Uzturoties valstsvizītē Luksemburgā 5.–7.decembrī

Viņa karaliskās augstības Luksemburgas lielhercoga Anrī uzruna valstsvakariņās par godu Viņas ekselencei Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai un Imantam Freiberga kungam Luksemburgā, Lielhercoga pilī, 2006.gada 5.decembrī:

Prezidentes kundze, godājamais Freiberga kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!
Man un lielhercogienei ir patiess prieks pirmoreiz šajā namā uzņemt Latvijas valsts vadītāju. Kopā ar saviem tautiešiem vēlos, prezidentes kundze, sirsnīgi sveikt jūs ar ierašanos.
Par spīti starptautiskajai situācijai, kas kļūst arvien satraucošāka, es vēlos uzsvērt, ka šī Latvijas un Luksemburgas tikšanās visaugstākajā līmenī notiek labvēlīgos apstākļos, kādus pirms piecpadsmit gadiem būtu grūti iedomāties. Bija jāpaiet ilgam laikam, lai Latvija kļūtu par Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsti. Vairākas valdības, kas jūsu vadībā ir virzījušas valsts attīstību, pratušas ļoti ātri piešķirt Latvijai uzticamību un vērienu, kas iedveš cieņu. To apliecina arī nesenā NATO galotņu tikšanās, kas norisinājās Rīgā.
Luksemburga ir pagodināta atrasties līdzās Latvijai, atzītai un cienītai citu valstu saimē. Vienlaikus es nevēlētos noklusēt daudzās nelaimes un vēstures sarežģījumus, kā arī neskaitāmos pārbaudījumus, kurus jūs esat izcietuši un kuru rezultātā ir izveidojusies neatkarīga un lepna tauta. Neskaitāmi upuri caurvij jūsu vēstures gaitu.
Vēlos uzsvērt, ka Luksemburga nekad nav atzinusi vēstures postošo diktātu, ko ir iezīmējuši divi noziedzīgie režīmi. To apliecinot, kopš 1945.gada ikvienai oficiālai Luksemburgas amatpersonai bija aizliegts apmeklēt Baltijas valstis, baidoties, ka šāda vizīte varētu tikt uzskatīta par netiešu kaunpilnās aneksijas atzīšanu. Taču, ja arī vēsturiskās atmiņas vārdā mēs nespējam nepieminēt šos smagos gadus, tie tomēr nedrīkst mums traucēt raudzīties nākotnē.
Trīs Baltijas valstis, būdamas aktīvas praktiski visu Eiropas organizāciju un institūciju dalībnieces, ar lielu pārliecību pilda savus pienākumus. Lai arī Latvija pēc savas teritorijas un iedzīvotāju skaita ir neliela valsts, tā kopā ar saviem tiešajiem kaimiņiem ir spērusi soļus, kas daudzējādā ziņā atgādina notikumus Londonā pirms vairāk nekā 60 gadiem, kas bija sākums Beniluksa izveidei.
Ir viegli saprotams, ka tūlīt pēc 1991.gada pārmaiņām mūsu kontinentā drošības jautājumi guva virsroku pār ekonomiskās dzīves aktivizēšanu. Šodien mums vairāk jādomā par Eiropu un tās nākotni, jo pirmo reizi mūsu valstis vairs neapdraud kāds no lielajiem kaimiņiem.
Pēdējās dienās esmu lasījis, ka desmit jaunās dalībvalstis ir noraizējušās par it kā vājo ietekmi Eiropas Savienības institūcijās. Taču, tā kā esmu vienas no mazākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm vadītājs, kura kopā ar piecām citām valstīm stāvēja pie lielā Eiropas projekta šūpuļa, man šķiet svarīgi atgādināt vairākas lietas. Eiropas Kopienas un vēlāk Eiropas Savienības oriģinalitātes un pievilcības pamatā nenoliedzami ir Kopienas metode, no vienas puses, un dalībvalstu vienlīdzības princips, no otras puses.
Vispirms par Kopienas metodi. Tā ir balstīta uz pārnacionālas institūcijas monopoltiesībām uz iniciatīvu, kuras priekšlikumi tiek pieņemti ar kvalificētu balsu vairākumu. To piemērošanu var noteikt tiesa, kura raugās, lai visi ievērotu vienu un to pašu tiesību normu, un kuras lēmumi ir tieši piemērojami. Jāatzīst, ka Kopienas metode un tai sekojošā integrācija, kādu to iztēlojās Eiropas Kopienas dibinātāji, sevī ietver novatorisku pieeju, proti, tā ir pilnīgi pretēja tradicionālajai un īslaicīgajai starpvaldību un starpvalstu sadarbībai, kurā mazajām valstīm bieži vien atliek tikai novērotāju loma. Lūk, pirmā mācība.
