Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2.,14.nr.; 1998, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 7.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu privatizētāja īpašumā pastāv ierobežojumi saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.panta otro daļu un likuma "Par zemes reformu pilsētās" 21.panta otro daļu, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar tā zemes gabala nomas tiesībām uz 99 gadiem, uz kura šī māja uzcelta.

(4) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar to zemes gabalu, uz kura šī māja uzcelta, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus."

2. Izteikt 8.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir daudzdzīvokļu mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu mājas domājamo daļu vai viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, vai daudzdzīvokļu māja."

3. Izteikt 9.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Ja dzīvojamā māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma daļu privatizē kā dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas, ja iepriekš, ievērojot likuma "Par dzīvokļa īpašumu" 24.panta noteikumus un šā likuma pārejas noteikumu 20.punktu, ir noteiktas valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām. Veicot kopīpašuma sadali, nav piemērojami Civillikuma 1075.panta noteikumi.

(2) Ja starp kopīpašniekiem nav panākta vienošanās par kopīpašuma — dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcu — sadali saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 20.punktu, valsts vai pašvaldība pārdod sev piederošo kopīpašuma domājamo daļu izsolē saskaņā ar attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu, likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" un šo likumu .

(3) Ja viendzīvokļa māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma daļu drīkst privatizēt tās kopīpašnieks (kopīpašnieki)."

4. Papildināt 10.panta ievaddaļu pēc vārda "viendzīvokļa" ar vārdiem "māju vai tās domājamo daļu".

5. Papildināt 13.panta ceturto daļu un 14.panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Šādā gadījumā īrnieks saglabā dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, ja vien vienošanās neparedz citādi."

6. Papildināt 14.pantu un 20.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja atsevišķas kopējā dzīvokļa dzīvojamās telpas nav izīrētas, kopējā dzīvokļa īrnieks (īrnieki) un viņa ģimenes locekļi privatizē visu kopējo dzīvokli šajā pantā noteiktajā kārtībā."

7. Izteikt 15.panta pirmās daļas 2.punktu un 21.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) kas īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā vai mājā, par kuras atdošanu likumīgajam īpašniekam ir pieņemts attiecīgs lēmums vai attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu, vai mājā, kuras bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" iesnieguši pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu, ja īres līgums noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem;".

8. Izteikt 15.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Atsevišķos gadījumos neizīrētu pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu, bet neizīrētu valsts dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lēmumu var piedāvāt privatizēt atklātā izsolē tikai par latiem."

9. Aizstāt 18.panta otrās daļas 1.punktā vārdus un skaitļus "līdz 1997.gada 1.jūnijam" ar vārdiem un skaitļiem "līdz 2000.gada 1.janvārim".

10. Papildināt 26.panta pirmo daļu pēc vārda "viendzīvokļa" ar vārdiem "mājas vai tās domājamās daļas".

11. Papildināt 29.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) viendzīvokļa mājas kopīpašniekam, piedāvājot viņam privatizēt valstij vai pašvaldībai piederošo viendzīvokļa mājas kopīpašuma daļu."

12. Papildināt 30.panta 1.punktu pēc vārdiem "zemes īpašnieka" ar vārdiem "viendzīvokļa mājas kopīpašnieka" un 5.punktu pēc vārda "nomnieka" ar vārdiem "viendzīvokļa mājas kopīpašnieka".

13. 34.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "nomnieks" ar vārdiem "viendzīvokļa mājas kopīpašnieks";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2000.gada 1.novembrim."

14. Papildināt 45.panta piekto daļu pēc vārda "viendzīvokļa" ar vārdiem "māju vai tās domājamo daļu".

15. Aizstāt 46.panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus un skaitļus "līdz 1999.gada 31.decembrim" ar vārdiem un skaitļiem "līdz 2000.gada 31.decembrim".

16. 48.pantā:

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Pirkuma līgumā fiksētie īpašuma apgrūtinājumi, parādi un tiesību nodrošinājumi ierakstāmi zemesgrāmatā atzīmju veidā.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja dzīvojamās mājas privatizācijas gaitā tiek konstatētas neprecizitātes privatizācijas dokumentos salīdzinājumā ar zemesgrāmatā izdarītajiem ierakstiem, līdz privatizētās dzīvojamās mājas nodošanai dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā lēmumu par kopīpašuma domājamo daļu vai citu zemesgrāmatā izdarīto ierakstu precizēšanu pieņem dzīvojamo māju privatizācijas komisija, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtēšanas dienesta atzinumu."

17. 54.pantā:

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nedrīkst pārsniegt piecus procentus gadā no zemes kadastrālās vērtības.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja zemes gabala īpašnieks, kas noslēdzis nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku (īpašniekiem), pārdod zemes gabalu, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (īpašniekiem), ievērojot šā likuma 7.panta noteikumus."

