Par dzīves izmaiņām 2000. gadā

Būtiskākās izmaiņas likumā "Par valsts pensijām"

* Pensijas vecums pakāpeniski tiek palielināts līdz 62 gadiem. No 2000. gada 1. janvāra vīrieši pensijā var doties no 60,5 gadiem (sievietes no 57,5 gadiem), bet no 2000. gada 1. jūlija sievietes pensijā dosies, sākot no 58 gadiem. Turpmāk katru gadu 2000. gada 1. jūlijā sievietes pensijā dosies, sākot no 58 gadiem. Turpmāk katru gadu pensionēšanās vecums pieaugs par sešiem mēnešiem.

* Tiek saglabātas paredzētas priekšlaicīgas pensionēšanās tiesības, taču ar citiem noteikumiem. Ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, no 2000. gada 1. janvāra vīrieši priekšlaicīgi var doties pensijā no 60 gadu vecuma, savukārt sievietes no 2000. gada 1. jūlija priekšlaicīgi var pensionēties divus gadus pirms oficiālā pensijas vecuma, tātad no 56 gadiem. Tomēr jāņem vērā, ka, dodoties pensijā priekšlaicīgi, pensija tiek izmaksāta tikai 80%, taču šis pensijas apjoma ierobežojums nedrīkst būt mazāks par Ls 24.

* No 2000. gada 1. februāra — 2005. gadam strādājošajiem pensionāriem neizmaksās to pensijas daļu, kas pārsniedz Ls 60. Ja darbs tiks pārtraukts, pensiju izmaksās pilnā apjomā. Turklāt paliek spēkā tiesības pensionāram, kurš pēc pensijas piešķiršanas turpina strādāt un ir nostrādājis ne mazāk par vienu gadu, pieprasīt pensijas pārrēķinu. Taču jāņem vērā, ka pensijas pārrēķinu var izdarīt ne biežāk kā reizi trijos gados. Tas nozīmē, ja pensijas pārrēķins sakarā ar uzkrāto kapitālu pēc pensijas piešķiršanas nesenā pagātnē jau izdarīts, nākamo pārrēķinu pensionārs tiesīgs pieprasīt tikai pēc trim gadiem.

* Jau no 1999. gada 7. decembra izslēgta iespēja pārpiešķirt pensiju. Pensionāri, kuriem pensija piešķirta līdz 1997. gadam un kuri pēc 1996. gada ir nostrādājuši 3 gadus, vairs nevar pieprasīt pensiju no jauna.

* No 2000. gada 1. janvāra pensionāri vairs nevarēs arī pretendēt uz lielāku pensiju, ierosinot to pārrēķināt, uzrādot darba stāžu līdz 1991. gadam.

 

Būtiskākās izmaiņas likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā"

1.

Bezdarbnieku pabalstu personai, kas kļuvusi par bezdarbnieku, pārtraucot darba attiecības pēc paša vēlēšanās vai sakarā ar pārkāpumu, piešķir no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis visus dokumentus, kas apliecina tiesības uz pabalstu, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

2.

Bezdarbnieka pabalsta apmēru aprēķina no vidējās sešu mēnešu algas (no kuras maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas), neņemot vērā pēdējo divu mēnešu algas sociālās apdrošināšanas iemaksu lielumu.

3.

Bezdarbnieka pabalstu izmaksā atkarībā no bezdarba ilguma:

* pirmos trīs mēnešus pilnā apmērā,

* nākamos trīs menešus — 75% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra, bet ne vairāk kā divu valsts noteikto minimālo mēnešalgu apmērā,

* pēdējos trīs mēnešus — 50% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra, bet ne vairāk kā vienas valsts noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā.

4.

Bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka proporcionāli apdrošināšanas stāžam (sociālo iemaksu veikšanas ilgumam) un atbilstoši ienākumiem, no kuriem veiktas sociālās iemaksas apdrošināšanas iemaksu algas:

* ar apdrošināšanas stāžu no 1 līdz 9 gadiem — 50% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas,

* ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem — 55% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas,

* ar apdrošināšanas stāžu no 20 līdz 29 gadiem — 60% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas,

* ar apdrošināšanas stāžu virs 30 gadiem — 65% no vidējās aprošināšanas iemaksu algas.

 

Būtiskākās izmaiņas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

1.

No 2000.gada 1.janvāra sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme ir:

* darba ņēmējiem, kuri ir apdrošināti visiem sociālās apdrošināšanas veidiem — 36,09% sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju attiecīgi — 27,09% un 9%;

* ja darba ņēmējs ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības uz valsts vecuma pensiju, vai darba ņēmējs ir I grupas vai II grupas invalīds — 28,48% (sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju ir attiecīgi 21,38% un 7,10%);

* pašnodarbinātajiem — 32,59%, savukārt tiem pašnodarbinātajim, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ja pašnodarbinātais ir I grupas vai II grupas invalīds, iemaksu likme ir 28,39%.

2.

Maksimālie ienākumi, no kuriem veicamas iemaksas, 2000.gadā ir 15 000 lati gadā.

3.

Sociālās iemaksas obligāti jāveic arī darba ņēmējiem no 15 gadiem, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā, bet kuru darba devējs ir ārvalstu nodokļu maksātājs. Viņi pakļauti pensiju apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, invaliditātes apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai. Savukārt tie, kuri ir sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīdi, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai maternitātes un slimības apdrošināšanai.

4.

Obligāti sociāli apdrošināmo personu loks papildināts arī ar personām, kuru darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finansu institūciju aizdevuma līdzekļiem, un to statuss pielīdzināts pašnodarbināto statusam.

5.

Nekustamā īpašuma īpašnieki, kuri ir sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīdi, nav obligāti sociāli apdrošināmās personas.

6.

Obligātās iemaksas tiek veiktas par darbinieku labā veiktajām darba devēja iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem par darbinieku dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanu, ja:

* šie maksājumi ir virs 10% no darba samaksas kārtējā kalendārajā gadā;

* darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam ar līdzekļu uzkrāšanu ir īsāks par pieciem gadiem;

* darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam bez līdzekļu uzkrāšanas ir īsāks par vienu gadu;

* dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumā nav nosacījumu par:

— apdrošināšanas atlīdzību izmaksāšanu apdrošinātajām personām;

— citu summu, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksāšanu tikai darba devējam;

— aizdevuma neizsniegšanu apdrošinātajām personām.

7.

Ja tiek nokavēta algu izmaksa, darba devēja pienākums ir veikt obligātās iemaksas par aprēķinātajiem darba ienākumiem termiņā, kādā tās būtu jāveic, ja darba ienākumi būtu izmaksāti savlaicīgi.

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departaments