Uzturoties valstsvizītē Luksemburgā 5.–7.decembrī

Valstsvizītes ietvaros Luksemburgā trešdien, 6.decembrī, Eiropas Savienības (ES) dibināšanas idejas tēva Roberta Šūmaņa namā notika Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) rosināta diskusija par Latvijas vietu nākotnes ES un šīs organizācijas nākotni. Diskusijā bija aicināti piedalīties tie Luksemburgā dzīvojošie latvieši, kuri ieņem nozīmīgus amatus dažādās ES institūcijās Luksemburgā.

Uzrunājot klātesošos, prezidente uzsvēra, ka 1990.gadā viņa piedalījusies diskusijā Lugano (Šveicē), kas bija veltīta risinājumu meklējumiem, kā panākt Latvijas brīvību un Latvijas pilntiesīgu atgriešanos Eiropā. “Šobrīd,” sacīja prezidente, “mūsu lielākais ienaidnieks nav vis totalitārs režīms, bet tā ir apātija, tas ir negatīvisms un apziņa, ka it kā kopīgi mērķi vairs nebūtu iespējami, bet tikai katra individuālā labklājība un karjera.”

Diskusijas vadītāja prof. Žaneta Ozoliņa (SAK priekšsēdētāja) atzīmēja, ka diskusija ir simboliska, jo norisinās namā, kurā dzimis ES idejas radītājs Roberts Šūmans (Robert Schuman), un ES straujajā ikdienā ir jāprot domāt tālāk par katras dienas nepieciešamībām un saskatīt kopējos mērķus, kas vieno Latvijas un Eiropas nākotni.

Diskusijā piedalījās Egils Levits, Inna Šteinbuka, Ingrīda Labucka, Igors Ludbāržs, topošās latviešu biedrības vadītājs, kā arī citi aktīvie Luksemburgas latvieši.

Diskusijā izkristalizējās nepieciešamība pēc daudz ciešākas sasaistes starp Latvijas iestādēm, institūcijām un Luksemburgā dzīvojošajiem latviešiem, kuri strādā ES institūcijās. Prezidente uzsvēra, ka ir nepieļaujami neizmantot šo atgriezenisko saiti un ir jāpanāk efektīvs sadarbības mehānisms, kas nodrošinātu savstarpēju informācijas apriti un pieredzes apmaiņu. Diskusijas dalībnieki arī atzīmēja, ka Latvijā ir nepieciešamas daudz plašākas un saturiski dziļākas debates par Latvijas vietu Eiropas Savienībā un ES kopējo nākotni. Tika arī uzsvērts, ka nedrīkst vairs strikti nodalīt Latvijas intereses Eiropas Savienībā no vispārējām ES interesēm, jo plašāka informācija par mūsu iespējām ES kopējā attīstībā paver daudz līdz šim neizmantotu iespēju valstij un tās izaugsmei.

Tāpat tika atzīmēts, ka jāturpina kaldināt Latvijā administratīvo kapacitāti un ierēdniecību, tās kvalitāte, kā arī jānosaka prioritātes, lai panāktu atbilstošu intelektuālo kapacitāti Eiropas nākotnes jautājumos.

Diskusijā tika spriests arī par Eiropas konstitucionālā līguma nākotni un labas pārvaldības pieredzi Latvijā.

Diskusijas noslēgumā prezidente uzsvēra, ka saruna Luksemburgā ir ļoti rosinošs sākums tālākām, daudz dziļākām debatēm, kam vajadzētu notikt gan atsevišķās institūcijās, gan kopējos diskusiju forumos Latvijā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ceturtdien Luksemburgā apmeklēja Eiropas Kopienu tiesu (EKT), uzsverot tās fundamentālo nozīmi Eiropas Savienībā. EKT veido trīs tiesas – Eiropas Kopienu tiesa, Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa un Eiropas Savienības Civildienesta tiesa.

Sarunā piedalījās arī Eiropas Kopienu tiesas pārstāvis Egils Levits un Pirmās instances tiesas pārstāve Ingrīda Labucka. Liela uzmanība sarunā tika pievērsta tam, cik liela nozīme ir tulku profesionalitātei, kas garantē tiesas procesa precīzu norisi. Tika atzīmēts, ka Eiropas Kopienu tiesā lielu uzmanību pievērš tam, lai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi varētu saņemt visu informāciju savā dzimtajā valodā, tādēļ tiesas lielu uzmanību pievērš tam, lai tulki darbotos augsti profesionālā līmenī.

Prezidente arī interesējās par to, kā notiek latviešu valodas tulku darbs un sadarbība ar Tulkošanas un terminoloģijas centru Latvijā.

Prezidente tika iepazīstināta ar tiesu telpām un Eiropas Kopienu tiesas darba ikdienu.

Valsts prezidenta preses dienests