1992.gada 11.jūnija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultātu! Reģistrējušies 83 deputāti.

Lūdzu, Beļska kungs!

N.Beļskis: Cienījamie kolēģi, man būtu lūgums nobalsot par Radio ģenerāldirektora kandidatūras apspriešanu otrdien kā pirmo jautājumu, lai cilvēkiem būtu skaidrība, kad viņiem ierasties, un nebūtu jāgaida nezin cik ilgi.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti, Beļska kungs! Mums ir jāapskatās, kā ir ar mūsu reitingu: mēs taču nolēmām ļoti cieši turēties pie reitinga. Mums tas ir kā desmitais ar 80 balsīm. Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Par 8.3.– par likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Es lūdzu vēlreiz to atlikt, jo valdība ir iesniegusi alternatīvu projektu, un tas ir jāizskata kopā ar valdības projektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav problēmu. Jūs komisijas vārdā? Paldies. Vēl par darba kārtību. Nav.

Godājamie kolēģi! Vai mēs, pamatojoties uz mūsu sastādīto darba kārtību un šiem reitinga skaitļiem, varētu balsot par mūsu kolēģa Beļska ierosinājumu– otrdien pulksten 10 no rīta skatīt Radio ģenerāldirektora iecelšanu? Aktīvu iebildumu nav. Tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to. Un pie reizes mēs varam balsot arī par jautājumu par radiotranslāciju, jo tiek iecelts tā ģenerāldirektors. Lūdzu rezultātu. 49– par, 6– pret, 12– atturas. Tātad otrdien pulksten 10 no rīta mēs lūgsim ierasties šā amata kandidātus. Lūdzu arī komisijai sagatavot visus dokumentus un tā tālāk.

Godājamie kolēģi! Vakar jūs esat izlēmuši, ka šodien sākam dienu ar likumprojektu “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizācijas kārtību”, tā 19. un 13.pantu otrajā lasījumā.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, cienījamie viesi! Man nedaudz jāatvainojas priekšsēdētāja kungam. Runa ir par 9. un 13.pantu. Tātad tas ir 586.dokuments, taču izdalīts ir lēmuma projekts– 587.dokuments, kuru mēs, protams, šodien neapspriedīsim, bet kurā varētu ieskatīties, lai varbūt atrisinātu zināmā mērā to konfliktu, kurš radās likuma otrā lasījuma laikā. Es ieteiktu īpaši paskatīties 1.punktu, 3.punkta 7.apakšpunktu un 4. un 5.punktu.

Darba grupa un abas komisijas par 9.pantu saņēma deputātu Lagzdiņa un Endeles priekšlikumus, bet par 13.pantu– deputātes Čepānes priekšlikumu. Deputātes Čepānes priekšlikums ir iestrādāts 13.pantā kā pati pēdējā daļa, un par to nekādu šaubu un strīdu nav bijis.

Pēc ilgstošām diskusijām un abpusējas piekāpšanās rezultātā starp darbu grupu abām komisijām un Lagzdiņa kungu tika sastādīts tas teksts, kas 9.pantā ir redzams kursīvā. Tas nāk klāt agrākajam 9.pantam, kura teksts šeit ir lasāms parastajā šriftā.

Mazliet sarežģītāk ir ar Endeles kunga priekšlikumu. Man ir jāatvainojas, ka es, nebūdams vienā no darba grupas sēdēm, nebiju īsti izpratis viņa lēmumu par savu priekšlikumu. Es biju nepareizi sapratis, ka viņš savu priekšlikumu noņem par labu Lagzdiņa kunga priekšlikumam, taču tā tas precīzi neesot, un Endeles kungs to pats paskaidros. Katrā ziņā Endeles kunga priekšlikuma dziļākā būtība ir tāda, ka sertifikātu priekšrocību varētu noteikt tādā veidā, ka Augstākā padome nosaka sertifikātu kursu attiecībā pret citiem maksāšanas līdzekļiem; tomēr laikam precīzāk būtu jāsaka otrādi– lai šis kurss būtu īpaši labvēlīgs sertifikātiem. Tātad būtībā tas ir nevis tirgus kurss, bet mākslīgi noteikts kurss.

Tas man būtu viss par iesniegtajiem priekšlikumiem. Acīmredzot tālāk būtu jāskata pa pantiem. Laikam ir jādod vārds deputātam Endelem, lai viņš paskaidro savu nostāju, un man ir vēlreiz jāatvainojas, ka viņa priekšlikums nav nodrukāts.

Priekšsēdētājs: Vai godājamie kolēģi piekrīt? Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Es šajā gadījumā uz komisiju ļaunu prātu nevaru turēt, jo pats piedalījos tikai vienā sēdē, bet pārējās nebiju. Taču mana priekšlikuma būtība neskar visu šo pantu, bet tikai vienu, varētu teikt, tīri organizatorisku detaļu, par kuru strīds ar premjera kungu sākās jau tajā reizē, kad mēs par to diskutējām.

Šajā variantā vispārējās frāzēs ir iestrādāta kāda grūti realizējama norma... Es nezinu, kā tā ir realizējama. Runa ir par priekšrocībām attiecībā uz sertifikātiem. Tātad šis teikums vēl neko nenodrošina. Un tāpēc es piedāvāju precīzāku formulējuma formu, kas to varētu nodrošināt. Tas ir, Augstākā padome ar īpašu lēmumu nosaka sertifikātu kursu attiecībā, teiksim, pret dolāru. Pārējais viss būtu pārrēķināms. Un, ja mēs šim sertifikātam gribam dot labvēlīgu režīmu, tad mēs šo mākslīgo... Tas būtu tādēļ, lai varētu salīdzināt tajās izsolēs, kur paralēli figurē gan sertifikāts, gan jebkuri citi maksāšanas līdzekļi. Tā varētu pacelt sertifikāta lomu un šiem sertifikātu īpašniekiem noteikt absolūti skaidras priekšrocības. Ja mēs atstāsim šo normu neiestrādātu un atdosim šīs tiesības Ministru padomei vai kādam citam, teiksim, pašvaldībām, tad ir skaidrs, ka tā būs ļoti voluntāra lieta, un, vai tad šim sertifikātam būs kāda priekšrocība vai nebūs, to ir grūti pateikt.

Es, citiem vārdiem sakot, ar savu priekšlikumu griežos pie jums, lai šīs tiesības tomēr paliktu mums un lai šis mehānisms tādā gadījumā būtu elementāri vienkāršs: lai tur nevajadzētu veselu klerku baru, kas tagad izsvērs, kādā veidā šim sertifikātam dot šīs priekšrocības. Tas ir viss. Un man tas teikums skanēja tā: “Latvijas Republikas Augstākā padome ar īpašu lēmumu nosaka citu maksāšanas līdzekļu kursu attiecībā pret sertifikātu.” Un tas ir viss. Varbūt tur var iestarpināt vēl vārdus “sertifikātiem radīt labvēlīgus apstākļus”, lai īpaši celtu to lomu.

