Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.12.2006., Nr. 195 (3563) https://vestnesis.lv/ta/id/149378

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Budžeta likumprojekts iesniegts Saeimā

Vēl šajā numurā

07.12.2006., Nr. 195 (3563)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra sēdē

 

MK: Par akceptēto likumprojektu “Ministru kabineta iekārtas likums”

Ministru kabineta 5.decembra sēdē akceptēts likumprojekts “Ministru kabineta iekārtas likums”, kura mērķis ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, nepārtrauktu un demokrātiskai iekārtai atbilstošu Ministru kabineta darbību.

Jaunajā likumprojektā precizēta Ministru kabineta kompetence, formulējot un paskaidrojot atsevišķus izpildvaras īstenošanas aspektus. Piemēram, noteikts, ka izpildvaras realizācijā ietilpst rīcībpolitikas izstrāde un īstenošana, tai skaitā valsts un nozaru politikas plānošanas dokumentu un nozaru ministriju vidēja termiņa darbības stratēģiju apstiprināšana, racionālas un lietderīgas tiešās pārvaldes iestāžu institucionālās sistēmas darbības nodrošināšana un sabiedrības līdzdalības veicināšana valsts politikas veidošanā.

Kā jauninājums visas Eiropas līmenī vērtējamas normas, kas nosaka, ka Ministru kabineta sēdes ir atklātas. Papildus tam atklātības un sabiedrības līdzdalības princips nostiprināts likumprojektā, kur paredzēts, ka Ministru kabineta sēžu darba kārtība un tajās izskatāmo dokumentu projekti un sēžu protokoli ievietojami internetā un ir publiski pieejami, ievērojot Informācijas atklātības likuma, Fizisko personu datu aizsardzības likuma un citu normatīvo aktu prasības.

Izstrādātais likumprojekts paredz Ministru prezidenta amata kandidāta statusa ieviešanu personai, kuru Valsts prezidents rakstveidā aicinājis sastādīt Ministru kabinetu. Regulējums nepieciešams, lai personai, kura saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi pilnvarota veidot Ministru kabineta sastāvu, tiktu nodrošināts nepieciešamais tehniskais atbalsts šī nozīmīgā uzdevuma veikšanai.

Ministru prezidenta amata kandidāts kopā ar pārējiem iespējamajiem Ministru kabineta locekļiem izstrādā Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, kas ir politisko vadlīniju dokuments, kuru sastāda uz visu Ministru kabineta pilnvaru laiku un kurš ietver valdības prioritātes, sasniedzamos mērķus un vēlamos rezultātus. Lai nodrošinātu pēctecību, Deklarācijas sastādīšanas procesā būtiska loma ir informācijai par līdzšinējo Ministru kabineta darbu, kas tiek nodota Ministru prezidenta amata kandidātam zināšanai. Šo informāciju lietu pārņemšanas procesa ietvaros sagatavo ministriju valsts sekretāri, īpašu uzdevumu ministru sekretariātu vadītāji un Valsts kancelejas direktors, un tā ietver nozīmīgākos ar attiecīgās institūcijas līdzšinējo darbību saistītos aspektus – līdzšinējo plānoto un īstenoto politiku, izstrādātajiem normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem, tiesvedībā esošajām lietām u.c.

Attiecībā uz Ministru kabinetā apstiprināmajiem starptautiskajiem līgumiem koncepcija paredz grozījumu izdarīšanu likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”, iekļaujot tajā deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt noteiktus starptautiskos līgumus.

2006.gada 2.maijā Ministru kabinetā tika akceptēta Ministru kabineta iekārtas likuma koncepcija, kura paredzēja jauna Ministru kabineta iekārtas likuma izstrādi, jo Ministru kabineta iekārtu un darbību šobrīd regulē 1993.gada 15.jūlijā Saeimā pieņemtais Ministru kabineta iekārtas likums, kas pamatā ir atjaunots 1925.gada 1.aprīļa likums “Ministru kabineta iekārta”.

Pēc šā likuma pieņemšanas ir būtiski attīstījusies Latvijas Republikas tiesību sistēma un tiesiskā doma, un ir pieņemti un stājušies spēkā vairāki fundamentāli normatīvie tiesību akti valsts pārvaldes jomā, piemēram, Valsts pārvaldes iekārtas likums un Administratīvā procesa likums. Tā rezultātā atsevišķas spēkā esošā Ministru kabineta iekārtas likuma normas vairs neatbilst Latvijas tiesību normu sistēmai, ir nepieciešams tās papildināt un precizēt, un novērst praksē izkristalizējušās neskaidrības, nepilnības un konstatētos trūkumus.