18. Papildināt 59.panta pirmo daļu ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

"10) nodot valsts dzīvojamās mājās esošos neprivatizētos dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas, neapdzīvojamās telpas un neprivatizētās valsts dzīvojamās mājas pašvaldībām;

11) veidot un uzturēt dzīvojamo māju privatizācijas elektronisko datu bāzi, nodrošinot sadarbību ar citām valsts informācijas sistēmām."

19. Papildināt 70.panta pirmo daļu pēc vārda "viendzīvokļa" ar vārdiem "mājas vai tās domājamās daļas".

20. Papildināt 72.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārda "viendzīvokļa" ar vārdiem "mājas vai tās domājamās daļas" un 4.punktu pēc vārdiem "viendzīvokļa mājas" ar vārdiem "vai tās domājamās daļas".

21. Papildināt 73.pantu pēc vārda "viendzīvokļa" ar vārdiem "māju vai to domājamo daļu" un vārdus "viendzīvokļa māju" ar vārdiem "vai tās domājamo daļu".

22. Papildināt 73.9 panta septīto daļu pēc vārda "dzīvokļa" ar vārdiem "vai mākslinieka darbnīcas".

23. 74.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitļus "ne vēlāk kā līdz 1999.gada 1.jūlijam" ar vārdiem un skaitļiem "ne vēlāk kā līdz 2000.gada 1.jūlijam";

papildināt pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Privatizācijai netiek nodotas neizīrētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, kas nepieciešams likumos noteikto pašvaldības funkciju realizēšanai, ir pieņemts attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums.";

uzskatīt līdzšinējo piekto, sesto un septīto daļu attiecīgi par sesto, septīto un astoto daļu.

24. Papildināt likumu ar 77.pantu šādā redakcijā:

"77.pants. Ierobežojumi rīcībai ar neprivatizētām dzīvojamām mājām, dzīvojamās mājās esošiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām un neapdzīvojamām telpām

(1) Viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, kā arī dzīvojamās mājās esošus dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kuras piedāvātas privatizācijai un par kuru privatizēšanu līdz 2000.gada 31.decembrim nav noslēgti pirkuma līgumi vai arī kuras nav nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, var atsavināt saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" un šajā pantā noteikto kārtību.

(2) Atsavināmo dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju vispirms piedāvā pirkt dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem vai arī mākslinieka darbnīcas nomniekam. Piekrišana pirkšanai iesniedzama mēneša laikā no piedāvājuma izsūtīšanas dienas.

(3) Izīrētu dzīvokli, izīrētu viendzīvokļa māju vai iznomātu mākslinieka darbnīcu var atsavināt citām personām tikai tad, ja ir saņemta īrnieka un viņa pilngadīgo ģimenes locekļu vai arī mākslinieka darbnīcas nomnieka rakstveida piekrišana.

(4) Atsavināšanai paredzēto dzīvojamās mājās esošo dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu un neprivatizēto dzīvojamo māju novērtēšanu organizē šajā likumā noteiktajā kārtībā."

25. Pārejas noteikumos:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts atsavināt, ieķīlāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas vai to daļas, kā arī valsts un uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas vai to daļas, ja tajās esošie dzīvokļi tiek izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas, izņemot šā likuma 9. un 77.pantā paredzētos gadījumus.";

papildināt pārejas noteikumus ar 20., 21., 22., 23., 24. un 25.punktu šādā redakcijā:

"20. Kopīpašuma izbeigšanas kārtība daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, ir šāda:

1) valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" (turpmāk — Nekustamā īpašuma aģentūra), kā arī valsts un pašvaldību institūcijas, kuru valdījumā ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, līdz 2000.gada 1.aprīlim izstrādā un piedāvā kopīpašniekiem projektus kopīpašuma sadalei dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās. Izstrādātais kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekiem izskatīšanai, un sludinājums par kopīpašuma sadales projektu tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

2) ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam piekrīt, divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir noslēgts līgums par kopīpašuma sadali dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās, valsts vai pašvaldība tai piederošos dzīvokļa īpašumus, mākslinieku darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodod privatizācijai;

3) ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", Nekustamā īpašuma aģentūra vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, kura ir piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, pārdod valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma domājamo daļu izsolē, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu, saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" un šo pārejas noteikumu 20.punktu;