I.Ēlerts: Paldies, Endeles kungs! Vai to nebūtu iespējams iestrādāt trešajā lasījumā un arī izlemt, protams, trešajā lasījumā? Paldies.

Priekšsēdētājs: Tātad Ēlerta kungs piedāvā šo Endeles kunga priekšlikumu iestrādāt un balsot par to trešajā lasījumā. Vai godājamiem kolēģiem nav iebildumu? Tas faktiski ir skaidrojošs un papildinošs priekšlikums, nevis tiek kaut kas no jauna radīts.

Lūdzu, vēl par 9.pantu! Tātad Ēlerta kungs varbūt piedāvās balsojumu, jo neviens no deputātiem... Es neredzu, ka kāds nāktu pie mikrofona un aizstāvētu kādu citu viedokli, kā tas ir nodrukāts.

Lūdzu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Šajā 9.pantā par sertifikātiem ir bezgala daudz kas sarakstīts un sīki reglamentēts, taču tanī pašā laikā par šiem sertifikātiem mums pašreiz ir tik maz konkrēta zināms. Nav arī likuma par sertifikātiem, to būtību un tā tālāk. Manuprāt, te ir ļoti daudz kas lieks, kas vēlāk saistīs jebkuru iespēju mums kaut kādā veidā darboties... Es vienkārši gribētu šeit pateikt nelielu komentāru.

Priekšsēdētājs: Mucenieka kungs, vai jūs tieši par panta saturu runāsit vai vispārīgi, jo mēs par pantu, par rindkopām, par apakšpunktiem vēlāk balsosim. Tas tomēr ir otrais lasījums.

V.Mucenieks: Jā, es runāšu par pantu, bet es redzu, ka šeit ir parādījies milzīgs apjoms. Pants faktiski sastāv no dažādiem skaidrojumiem, kas attiecas uz sertifikātu priekšrocībām, prioritātēm un tā tālāk, bet tā iepriekš nebija.

Priekšsēdētājs: Mucenieka kungs, situācija ir tāda: mums ir otrais lasījums, mēs izdarām balsojumus par rakstiski iesniegtajiem un apspriestajiem priekšlikumiem. Un tad balsojam... Mēs vienkārši netiksim cauri, ja cieši neievērosim lēmumu par likumprojektu apspriešanas kārtību. Tā ka mums te praktiski ir jāizdara kaut kādi balsojumi.

V.Mucenieks: Skaidrs! Paldies.

Priekšsēdētājs: Gluži pareizi– apspriež pa pantiem, Silāra kungs! Man arī šis dokuments ir priekšā. Taču apspriež pa pantiem rakstiski iesniegtos labojumus. Mēs pa pantiem arī apspriežam. Vienkārši šeit, es domāju, vispārējo koncepciju mums nav vērts apspriest.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Man jautājums par to rindkopu, kur runa par sertifikātu īpašnieku priekšrocības tiesībām pirkt jebkuru privatizējamo objektu par sākotnējo cenu neatkarīgi no projektā paredzētajām metodēm un maksāšanas līdzekļiem. Ja atbilstoši privatizācijas projektam objekta cena noteikta dolāros, tad kā gan to varēs noteikt sertifikātos? Jāpiedāvā mehānisms, kā noteikt sertifikātu un dolāra attiecību kursu. Vai jūs nevarētu skaidrāk izklāstīt šo domu?/

I.Ēlerts: Jā, cienījamais Zaļetajeva kungs! Protams. Tātad, pirmkārt, ja jūs izlasījāt visu 9.pantu, tad trešajā daļā patiešām ir minētas šīs sertifikātu īpašnieka priekšrocības un tiesības pirkt jebkuru, bet sestajā daļā ir pateikts, kuros gadījumos šo priekšrocības tiesību nav. Un viens no šiem gadījumiem ir tas, kuru jūs pieminat. Tātad 1.apakš­punkts, sestā daļa– “ja tos par brīvi konvertējamo valūtu vēlas iegādāties ārvalstu investori”. Protams, var būt arī tāda situācija, ka objekts ir pārdodams par jebkuru no maksāšanas līdzekļiem, ka tā cena ir noteikta dolāros, un tādā gadījumā saskaņā ar Endeles priekšlikumu būs vai nu dolāra kurss attiecībā uz sertifikātiem, tātad pretējo kursu noteiks Augstākā padome, vai varbūt mēs pieņemsim kādu citu priekšlikumu, ka to noteiks Latvijas Banka, un tas ir pilnīgi normāls mehānisms.

Priekšsēdētājs: Lūdzu konkrēti! Vai Zaļetajeva kungs vēl vēlas?

S.Zaļetajevs: */Vēl viens jautājums. Šeit teikts: “nopirkt par sākotnējo cenu”. Ja šo privatizējamo objektu vēlēsies iegūt viens vienīgs sertifikātu īpašnieks, vai arī tad izsole būs vajadzīga?/

I.Ēlerts: Jā, Zaļetajeva kungs! Acīmredzot mums tomēr būs jāizlemj, ko darīt tādā gadījumā, ja uz izsoli piesakās tikai viens pircējs,– vai pārdot vai nepārdot. Tā laikam varētu būt pat īpaša diskusija, taču pagaidām mēs citu mehānismu neredzējām. Protams, šeit varbūt nav īsti ideāla redakcija, taču trešajā un ceturtajā daļā būtībā ir runa par vienu un to pašu lietu, tātad– vai izsolē piesakās vairāki vai viens pircējs. Bez tam mums laikam nebūs tik ideālas situācijas, lai visur gaidītu daudz pircēju. Tad mums būs mākslīgi jānolaiž cena. Labāk un pareizāk laikam būs pārdot par sākotnējo cenu. Faktiski trešajā un ceturtajā daļā ir runa par vienu un to pašu klientu, tikai tā ir sadalīta. Acīmredzot uz trešo lasījumu... Paldies par jūsu aizrādījumu, tas būs jāprecizē, lai būtu saprotamāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Es tomēr gribētu komentēt šā 9.panta trešo un ceturto daļu. Šeit nekādu pretrunu un neskaidrību nav, jo šī sistēma ir šāda: ja uz privatizējamo objektu ir pieteicies vismaz viens sertifikātu īpašnieks, tad viņam ir tiesības šo objektu iegādāties par sākotnējo cenu. Ja ir pieteikušies divi vai vairāki un viņi savstarpēji nav vienojušies likumā noteiktajā rakstveida formā par to, ka viens no viņiem iegādāsies kopīpašumā, tad attiecīgā institūcija, kura privatizē, rīko izsoli, konkursu vai arī dara citādā veidā. Tas ir skaidri un gaiši šeit pateikts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai attiecībā uz 9.pantu ir vēl konkrēti formulējumi par punktiem? Endeles kungs– lūdzu!