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības rakstu maratonistei Jeļenai Prokopčukai

Ministru kabineta 5.decembra sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Ministru kabinets atbalstīja Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumu un saskaņā ar Ministru kabineta Atzinības raksta nolikumu piešķīra Ministru kabineta Atzinības rakstu vieglatlētei Jeļenai Čelnovai-Prokopčukai par izcilo sniegumu prestižajā Ņujorkas maratonā un Latvijas tēla popularizēšanu pasaulē. Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Jeļenai Čelnovai-Prokopčukai pasniedz izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža.

 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabineta 5.decembra sēdē pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 635 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 43 viņu nepilngadīgie bērni.

No 592 pilsonības pretendentiem 74% ir krievi, 10% – ukraiņi, 9% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

25% pilsonības pretendentu ir pamata, 47% – vidējā, 26% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 119680 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12427; 2000.gadā – 14900; 2001.gadā – 10637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10049; 2004.gadā – 16064; 2005.gadā – 19169; 2006.gadā – 15159 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par termiņa pagarināšanu NBS dalībai miera operācijā Irākā

Ministru kabinetā (MK) otrdien, 5.decembrī, apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais Saeimas lēmumprojekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā”.

Lēmumprojekts paredz termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) dalībai starptautiskajā operācijā Irākā “Operation Iraqi Freedom” līdz 2007.gada beigām.

Drošības situācija minētajā reģionā norāda uz starptautisko bruņoto spēku klātbūtnes nepieciešamību. Latvijas NBS ir gatavi turpināt iesākto sadarbību ar citām Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalstīm miera nodrošināšanai Irākā uz ANO Drošības padomes 2006.gada 28.novembra rezolūcijas Nr.1723(2006) pamata.

NBS vienības līdzdalība operācijā Irākā notiek Aizsardzības ministrijai atvēlētā budžeta ietvaros, līdz ar to papildu finansējums nav nepieciešams. Plānotais finansējuma apjoms ir 4155015 latu.

 

AM: Par Militārā dienesta iesaukšanas centra likvidāciju

Otrdien, 5.decembrī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par Militārā dienesta iesaukšanas centra likvidāciju”. Rīkojuma projekts paredz Militārā dienesta iesaukšanas centra likvidāciju. Pēc Militārā dienesta iesaukšanas centra likvidācijas atsevišķi tā uzdevumi būs jāveic arī turpmāk.

Šī gada 2.novembrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” un “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””, saskaņā ar kuriem turpmāk Zemessardze veiks rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju un rezerves karavīru iesaukšanu uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām, savukārt Nodrošinājuma pavēlniecība nodrošinās iesaukto rezerves karavīru veselības stāvokļa pārbaudi. Paredzēts, ka rezerves karavīru un atvaļināto karavīru sociālo jautājumu risināšanu pārņems AM, kas atbilst MK akceptētajam Rīcības plānam pārejai uz profesionālo militāro dienestu. MK rīkojuma projekts stāsies spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par būvniecības informācijas sistēmas izveidi

Otrdien, 5.decembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi”. Būvniecības informācijas sistēmas ieviešana uzlabos valsts un pašvaldību institūciju sadarbību, būvniecības kontroli, kā arī sniegs sabiedrībai iespēju sekot būvniecības procesiem valstī.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā veidot un uzturēt būvniecības informācijas sistēmu būvniecības pārraudzības un kontroles nodrošināšanai. Sistēmas uzdevums ir nodrošināt būvniecības informācijas uzkrāšanu un elektronisku informācijas apmaiņu starp būvniecības pārvaldes un kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem.

Piekļuve sistēmai ļaus kontroles dienestiem saņemt aktuālu informāciju par būvniecību un efektīvāk pildīt kontroles funkcijas ugunsdzēsības, kultūras pieminekļu aizsardzības, vides aizsardzības, nodarbinātības, nodokļu administrēšanas un citās jomās. Būvniecības informācijas sistēmas ieviešana samazinās būvniecības dokumentācijas saskaņošanas laiku, bet informācijas apmaiņa starp valsts un pašvaldību institūcijām ļaus samazināt nelegālo nodarbinātību un veicinās nodokļu maksāšanu.

