Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 30. novembra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien opozīcijā esošās partijas kārtējo reizi mēģināja grozīt Ministru kabineta iekārtas likumu. Atgādināšu, ka pagājušajā ceturtdienā Saeimas plenārsēdē tika izskatīti politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegtie grozījumi, kas paredzēja Ministru kabineta locekļiem piemērot vispārējās darba likumdošanas normas un neizmaksāt kompensāciju trīs mēnešalgu apmērā pēc amata pienākumu izbeigšanās, ja amats atstāts pēc pašu vēlēšanās vai pēc Ministru prezidenta prasības uzticības zuduma dēļ. Mēs piedāvājām veikt grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas neļautu ministriem, kuri pametuši savu amatu personīgu apsvērumu dēļ, vēl arī papildu nopelnīt. Atgādināšu, ka 8.Saeimā no amatiem atkāpās “Jaunā laika” ministri, kas uzskatīja, ka pirms Saeimas vēlēšanām labāk atrasties opozīcijā, nevis valdībā. Tāpēc ir jautājums: kāpēc šādiem ministriem jāizmaksā kompensācija triju algu apmērā, pie tam no nodokļu maksātāju naudas? Mēs piedāvājām nemaksāt kompensācijas arī tādiem ministriem, kas savus amatus atstāj pēc Ministru prezidenta prasības uzticības zuduma dēļ. Ja premjers pieprasa demisiju, tad viņš savu rīcību pamato ar to, ka ministrs netiek galā ar saviem pienākumiem, un tādam ministram kompensācija nemaz nebūtu jāmaksā. Diemžēl Saeima arī šodien šos grozījumus nenodeva izskatīšanai komisijās.

Vēl viens likumprojekts, kam pievērsīšu uzmanību, ir Priekšlikumu un sūdzību likums. Diemžēl varas partijas piedāvā ignorēt iedzīvotāju sūdzības, jo likumprojekts paredz tiesības iestādei neatbildēt uz sūdzību pēc būtības. “Saskaņas Centrs” iebilst pret šo dīvaino pieeju, tāpēc mēs turpināsim darbu pie šī likumprojekta.

Es uzskatu, ka nav nereālu mērķu, ir tikai nereāli izpildes termiņi.

J.Dukšinskis
(LPP/LC frakcija):

Pēc veiksmīgi pavadītā NATO samita Saeimā šodien turpinājās produktīvs darbs. Izskatīšanai komisijās tika nodoti vairāki Ministru kabineta iesniegtie likumprojekti, ievēlēti pārstāvji starptautiskajās delegācijās un atsākts darbs pie 8.Saeimas laikā iesāktajiem likumprojektiem.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcijas deputāti atbalstīja Saeimas lēmumu turpināt izskatīt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Bāriņtiesu likumā un Valsts sociālo pabalstu likumā, jo tie, mūsuprāt, ir būtiski.

Ja runā sīkāk par šiem grozījumiem, tad ļoti pozitīvi ir tas, ka bērna invalīda kopšanas pabalstu paredzēts izmaksāt neatkarīgi no bērna kopēja nodarbinātības; ka bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja viņš mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstskolā dienas nodaļā pilna laika klātienē, kurš nav vecāks par 24 gadiem un nesaņem apgādnieka zaudējuma pensiju, tiek paredzētas tiesības saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu; ka ģimenes valsts pabalsts par otro bērnu būs divas reizes lielāks, par trešo bērnu – trīs reizes, bet par ceturto un nākamajiem bērniem – četras reizes lielāks nekā ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu.

Pozitīvi ir arī tas, ka tika skatīts Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas likums, kas paredz noteikt erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu iegādāšanās, ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, tai skaitā izplatīšanas elektroniskā vidē, lejupielādes, publiskās demonstrēšanas, reklāmas, uzglabāšanas un informācijas izplatīšanas par šiem materiāliem ierobežojumus, kā arī ierobežojumus erotiska rakstura izklaides vietu darbībai un pasākumu organizēšanai.

Priekšlikumi grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā paredz nodrošināt nepieciešamo valsts atbalstu bērna invalīda kopšanai, kā arī līdzvērtīgas iespējas visiem bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri pēc pilngadības sasniegšanas turpina iegūt izglītību vispārējās izglītības iestādēs vai augstskolu dienas nodaļās, tādējādi samazinot nabadzības risku ģimenēm ar bērniem.

Šodien daudzi nozīmīgi 8.Saeimā iesāktie likumprojekti tika nodoti komisijām izskatīšanas turpināšanai. Tie ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nodotie grozījumi Dizainparaugu likumā un Patentu likumā un Tautsaimniecības komisijai nodotais Koncesiju likumprojekts, kas ir īpaši svarīgs pašvaldībām kultūras objektu, izglītības un pirmsskolas izglītības iestāžu celtniecības turpināšanas jautājumu risināšanā.

