Par Eiropas kaimiņattiecību politiku

ES ārējo attiecību un Eiropas kaimiņattiecību politikas komisāre Benita Ferēro-Valdnere 4.decembrī izklāstīja jaunus priekšlikumus Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) nostiprināšanai un tālākai attīstībai (ES politika attiecībās ar tās dienvidu kaimiņiem (Alžīriju, Ēģipti, Jordāniju, Izraēlu, Libānu, Lībiju, Maroku, Sīriju, Tunisiju, Rietumkrastu un Gazas joslu) un austrumu kaimiņiem (Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu)). EKP īstenošanas pirmajos 18 mēnešos tai ir bijuši labi rezultāti. Jaunajā paziņojumā ir noteikts, kā palielināt politikas ietekmi, un ierosināti veidi, kā ES var palīdzēt tiem partneriem, kas vēlas īstenot reformas, veikt tās ātrāk un labāk, kā arī nodrošināt stimulus, kas pārliecinātu tos, kuri vilcinās. Jaunajiem priekšlikumiem ir pievienoti progresa ziņojumi par kaimiņattiecību partneriem, kuru EKP rīcības plānus sāka īstenot 2005.gadā (Jordānija, Izraēla, Moldova, Maroka, Tunisija, Ukraina, Rietumkrasts un Gazas josla). Šis paziņojums ir saistīts ar darbu Vācijas prezidentūras laikā 2007.gada pirmajā pusē.

EKP valstīm no 2007. līdz 2013.gadam budžetā ir paredzēti 12 miljardi eiro, kas reālajā izteiksmē ir par 32% vairāk nekā iepriekšējā budžeta periodā. Lai maksimāli efektīvi izmantotu šos ES līdzekļus, Komisija ierosina izveidot:

• kaimiņattiecību ieguldījumu fondu, kurā arī dalībvalstis tiks aicinātas veikt ieguldījumus; šo fondu izmantos, lai veicinātu papildu aizdevumu saņemšanu no Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un citām attīstības bankām. Ieguldījums no Kopienas budžeta būs 700 miljoni eiro. Ir aplēsts, ka šis fonds varētu veicināt aizdevumu piešķiršanu par summu, kas vairākkārt pārsniegtu iemaksātos līdzekļus. Ja dalībvalstu ieguldījums būtu samērojams ar EK ieguldījumu, ar fonda palīdzību varētu panākt ievērojama apjoma aizdevumus ar izdevīgiem nosacījumiem;

• pārvaldes mehānismam tiks rezervēti 300 miljoni eiro, lai nodrošinātu palīdzību, kas papildinātu parastos valstu piešķīrumus, atzīstot un atbalstot tās partnervalstis, kurām ir labākie panākumi to rīcības plānu īstenošanā.

Komisija izteikusi vēl šādus ierosinājumus:

• nodrošināt visiem EKP partneriem, gan dienvidos, gan austrumos, skaidru perspektīvu – dziļu ekonomisko un tirdzniecisko integrāciju ar ES, kas ir plašāka par preču un pakalpojumu brīvu tirdzniecību, lai novērstu ar tarifiem nesaistītos šķēršļus plašai regulatīvai konverģencei;

• ievērojami uzlabot vīzu izsniegšanas procedūras noteiktām personu kategorijām;

• ad hoc vai regulāras sanāksmes ar EKP partneriem ministru un ekspertu līmenī par tādām tēmām kā enerģija, transports, vide un veselība. Šāda daudzpusēja pieeja var lietderīgi papildināt divpusējo darbu, kas ir EKP pamatā;

• pastiprināta politiskā sadarbība, regulārāka EKP partneru iesaistīšana ES iniciatīvās (ārpolitikas paziņojumi, nostāja starptautiskos forumos un dalība galvenajās ES programmās un aģentūru darbībā);

• aktīvāka ES loma reģionālo konfliktu regulēšanā;

• pastiprināta reģionālā pieeja austrumos, pamatojoties uz esošo Melnās jūras reģiona sadarbību.

Sīkāka informācija par Eiropas kaimiņattiecību politiku, ieskaitot pilnu paziņojuma tekstu un valstu progresa ziņojumus: http://ec.europa.eu/world/enp/index_en.htm.

EKP rīcības plānu aktuālā situācija

*AN – asociācijas nolīgums

** PSN – partnerības un sadarbības nolīgums