Pēc sistēmas ieviešanas sabiedrība iegūs ērtu un operatīvu mehānismu, kā sekot procesiem būvniecības nozarē, un būvniecības publiskas kontroles iespēju, kas mazinās nelikumīgas būvniecības uzsākšanu, kā arī samazinās korupcijas iespējamību. Sistēmas izstrādi un ieviešanu plānots veikt pakāpeniski trīs kārtās.

Būvniecības informācijas sistēmas izstrādei un ieviešanai aprēķinātais finansējums ir 2,365 miljoni latu trīs gadu laikā, aprēķinātie uzturēšanas izdevumi 167 tūkstoši latu gadā.

Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu Ekonomikas ministrijai un pašvaldībām būvniecības informācijas sistēmas ieviešanai un uzturēšanai 2007.gadā un turpmākajos gados tiks skatīts kopā ar visu nozaru ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Tā kā Būvniecības informācijas sistēmas izveide un ieviešana atbilst 2007.–2013.gada struktūrfondu aktivitātes “Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmas attīstība” ietvaros izvirzītajiem mērķiem, sistēmas izstrādei varētu tikt piesaistīti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi.

Pašreiz spēkā esošo likumu ietvaros būvniecības dokumentu sagatavošanā izmantojama informācija, kas ietilpst 12 dažādu ministriju un iestāžu reģistros vai informācijas sistēmās. Tāpēc valstī vienotas būvniecības informācijas sistēmas izveide uzlabos ne tikai būvniecību pārraugošu valsts un pašvaldību institūciju darbu, bet arī sadarbību ar citām būvniecības procesā iesaistītajām iestādēm.

Sīkākai informācijai par Ministru kabineta noteikumu projektu “būvniecības informācijas sistēmas noteikumi” – http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=30248731&mode=mk&date=2006-12-05.


 

EM: Par enerģētikas objektu aizsargjoslu noteikšanas metodiku

Otrdien, 5.decembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu “Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”.

Izstrādātie noteikumi nosaka enerģētikas komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības, vides un cilvēka aizsardzības prasības, aizsargjoslu uzturēšanas un tehniskā stāvokļa kontroles mehānismu, kā arī informāciju par aprobežojumiem un kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā.

Ministru kabineta noteikumi attiecas uz šādām aizsargjoslām:

• ekspluatācijas aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem;

• ekspluatācijas aizsargjoslas gar siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm, kā arī drošības aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks;

• ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, kā arī drošības aizsargjoslas ap gāzesvadiem, kuros spiediens ir augstāks par 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem un automobiļu gāzes uzpildes stacijām;

• aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem;

• drošības aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, kuru jauda ir lielāka par 20 kilovatiem.

Ar MK noteikumiem var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā internetā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=30249682&mode=mk&date=2006-12-05.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par 2007.gada budžeta likumprojektu paketi

Ministru kabinets (MK) 5.decembrī akceptēja likumprojektu par valsts budžetu 2007.gadam, kā arī to pavadošos likumprojektus, kas tiks iekļauti budžeta likumu paketē un kopā iesniegti Saeimā.

Budžeta likumu paketi Saeimā finanšu ministrs Oskars Spurdziņš iesniegs trešdien, 6.decembrī, plkst.10.40, nododot to Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim.

Budžeta projekts paredz 2007.gadā valsts budžeta ieņēmumus 4,2 miljardus latu, bet izdevumus – 4,4 miljardus latu. Valsts budžeta izdevumu pieaugums 2007.gadā salīdzinājumā ar 2006.gada plānu pārsniedz 914,9miljonus latu jeb 26,3%. Tādējādi 2007.gadā valsts budžeta deficīts tiek saglabāts 177,8 miljonu latu jeb 1,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) – tas iekļaujas ES dalībvalstīm saistošo Māstrihtas kritēriju līmenī, kas uzskatāmi apliecina valdības apņemšanos realizēt stingru fiskālo politiku.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi prognozēti 3,2 miljardi latu un izdevumi – 3,5 miljardi latu. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2006.gada budžeta grozījumos apstiprināto plānu, ir 792,8 miljoni latu jeb 29,3%. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1,1 miljards latu un 914,2 miljoni latu. Valsts speciālā budžeta izdevumu pieaugums pret 2006.gada plānu ir 123,0 miljoni latu jeb 15,5%. Nodokļu ieņēmumi konsolidētajā budžetā 2007.gadā tiek prognozēti par 577,5 miljoniem latu jeb par 21,9% lielāki nekā 2006.gadā.