J.Endele: Cienījamie autori! Man tomēr būtu lūgums... Tas ir trešais teikums: “ieguldītie darba un īpašuma kompensācijas sertifikāti”. Tie ir sertifikāti, un tomēr būtu lietderīgi nosvītrot sertifikātu konkrēto nosaukumu, jo, ja mēs pieņemam šādā veidā un jau nosau­cam “ieguldītā darba un īpašuma kompensācijas sertifikāti”, tad tas nozīmē, ka mēs ar savu likumu uzspiežam likumam, kura mums vēl nemaz nav un kuru mēs nemaz vēl neesam redzējuši. Tas ir likums par sertifikātiem, kurā līdz ar to obligāti būs jābūt tādiem sertifikātiem. Taču varbūt būs vēl kādi citi sertifikāti. Un es pat ceru, ka nebūs tādu sertifikātu kā ieguldītā darba sertifikāti. Tāpēc man ir priekšlikums– svītrot šo sertifikātu uzskaitījumu, bet atstāt vienkārši “sertifikāti”, tā, kā bija sākotnējā variantā.

I.Ēlerts: Jā, paldies, Endeles kungs! Es jums pilnīgi piekrītu! Šis skaidrojums radās tādēļ, ka vienā variantā bija minēta tikai īpašumu kompensācijas lieta. Paldies par jūsu aizrādījumu. Es jums pilnīgi piekrītu.

Priekšsēdētājs: Vai kāds no godājamajiem deputātiem iebilst pret šo svītrojumu? Neiebilst. Tad mums arī nav ko balsot. Paliek tikai vārds “sertifikāti”.

Vēl, lūdzu, par 9.pantu. Nav.

Lūdzu, reģistrēsimies. Reģistrāciju! Biezā kungs, vēl var paspēt reģistrēties! Lūdzu, pārreģistrēsimies. Vēlreiz reģistrācijas režīmu. Rezultātu! 81 deputāts.

Vēl Mucenieka kungs vēlējās izteikties. Lūdzu.

V.Mucenieks: Man ir iebildums pret 9.panta 1.apakšpunktu: “ja tos par brīvi konvertējamo valūtu vēlas iegādāties ārvalstu investori”. Tātad ārzemniekiem mēs dodam priekšrocības attiecībā uz mūsu sertifikātiem un savu naudu, kura mums būs. Mēs uzskatām, ka tai nebūs vērtības, jo konvertējamā valūta ir prioritāra. Un man tas liekas nepieņemami, tāpēc esmu par to, lai šo 1.apakšpunktu svītrotu.

I.Ēlerts: Cienījamais Mucenieka kungs! Mēs, pirmkārt, nezinām, kad būs mūsu nauda, tas ir, lats. Ja jūs zināt, jūs varētu man klusi pačukstēt. Neizbēgami mums ir tādi uzņēmumi, kurus pārdodot par sertifikātiem, tas ir, neieguldot tajos neko un būtībā pārdodot– jāatzīstas, kā citādi lai saka– nabaga cilvēkiem, mēs tos nepacelsim, un tie drīz bankrotēs... Mums ir tādi uzņēmumi, kuri ir jāpārdod pietiekami bagātiem cilvēkiem, kas spētu tur ieguldīt kapitālu un spētu šo uzņēmumu darbu radikāli mainīt. Tāda ir mana atbilde.

V.Mucenieks: Paldies, man tas ir skaidrs. Taču tādā gadījumā mēs šo mūsu nabaga cilvēku ar sertifikātu atstājam pabērna un nabaga lomā. Un tā laikam dzīvē arī būs. Paldies.

I.Ēlerts: Cienījamais Mucenieka kungs! Varbūt šajā sakarā paskatieties 13.panta trešo daļu!

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk ierosinājumu mums nav. Vai Mucenieka kungs pastāv uz svītrojumu? Paldies.

Balsošanas režīmu! Pirmais balsojums ir par Mucenieka kunga ierosinājumu svītrot 1.apakšpunktu. Viena balss papildus “pret”. Lūdzu rezultātu. 29– par, 13– pret, 26– atturas. Mucenieka kunga ierosinājums nav guvis vairākumu.

Ja priekšlikumu vairs nav, tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 9.panta akceptēšanu kopumā otrajā lasījumā. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. 45– par, 2– pret, 12– atturas. 9.pants ir akceptēts. Paldies.

Lūdzu, 13.pants.

I.Ēlerts: 13.pantā, kā jūs redzat pēc kursīva, ir precizēts, kas organizē privatizācijas procesu attiecīgi valsts un pašvaldību īpašumiem. Kontrole nav mainīta. Valsts īpašumu privatizāciju kontrolē Ekonomisko reformu ministrija, bet pašvaldību īpašumu privatizāciju– attiecīgās pašvaldības lēmējinstitūcijas.

Ir nācis klāt jauns apakšpunkts. Es atvainojos, tas nav kursīvā nodrukāts, lai gan tas ir jauns, un tas ir trešajā daļā, nevis apakšpunktā. Par privatizācijas procesa norisēm Latvijas Republikā un sertifikātu nodrošinājumu ar privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu atbild Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs. Tas bija Rūpniecības komisijas priekšsēdētāja Ģirta Krūmiņa priekšlikums, kuru, kā es saprotu, viņš ir izstrādājis saskaņā ar Gunta Grūbes kunga ierosinājumu.

Par pēdējo daļu es jau teicu– tas ir deputātes Čepānes priekšlikums, pret kuru ne darba grupai, ne abām komisijām nebija nekādu iebildumu. Lūdzu deputātus izteikties, ja ir kādi iebildumi!

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, vai mūsu premjerministrs arī ar trešo daļu bija apmierināts– ka viņam būs jāatbild par...?

I.Ēlerts: Viņš bija informēts. Viņš to uzņēma, tā sakot, ar vieglu humoru, bet kategorisku protestu neizteica un arī rakstveida formā viņš neko nav iesniedzis. Taču informēts viņš ir, vakar es ar viņu runāju.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Un tad pie tā paša vēl šāds jautājums: Ēlerta kungs, vai ir paredzēta arī materiālā atbildība?

I.Ēlerts: Materiālā atbildība ir paredzēta pēdējā daļā– “valsts un pašvaldību institūcijām un to amatpersonām, kas pārkāpušas”.

Priekšsēdētājs: Jā, bet te...

I.Ēlerts: Es domāju, ka, teiksim, nodrošināt sertifikātu segumu ar privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu... Es nedomāju, ka tas būtu kvalificējams kā pārkāpums. Es atvainojos darba grupas vārdā, jo mēs nespējam izstrādāt– kā daži deputāti to lūdz– tik ātrā tempā grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā un, iespējams, pat Kriminālkodeksā sakarā ar šo likumu. Tas neiet tik viegli. Domāju, ka te vajadzēs tomēr piesaistīt Tieslietu ministrijas spēkus. Darba grupā tādu spēku nav. Es nedomāju, ka šis būs kāds no tiem pārkāpumiem, kuri būs minēti Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālkodeksā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Salīša kungs!

B.Salītis: Attiecībā uz 13.panta trešo daļu. Ja nav pateikts, kā sertifikāts tiek nodrošināts ar īpašumu, tad es par šādu sadaļu nevaru balsot. Es domāju, daudzi to saprot, ka principā ir jābūt jau pateiktam, kā tad nodrošinās. Kāds tad būs šis nodrošinājums? Ja mēs iepriekšējā punktā pasakām, ka tiesības ir tiem, kuriem būs konvertējamā valūta, tad mums– ne valdībai, ne arī Ministru padomes priekšsēdētājam– vienkārši nebūs iespējas to nodrošināt. Un kā mēs, Augstākās padomes deputāti, varam balsot par šādu sadaļu?

I.Ēlerts: Salīša kungs, lūdzu, paskatieties 587.dokumentu! Tur 3.punkta 7.apakšpunktā ir teikts, ka Ministru padomei līdz 1.septembrim jānosaka minimālā tikai par sertifikātiem pārdodamā kapitāla daļa un tā tālāk, maksimālā atlaide uzņēmuma darbiniekiem. Tas šeit nebūtu tik būtiski, bet tieši šī pirmā– minimālā– tikai par sertifikātiem pārdodamā daļa. Tajos valsts uzņēmumos, kurus paredzēts pārveidot uzņēmējsabiedrībās, tieši tad arī slēpjas sertifikātu garantija.

Bez tam, protams, sertifikātu garantija ir pašvaldību un valsts īpašumā esošie dzīvokļi. Zeme, kas netiek atdota bijušajiem īpašniekiem,– arī tā ir sertifikātu garantija. Acīmredzot es neesmu nosaucis un arī nevarēšu nosaukt visus īpašumus, kas garantēs sertifikātus.

B.Salītis: Jā, mums vesela virkne īpašumu būs tādi, kurus neviens neņems. Un tātad tur būs tas nodrošinājums, tāpēc ka tie arī par brīvu, bez maksas nevienam, nerunājot nemaz par sertifikātiem, nebūs vajadzīgi. Un tāpēc atstāt šādu ierakstu, es domāju, nav pareizi un nav godīgi no mūsu puses.

I.Ēlerts: Tātad es saprotu, ka jūs piedāvājat balsot par tā svītrošanu. Tas ir pilnīgi iespējams.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par to mēs nobalsosim. Lūdzu, Biezā kungs!

J.Biezais: Komisijas vārdā lūdzu tomēr ar šādiem svītrojumiem nepārsteigties! Tas ir likuma jautājums. Turklāt ne jau visu mēs pārdosim par konvertējamo valūtu. Uzņēmumu saraksts ir jāapstiprina Augstākajai padomei.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl par 13.pantu. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es tomēr aicinātu cienījamos kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu– svītrot trešo daļu, jo šeit patiešām pirmajā daļā ir teikts, kas organizē, un otrajā daļā arī, kas organizē un kas kontrolē, bet tas, kas kopumā atbild par šo darbību, par Latvijas Republikas likumu izpildi, pateikts nav. Visbeidzot ir parādījies šāds ieraksts. Varbūt tas varētu būt citā vai uzlabotā redakcijā? Tam es piekrītu. Taču katrā likumā ir jābūt, kas par šā likuma izpildi galu galā atbild. Turklāt atbild pilnībā. Tāpēc es tomēr nepiekristu Salīša kunga priekšlikumam– svītrot. Ja šeit ir vajadzīgi precizējumi, tad, es domāju, uz trešo lasījumu tos var izdarīt.

Priekšsēdētājs: Paldies, Grūbes kungs! Un tiešām, ja šī daļa paliek, tad uz trešo lasījumu, liekas, vajadzētu ietvert precizējumu, lai te iekļaujas arī materiālā atbildība. Jo man ir aizdomas, ka Godmaņa kungam vai citam premjeram, kurš būs, nebūs tik daudz naudas, lai samaksātu.

Paldies. Tātad ir viens ierosinājums par 13.pantu– svītrot tā trešo daļu. Šo priekšlikumu izteica Salīša kungs. Citu nav. Jā, paldies! Tātad Salīša kungs savu priekšlikumu atsauc, un mums par to nav jābalso. Paliek vienīgi noteikums, ka komisija mēģinās to precizēt uz trešo lasījumu. Vai citu iebildumu par 13.pantu nav?

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 13.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par– 43, pret– 2, atturas– 6. 13.pants ir akceptēts.

Godājamie kolēģi, šie ir tikai divi panti no mūsu likumprojekta kopumā, tāpēc nevajadzētu par tiem abiem balsot. Tā ka, man liekas, šeit balsojums nav vajadzīgs.

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj! Es saprotu, ka iepriekšējā reizē bija balsojums par likumprojektu otrajā lasījumā, izņemot tā 9. un 13.pantu. Tagad mēs esam pabeiguši otro lasījumu, un tas laikam tomēr būtu jānoslēdz.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka mēs pēc Ēlerta kunga ieteikuma varam nobalsot par visu likumprojektu kopumā otrajā lasījumā, iekļaujot arī tā 9. un 13.pantu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim pilnībā par šā likumprojekta akceptu otrajā lasījumā. Trīs balsis papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par– 43, pret– 2, atturas– 14. Likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā kopumā. Paldies.

I.Ēlerts: Cienījamie deputāti, paldies par atbalstu! Lūdzu jūs iesniegt priekšlikumus uz trešo lasījumu. Vēlams to izdarīt šodien, pats vēlākais– otrdien no rīta, lai trešais lasījums neaizkavētos. Iespējams, mēs to varētu pieņemt nākamajā nedēļā– trešdien. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, par tālāko mūsu darba kārtību skatīsimies pēc reitinga. Tā kā es vakar plenārsēdi nevadīju, tad man ir zināmas grūtības noteikt, jo te reitings jau tika sajaukts. Kā es saprotu, mums pašlaik valsts budžeta vēl nav: tas būs tikai pēc 11. Tātad mēs varam sākt izskatīt nākamo, kas ir nepieciešams. Tie varētu būt, ja es nemaldos, nodokļu likumi. Ja es kļūdos, tad, lūdzu, palabojiet mani! Tā kā Kodoliņa kungs nāk pie mikrofona, tad tā tiešām varētu būt nodokļu likumdošana.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi, mēs vakar izskatījām likumu “Par peļņas nodokli”, un tagad būtu jāizskata likums “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā”.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi iebildumi? Nav. Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā”” ir lasāms 510.dokumentā. Tātad pēc pirmā lasījuma ir iesniegti vairāki priekšlikumi– no Finansu inspekcijas un no deputāta Ziedoņa Ziediņa.
Šo priekšlikumu lielākā daļa attiecas uz tiem punktiem, par kuriem jau bija runa pirmajā lasījumā, bet daļa priekšlikumu tomēr faktiski papildina citus pantus, un tāpēc likumprojektā tie ir atzīmēti– iekaviņās ir ierakstīts, ka šie priekšlikumi ir pirmajā lasījumā. Domāju, ka vajadzētu tomēr izskatīt visus priekšlikumus, kad skatīsim pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā mēs laikam arī darīsim, lai nebūtu nekādu pārpratumu. Tātad par 1.pantu, par 1.panta papildināšanu. Nav nekādu iebildumu. Paldies. 2.pants– par 3.panta papildināšanu ar otro daļu. Lūdzu, godājamie deputāti! Nav iebildumu. 3.pants– par 1.nodaļas papildināšanu ar 7.pantu. Nav.