M.Mitrofanovs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Par panākumiem jums pastāstīja valdošās koalīcijas pārstāvis, bet es informēšu par šīsdienas sēdes negatīvo rezultātu.

Šodien neizdevās panākt, lai Saeima turpinātu skatīt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredzēja pakāpeniski triju gadu laikā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 15 procentiem. Valdošā koalīcija par likuma izskatīšanas turpināšanu balsoja pret vai atturējās, bet par tā izskatīšanu, lai pazeminātu nodokļus, balsoja opozīcijas deputāti, tai skaitā arī mūsu apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Kā galvenais valdošās koalīcijas partiju iebildums tika minēts tas, ka šis likumprojekts nav saskaņots ar nākamā gada valsts budžeta projektu, kurš tiks pieņemts tuvākajā laikā. Tāpēc arī šie grozījumi nevarot stāties spēkā no 2007.gada 1.janvāra, kā paredzēts likumprojektā. Bet risinājums būtu ļoti vienkāršs – nepieciešams grozīt likumprojektu un noteikt, ka nodokļa samazinātā likme piemērojama no 2008.gada 1.janvāra. Bet tagad mums nākas secināt, ka šāda vēlētāju maldināšana bija ieplānota jau pirms vēlēšanām, kad valdošās koalīcijas partijas daļēji atbalstīja šo ieceri, bet pašlaik – pēc vēlēšanām – viņu nostāja ir krasi mainījusies.

Apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija turpinās strādāt pie šī likumprojekta, bet, ja tuvākajā laikā mēs no valdības nesagaidīsim līdzīgu likumprojektu, tad iesniegsim savu.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Tiešām veiksmīgi ir aizvadīts nozīmīgs notikums mūsu valsts dzīvē – NATO samits. Tam tika pievērsta ļoti liela sabiedrības un pasaules masu mediju uzmanība. Paldies cilvēkiem, kuri veltīja savas pūles un ieguldīja lielu darbu tā organizēšanā, lai nestu mūsu valsts vārdu ārpus Latvijas.

Runājot par konkrētiem darbiem, jāsaka, ka Zaļo un Zemnieku savienības redzeslokā ir viens būtisks jautājums – nākamā gada valsts budžets. Gatavojot projektu, tiek domāts par iespējām palielināt pensijas un skolotāju algas, kā arī skatīta nākamā gada aktualitāte – pašvaldību reforma. Šajā jautājumā Zaļo un Zemnieku savienības nostāja paliek nemainīga: mēs atbalstām brīvprātības principu. Es domāju, ka mūsu viedoklis šajā jautājumā nesakrīt ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra viedokli, tāpēc šeit varētu būt diskusija. Bet mēs tomēr uzskatām, ka pašvaldību cilvēkiem jādod iespēja pašiem izvēlēties, kādu ceļu iet tālāk.

Gribu teikt, ka tuvojas adventes laiks, un no nākamās svētdienas Zaļo un Zemnieku savienības apvienība organizē pateicības koncertus visā valstī. Pirmais koncerts būs Jelgavas kultūras namā pulksten 14, kurā uzstāsies pazīstami mākslinieki – Žoržs Siksna, Rita Trence. Aicinām visus uz šiem koncertiem, jo tie ir par brīvu.

V.Paegle
(Tautas partijas frakcija):

Es domāju, ka šī Saeimas sēde iezīmējās arī ar to, ka vairākas dienas mēs pavadījām pasaules redzeslokā kā NATO samita vieta. Kaut gan šodien komisijām izskatīšanas turpināšanai tika nodoti vairāki 8.Saeimā iesāktie likumprojekti, par kuriem tuvākajās dienās un mēnešos mēs varēsim debatēt, es tomēr gribu atskatīties uz šīm ļoti vēsturiskajām dienām, kad mēs – Latvija un Latvijas iedzīvotāji – pierādījām sevi kā ļoti nopietnu sadarbības partneri NATO, tā iezīmējot sevi arī citās starptautiskajās organizācijās. Es domāju, ka kārtējo reizi mēs parādījām savu spēju organizēt lielus pasākumus, nodrošinot gan viesu, gan arī Rīgas iedzīvotāju drošību un labklājību.

