu ministrija turpina strādāt pie šā dokumenta.

Cienījamie kolēģi, ja jūs labi atceraties, tad Ārlietu komisija nebija izstrādājusi speciāli tādēļ nekādu lēmumu pagājušoreiz, un tāpēc arī…

Priekšsēdētājs: Bērziņa kungs, mēs neatklājām debates par šo jautājumu. Mums palikusi tikai balsošana.

A.Plotnieks: Ja drīkst, vienu repliku tikai…

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Plotnieks: Ļoti godājamais referent! Es visnotaļ cienu Ārlietu komisiju un tās darbību, bet šajā sakarībā tomēr gribētu izteikt šaubas un bažas, kas mani pārņem, lasot šos divus dokumentus. Mums ir izdalīts 541.dokuments, kas saucas “Ārpolitikas galvenie virzieni”. Mums ir izdalīts 570.dokuments, šajā dokumentā lemjošā daļā pirmais ir: “Atbalstīt Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas izstrādātās ārpolitikas galvenos virzienus.” Vai šeit nav pilnīga tekstuāla sakrišana? Tādā gadījumā mums tomēr jānorobežojas no šā dokumenta un jāgroza formula. Tad es esmu ar mieru.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Bērziņš: Katrā ziņā tas nav tā domāts…

Priekšsēdētājs: Bērziņa kungs, mēs izsakāmies tikai par motīviem vai procedūru.

Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Ārlietu ministrija tik un tā savu darbu veiks un ies uz priekšu tanīs aspektos, kurus tā uzskata par svarīgākiem, bet šinī gadījumā, ja mēs ejam pa to ceļu, ka – “atbalstīt”, es nepiekrītu Bērziņa kungam, ka tam nav noteiktas saistības ar mums. Nē, tam ir saistība. Ja mēs atbalstām, tad ejam vienotā frontē, līdz ar to ierobežojot mūsu manevrus. Es šinī gadījumā ierosinu drīzāk atturēties.

I.Bērziņš: Cienījamie kolēģi! Es tikai vēlreiz gribu jums atgādināt, ka tieši kolēģi deputāti un nevis Ārlietu komisija lika priekšā izstrādāt šādu lēmumu. Un es aicinu balsot par jūsu iniciatīvu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu vēlreiz, Bērza kungs! Bet, Bērza kungs, mēs jautājumus neatklājam šeit, mēs dienu diskutējām un saskaņā ar procedūru debates esam pārtraukuši. Jautājumus neuzdodam, bet izsakāmies tikai par balsošanas motīviem vai procedūru. Lūdzu.

A.Bērzs: Man nav pilnīgi skaidrs, vai šis 541.dokuments bez datuma un bez paraksta ir jāuztver kā Ārlietu ministrijas darba virzieni? Dokuments ir bez paraksta un bez datuma. Vai tas ir Ārlietu ministrijas izstrādātais vai kāds cits?

I.Bērziņš: Bērza kungs, jūs taču bijāt zālē. Es atceros jūsu emocionālo uzstāšanos par nodevību un tā tālāk. Jūs labi atceraties, ko paskaidroja gan ministrs, gan Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Proti, es. Šis jautājums tika atbildēts, jūs varat paskatīties stenogrammā.

Priekšsēdētājs: Bērza kunga piezīme ir ļoti precīza. Es lūgtu stenografiski fiksēt, ka tas ir tieši šis dokuments, jo pretējā gadījumā tiešām kādā brīdī var notikt dokumentu apmaiņa. Lūdzu balsošanas režīmu. Kolēģi! Balsosim par lēmuma projektu ar 560.numuru. Rezultāts: 41 – par, 5 – pret, atturas – 48. Lēmums nav pieņemts.

Bērziņa kungs lūdza arī nobalsot par līgumu par robežām. Deputātiem nav iebildumu, ka atlikušajā laikā to izdarītu? Lūdzu, Bērziņa kungs! Ja nav neviena, kurš vēlas runāt, jautāt Bērziņa kungam vai debatēt, tādā gadījumā, lūdzu, 542.dokuments – par līguma “Par valsts robežas atjaunošanu” ratificēšanu. Balsosim par 542.dokumentu. Rezultāts: 96 – par, pret – nav, 3 – atturas. Lēmums pieņemts.

Līdz pārtraukumam ir 11 minūtes, mēs varam sākt debates. Pirmais debatēs runā Cilinska kungs.