4.pants ir pirmā lasījuma stadijā. Tā ir 11.panta redakcija. Lūdzu. Vai kāds no kolēģiem vēlas izteikties? Nevēlas. Tādā gadījumā mums par pantu ir jānobalso pirmajā lasījumā.

Deputāti ierosina reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 78 deputāti. Paldies. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4.pantu– tātad par 11.panta jaunu redakciju pirmajā lasījumā. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par– 43, pret– 1, atturas– 13. Pants ir akceptēts pirmajā lasījumā. Paldies.

Lūdzu, 5.pants. Arī te ir pirmais lasījums par 12.panta 1.apakš­punktu. Nav iebildumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 5.pantu pirmajā lasījumā. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Tātad 40– par, 1– pret, 15– atturas. Akceptēts.

6.pants– par 17.panta izmaiņām pirmajā lasījumā. Nav iebildumu.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi, šeit 7.punkts ir arī par 17., jo šeit ir izlaists vārds. Tātad– 17.pants. Līdz ar to mēs varētu balsot par 17., 16. un 7.punktu vienlaikus, jo šis 7.punkts attiecas arī uz 17.pantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, varbūt drusku vienkāršosim šo situāciju, jo mēs pirmajā lasījumā nebalsojam katru pantu. Tādā gadījumā pēc analoģijas mēs varētu balsot par visu kopumā līdz 9.punktam (ieskaitot). Nav nekādu pretenziju? Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. 40– par, 2– pret, 16– atturas. Tātad pirmajā lasījumā šis pants ir apstiprināts.

24.pants ir otrā lasījuma stadijā. 10.pants. Vai deputātiem nav iebildumu? Tādā gadījumā lūdzu izteikties par šiem pantiem, ko pieņēmām pirmajā lasījumā. Vai uz otro lasījumu ir kādas iespējamas izmaiņas? Neredz.

Tādā gadījumā, lūdzu, balsosim kopumā par šo likumprojektu otrajā lasījumā– par visiem 10 pantiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. 41– par, 2– pret, 14– atturas. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā. Paldies.

Godājamie kolēģi! Tātad 8.3. saskaņā ar Blažēviča kunga lūgumu mēs šodien neizskatīsim. Par budžetu arī mums vēl nav gatavs dokuments, lai par budžetu varētu spriest.

Tātad par tālāko. Jā, mums te ir ļoti svarīgi punkti, kuru pašlaik noteikti nav. Nākamais pēc reitinga mums nāk jautājums par Bankas padomes locekļu iecelšanu. Varbūt Černaja kungs pastāstīs, kad mēs orientējoši šo jautājumu varētu skatīt?

R.Černajs: Praktiski mēs pašlaik varētu skatīt, bet Bankas padomes locekļu kandidāti vēl ir ceļā uz šejieni.

Priekšsēdētājs: Tātad ceļā uz šejieni. Varbūt tepat uz vietas ir kāds, kas kandidē? Nav neviena? Redz, Felsa kungs jau gatavojas… Labi, tad gaidīsim, un Černaja kungs mums ziņos, tiklīdz iespējamie kandidāti ieradīsies. Tad mēs varēsim viņus skatīt. Par Radio ģenerāldirektoru mēs jau izlēmām, to darīsim otrdien. Tālāk mums reitingā nāk 70 balsis, bet laikam arī šo jautājumu nevaram skatīt– par Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību. Nav ziņotāja. Arī 11.2. mums ir pirmais lasījums “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedrības vajadzībām”. Ļoti būtisks likumprojekts tiek gaidīts. Jā, tiek gaidīts, Batarevska kungs! Visas ārvalstu vēstniecības to nepacietīgi gaida. Kā es saprotu, par 11.2. nav ziņotāja.

Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Šis jautājums ir cieši saistīts ar 11.1.jautājumu. Tā ka būtu jāievēro tāda secība, kāda šeit ir noteikta.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lai man tālāk nevajadzētu runāt par šo diezgan plašo sarakstu… Beigu beigās vēl izrādīsies, ka vienīgais ziņojums varētu būt par likumprojektu “Par pilsonību”, kas te ir minēts pēdējais. Tāpēc varbūt godājamās komisijas, to pārstāvji, priekšsēdētāji vai citi labprātīgi pieteiksies un pateiks, kuru no jautājumiem, kas šeit mums ir darba un reitinga kārtībā iekļauti, mēs varam skatīt pašlaik. Lūdzu, godājamie kolēģi! Ir unikāla iespēja pieņemt (neatkarīgi no stāvokļa reitinga tabulā) jūsu izstrādātos likumu un lēmumu projektus.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es laikam būšu drosmīgs un piedāvāšu likumprojektu “Par valsts uzņēmumu” otrajā lasījumā, kaut gan, protams, tas varētu arī nebūt pārāk ātrs process.

Priekšsēdētājs: Mēs pārāk neātru procesu nevarētu skatīt, Ēlerta kungs, jo mēs tiešām esam saistīti ar to, ka mums ir jāskata budžets, tāpēc nevaram atļauties ievilcināt pārāk ilgi. Nebūtu arī nopietni pārtraukt plenārsēdi. Mēs esam strādājuši tikai 44 minūtes.

Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Mēs pašlaik varētu izlemt jautājumu par tiesnešu pilnvaru pagarināšanu.

Priekšsēdētājs: Jā, kāpēc gan ne?

R.Apsītis: Vai ziņotājs ir?

Priekšsēdētājs: Ziņotājs arī ir. Lūdzu. Tas bija 6.jautājums. Vienīgi vai mums būs kvorums… Taču izskatīt to katrā ziņā varam, atstājot balsojumu uz balsošanai noteikto laiku. Lūdzu.

I.Rihtere, tieslietu ministra vietniece: Cienījamie deputāti, cienījamais priekšsēdētāj! Dažās republikas tautas tiesās ir beidzies tiesnešu, kuri ievēlēti 1987.gadā, pilnvaru termiņš. Tāpēc Tieslietu ministrija lūdz attiecīgajiem tiesnešiem pagarināt pilnvaru termiņu, par ko ir sagatavots lēmuma projekts. Sagatavotajā lēmuma projektā es gribētu lūgt cienījamos deputātus izdarīt dažus precizējumus. Pēdējās dienās ir saņemti vēl divi iesniegumi– no Daugavpils pilsētas tautas tiesas tautas tiesneša Nikolaja Kolnova un no Ogres rajona tautas tiesas tautas tiesneša Arņa Nagļa– ar lūgumu nepagarināt viņiem pilnvaru termiņu sakarā ar to, ka viņi aiziet no tiesneša amata, lai strādātu citā darbā. Tie būtu divi precizējumi, kurus es lūdzu ņemt vērā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu godājamos kolēģus to atzīmēt! Tātad tas ir 564.dokumenta otrajā lappusē apmēram vidū alfabēta kārtībā. Te ir minēts Daugavpils pilsētas tautas tiesas tautas tiesnesis Nikolajs Kolnovs. Rihteres kundze atgādinās jums par otru tienesi.