4) Nekustamā īpašuma aģentūra vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, kas rīko izsoli, publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par izsoli un termiņu, līdz kuram personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, var pieteikties uz attiecīgo izsoli, kā arī nosūta piedāvājumu realizēt pirmpirkuma tiesības šādām personām:

a) kopīpašniekiem — uz pārdodamo domājamo daļu par sākotnējo izsoles cenu, veicot maksājumu pilnā apmērā latos,

b) dzīvokļu īrnieku grupai (grupām), kuras dalībnieku īrēto telpu kopējā platība ir ne mazāka kā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, ja šī dzīvokļu īrnieku grupa (grupas) ir vienojusies (vienojušās) par valsts vai pašvaldības īpašumā esošās domājamās daļas pirkumu un ir noslēgusi (noslēgušas) pilnvarojuma līgumu, kurā dzīvokļu īrnieku grupas vārdā pilnvaro noteiktu personu realizēt attiecīgās īrnieku grupas pirmpirkuma tiesības. Dzīvokļu īrnieku grupa ir tiesīga realizēt pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo valsts vai pašvaldības īpašumā esošo domājamo daļu par sākotnējo izsoles cenu, veicot maksājumu pilnā apmērā privatizācijas sertifikātos;

5) ja izsoles paziņojumā noteiktais pieteikšanās termiņš ir nokavēts, personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, zaudē izpirkuma tiesības uz pārdodamo domājamo daļu;

6) ja uz izsoli ir pieteikušies viens vai vairāki kopīpašnieki un viena vai vairākas dzīvokļu īrnieku grupas vai viens vai vairāki kopīpašnieki vai dzīvokļu īrnieku grupas, kas izveidotas atbilstoši šā punkta 4.apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem, tiek rīkota izsole starp personām, kurām ir pirmpirkuma tiesības. Katrs kopīpašnieks un katra dzīvokļu īrnieku grupa ir patstāvīgs izsoles dalībnieks;

7) starpība starp nosolīto un sākotnējo izsoles cenu ir apmaksājama latos."

21. Visas valsts dzīvojamās mājas, kā arī visi dzīvojamās mājās valsts īpašumā esošie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, par kuru privatizēšanu nav noslēgti pirkuma līgumi un kuras nav nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (turpmāk — dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa), Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kļūst par to pilsētu un pagastu pašvaldību īpašumu, kuru administratīvajā teritorijā attiecīgās mājas atrodas. Šie noteikumi neattiecas uz dzīvojamām mājām, par kuru saglabāšanu valsts īpašumā Ministru kabinets līdz 2000.gada 1.jūlijam ir pieņēmis attiecīgu lēmumu.

22. Valsts īpašumā esošo dzīvojamo māju vai dzīvojamo māju neprivatizēto daļu valdītāji līdz 2001.gada 1.aprīlim sagatavo nodošanai pieņemšanas un nodošanas aktus un dzīvojamo māju dokumentāciju.

23. Pilsētu un pagastu pašvaldības līdz 2001.gada 1.jūlijam:

1) pārņem no valsts dzīvojamo māju neprivatizēto daļu un neprivatizēto dzīvojamo māju valdītājiem visu nepieciešamo dokumentāciju;

2) uzsāk no valsts pārņemto dzīvojamo māju un dzīvojamo māju neprivatizēto daļu apsaimniekošanu.

Triju mēnešu laikā pēc valsts dzīvojamo māju un dzīvojamo māju neprivatizēto daļu pārņemšanas pilsētu un pagastu pašvaldības nostiprina īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz attiecīgās pašvaldības vārda.

24. Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija vai tās tiesību un saistību pārņēmējs pēc 2001.gada 1.janvāra nodrošina:

1) valsts īpašumā esošo dzīvojamo māju neprivatizēto daļu un neprivatizēto dzīvojamo māju nodošanu attiecīgo pašvaldību īpašumā;

2) pārraudzību pār privatizēto dzīvojamo māju nodošanu dzīvokļu īpašniekiem apsaimniekošanā;

3) valsts dzīvojamo māju privatizācijas objektu pirkuma un ķīlas līgumos paredzēto atlikto maksājumu kontroli.

25. Ministru kabinets apstiprina kārtību un apjomus, kādos pēc 2001.gada 1.janvāra dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā latos iegūtos līdzekļus piešķir:

1) pašvaldībām 80 procentu apmērā tām piederošo dzīvojamo māju un dzīvokļa īpašumu apsaimniekošanai un sadala proporcionāli to dzīvojamo māju un dzīvojamo māju neprivatizēto daļu kopplatībai, kuru attiecīgā pašvaldība pārņēmusi no valsts;

2) ar privatizēto dzīvojamo māju rekonstrukcijas projektiem saistīto valsts atbalsta pasākumu finansēšanai;

3) Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai vai tās tiesību un saistību pārņēmējam likumā noteikto funkciju veikšanai.

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 16.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 1999.gada 29.decembrī