Par pilsoņu aizsardzību ārzemēs

Katru gadu Eiropas Savienības pilsoņi veic apmēram 180 miljonus braucienu ārpus ES, un puse no tiem, kas dzīvo ES, tuvāko trīs gadu laikā plāno izbraukt uz kādu valsti ārpus ES. Eiropas Komisija pieņēmusi Zaļo grāmatu par konsulāro un diplomātisko aizsardzību, lai uzlabotu iespējas aizsargāt šos cilvēkus.

Katram ES pilsonim, kas ceļo vai dzīvo trešā valstī, kur viņa dalībvalstij nav pārstāvniecības, ir tiesības uz jebkuras citas dalībvalsts konsulāro un diplomātisko aizsardzību ar tādiem pašiem noteikumiem kā tās valsts pilsoņiem. Šīs pamattiesības garantē ES līguma 20.pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 46.pants.

Tomēr nesen veiktā “Eurobarometer” aptauja rāda, ka ES pilsoņi nezina par šim tiesībām: tikai 23% aptaujāto bija informēti par tām. Vienlaikus cilvēkiem ir lielas prasības šajā ziņā.

“ES pilsoņu atbilstoša aizsardzība ārzemēs jānodrošina arvien lielākam skaitam cilvēku, kas ceļo, strādā un dzīvo ārpus ES,” teica priekšsēdētāja vietnieks Franko Fratīni, par tieslietām, brīvību un drošību atbildīgais komisārs. “Eiropas Savienība ir savu pilsoņu sargs visā pasaulē. 20.pants nodrošina, ka katrs Eiropas pilsonis var atrast drošu vietu, lai kur pasaulē viņš atrastos. Eiropas Savienības pilsoņi, ceļojot ES un ārpus ES, ir lielas ģimenes locekļi – ne tikai nelaimes brīdī, bet jebkurā situācijā, kad jāsaņem palīdzība un aizsardzība.”

Benita Ferēro-Valdnere, par ārējām attiecībām un Eiropas kaimiņattiecību politiku atbildīgā komisāre, uzsvēra, ka “konsulārā sadarbība ir nozīmīga mūsu pilsoņiem, lai izjustu ES kopīgā darba pievienoto vērtību, esot ārzemēs. Izmantojot plašo delegāciju tīklu ārvalstīs, Komisija ir gatava turpmāk atbalstīt dalībvalstis, īpaši krīzes situācijās”.

Konsulārā aizsardzība kļūst par svarīgu instrumentu katastrofu laikā, piemēram, cunami traģēdijā vai Libānas karā, kad Eiropas pilsoņiem var būt grūti kontaktēties ar savas valsts dienestiem. Bet cilvēki var saņemt konsulāro aizsardzību arī ikdienas problēmu risināšanai, piemēram, brīvdienās pazaudētas pases vai aresta vai aizturēšanas gadījumā.

Īpaši nozīmīgi ir veicināt diplomātisko un konsulāro aizsardzību, jo ne visām dalībvalstīm ir pastāvīga pārstāvniecība visās trešajās valstīs. Pašlaik visas divdesmit piecas dalībvalstis ar vēstniecību vai konsulātu ir pārstāvētas tikai trijās valstīs ārpus ES: Ķīnas Tautas Republikā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Krievijas Federācijā.

Bez tam esošie ES līmeņa tiesību akti aprobežojas ar lēmumu Nr.95/553/EK, kurš 2007.gadā jāpārskata.

Šādos apstākļos ir saprotama vajadzība pēc plašas apspriešanas, lai stiprinātu ES pilsoņu un viņu ģimeņu tiesības uz efektīvu konsulāro un diplomātisko aizsardzību.

Tādēļ Komisija ir publicējusi Zaļo grāmatu, kurā skarti daudzi jautājumi un ieteikti iespējamie rīcības veidi, piemēram:

• līguma 20.panta tekstu ierakstīt visās valstu pasēs;

• konsulāro aizsardzību attiecināt uz ES pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie;

• finansiālās palīdzības procedūru vienkāršošana grūtībās nonākušiem Eiropas pilsoņiem;

• “apvienoto biroju” izveidošana, lai racionalizētu darbu un samazinātu dalībvalstu diplomātisko un konsulāro tīklu pastāvīgās izmaksas;

• dalībvalstu un Kopienas iestāžu ierēdņu kopīga apmācība.

Skaidrs, ka vajadzīga labāka informācija. 2006.gada jūlijā veiktais Eurobarometer pētījums rāda, ka sabiedrības informētība pagaidām ierobežota. Atsaucoties uz to, Komisija nolēma sākt informācijas kampaņu, izdalot plakātus tūrisma aģentūrām vienpadsmit dalībvalstīs, kuru valsts tūrisma operatoru asociācijas piedalījās iniciatīvā.

Papildu informācija: http://ec.europa.eu/justice_home/fsj/citizenship/diplomatic/fsj_citizenship_diplomatic_en.htm. Vairāk par priekšsēdētāja vietnieka Franko Fratīni darbu varat uzzināt viņa tīmekļa vietnē http://www.ec.europa.eu/commission_barroso/frattini/index_en.htm

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa