Runa Policijas dienai veltītā pasākumā Rīgas pilsētas Galvenajā policijas pārvaldē 2006.gada 5.decembrī:

Augsti godājamais ministra kungs [iekšlietu ministrs Ivars Godmanis]! Godājamie ģenerāļi! Augsti godājamie Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes darbinieki!

Es gribētu uzrunāt šobrīd visus policistus visā Latvijā un sveikt jūs visus šajā Latvijas Policijas dienā. Šogad aprit 88 gadi, kopš neatkarīgā Latvijas Republika, gādājot par savu iekšējo drošību, nodibināja pati savus neatkarīgus policijas spēkus. Tas ir nozīmīgs un atzīmējams solis mūsu tautas vēsturē, tamdēļ ka tikai pati ar saviem policijas spēkiem kāda valsts spēj nodrošināt savu iekšējo drošību.

Protams, 1940.gadā Latvijas Republikas policija tika likvidēta, un bija ļoti ilgais, pusgadsimtu garais pārtraukums, kad šeit par iekšējo kārtību gādāja svešas varas kārtības iestādes, un pēc tam pāreja no tām atpakaļ uz neatkarīgas Latvijas policiju 1991.gadā nebūt nebija viegla. Tas bija liels izaicinājums, un tas bija tikai pirms 15 gadiem. Jautājums bija: kā sākt atkal šo darbu no nulles, jo tādu policiju, kāda tā bija padomju laikā, mēs vairs nevēlējāmies redzēt. Tā bija cita, represīva, totalitāra sistēma. Ar visām tās kārtības nodrošināšanas priekšrocībām tā bija totalitārās varas represīvā sistēma. Neatkarīgai Latvijas Republikai bija nepieciešams nodrošināt kārtību, tikpat drošu, kā to bija darījusi Padomju Savienība, bet bez šīs totalitārās ideoloģijas un ārpus Latvijas esošas varas galvenās lemšanas un spriešanas spējām. Tas bija izaicinājums – saglabāt policijā profesionālās spējas, pieredzi, iemaņas, kādas daudziem bija gūtas arī padomju laikā un kādas bija nepieciešamas arī neatkarīgajai Latvijai. Taču bija arī jābūt drošiem, ka policijas spēki strādās neatkarīgās Latvijas labā un Latvijas iedzīvotāju labā un ne sadarbībā ar organizēto noziedzību, kas bija aktuāli haotiskajos pārejas laikos.

Šis ir bijis mūsu izaicinājums šos pēdējos 15 gadus, un, man šķiet, tas ir bijis ļoti smags un grūts ceļš īpaši tiem, kuri strādā Valsts policijā. Es šodien kā Valsts prezidente vēlos izteikt visizjustāko un dziļāko paldies par to, ka jūs esat bijuši gatavi kalpot Latvijai, jo policija kalpo Latvijai gluži kā mūsu bruņotie spēki. Bez policijas atbalsta mums nebūtu kārtības ielās, pilsoņi nevarētu būt droši par savu dzīvību un mantu un nevarētu normāli dzīvot civilizētas sabiedrības ietvaros.

Kaut gan policijai vēl arvien arī demokrātiskā valstī ir šis represīvais aspekts, tai ir arī preventīvais aspekts. Es vēlētos apsveikt Latvijas policijas iesaistīšanos daudzos pasākumos, lai izglītotu sabiedrību, lai dotos uz skolām un runātu ar bērniem, skolēniem. Par to esmu dzirdējusi daudz labu vārdu un vēlos jums visiem izteikt savu visdziļāko atzinību un prieku par to, ka jūs saskatāt to, kā vispārēja izglītība bērniem, pusaudžiem, pieaugušajiem palīdz mazināt noziegumu skaitu Latvijā. Šī izglītošana padara arī jūsu darbu mazāk smagu – jo mums būs atbildīgāki pilsoņi Latvijā, jo mazāk mums būs noziegumu, jo vieglāks kļūs policijas darbs kontroles un represīvajā aspektā. Bet ir šis represīvais aspekts, jo policijai ir jāsargā godīgais iedzīvotājs no tiem, kuri tādi nav, no tiem, kuri likumu pārkāpj. Protams, vienalga, kādā amatā likuma pārkāpēji strādā, tostarp arī ja tādi diemžēl ir policijas formas tērpā. Te starpības nav. Ir tikai likums un sadalījums – tie, kuri ir likuma pusē, un tie, kuri pārkāpj likumu. Policijas uzdevums vienmēr, bez izņēmuma, jebkādos apstākļos ir būt likuma pusē un gādāt par tā iemiesošanu dzīvē un tā aizsargāšanu. Šajā ziņā tik tiešām mūsu sabiedrībai arī sadzīves kultūra ir tajā attīstības stadijā, kad mums vēl daudz kas ir jādara.

Policijā ir risks, tā ir riska profesija, un es vēlreiz vēlos izteikt savu līdzjūtību visām ģimenēm, kas ir zaudējušas savus piederīgos policijas darbā, viņiem pildot dienesta pienākumus. Tā ir riska profesija, kur jūs riskējat ar savām dzīvībām visas mūsu kopējās drošības labā. Tā ir gatavība kalpot Latvijai, ko mēs ļoti augsti novērtējam. Es lūgtu jūs visus arī atcerēties, ka uz jums tiek liktas tautas cerības un uzticība. Manuprāt, pēdējos gados ir pieaugusi iedzīvotāju uzticība policijai un ir cēlies policijas formas tērpa prestižs. Man šķiet, ka jums tas ir liels ieguvums, un es ceru, ka jūs arī jūtat gandarījumu par to.

Man savā amatā ir nācies apciemot vairākus policijas iecirkņus un redzēt, ka infrastruktūras un darba apstākļi nav ne tuvu tādi, kādus mēs vēlētos redzēt civilizētā, pārtikušā Eiropas Savienības (ES) valstī. Ir vēl paliekas no iepriekšējiem laikiem, kuru likvidēšana mums nākamajos gados, manuprāt, ir jāizvirza par prioritāti, lai darba apstākļi visos iecirkņos būtu tiešām ES valsts cienīgi. Es domāju, mēs visi esam pelnījuši, lai Latvijā katrs cilvēks varētu strādāt normālos sadzīves apstākļos, ar normālu infrastruktūru, jūsu gadījumā – arī normālā formas tērpā.

Vēlos atzīmēt, ka tikko pie mums aizvadītās NATO galotņu sanāksmes sagatavošanas un norises nodrošināšanā valsts veiktais ieguldījums nav bijis tikai tiem pasākumiem, kas notika divu dienu garumā, arī policijai ir bijusi iespēja iegūt aprīkojumu, formas tērpus un citas lietas, kas jums noderēs arī nākotnē. Jūsu mobilizācija šajās dienās tiešām bija apbrīnojama. Braucot uz dažādām pasākuma vietām, tas bija skaidri redzams ik uz soļa. Vēlos izteikt šodien šeit jūsu jubilejas dienā īpaši sirsnīgu paldies visiem – gan Valsts policijas, gan Pašvaldību policijas darbiniekiem par pašaizliedzīgo, nenogurstošo, pirmklasīgo un tiešām apbrīnojamo darbu šīs NATO galotņu sanāksmes sagatavošanas un norises laikā. Esmu dzirdējusi no visiem mūsu augstajiem viesiem visaugstākās atzinības vārdus par to profesionalitāti, ar kādu Latvijā viss notika. Tas bija milzīgs darba slogs, kas jums bija uzlikts, tā bija smaga nasta, un jūs nesāt to godam, ar stāju, cieņu un spēju gādāt, lai viss noritētu gludi un bez aizķeršanās. Tik mazai valstij kā Latvijai tas ir ārkārtīgi liels sasniegums, un par to mana dziļā apbrīna, cieņa un sirsnīgs paldies.

Vēlos arī atzīmēt, ka šos pēdējos gadus, ko esmu kalpojusi kā Valsts prezidente, esmu redzējusi, kā ir jāmobilizējas tieši Rīgas policijai visos tajos pasākumos, kad notiek kas neordinārs – vai tā būtu augsta ranga vizīte ar īpašām drošības prasībām, kā, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Džordža Buša vizīte vai Rīgas astoņsimtgades svētki, Dziesmu svētki, vai pasaules hokeja čempionāts, ERAB konference un tā tālāk – bezgalīgi daudz arī citu ļoti augsta ranga pasākumu mūsu galvaspilsētā. Manuprāt, policijai ir bijusi ļoti liela slodze. Šādās lielu pasākumu reizēs, manuprāt, ir nozīmīga sadarbība starp Valsts policiju un pašvaldību spēkiem, un arī par to vēlētos pateikt paldies.

Galvenokārt jums tagad ir jāraugās nākotnē, un šo nākotni mēs kā brīva valsts varam veidot paši. Es priecājos par to, ka šobrīd valdība pēc pēdējām vēlēšanām turpinās šo kursu, kur atbalsts iekšlietu struktūrām, to infrastruktūru sakārtošana, algu sakārtošana un tā tālāk ir izvirzīta kā prioritāte.

Tamdēļ novēlu jums visiem paturēt savu uzticību Latvijas valstij, darīt visu, lai tauta par jums ir lepna, lai katrs iedzīvotājs jums uzticas!

Kalposim visi mūsu Latvijai! Lai jums visiem labi veicas!