Es pasvītrošu vairākas lietas, jo šis samits tomēr bija ļoti saturīgs, un tas tālāk iezīmēs arī mūsu darbu šajā Saeimā. Samits pierādīja, ka NATO dalībvalstis tomēr ir solidāras savā vēlmē risināt svarīgus jautājumus saistībā ar notikumiem Afganistānā. Arī Saeimai būs jālemj par atbalstu, palielinot mūsu militāro spēku klātbūtni Afganistānā. Es ceru, ka mēs to izdarīsim lielā vienprātībā un ka tas būs apliecinājums arī tam, ka mēs varam nodrošināt arī citu valstu drošību. Mēs apliecinājām, ka NATO organizācija ir atvērta citām mūsu kaimiņvalstīm; mēs kā Saeima un kā parlaments esam snieguši ārkārtīgi lielu atbalstu Ukrainai, Gruzijai un Moldovai, kas arī tika apstiprināts šajā samita sēdē. Arī par šobrīd notiekošo militāro transformāciju un ciešāku politisko sadarbību starp Eiropas Savienības valstīm un NATO. Tika izrunāts mums visiem ļoti svarīgs jautājums par enerģētisko drošību, uzsverot, ka viena vai divas NATO dalībvalstis nevar veikt kaut kādus savstarpējus nolīgumus ar trešajām valstīm, kas apdraud mūsu drošību. Es domāju, ka Latvijas ārpolitikas prioritātes mērķa sasniegšana – dalība NATO – ir attaisnojusies, vairojot mūsu starptautisko prestižu un arī ietekmi.

Nobeigumā daži vārdi par šodien skatīto jautājumu saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu. Koalīcijas vārdā gribu teikt, ka mēs esam apņēmības pilni šo jautājumu skatīt kontekstā ar nākamā gada valsts budžetu atbilstoši visiem mūsu noteikumiem.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Saeima atkal ir atsākusi savu darbu pēc tam, kad dažas dienas uzmanība tika pievērsta NATO galotņu konferencei. Saeima darbu atsāka ar atliktu jautājumu risināšanu: apstiprināja savus deleģētos pārstāvjus dalībai septiņās starptautiskās organizācijās – NATO Parlamentārajā asamblejā, Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā un citās mazāk nozīmīgās institūcijās.

Mūsu frakcija vēlas pievērst uzmanību balsojumam par Latvijas delegācijas sastāvu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejā, kur Latvijai diemžēl paredzēti tikai trīs pārstāvji. Bija tā, ka mēs jau sākotnēji iebildām pret kreiso frakciju pārstāvju līdzdalību šāda veida organizācijās. Kā zināms, ārzemēs šie cilvēki bieži vien uzstājas nevis kā neatkarīgas Latvijas Republikas pārstāvji, bet gan pārspīlētā veidā skata tā sauktās minoritāšu vai cilvēktiesību problēmas Latvijā. Beigu beigās bieži vien viņi tur pauž viedokļus, kas pārsteidzošā kārtā ir ļoti tuvi šādos pasākumos izteiktiem Krievijas viedokļiem. To ir apliecinājuši mūsu deputāti, kuri piedalījušies līdzīgās konferencēs. Tādēļ mēs uzskatām, ka darbībai šajā organizācijā piemērotāka būtu Sandra Kalniete, kas ir bijusi gan ārlietu ministre, gan arī vēstniece vairākās valstīs, nevis “Saskaņas Centra” deputāts Andrejs Klementjevs. Tomēr jāsaka, ka ar kreiso spēku un arī valdošās koalīcijas partiju, bet ne mūsu palīdzību Klementjeva kungs saņēma daudzas balsis, tādējādi viņš tika apstiprināts šajā delegācijā. Tā ka kārtējo reizi nāksies vērot situācijas, kad Latvijas pārstāvji runās dažādās valodās – vieni pārstāvēs Latvijas intereses, bet otri, maigi sakot, izteiksies dīvaini.

Pie citām nozīmīgām lietām jāpiemin arī tas, ka diskusija par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu no 25 līdz 15 procentiem pakāpeniski vai ne beidzās ar to, ka šis priekšlikums pagaidām tika noraidīts. Jāsaka, ka vēl gadu pirms vēlēšanām mūsu frakcija šo jautājumu akcentēja kā ļoti būtisku. Tomēr, veicot precīzus aprēķinus un arī aktīvu dialogu ar Latvijas Pašvaldību savienību, secināts, ka pastāv nopietnas problēmas tieši ar ienākumu daļas pildīšanu pašvaldībās. Turklāt, neiekasējot attiecīgus ienākumus pašvaldībās, lielāks labums naudas izteiksmē būtu tieši tai iedzīvotāju daļai, kam šobrīd jau tā ir lieli ienākumi. Līdz ar to, mūsuprāt, tas ir nedaudz priekšlaicīgi, kaut gan nākotnē šis jautājums būtu skatāms. Mēs uzskatām, ka šobrīd būtiskāks ir jautājums par neapliekamā minimuma un ar nodokli neapliekamās summas par apgādībā esošu personu palielināšanu. Protams, ka diskusija par šiem jautājumiem ir svarīga tieši valsts budžeta pieņemšanas laikā.