Par visbūtiskāko 2006.gada valsts budžeta prioritāti Ministru kabinets ir noteicis sabiedrības dzīves līmeņa uzlabošanu, tāpēc valdība paredzējusi turpināt vērienīgo atalgojuma paaugstināšanu vairākās tautsaimniecības nozarēs un sociālajās programmās. Valdība ir vienojusies ar sociālajiem partneriem nākamgad palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo ienākumu minimumu līdz 50 latiem mēnesī, bet nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām – līdz 35 latiem mēnesī, bez tam ir paredzēts paaugstināt minimālo mēneša darba algu no 90 līdz 120 latiem ar 2007.gada 1.janvāri.

Lai kompensētu pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma tempa samazinājumu, kas radīsies šo likumdošanas izmaiņu rezultātā, Ministru kabinets ir apņēmies nodrošināt ar 2007.gadu pašvaldību budžetos pārskaitīt 79% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem līdzšinējo 75% vietā, savukārt valsts budžetā – 21% no nodokļa ieņēmumiem.

Būtiski papildu līdzekļi nākamgad tiek piešķirti publiskās pārvaldes iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai. Finansējums 2007.gadā plānots šādām MK prioritātēm:

• minimālās algas paaugstināšanai – 14,5 miljoni latu;

• valsts aizsardzībai un dalībai NATO – 80,4 miljoni latu;

• valsts atbalsta palielināšanai ģimenēm ar bērniem – 6 miljoni latu;

• tiesnešu un tiesu darbinieku algu palielināšanai – 5,5 miljoni latu (tai skaitā Augstākajai tiesai);

• atalgojuma palielināšanai skatuves māksliniekiem – 3,3 miljoni latu;

• veselības sistēmai papildus kopumā paredzēti 68,8 miljoni latu;

• prokuroru algu pieaugumam – 4,1 miljons latu;

• 36,5 miljoni latu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm tālākam darba samaksas palielinājumam, pabalstu un kompensāciju izmaksai;

• 69,3 miljoni latu vecuma pensiju izmaksu indeksācijai, ko plānots veikt divreiz gadā;

• tiesībsarga institūcijas izveidei – 1 miljons latu;

• augstākās izglītības konkurētspējas palielināšanai – 5,4 miljoni latu;

• dotācijas dažādiem pasažieru pārvadājumu veidiem un atsevišķu pasažieru kategoriju pārvadāšanai ar cenas atvieglojumiem – 10,8 miljoni latu;

pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu samazinājuma kompensācijai – 3,6 miljoni latu.

Līdz ar sociālo vajadzību apmierināšanu nav aizmirsta arī tautsaimniecības attīstība, ievērojamu līdzekļu daļu paredzot investīcijām tautsaimniecībā un ES fondu līdzekļu apguvei.

Ministru kabinets apstiprināja arī budžeta likumu paketē iekļautos normatīvos aktus:

• grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā;

• grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli;

• grozījumi likumā par akcīzes nodokli;

• grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu;

• grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli;

• grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 7.maija noteikumos Nr.180 par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi un saskaņošanu ar pašvaldībām;

• grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 14.septembra rīkojumā Nr.703 par koncepciju par stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanu valsts pārvaldē;

• Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādņu 2007.–2011.gadam projekts.

 

FM: Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu individuālajiem komersantiem

Ministru kabinets otrdien, 5.decembrī, izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par iespējām piemērot 15% ienākuma nodokļa likmi visiem komersantiem un nolēma uzdot Finanšu ministrijai sagatavot grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredzot no 2008.gada 1.janvāra visiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem – saimnieciskās darbības veicējiem – piemērot 15% ienākuma nodokļa likmi saimnieciskās darbības ienākumam.

Tāpat likumā paredzēts iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem – individuālā darba veicējiem amatniecības un sīkremontdarbu jomā, kuru apgrozījums gada laikā nepārsniedz 1200 latu, noteikt fiksēta ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību par saimnieciskās darbības ienākumu. Finanšu ministrijai būtu arī jāsagatavo priekšlikumi, lai novērstu iespēju izvairīties no atbilstoša ienākuma nodokļa nomaksas, nodarbinātības ienākumu transformējot saimnieciskās darbības ienākumā.

Ienākuma nodokļu principi šobrīd paredz, ka fizisku personu ienākumi tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet juridisku personu ienākumi – ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Vienādas ienākuma nodokļa likmes nodrošina ienākuma nodokļu neitralitāti no izvēlētās juridiskās formas. Šobrīd Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme un uzņēmumu ienākuma nodokļa likme būtiski atšķiras. Valdība konceptuāli ir nolēmusi novērst situāciju, kad dažādu juridisko formu saimnieciskās darbības veicēju saimnieciskās darbības ienākumam tiek piemērotas atšķirīgas ienākuma nodokļa likmes, kas veicina neatbilstošu juridiskās formas izvēli saimnieciskās darbības veikšanai un nodokļu plānošanu.

Samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi saimnieciskās darbības veicējiem līdz 15%, vienlaikus mazinot iespēju algota darba ienākumus transformēt par saimnieciskās darbības ienākumu, ietekme uz budžetu varētu būt budžeta ieņēmumu samazinājums 4,2 miljonu latu apmērā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes izmaiņas normatīvajos aktos šobrīd varētu skart aptuveni 72 tūkstošus nodokļu maksātāju, kuru skaits perspektīvā varētu palielināties pat līdz 200 tūkstošiem, ja netiks veiktas būtiskas izmaiņas normatīvajos aktos, kas ierobežos algota darba ienākumu izmaksāšanu kā dividendes vai kā saimnieciskās darbības ienākumu. Ja minētie ienākuma transformēšanas ierobežojumi netiks ieviesti likumdošanā, budžeta ieņēmumu samazinājums varētu palielināties par 10–14 miljoniem latu. Tādējādi kopumā radīsies budžeta ieņēmumu samazinājums par 14–18 miljoniem latu.

Tomēr minētās būtiskās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes izmaiņas ievērojami neietekmēs tautsaimniecības attīstību kopumā, bet gan var radīt nodokļu plānošanas draudus attiecībā uz algota darba ienākuma transformēšanu par saimnieciskās darbības ienākumu.

Fiksēta ienākuma nodokļa noteikšanas principu ieviešana iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem – individuālā darba veicējiem amatniecības un remontdarbu jomā, kuru saimnieciskās darbības apgrozījums gada laikā nepārsniedz 1200 latu, nodrošinātu saimnieciskās darbības pieaugumu. Jo šobrīd individuālā darba veicēju darbības uzsākšanu un aktivitātes pieaugumu kavē novecojusī patentmaksu sistēma un zināšanu trūkums par grāmatvedības kārtošanas noteikumiem un nodokļu normatīvajiem aktiem. Fiksēto ienākuma nodokli paredzēts noteikt tabulās, kurās konkrētai saimnieciskās darbības jomai noteikti apgrozījuma intervāli, katram šādam segmentam nosakot fiksētu nodokli latos.

 

FM: Par grāmatvedības atvieglojumiem mazajiem uzņēmumiem

Grozījumi noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, ko otrdien, 5.decembrī, akceptēja Ministru kabinets, samazinās mazo un vidējo uzņēmumu administratīvās procedūras, jo tiek noteikts, ka individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, ja šīs personas apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200000 latu un tā kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, ir atbrīvota no grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšanas un apstiprināšanas.

Noteikumi paredz subjektu loku, lietoto terminoloģiju un norādījumus par grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā saskaņot ar likuma par grāmatvedību 2006.gada 6.aprīļa grozījumiem. Ievērojot jauno likuma redakciju un precizējot grāmatvedības kontroles prasības, noteikumi papildināti ar nodaļu par grāmatvedības darba organizāciju uzņēmumā.

Saskaņā ar saņemtajiem ierosinājumiem īpaši kredītiestādēm paredzētie noteikumi turpmāk tiks attiecināti arī uz krājaizdevu sabiedrībām. Noteikumos tiek arī precizēti atsevišķi inventarizācijas jautājumi.

Noteikumi ir saskaņoti ar nozares nevalstiskajām organizācijām – Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijai nav būtisku iebildumu pret projektu kopumā, Zvērinātu revidentu asociācijas priekšlikumi projektam daļēji ņemti vērā, Tirgotāju asociācija atzinumu nesniedza.

 

FM: Par līdzekļu piešķīrumu ES fondu projektu finansēšanai

Ministru kabinets otrdien, 5.decembrī, pieņēma rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali, paredzot piešķirt līdzekļus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Izglītības un zinātnes ministrijai un Kultūras ministrijai ES fondu projektu īstenošanai.

Atbilstoši likumam par valsts budžetu 2006.gadam Ministru kabinetam ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai no Finanšu ministrijas apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības fondu un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” 29036634 latus Eiropas Savienības politiku instrumentu, Norvēģijas valdības un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Konkrētais MK rīkojums paredz šādu līdzekļu pārdali:

1) piešķirt finanšu līdzekļus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) Eiropas Savienības politiku instrumenta Hercule programmas projekta valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanai. Projekta ietvaros paredzēts iegādāties speciālo izmeklēšanas tehniku noziedzīgu nodarījumu atklāšanai. Projekts ir apstiprināts OLAF Novērtēšanas komitejā 2006.gada 22.septembrī.