Otrs svarīgais ieguvums ir dalībvalstu vienlīdzības princips: tas paredz, ka neatkarīgi no valsts lieluma tās loma, proti, pārstāvība, Eiropas Savienības institūcijās nekad netiks apšaubīta. Ikviens novērotājs atzīs, ka tā sauktās mazās valstis ir vairāk pratušas gūt labumu no piederības šim veidojumam, kuram pasaulē nav līdzīgu. Piemēram, Luksemburgas prezidentūras laikā ikreiz ir ticis veicināts integrācijas process, tādējādi pievienojot vēl vienu ķieģeli kopējai celtnei. 1997.gada decembris, kad tika nolemts atvērt Eiropas Savienības durvis vēl 10 valstīm, šajā ziņā ir vēsturisks brīdis.
Kopš tā laika mēs varam secināt, ka sasniegumu ziņā Latvija ieņem ļoti augstu vietu jauno dalībvalstu vidū. Protams, jūsu valstij vēl ir daudz darāmā. Tie ir darbi, kuru cēloņi meklējami šajā Eiropas daļā notikušajās pārmaiņās. Latvija kopā ar partneriem un sabiedrotajiem, kuri augstu novērtē tās pašreizējo attīstību, pabeigs drosmīgi iesāktos darbus, lai dotu iespēju visiem tās iedzīvotājiem baudīt vienādu labklājību dažādām idejām atvērtā sabiedrībā.
Prezidentes kundze!
Atļaujiet sacīt, ka jūsu valsts prestižs lielā mērā veidojies, pateicoties jums. Jūsu dzīves gājums, kurā rodama gan trimda, gan gaidīšana, gan cerības, ir ļoti simbolisks. Jūs pazīstat Eiropu, zināt tās valodas, kultūras, bet jums ir tuvs arī plašais domu gājiens un iespējas, kas raksturīgas civilizācijām Atlantijas okeāna otrā pusē. Daudzi novērotāji atzīst, ka tas, ka jūs esat bijusi universitātes profesore, un jūsu padziļinātā izglītība psiholoģijā devuši pamatu tam, kas jūs padarījis par ievērojamu personību politikā.
Ekselences, dāmas un kungi!
Esmu pārliecināts, ka šī valstsvizīte ir nopietns stūrakmens mūsu abu valstu attiecībās, un es kopā ar lielhercogieni aicinu jūs pacelt glāzes: par prezidentes kundzes un Freiberga kunga veselību, par Latvijas tautas labklājību, par mūsu valstu draudzību mierīgā un arvien vienotākā Eiropā!

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna Viņa karaliskās augstības Luksemburgas lielhercoga Anrī un lielhercogienes Marijas Terēzes sniegtajās valstsvakariņās Luksemburgā, Lielhercoga pilī, 2006.gada 5.decembrī:

Jūsu karaliskās augstības! Ekselences! Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks šajās dienās uzturēties valstsvizītē jūsu skaistajā un viesmīlīgajā zemē, kuru mēdz dēvēt par “Eiropas zaļo sirdi”. Šī pirmā Latvijas Valsts prezidenta valstsvizīte Luksemburgā ir augstākais apliecinājums mūsu valstu labajām attiecībām un konstruktīvajam dialogam.
Es vēlētos savā, sava dzīvesbiedra profesora Imanta Freiberga un visas latviešu delegācijas vārdā pateikties jums par ielūgumu un laipno uzņemšanu. Mums ir liels pagodinājums šovakar atrasties šeit, šajā pilī, kas Luksemburgas tautai ir nacionālās neatkarības simbols.
Jūsu karaliskās augstības!
Mūsu valstu attiecību pamats tika likts 1922.gadā, kad Luksemburga atzina Latvijas neatkarību. Latviešu tauta augstu vērtē un nekad neaizmirsīs Luksemburgas lēmumu neatzīt Baltijas valstu aneksiju Padomju Savienības sastāvā no 1940. līdz 1991.gadam. Šis atbalsts bija īpaši nozīmīgs laikā, kad Latvija netaisnīgi tika izslēgta no Eiropas valstu saimes uz vairāk nekā pusgadsimtu. Taču vēsturiskie pārbaudījumi devuši mums neatsveramu rūdījumu, bagātīgu pieredzi un izpratni par to, kāda jāveido mūsu nākotne ne vien kā suverēnām valstīm, bet arī kā daļai no Eiropas valstu saimes.
Mūsu valstu vēstures līkločus lielā mērā noteicis abu valstu ģeogrāfiskais stāvoklis. Gan Luksemburga, gan Latvija ir atradušās tuvāku un tālāku kaimiņu tautu interešu krustcelēs. Tas veicinājis vienu no mūsu tautu lielākajām vērtībām – atvērtu sabiedrību, kas balstīta uz mazajām tautām tik raksturīgo spēcīgo nacionālo identitāti.