I.Rihtere: Otrs tiesnesis ir Arnis Naglis– viņš minēts 3.lappusē pašās beigās. Viņš ir Ogres rajona tautas tiesas tautas tiesnesis.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti ir atzīmējuši, bet Zaļetajeva kungam laikam ir jautājums.

S.Zaļetajevs: */Uz kāda likumdošanas akta pamata tiek ierosināts pieņemt šādu lēmumu?/

I.Rihtere: Šie tautas tiesneši ir ievēlēti 1987.gada 21.jūnijā saskaņā ar tajā laikā esošo likumdošanu, un šodien mēs pagarinām šiem tiesnešiem, kas toreiz tika ievēlēti, pilnvaru termiņu. Pretējā gadījumā ir jānosaka jaunas tiesnešu vēlēšanas.

S.Zaļetajevs: */Es gribu precizēt jautājumu. Runa ir par to, uz kāda Augstākās padomes likumdošanas akta pamata ir iespējama šāda procedūra– tiesnešu pilnvaru termiņa pagarināšana? Kur teikts, ka Augstākā padome ir tiesīga izdarīt šo procedūru?/

I.Rihtere: Likumdošanā tas ir paredzēts.

S.Zaļetajevs: Kādā?

I.Rihtere: Spēkā esošajā, saskaņā ar kuru mēs pašreiz darbojamies.

S.Zaļetajevs: */Vai jūs nevarat man nosaukt konkrētu dokumentu, konkrētu aktu?/

I.Rihtere: Es jums vēlreiz varu atgādināt, ka šie tiesneši ir ievēlēti 1987.gadā saskaņā ar tajā laikā spēkā esošās Konstitūcijas 152.pantu. Un šodien mums viņiem ir tikai jāpagarina pilnvaru termiņš. Jo, kā jūs zināt, cienījamie deputāti, mēs izstrādājam jaunu likumdošanu par tiesu varu, un līdz ar to šajā sakarībā būs arī jauna likumdošana.

Priekšsēdētājs: Paldies.

S.Zaļetajevs: */Otrais jautājums. Kas ir noteicis šo termiņu– 1993.gada 31.decembri? Kāpēc ne 1995.vai 1996.gada 31.decembris? Kāpēc tieši šis datums?/

I.Rihtere: Tas ir optimālais termiņš, kas saskaņots ar šiem tiesnešiem un arī ar Augstākās padomes Prezidiju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Mans jautājums pilnīgi sakrita ar kolēģa Zaļetajeva jautājumu. Sakiet, lūdzu, vai iepriekšējās varas laikā arī bija tāda prakse, ka pēc tiesnešu termiņa beigām notika nevis tiesnešu vēlēšanas, bet viņu termiņa pagarināšana Augstākajā padomē? Es saprotu tā: ja tiesnesis tika ievēlēts vai ja Augstākā padome tika ievēlēta uz pieciem gadiem, ka tad, ja termiņš beidzās, notika nākamās vēlēšanas, un tad vēlēja jaunu sastāvu. Ja tiesnesis ir ievēlēts uz pieciem gadiem, tad, kā es saprotu, ja viņa termiņš beidzas, tad vajadzētu notikt vēlēšanām un vēlēt tiesnešus no jauna.

I.Rihtere: Šeit, cik es zinu, arī tāds priekšlikums par jaunu vēlēšanu noteikšanu tiesnešiem tika izvirzīts, bet, saskaņojot šos jautājumus Augstākajā padomē, tās Prezidijā, tika izlemts jautājums par to, ka šinī gadījumā, ņemot vērā visu tiesu reformu, varētu pagarināt termiņu.

P.Simsons: Vēl viens jautājums: sakiet, lūdzu, vai tajos gadījumos, kad šie pāris tiesneši ir atteikušies turpmāk strādāt, būs vajadzīgas vēlēšanas vai ne?

I.Rihtere: Tur būs vajadzīgas vēlēšanas.

P.Simsons: Tad es izsaku cerību, ka arī tajos rajonos, kur, teiksim, Augstākā padome varbūt nepagarinās kādam tiesnesim šo termiņu, arī varētu rīkot vēlēšanas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir jautājumi? Jautājumu nav. Paldies Rihtera kundzei.

Debatēs ir pieteicies viens deputāts. Tas ir deputāts Zaļetajevs un arī deputāts Simsons. Tātad ir divi deputāti. Deputāts Zaļetajevs debatē pirmais, bet deputāts Simsons– otrais.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Cienījamie deputāti! Pagājušajā nedēļā, kad tika vēlēts Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesnesis, es uzdevu jautājumu: uz cik ilgu laiku tiek vēlēts tiesnesis? Atbilde bija šāda: uz 10 gadiem. Mans nākamais jautājums bija tāds: uz kāda normatīvā akta, likuma vai lēmuma pamata jūs uzskatāt, ka jūs ievēlē uz 10 gadiem? Atbilde bija tāda: pamatojoties uz likumu par tautas tiesnešu vēlēšanām. Es gribu darīt jums zināmu, kas šajā likumā teikts par tautas tiesnešu vēlēšanām. Vispirms šajā likumā teikts, ka tiesnešus ievēlē nevis uz desmit, bet uz pieciem gadiem. Tas ir pirmais.

Otrais, kas droši vien ir galvenais un svarīgākais. Šajā likumā teikts, ka tiesnešus ievēlē tiešā balsošanā, nevis Augstākā padome. Un vēl viens, droši vien pārsteidzošāks fakts. Kā tiesnesis tiks vēlēts un kā darbosies konkrētais tiesnesis, ja kāda no pusēm tiesas procesā atsauks šo tiesnesi, pamatojoties uz to, ka šis tiesnesis ar nolūku vai bez nolūka ir maldinājis Augstāko padomi? Tā ir tiesas un Tieslietu ministrijas problēma. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka vēl lielāka šī problēma ir Augstākajai padomei, jo beigu beigās deputātiem nāksies izdarīt pavisam ne vieglu secinājumu, apzinoties, kur viņi paši ir nolikti, ievēlot tiesnešus, apstiprinot vai neapstiprinot termiņus, kad no tribīnes viņiem tiek sniegta nepatiesa informācija. Deputātiem nākas izvēlēties vai nu muļķa pozīciju, pieņemot lēmumus uz to likumu pamata, kurus viņi nezina, vai arī ieņemt neģēļu pozīciju, kuri likumus gan zina, bet aizver acis, lai neredzētu šo likumu pārkāpumus.