E.Cilinskis: Godājamie deputāti! Ņemot vērā, ka faktiski debates jau notika it kā jautājumu veidā, es domāju, ka turpināt tās vēl tagad pie mikrofoniem vienkārši nebūtu lietderīgi. Tādēļ es personīgi atsakos no vārda debatēs un aicinu debates pārtraukt. Konkrēto priekšlikumu pie 2.punkta es pateikšu tad, kad būs pienācis 2.punkts. Es aicinu apspriest jautājumu pa punktiem.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, neuzsākot debates, ir saņemts priekšlikums pārtraukt debates. Es neredzu procesuālus šķēršļus, lai neliktu šo jautājumu uz balsošanu.

Balsosim par Cilinska kunga priekšlikumu pārtraukt debates. Rezultāts: par – 70, pret – 26, atturas – 4. Tātad mēs sākam lēmuma projekta apspriešanu pa punktiem. 10 minūtes vēl varam strādāt.

Lūdzu, Karnupa kungs! Lēmuma projekta 1.punkts. Marjašas kundze, lūdzu!

R.Marjaša: Būs jābalso, vai jūs piekrītat izsvītrot pēc vārdiem “bez pieraksta” vārdus “pretēji šā likuma noteikumiem”?

Priekšsēdētājs: Bez pastāvīga pieraksta. Punkts. Vai ir nepieciešams balsot par šo svītrojumu? Nav nepieciešams. Tātad vārdi “un pretēji šā likuma noteikumiem” tiek svītroti.

Panteļejeva kungs, lūdzu!

A.Panteļejevs: Par 1.punktu man nebija.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir papildinājumi par 1.punktu? Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es iebilstu, ka tas ir bez balsošanas, “bez pieraksta”, jo Likumdošanas jautājumu komisijā tieši tas tika uzsvērts.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, “bez pieraksta” paliek. Tiek svītroti vārdi “un pretēji šā likuma noteikumiem”. Vārdi “bez pieraksta” paliek. Tātad balsojam par pirmo...

Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Tur bija tas vārds “pastāvīgi”. Es vēlreiz gribu atgādināt, lai gan mēs jau par to runājām. Bez pastāvīga pieraksta. Tur tas vārds vienkārši ir pazudis. Vajag, lai tas būtu fiksēts stenogrammā. Ar vārdu “pastāvīga”.

Priekšsēdētājs: Tātad, godātie kolēģi, 1.punkta tekstā, par kuru mēs tūdaļ balsosim kopumā, ir šādas izmaiņas: “uzturas Latvijā bez pastāvīga pieraksta”. Tālāk pēc teksta. Lūdzu balsot! Rezultāts: par – 71, 15 – pret, atturas – 12.

2.punkts. Panteļejeva kungs vai Cilinska kungs? Lūdzu.

E.Cilinskis: Gan vienā, gan otrā redakcijā ir mēģinājums ļoti plašu problēmu atrisināt ar lēmumu. Šeit radīsies neskaidrības visos variantos. Mēs šobrīd nevaram nedz visiem izdot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, nedz arī ar šo lēmumu sašķirot. Tādēļ man būtu priekšlikums šos jautājumus nerisināt nedz šajā likumā, nedz lēmumā. Tā būs atsevišķa liela problēma. Šajā konkrētajā lēmuma projektā svītrot 2. un 3.punktu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Tātad mums 2.punktam ir divi varianti un priekšlikums svītrot to vispār. Kā radikālāko vispirms lieku uz balsošanu svītrošanu.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Par balsošanas motīviem. Godātie kolēģi! Es aicinātu tomēr šeit plenārsēdē nepārsvītrot kārtējo reizi to darbu, kas tiek veikts komisijās. Ne velti Likumdošanas jautājumu komisija vakar strādāja pie šā jautājuma visu dienu. Šeit tomēr vairāk vai mazāk jautājums ir atrisināts un intereses sabalansētas, mēģināts rast kaut kādu kompromisu. Stādieties priekšā, kas būs, ja mēs šo 2. un 3.punktu izsvītrosim! Varbūt vairāki simti tūkstoši cilvēku pēc tam sāks pilnīgā neziņā skatīties, kas notiks! Vai mēs vispār varam prognozēt situāciju? Tad paņemsim varbūt un ieliesim ugunskurā pāris kannas benzīna un paskatīsimies, kas uzies gaisā!

Priekšsēdētājs: Dozorceva kungs!

V.Dozorcevs: Varbūt Likumdošanas komisija tieši piedāvāja šo kompromisa variantu savā kontekstā, ņemot vērā, ka pastāv šis 2. un 3.punkts? Ja tas nepastāvētu, varbūt atkristu šā kompromisa vajadzība? Es lūdzu balsot par Cilinska kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs, lūdzu!