Latvija vienmēr ar apbrīnu raudzījusies uz Luksemburgu kā patiesi eiropeisku, demokrātisku valsti, kurā tādas vērtības kā savstarpējā cieņa, iecietība, brīvība, likuma vara un cilvēktiesības ir bijušas neapstrīdamas vērtības. Apliecinājums tam ir ne vien Luksemburga kā viena no trijām Eiropas Savienības galvaspilsētām un kā mājvieta daudzām Eiropas Savienības institūcijām, bet arī Luksemburgas neatsveramais ieguldījums Eiropas integrācijas procesos. Jau 1921.gadā kopā ar Beļģiju izveidojot Ekonomisko savienību, jūs apliecinājāt, ka valsts suverenitātes, ilgtspējīgas attīstības, drošības un stabilitātes pamatā ir sadarbība un savstarpēja integrācija. Sniedzot būtisku ieguldījumu Beniluksa valstu savienības izveidē un attīstībā, jūs veicinājāt idejas par vienotu Eiropu īstenošanu un attīstību. Zīmīgi ir arī tas, ka Eiropas tēvs Robers Šūmans ir dzimis tieši Luksemburgā un kādreizējais Luksemburgas valsts ministrs Pjērs Verners ir viens no “tēviem dibinātājiem” Eiropas Savienības vienotajai valūtai – eiro.
Jūsu karaliskās augstības!
Jūsu valsts ir bijis paraugs un stimuls Latvijas centieniem atgriezties Rietumu demokrātisko valstu ģimenē. Šogad, apritot Latvijas atjaunotās neatkarības 15. gadadienai, arī mēs ar lepnumu varam atzīt, ka šajā īsajā laika periodā esam daudz paveikuši, lai apliecinātu sevi kā eiropeisku demokrātiju. 2004. gadā mēs īstenojām divus lielākos savus ārpolitiskos mērķus, kas tika izvirzīti jau kopš neatkarības atjaunošanas pašiem pirmsākumiem: Latvija kļuva par Eiropas Savienības un NATO pilntiesīgu dalībvalsti.
Divu gadu laikā jau esam pierādījuši sevi kā uzticamu, spēcīgu un uz nākotni vērstu partneri, kura mērķis ir ne vien līdzdarboties kopējā Eiropas projekta labā, bet arī veidot labāku un drošāku pasauli. Tam par apliecinājumu kalpo NATO Rīgas samits, kurš pirms nedēļas norisinājās Rīgā. Domāju, ka Rīgas samitā pieņemtie lēmumi būtiski stiprinās aliansi un tās lomu pasaulē.
Apzinoties savu vēsturi un īstenoto reformu nozīmi, mēs nododam tālāk savu demokratizācijas, ekonomiskās attīstības un Eiropas integrācijas pieredzi tādām Eiropas kaimiņu valstīm kā Moldova un Gruzija, kā arī uzmanīgi sekojam līdzi Ukrainas demokratizācijas attīstības procesiem.
Esmu gandarīta, ka Luksemburgas un Latvijas attiecības attīstās sirsnīgā un savstarpēji atbalstošā gaisotnē. Es augsti novērtēju un ceru vēl padziļināt regulāro politisko dialogu mūsu valstu starpā, sadarbību starptautiskajās organizācijās un Latvijas un Luksemburgas partnerību dažādu Eiropas mēroga projektu ietvaros kultūras, izglītības, zinātnes un reģionālās attīstības jomā.
Lai arī Latvijas un Luksemburgas ekonomiskajai sadarbībai ir pieaugoša tendence, esmu pārliecināta, ka tai ir nozīmīgs padziļināšanās potenciāls, par ko liecina arī vizīti pavadošā uzņēmēju delegācija. Luksemburgu ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē pazīst kā augsti attīstītu labklājības valsti ar senām tērauda rūpniecības tradīcijām, kā banku, finanšu, audiovizuālo un komunikāciju tehnoloģiju centru. Ceru, ka uzņēmēju forums ļaus apzināt vēl neizmantotās iespējas un sniegs būtisku ieguldījumu Luksemburgas un Latvijas ekonomisko saišu stiprināšanā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pašreiz Latvijā ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropā. Mūsu valstu dalība Eiropas Savienībā un piederība vienotai ekonomiskajai telpai atvieglo ekonomiskās sadarbības attīstību starp Latviju un Luksemburgu.
Jūsu karaliskās augstības! Esmu pārliecināta, ka Latvijas un Luksemburgas kā mazu valstu izpratne par savstarpējas sadarbības un integrācijas nozīmi dos nepieciešamos impulsus vēl intensīvākam un ciešākam mūsu valstu dialogam, kā arī veicinās mūsu tautu padziļinātāku draudzību.
Uzsaucu šo tostu jums, Jūsu karaliskās augstības: par jūsu veselību un laimi, par luksemburgiešu un latviešu tautu labklājību, par Luksemburgas un Latvijas draudzību un ciešu sadarbību kā uzticamiem partneriem un sabiedrotajiem!