Šodien izskatīšanai Saeimā atkārtoti tika nodots Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumprojekts. To pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku priekšlikuma sagatavoja un jau pagājušajā Saeimā iesniedza mūsu frakcija. Diemžēl tā izskatīšana uz priekšu īpaši nevirzījās, tomēr mēs par to vēlreiz atgādinājām, jo nebūtu pieļaujama situācija, ka tieši KNAB darbiniekiem šādas izdienas pensijas nav, kas neļauj viņiem konkurēt ar līdzīga veida izziņas vai valsts drošības iestādēm par kvalificētu darbinieku iegūšanu. Tieši otrādi, bieži vien KNAB darbinieki pāriet strādāt uz kādu citu līdzīga veida izmeklēšanas iestādi, kur šis sociālais nodrošinājums ir labāks, un šāda situācija būtībā KNAB novājina.

I.Čepāne
(partijas “Jaunais laiks” frakcija):

Es šodien runāšu par trim lietām.

Pirmkārt, pozīcijas partijas neatbalstīja grozījumu likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nodošanu izskatīšanas turpināšanai komisijās. Šis likumprojekts paredzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, ko savās priekšvēlēšanu programmās bija solījušas visas Saeimā ievēlētās partijas. Līdz ar to pozīcijas partijām faktiski ir divas politikas: viena priekšvēlēšanu, bet otra pēcvēlēšanu politika, bet starp tām – ļoti liels un dziļš bezdibenis.

Otrkārt, par ko gribu runāt un kam jau pieskārās arī Grīnblata kungs, ir tas, ka mūsu frakcijas “Jaunais laiks” deputāte Sandra Kalniete netika ievēlēta no mūsu valsts viedokļa ārkārtīgi svarīgā starptautiskas organizācijas Latvijas delegācijā. Es domāju, ka Kalnietes kundzes pieredze šajā jomā būtu ārkārtīgi vērtīga.

Un, treškārt, par to, ka pozīcijas partiju deputāti diemžēl neatbalstīja “Jaunā laika” iesniegtos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā un Saeimas kārtības rullī. Mūsu priekšlikumi paredzēja novērst netaisnīgu diskrimināciju, varētu pat teikt – absurdu pabalstu piešķiršanas kārtību valdības locekļiem un ministriem. Faktiski šo pabalstu piešķiršanas jēga ir neatstāt deputātu vai ministru bez iztikas līdzekļiem, ja viņš nesaņem deputāta vai ministra atalgojumu. Taču, pastāvot pašreizējam tiesiskajam regulējumam, pabalsti tiek izmaksāti arī gadījumos, ja bijušais Saeimas deputāts, kuru tauta nav ievēlējusi saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 41.pantu un Saeimas kārtības ruļļa 6.pantu, atgriežas Saeimā kā nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, ja ievēlētais iepriekšējais deputāts nolicis savu mandātu sakarā ar kļūšanu par ministru. Līdzīga kārtība ir attiecināma arī uz bijušo demisionējušās valdības locekli, kurš uz karstām pēdām atgriežas Saeimā, bet turpina saņemt ministra un arī deputāta algu. Savukārt deputāts, kurš valdības krišanas gadījumā ir spiests atstāt Saeimas deputāta krēslu un atteikties no tā sauktā mīkstā mandāta, atkal var pretendēt uz pabalstu trīs mēnešalgu apmērā. Kā liecina Saeimas grāmatvedības dati, atsevišķiem politiķiem šāda kārtība ir kļuvusi par lielisku peļņas avotu.

Manuprāt, ņemot vērā manu Satversmes tiesas tiesneses pieredzi Satversmes tiesā, šāda kārtība ir pretrunā arī ar Satversmes 91.pantu, jo no deputātu vienlīdzības viedokļa nav attaisnojams, ka tie deputāti, kuri saņēmuši tā sauktos mīkstos mandātus, atrodas labākā situācijā nekā bijušie Saeimas deputāti, kuriem tauta atkārtoti ir uzticējusies, un viņi ir ievēlēti Saeimā, proti, vieni saņem pabalstus, bet otri ne.

Un noslēgumā gribu teikt, ka faktiski parlamentārā demokrātija pamatojas uz tautas uzticību, bet pašreizējais tiesiskais regulējums šajā jautājumā ir izsaucis pamatotu sabiedrības sašutumu. Pozīcijas partijas nav ņēmušas vērā mūsu Valsts prezidentes un Saeimas priekšsēdētāja Emša kunga pirms neilga laika svētku runā pausto aicinājumu ievērot arī racionālus opozīcijas priekšlikumus. Es nevēlos, ka deputāti tiktu uzskatīti par pašlabuma meklētājiem, tāpēc es aicināju arī pozīcijas deputātus atbalstīt šī likumprojekta nodošanu izskatīšanas turpināšanai attiecīgajai komisijai. Tomēr tas netika izdarīts.

Saeimas preses dienests