J.Vaivads: Es domāju, ka par diviem variantiem tomēr būs jābalso, jo šā lēmuma jēga ir tāda: ja viss ir skaidrs, var uzsākt darbu, jau iedarbināt likumu. Jautājums par 3.punktu, man liekas, nav tik viennozīmīgi izlemjams. Es domāju, ka 3.punkts varētu palikt, bet par 2. pilnīgi piekrītu, ka to varētu uzreiz...

Priekšsēdētājs: Mēs atsevišķi balsosim. Tātad, godājamie kolēģi, balsošanas režīms! Vispirms balsosim par priekšlikumu par šā 2.punkta svītrošanu. Rezultāts: par – 70, 2 – pret, 22 – atturas. Līdz ar to 2.punkts ir svītrots.

3.punkts. Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Es sakarā ar frakcijas “Satversme” priekšlikumu. Ja esam svītrojuši 2.punktu, kur bija Likumdošanas komisijas variants par pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniegšanu, tādā gadījumā var tikt pieņemts “Satversmes” variants, ja papildināsim šo punktu ar vārdiem: “tajā gadījumā, ja tie nepieprasa Latvijas Republikas pilsonību”. Tas ir 1.punkta papildinājums, frakcijas “Satversme” papildinājums, 576.dokuments. Ja tas nav vajadzīgs, tad nav vajadzīgs, ja to pieņem, tad ar šādu labojumu.

Priekšsēdētājs: Man mazliet sajukusi kārtība. Varbūt sāksim no kreisās puses. Morozļi kungs, lūdzu!

G.Morozļi: */Tā kā man tomēr neļauj visu nopamatot, runāšu īsi. Arī es ierosinu 3.pantu izsvītrot. Kāpēc? Tāpēc, ka 3.pants ir pretrunā ar diviem starptautiskajiem dokumentiem – ar Deklarāciju par to personu cilvēktiesībām, kas nav tās valsts pilsoņi, kurā viņi dzīvo, un ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kura kategoriski aizliedz ārvalstu pilsoņu individuālu vai kolektīvu izsūtīšanu, pamatojoties uz rases, ādas krāsas, reliģijas un tā tālāk piederību. Bet šeit tas nozīmē – karavīrus.

Otrkārt. Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā teikts, ka neviens nevar tikt pakļauts patvaļīgam arestam, aizturēšanai vai izsūtīšanai. Ja pieņemsim šo pantu, mēs vienlaikus pārkāpjam divus starptautiskos dokumentus, par ko Latvijai jau tā pastāvīgi pārmet. Reizē ar to, pieņemot 3.punktu, mēs šim likumam dodam atpakaļejošu spēku. Visi bijušie karavīri, vairums no kuriem šeit dzīvo jau vairāk nekā desmit, piecpadsmit, divdesmit gadu, šajā teritorijā ir pastāvīgi pierakstīti, šeit savu dzīvi nodzīvojuši, šeit ir viņu bērni, mazbērni, un viņus vispār nevar uzskatīt par karavīriem. Kas viņi par karavīriem? Viņi ir bijušie karavīri. Ja mēs viņus tagad par to, ka viņi 1944.gadā dienēja armijā, karoja šeit, izsūtīsim, tad ar to likumam dodam atpakaļejošu spēku, kas nav pieļaujams. Tāpēc uzskatu, ka šis punkts ir jāsvītro./

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Vārds Līgotņa kungam, un pēc tam pārtraukums.

A.Līgotnis: Godātie kolēģi! Kā redzat, 3.punktā mums ir paredzēts tāds noteikums, ka virsnieku ģimenes locekļiem netiks izsniegtas uzturēšanās atļaujas. Tas, protams, ir labi, ja šo normu nevarētu elementāri apiet. To ģimenes locekļu jau mums ir ārkārtīgi daudz, vairāk nekā pašu virsnieku, jo katram virsniekam ir sieva, sievasmāte un bērnu pulciņš. Apiet to varēs pavisam elementāri – izšķirot laulību. Un virsnieki to jau pašreiz dara. Tāpēc man ir priekšlikums šo radniecības faktu saistīt ar ierašanās momentu Latvijā. Es liktu priekšā vārdus “viņu ģimenes locekļiem” aizstāt ar vārdiem “personām, kas Latvijā ieradušās kā viņu ģimenes locekļi”. Tātad, ja tad, kad brauca šurp, šī jaunkundze bija leitnanta sieva, šodien viņa šo atļauju nevar dabūt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pārtraukums.

(Pārtraukums)