Iespējams, ka problēma ir vēl dziļāka, tā sakņojas ne tikai tieslietās. Problēma ir tā, kāpēc tika nosaukti šie dokumenti. 10 gadi– tāds tiesnešu pilnvaru laiks noteikts Konstitūcijā, tajā Konstitūcijas daļā, kura tika pieņemta 1989.gada novembrī. Tieši tur bija rakstīts, ka tiesnešus ievēlē Augstākā padome un ievēlē uz 10 gadiem. Es vairākas reizes esmu lūdzis paskaidrot, kādas Konstitūcijas normas un kādi likumi darbojas. Man viennozīmīgi tika apgalvots, ka šī Konstitūcija tagad nedarbojas. Ja šī Konstitūcija nedarbojas, tad kāda konstitūcija ir spēkā? Mēs varam atgriezties pie Satversmes, jo teikts, ka Satversme ir spēkā, darbojas tās normas. Bet, cienījamie deputāti, Satversmē teikts, ka tiesnešus Saeima ieceļ uz mūžu. Tas ir svarīgākais tiesneša neatkarības apstāklis, un, ja mēs no vienas konstitūcijas esam atteikušies un pieņēmuši par pamatu citas konstitucionālās normas, tad taču arī turēsimies pie tām! Mēs taču kaut kādas saistības esam pieņēmuši. Bet nedrīkst darīt tā, ka kaut ko deklarējam, bet, kad pienāk laiks savas deklarācijas pildīt, tad paskatāmies griestos un nosakām normu, ka tiesneši ieceļami tikai uz pusotru gadu. Tas ir paradokss, nonsenss, nezinu, kādu vēl epitetu izdomāt šāda veida darbībai. Tas ir mazāk, nekā tā diezgan nenormālā norma– pieci gadi–, kas bija spēkā vecajos laikos.

Otrais moments, kam es gribu pievērst jūsu uzmanību,– tas ir termiņš. Kāpēc termiņa beigas ir noteiktas 1993.gada 31.decembrī? Tas ir pilnīgi iespējamais datums, kad beigsies pašreizējās Augstākās padomes pilnvaras un sāks darboties Saeima. Šis tiesnešu darbības termiņš viennozīmīgi ir saistīts ar politisko situāciju, tas ir, pilnīgi skaidri tiek parādīta tiesnešu darbības atkarība no politiskās situācijas valstī, kas absolūti nav pieļaujams. Tiesneši tiesā uz to likumu pamatiem, kurus devuši likumdevēji, un mēs savas prasības viņiem varam izvirzīt tikai attiecībā uz to, cik kvalificēti viņi savus pienākumus pilda. Tas ir tāpat kā tad, ja pēc izglītības es būtu fiziķis, man būtu jāievēro Maksvela un Ņūtona likumi pavisam neatkarīgi no tā, kas šos likumus ir atklājis un kāda politiska režīma– sociālistiska, komunistiska, totalitāra vai fašistiska– laikā tie apgūti. Runa būtu tikai par to, cik kvalificēti es šos fizikas likumus prastu pareizi lietot. Ja es tos izmantoju pareizi, tad mana kvalifikācija ir atbilstoša. Tieši tādā pašā situācijā jābūt tiesnešiem. Viņiem precīzi jāievēro tās normas, kas eksistē pašreizējā momentā un kvalificēti jāatrisina problēmas, šīs normas izmantojot. Atbildība par to, kādas ir šīs normas, jāuzņemas likumdevējiem, bet ne tiesnešiem. Tāpēc uzskatu, ka piedāvātais lēmuma projekts nav pieņemams.

Man ir tāds priekšlikums. Pašreiz pieņemt šo likumprojektu ar šādu termiņu, kas skaidri rāda paredzēto tiesnešu atkarību no politiskās situācijas, nav pieļaujams. Izeja var būt, pieņemot to pašu 10 gadu termiņu, uz kādu līdz šim tika ievēlēti visi tiesneši, sākot ar 1991.gada augustu līdz šodienai. Ar ko tie tiesneši, kas nostrādājuši piecus gadus, ir sliktāki par tiem, kas no jauna tikuši ievēlēti? Tam es neredzu nekādus argumentus. Ja kāds no kandidātiem nav cienīgs 10 gadus būt tiesnesis, ja kāda no viņiem kvalifikācija vēl nedod iespēju viņu ievēlēt, tad par to skaidri jāpasaka. Ja tāda pamatojuma nav, tad šie tiesneši jāievēlē tāpat, kā visi pārējie.

Cits variants. Ja nu reiz par pamatu esam izvēlējušies sekot Satversmei, tad šos tiesnešus jāievēlē tā, kā to prasa Satversmes norma– bez iespējām atcelt. Tas ir cits iespējamais variants. Es negribu pastāvēt tikai uz to, bet izvēlei jābūt tikai starp šiem diviem variantiem, nekādiem citiem, kādi ierakstīti šajā likumprojektā. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vai te ir kāds no Mandātu un deputātu ētikas komisijas? Es palūgšu paņemt šo Zaļetajeva kunga uzstāšanās stenogrammu un to izanalizēt. Viņš, protams, šeit runāja svešvalodā, tā ka tas ir tulkojums. Viņš izteicās apmēram tā, ka tikai noteiktas kategorijas cilvēki Augstākajā padomē sēž un pieņem lēmumus atkarībā no savām prāta spējām. Es vienkārši negribu citēt tās rupjības, taču domāju, ka mūsu Mandātu un deputātu ētikas komisija to izanalizēs un ka līdz ar Mandātu un deputātu ētikas komisijas slēdzienu, manuprāt, Zaļetajeva kungam būs liegta iespēja uzstāties šeit plenārsēdē, kamēr es to vadu.

Lūdzu, Simsona kungs, jums laiks runāt debatēs!

P.Simsons: Cienītie kolēģi! Es, protams, nebūšu tik kategorisks kā iepriekšējais runātājs, lai gan vienai otrai viņa izteiktajai domai varētu piekrist. Manuprāt, nevarētu būt runa par tiesneša ievēlēšanu uz visu mūžu. Tas varētu būt nākotnē, bet šinī gadījumā tad būtu jāpaiet ne vienai vien paaudzei, jo es labi atceros, kā notika juristu sagatavošana iepriekšējās varas laikā. Un, protams, jau tas gadījums vien, ko šeit minēja, ka divi cilvēki ir atraduši citu labāku vietu, liecina par to, ka būt par tiesnesi šobrīd nav nekāda priecīga nodarbošanās.

Tajā pašā laikā es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis piedāvātais variants– pagarināt tiesnešu termiņu pēc saraksta līdz nākamā gada 31.decembrim– noņem no mums jebkādu atbildību, un visa atbildība par to, kādi tiesneši turpmāk tiesās, gultos uz nākamo Saeimu. Es nevaru piekrist šādam piedāvājumam tā iemesla dēļ, ka nepazīstu visus šeit sarakstā minētos cilvēkus. Es šeit neatrodu pat savus studiju biedrus, varbūt jaunkundzēm ir mainīti uzvārdi… Taču domāju, ka tad, ja mēs kopumā pārskatām, tad katrs deputāts atradīs sev pazīstamu tiesnesi savā rajonā, un katrs vairāk vai mazāk var spriest par šā tiesneša spējām vai piemērotību turpmākajam tiesneša darbam.