45785 lati tiks pārdalīti no Finanšu ministrijas budžeta Ministru kabineta budžetā;

2) Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirt finanšu līdzekļus Eiropas Sociālā fonda (ESF) 3.2.3.2.apakšaktivitātes “Studiju programmu īstenošana un studiju procesa kvalitātes uzlabošana dabaszinātņu un tehnoloģiju ietilpīgās nozarēs” atklāta konkursa projektu finansēšanai. Projekti tika saskaņoti Eiropas Sociālā fonda (ESF) vadības komitejas sanāksmē 2006.gada 13.septembrī.

872012 lati tiks pārdalīti no Finanšu ministrijas budžeta Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā;

3) Kultūras ministrijai piešķirt finanšu līdzekļus Eiropas Sociālā fonda (ESF) 3.2.7.2.apakšaktivitātes “Profesionālās orientācijas un konsultēšanas pasākumi izglītības iestādēs” Liepājas mākslas vidusskolas projekta “Karjeras izvēles iespējas mākslā un mūzikā” finansēšanai. Projekts ir saskaņots Eiropas Sociālā fonda (ESF) Vadības komitejas sanāksmē 2006.gada 12.jūlijā.

2991 lats tiks pārdalīts no Finanšu ministrijas budžeta Kultūras ministrijas budžetā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu programmu 2006.–2008.gadam

Ministru kabinets otrdien, 5.decembrī, atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu programmu 2006.–2008.gadam.

Programmas mērķis ir mazināt bērnu noziedzību, novērst noziedzīgu uzvedību veicinošus faktorus, kā arī uzlabot bērnu drošību un pasargāt viņus no jebkāda veida vardarbības.

Lai to panāktu, plānots turpināt apkopot un analizēt informāciju par nepilngadīgo noziedzības stāvokli un noziedzības novēršanas problēmām, kā arī izstrādāt projektus un veikt preventīvus pasākumus bērniem, lai veicinātu nepilngadīgo tiesisko apziņu un izglītotu drošības jautājumos. Paredzēts arī turpmāk sekmēt sadarbību starp valsts, pašvaldību un sabiedriskā sektora institūcijām, lai uzlabotu darbu ar riska grupas bērniem, mazinātu vardarbību pret nepilngadīgajiem un to vidū, laikus konstatētu un risinātu bērna uzvedības un socializācijas problēmas, kā arī novērstu nepilngadīgo noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

Lai gan Latvijas Republikas spēkā esošajos tiesību aktos ir iestrādāti Konvencijas par bērna tiesībām pamatprincipi, plānots pilnveidot normatīvo bāzi un normatīvo aktu piemērošanu praksē, lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību.

Programma arī paredz bērnu tiesību aizsardzības jomā strādājošo speciālistu izglītošanu, kā arī pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanu kopā ar valsts un citu valstu bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāru

Ministru kabinets otrdien, 5.decembrī, apstiprināja līdzšinējo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieku finanšu un investīciju jautājumos Mareku Gruškevicu IZM valsts sekretāra amatā.

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža augstu vērtē M.Gruškevica līdzšinējo darbu ministrijā. Viņa norāda, ka M.Gruškevics sevi pierādījis kā profesionālu iestādes vadītāju, kopš septembra pildot valsts sekretāra pienākumus, kā arī bijis prasmīgs IZM struktūrvienību vadītājs.

IZM jau kopš šī gada maija sākuma valsts sekretāra pienākumi tika pildīti amatu apvienošanas kārtībā, kas nesekmēja iestādes administratīvo kapacitāti un svarīgu jautājumu veiksmīgu risināšanu, tajā skaitā saistībā ar sagatavošanos Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu apguvei 2007.–2013.gadā, saistībā ar IZM administratīvās kapacitātes celšanu, saistībā ar nekustamo īpašumu jautājumu risināšanu un citām nozares aktualitātēm.

Lēmums pieņemts saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.panta trešo daļu un 37.panta pirmo daļu, proti, ka valsts sekretārs amatā tiek iecelts pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā, kā arī lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, ierēdni var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā.

