Par jaunievēlētiem Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļiem

Latvijas zinātnieku saime papildinājusies ar jaunievēlētiem Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļiem. Tā ir atzinība par augstāko kvalifikāciju savā nozarē, kura jāpierāda vēlēšanās konkursa ceļā. Tradicionālajā LZA Rudens pilnsapulcē, šoreiz – 2006.gada 7.decembrī. Tad arī 2006.gada Lielo medaļu saņēma akadēmiķis, ilggadējais LU profesors Dr. habil. biol. Rihards Kondratovičs – par izcilu ieguldījumu rododendru selekcijā. Laureāts nolasīja estētikas un emocionalitātes apstarotu akadēmisko lekciju “Rododendru introdukcija un selekcija Latvijā”, ilustrētu ar krāšņiem attēliem.

Jauno locekļu vēlēšanās akadēmijas sastāvs papildinājās ar trim LZA īstenajiem locekļiem (akadēmiķiem), astoņiem LZA korespondētājlocekļiem un trim LZA goda locekļiem.

Un tā – par Zinātņu akadēmijas īstenajiem locekļiem ievēlēti Ruvins Ferbers, Jānis Gardovskis un Raita Karnīte.

Ruvins Ferbers ir LU Fizikas un matemātikas fakultātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta Molekulu optiskās polarizācijas laboratorijas vadītājs, profesors. Vadījis vai vada LZP un starptautiskus grantus, t.sk. ASV – Baltijas valstu (USA – Baltic States Twinning Programme) zinātnisko projektu, NATO programmas “Zinātne – mieram” projektu (NATO Science for Piece SfP –978029–Optical Field Mapping) (2002–2007). Amerikas Fizikas biedrības biedrs, Latvijas pārstāvis atomu un molekulu fizikas nozarē Eiropas Fizikas biedrībā.

Jānis Gardovskis – VAS P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs; RSU profesors, Klīniku prorektors, Ķirurģijas katedras vadītājs, Pārmantotā vēža institūta direktors. Zinātnisko pētījumu virzieni: videoķirurģija, aizkuņģa dziedzera ķirurģija, transplantācijas ķirurģija, onkoķirurģija, pārmantotās onkoloģiskās slimības, dzīves kvalitāte ķirurģijā. Kopš 1995.gada LZP un ES zinātnisko projektu vadītājs, t.sk. ES Phare programmas projekts “Pārmantotā vēža informācijas un profilakses centru tīkla izveide Baltijas jūras reģionā”; Eiropas Savienības Interreg IIIA projekts “Pārmantotā vēža profilakses pasākumu attīstība Latvijā un Igaunijā”.

Raita Karnīte – SIA “Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts” Valdes locekle/direktore, vadošā pētniece. Zinātniskā darba galvenās tēmas: makroekonomiskā attīstība, sabiedriskās finanses, sociālās drošības sistēmas reformas (pensiju apdrošināšana, veselības apdrošināšana), pašvaldību ekonomiskās problēmas, ārvalstu investīcijas, tautsaimniecības nozaru attīstība, kultūras ekonomiskie aspekti, informācijas sabiedrība, darba attiecības. EK programmu eksperte. EK Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda nacionālā centra vadītāja. Zinātnes un uzņēmējdarbības padomes locekle. Vairāk nekā pusotra simta zinātnisku publikāciju autore vai līdzautore, iecienīta un autoritatīva ekonomikas problēmu eksperte Latvijas plašsaziņas līdzekļos.

Vienlaikus par Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļiem kļuvuši Inta Muzikante, Leonīds Novickis, Jānis Kloviņš, Igors Aksiks, Aivars Krauze, Jānis Grāvītis, Ārija Meikališa un Daina Kārkliņa.

Inta Muzikante ir LU Cietvielu Fizikas institūta direktora vietniece un laboratorijas vadītāja un VA FEI laboratorijas vadītāja.

Leonīda Novicka zinātniskā darba virzieni ir biznesa procesu modelēšana un analīze, adaptīvo datu apstrādes sistēmu uzbūves metožu izstrāde un uz tīmekļa tehnoloģiju balstītu lietišķo programmatūru projektēšana un reālā izveide.

Jānis Kloviņš ir LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks, Latvijas Genoma datubāzes vadītājs, kura zinātniskās intereses ir aptaukošanās un diabēta ģenētisko pamatu pētīšana, G-proteīnu saistošo receptoru struktūras, funkciju, evolūcijas un farmakoloģiskie pētījumi.

Igors Aksiks ir P.Stradiņa KUS Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, LU Medicīnas fakultātes asociētais profesors, kura pētnieciskās intereses ir funkcionālā neiroķirurģija – galvas smadzeņu stumbra nervu kompresijas teorijas ektrofizioloģiskā un ķirurģiskā pierādīšana trīszaru nerva neiralģijas, sejas hemispazmas u.c. slimību gadījumā; stereotakses ķirurģijas attīstība.

Ķīmiķis Aivars Krauze ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks, zinātniski pētnieciskās grupas vadītājs.

Bet Jānis Grāvītis ir Valsts Koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks, Biomasas eko-efektīvas konversijas laboratorijas vadītājs, Starptautiskās Koksnes zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Starptautiskā ZERI fonda zinātniskās padomes loceklis, Starptautiskā lignīna institūta (Šveice) biedrs.

Sabiedrībā vēl plašāk pazīstama ir tiesību zinātņu speciāliste Ārija Meikališa – Latvijas Policijas akadēmijas rektore, profesore, LU Krimināltiesisko zinātņu katedras asociētā profesore, policijas ģenerāle. Viņas zinātniskās darbības virzieni: krimināltiesību un kriminālprocesa teorija un prakse. Valsts finansēto pētījumu projektu un starptautisko projektu (Horvātija, Lielbritānija, Nīderlande) dalībniece. Publicējusi 4 monogrāfijas, 13 zinātniskus rakstus recenzējamos izdevumos, 20 mācību grāmatas un 24 citas publikācijas.

Un Daina Kārkliņa – LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne, kuras zinātniskās intereses ir kvalitatīvu, veselīgu un drošu pārtikas produktu ražošana, pārtikas izejvielās esošo funkcionālo vielu izpēte un to palielināšanas iespējas gatavos izstrādājumos. Tādas tēmas kā “Nepiesārņota un augstvērtīga pārtika: Kvalitātes kritēriji un konkurentspēja” grantu vadītāja, koordinatore, galvenā izpildītāja un programmas “Jauni un uzlaboti pārtikas produkti no lauksaimniecības izejvielām un to tehnoloģija” zinātniskā vadītāja, 7 Latvijas patentu autore šajā dzīvē svarīgajā jomā.

Savukārt Zinātņu akadēmijas Goda locekļu korpusam piepulcināti Viesturs Baumanis, Viktors Zēbergsun Oļģerts Kroders.

Viesturs Baumanis ir LU Bioloģijas fakultātes molekulārās bioloģijas profesors, LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks, kura galveno zinātniskā darba virzienu vidū ir poliolu un glikolu metabolisms, bakteriofāgu molekulārā bioloģija, nukleotīdu analogu darbības mehānisma pētījumi, miokarda bioķīmija, cilvēka iedzimto patoloģiju molekulārā diagnostika, tuberkulozes mikobaktēriju molekulārā bioloģija, ērču pārnēsāto infekciju molekulārā diagnostika un citi projekti.

Viktora Zēberga, RTU un LZA FEI profesora, LZA Fizikālās enerģētikas institūta Enerģētikas ekonomikas un vadības laboratorijas vadītāja zinātniskā darba lauks – enerģētikas ekonomika, kurināmā un enerģētikas kompleksa attīstība.

Un teātru režisors Oļģerts Kroders, kura uzvedumiem gan klasikas, gan laikmetīgās dramaturģijas darbos raksturīgs padziļināts sociālpsiholoģisko motīvu skaidrojums. Skatītāju un kritiķu cildinošas atsauksmes guvuši O.Krodera iestudējumi gadu gaitā: A.Arbuzova “Esi sveicināta, mīlestība!”, V.Rozova “Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts”, M.Gorkija “Zikovi”, A.Tolstoja “Sāpju ceļi”, V.Šekspīra “Hamlets”, F.Šillera “Marija Stjuarte”, F.Dostojevska “Noziegums un sods”, Raiņa “Uguns un nakts”, V. Igo “Kastīliešu gods”, kā arī jaunākā perioda izrādes – Raiņa “Pūt, vējiņi!”, T.Viljamsa “Vasara un dūmi”, K.Briknera “Sarkangalvīte un vilks”, A.Čehova “Tēvocis Vaņa”, E.Sniedzes “Tie paši oši”, R.Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”. Slavenākā jaunākā laika izrāde Valmieras teātrī – V.Šekspīra “Karalis Līrs”.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātniskā sekretariāta informācija