M.Gruškevics IZM strādā ilgāk nekā septiņus gadus. Viņš ir bijis IZM Finanšu un ekonomikas departamenta direktora pienākumu izpildītājs un Ekonomikas nodaļas vadītājs, Izglītības politikas departamenta direktors, Politikas koordinācijas departamenta direktors, bet kopš šī gada septembra sākuma – valsts sekretāra vietnieks finanšu un investīciju jautājumos.

M.Gruškevics absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Ekonomikas fakultāti, ieguvis papildu izglītību Hārvarda universitātes izglītības politikas un analīzes pēcdiploma studiju daļā un Pasaules bankas Finanšu un ekonomikas analīzes institūtā.

 

IZM: Par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Pedagoģiskās korekcijas programmu attīstība un ieviešana” vadlīnijām

Ministru kabineta (MK) 5.decembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Grozījums MK 2006.gada 29.augusta noteikumos Nr.723 “Noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Pedagoģiskās korekcijas programmu attīstība un ieviešana” vadlīnijām””.

IZM ir sagatavojusi MK noteikumu projektu “Grozījums MK 2006.gada 29.augusta noteikumos Nr.723 “Noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Pedagoģiskās korekcijas programmu attīstība un ieviešana” vadlīnijām”. Grozījums nepieciešams, lai saskaņotu MK 2006.gada 29.augusta noteikumu Nr.723 “Noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Pedagoģiskās korekcijas programmu attīstība un ieviešana” vadlīnijām” 1.pielikuma 10.punkta tabulu Nr.4 “Specifiskie vērtēšanas kritēriji” ar MK 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.549 “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību un kritērijiem” 21.pielikuma 18.punktu “Specifiskie vērtēšanas kritēriji”.

Normatīvais akts attiecas uz politikas jomu klasifikācijas 11.punktu – izglītības un zinātnes politika. Projekts precizē atklāta konkursa projekta iesnieguma specifiskos vērtēšanas kritērijus Vienotā programmdokumenta 3.3.6.1.apakšaktivitātes “Pedagoģiskās korekcijas programmu attīstība un ieviešana” ietvaros.

Atklāts projektu iesniegumu konkurss Vienotā programmdokumenta 3.3.6.1.apakšaktivitātē “Pedagoģiskās korekcijas programmu attīstība un ieviešana” tika izsludināts 2006.gada 21.septembrī. Līdz 2006.gada 6.novembrim Profesionālās izglītības attīstības aģentūrā konkursa ietvaros nav iesniegts neviens projekta iesniegums. Konkursa ietvaros tiks nodrošināts, ka iesniegtie projektu iesniegumi tiek vērtēti pēc kritērijiem, kas ir spēkā projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī. Tiks noteikts arī projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pagarinājums – ne mazāk kā 20 darbdienas pēc šo grozījumu stāšanās spēkā dienas.

Normatīvā akta īstenošanai papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par Labklājības ministrijas budžeta prioritātēm 2007.gadam

Valdība otrdien, 5.decembrī, apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātās budžeta prioritātes 2007.gadam, kurā iezīmētas būtiskākās atbalsta jomas.

Pirmā LM prioritāšu sarakstā ir nedeklarētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu darbā samazināšana, stiprinot Valsts darba inspekcijas kapacitāti un rūpējoties par lielāku drošību darba vietās. Šai prioritātei budžetā paredzēti 262, 8 tūkstoši latu.

“Lai gan sākotnēji Valsts darba inspekcijā nākamajā gadā bija paredzēts izveidot 38 jaunas darba vietas, izvērtējot budžeta iespējas, būs tikai 8 jaunas darba vietas. Tomēr tas ir tikai pirmais solis inspekcijas kapacitātes stiprināšanā, jo mēs redzam, ka šajā jomā joprojām ir ļoti daudz darba. Katrs šajā lietā ieguldītais lats atmaksājas – ienākumu legalizēšana papildina valsts kasi, savukārt droša darba vieta ir pirmais priekšnoteikums, lai darba tirgus nezaudētu cilvēkus traumu un slimību dēļ,” uzsvēra labklājības ministre Dagnija Staķe.

Lai nodrošinātu ieturētās pensijas daļas atmaksu strādājošiem pensionāriem, kā arī paaugstinātu pensijas vairākām citām pensionāru grupām, no valsts speciālā budžeta nākamgad būs nepieciešami 32,7 miljoni latu.

Cilvēkiem ar invaliditāti kļūs pieejamāki profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi un valsts finansētie tehniskie palīglīdzekļi. Papildu līdzekļi plānoti arī, lai sniegtu kvalitatīvākus aprūpes pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Plānots palielināt valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem un invalīdiem, regulāri pārskatot nodokļu un pabalstu sistēmu. Nākamgad paredzēts palielināt ģimenes valsts pabalstu, kā arī kompensāciju transporta izdevumu segšanai invalīdiem. Šim mērķim valsts budžetā paredzēti 6 miljoni latu.

Vairāk naudas paredzēts sociālā darba speciālistu izglītošanai, līdztekus LM iecerējusi stimulēt sociālo darbu ar ģimenēm un bērniem. Papildu līdzekļi plānoti arī vairāku sociālo grupu sociālajai un profesionālajai rehabilitācijai.

Kopumā LM izvirzīto prioritāšu īstenošanai paredzēti 12,75 miljoni latu no valsts pamatbudžeta un 35,8 miljoni latu no speciālā budžeta.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

VidM: Par precizējumiem Dabas resursu nodokļa likumā

Ministru kabineta 5.decembra sēdē akceptēts Vides ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Vides ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz, ka no 2007.gada 1.janvāra dabas resursu nodoklis tiks piemērots akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm), nodokļa likmi nosakot atkarībā no šo produktu siltumspējas.

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā MK akceptēto informatīvo ziņojumu par nodokļa ieviešanu energoproduktiem un elektroenerģijai atbilstoši direktīvās 2004/74/EK un 2003/96/EK noteiktajam un pamatojoties uz MK 2006.gada 17.oktobra sēdes protokola Nr. 54, 27.paragrāfa 2.punktu.

Likumprojekta īstenošana veicinās emisiju vidē samazināšanu un vides kvalitātes uzlabošanu, izmantojot videi draudzīgākus reģeneratīvos un vietējos energoresursus (koksni, salmus, kūdru), energoresursus, un palielinās energoresursu izmantošanas efektivitāti.

Likumprojektā precizēti arī atsevišķi jautājumi par dabas resursu nodokļa piemērošanu, vienkāršojot nodokļa administrēšanu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par cukura nozares sakārtošanu atbilstoši ES jaunajām prasībām

Valdība otrdien, 5.decembrī, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Cukura nozares likumā”, pēc kura stāšanās spēkā ražotājiem vairs nebūs jāiesniedz cukura ražošanas kvotu pieprasījums, kā arī tiks atcelti termiņi cukurbiešu piegādes un cukura nozares līgumu slēgšanai.

Līdz 2006.gada 30.jūnijam Eiropas un Latvijas cukura tirgus tika regulēts ar Eiropas Padomes regulu par cukura nozares tirgu kopēju organizāciju. Ņemot vērā to, ka 2006.gada 1.jūlijā stājās spēkā Padomes regula, ar ko tiek noteikti jaunās reformētās cukura kopējā tirgus organizācijas noteikumi, kā arī tiek atcelta regula par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju, radās nepieciešamība precizēt esošos Latvijas normatīvos aktus, iekļaujot tajos jaunās prasības, īpaši attiecībā uz cukura ražotāju apstiprināšanu, kā arī informācijas sniegšanas un kontroles mehānismu.

Tā kā cukura ražošana Eiropas Savienībā (ES) tiek kvotēta, Latvijai noteiktā kvota ir 66505 tonnas. Iepriekšējā sistēmā cukura ražošanas kvota tika dalīta A kvotā un B kvotā. Jaunā sistēma paredz vienu kopēju kvotu, kas tiek sadalīta starp cukura ražotājiem, pamatojoties uz pievienošanās līguma nosacījumiem. Tādējādi šī ES noteiktā kvota jāsadala starp diviem Latvijas cukura ražotājiem: akciju sabiedrību “Jelgavas cukurfabrika” un akciju sabiedrību “Liepājas cukurfabrika”. Lai to izdarītu, ir jāizveido jauna normatīvo aktu bāze, kura paredzētu cukura ražotāju apstiprināšanu, cukura ražošanas kvotu pārdales atcelšanu starp cukura ražotājiem katrā tirdzniecības gadā. Šajos dokumentos arī būtu jāsvītro prasības, kas dublē ES tieši piemērojamos normatīvos aktus, piemēram, cukura ražošanas kvotas aprēķināšanas kārtību, prasības cukura nozares līgumam u.c.

Jaunā normatīvo aktu bāze jāveido saskaņā ar Eiropas Padomes regulu par jaunās reformētās cukura kopējā tirgus organizāciju un tās noteikumiem.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!