Kā jūs atceraties, pirms pāris gadiem, pašā mūsu darbības sākumā, mēs mēģinājām izvērtēt un grozīt jeb mainīt Augstākās tiesas sastāvu, un tad mums pasniedza šo mūsu kritisko pieeju kā ļoti traģiskas sekas izraisošu darbību, jo tiesa varot palikt bez tiesnešiem. Es nedomāju, ka situācija varētu būt tik ļauna un ka tajos gadījumos, ja mēs varbūt atsevišķu tiesnešu pilnvaras nepagarināsim, situācija var kļūt traģiska. Droši vien ir iespējams sarīkot arī vēlēšanas vai atrast kādu citu kārtību, ar kuru izvērtēt konkrēto kandidatūru un iecelt vai ievēlēt konkrēto tiesnesi, jo pilnīgi dabiska ir mūsu vēlēšanās, lai mūsu visnotaļ pieticīgos likumus, kurus esam pieņēmuši, saprastu un pareizi piemērotu ļoti kompetenti augstas kvalifikācijas tiesneši. Un man, nedomājot ne par vienu konkrēti, rodas šaubas, vai tiesneši, kuri strādā jau pietiekami ilgus gadus, kuri ir audzināti šķiru cīņas apstākļos un kuri ir mācīti, ka viss padomju iekārtā ir šķirisks un arī likumi ir šķiriski, vai viņiem būs viegli pārorientēties uz citiem principiem, ka nevar būt šķiriska pieeja, ka ir likums un ka tātad šīs lietas ir jāizlemj objektīvi un bezkaislīgi, bet tajā pašā laikā iejūtīgi un ar ļoti pozitīvu attieksmi vai nu pret tiesājamo, vai strīdīgajām pusēm. Un tāpēc es ļoti negribētu, ka mēs tā pēc saraksta, neanalizējot un nedomājot par katru šeit minēto cilvēku individuāli, apstiprinātu šo sarakstu un visu atbildību uzveltu nākamajam deputātu sastāvam. Jo, ja pieļauj iespēju, ka Saeima tiks ievēlēta oktobrī, tad decembrī šim jaunajam sastāvam nāksies spriest par tiesnešiem, un tas būs tikpat grūti, kā mums tas bija mūsu darbības sākumā. Es tomēr pieļauju domu, ka mūsu līdzšinējā pieredze var būt noderīga, var būt lietderīga, lai šos jautājumus par nākamajiem tiesnešiem mēs nenoveltu uz nākamā sastāva pleciem. Un tāpēc es jūs aicinu katram pārskatīt savu rajonu.

Ieskatoties Talsu rajonā un pazīstot šos cilvēkus, kā arī zinot atsevišķas lietas, kuras ir tikušas skatītas, man būtu liela vēlēšanās, lai Talsu rajona tiesneši tiktu ievēlēti par jaunu, nevis viņu darbības termiņš tiktu vienkārši pagarināts. Un tas nozīmē, ka pirmām kārtām mēs laikam nevaram balsot par visu sarakstu kopumā. Mums tomēr vajadzētu balsot par katru cilvēku atsevišķi, bet, tā kā es citus tiesnešus nepazīstu, tad paļaujos uz kolēģu viedokli. Taču attiecībā uz Talsu rajona tiesnešiem, protams, es balsošu pret termiņa pagarināšanu, jo esmu par tiesnešu ievēlēšanu pēc viņu termiņa notecēšanas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vēl debatēs grib uzstāties Juridiskās pārvaldes priekšnieks Dātava kungs. Lūdzu.

A.Dātavs, Juridiskās pārvaldes priekšnieks: Cienījamie deputātu kungi! Te, man liekas, ir radies neliels juceklis– vismaz pēc deputāta Zaļetajeva kunga uzstāšanās–, tāpēc mēģināsim šajā lietā ieviest nelielu skaidrību.

Vai Augstākā padome ir tiesīga pagarināt šīs tautas tiesnešu pilnvaras? Ja atceramies konstitucionālo likumu, kas pieņemts 21.augustā, tad tur ir rakstīts, ka augstāko varu Latvijas Republikā līdz Saeimai realizē Augstākā padome. Tātad augstākā varas institūcija joprojām ir Augstākā padome. Un šajā sakarā šeit nav nekādas pretrunas ar Satversmi, kuras darbība ir atjaunota. Jo Satversmes 6.nodaļas 84.pants nosaka, ka tiesnešus apstiprina Saeima, tas ir, augstākais varas orgāns, un viņi ir neatceļami. Tas ir teikts attiecībā uz tiesneša statusu. Tātad Augstākā padome, pieņemot šo lēmumu, ir ņēmusi vērā situāciju, ka mums nedarbojas konstitūcija, bet Latvijas PSR Konstitūcija ir zaudējusi spēku. Līdz ar to nedarbojas arī likums par tiesnešu ievēlēšanu. Vienīgais juridiskais pamats tiesnešu statusam ir šis Satversmes pants. Jo likums par tiesu varu, kurš it kā varētu detalizēt šo Satversmes principu, nav pieņemts, un, kā jau zināt, tas ir pieņemts tikai otrajā lasījumā.

Jautājums ir par to, uz kādu termiņu mēs šobrīd varam pagarināt šīs tiesnešu pilnvaras, vai vispār varam tās pagarināt un vai viņi ir ievēlami uz mūžu, kā to paredz Satversme. Es piekrītu Simsona kunga izteikumam un Zaļetajeva kunga izteikumam, ka šis tiešām ir pagaidu lēmums, jo jautājumu par šo tiesnešu ievēlēšanu uz mūžu mēs atstājam Saeimai. Tas tā tiešām ir. Un viens no objektīviem pamatiem, kāpēc mēs tā darām, ir minētais fakts, ka vēl nav pieņemts likums par tiesu varu.

Es uzskatu, ka pieņemt šo lēmumu par tiesnešu termiņa pagarināšanu līdz brīdim, kad mums reāli sāks darboties likums par tiesu varu, līdz brīdim, kad sāks darboties jaunā Saeima, Augstākā padome, ņemot vērā tās tiesisko statusu, ko nosaka konstitucionālais likums, ir tiesīga. Jautājums ir vienīgi par to, cik garu šo termiņu noteikt– vai līdz 1993.gada 31.decembrim vai īsāku, vai garāku– jūsu kompetencē ir izlemt. Reāli šis termiņš ir noteikts, ņemot vērā to, lai Saeimai dotu iespēju iestrādāties un pēc tam, kad tā būs iestrādājusies, kā saka, orientējusies savā darbībā, un tad tā arī lemtu tādu svarīgu jautājumu, kāda ir tiesnešu ievēlēšana uz mūžu. Jautājums var būt arī par to, vai mēs pagarinām visiem tiesnešiem pēc saraksta šos termiņus vai daļai nepagarinām– arī tas ir jūsu izlemšanas jautājums, un jūs par to brīvi varat izteikties. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, es uzskatu, ka šis lēmums, kas jums ir celts priekšā, ir juridiski korekts, un nekādas šaubas, no likumības viedokļa, neizraisa.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Mums ir šis lēmums. Te praktiski ir divi punkti, kas varētu būt balsojami atsevišķi, ja kāds to pieprasa. Tas, pirmkārt, ir pilnvaru termiņš, un, otrkārt, es piedāvāju tādu procedūru, kā jau te Simsona kungs izteicās. Viņam ir pretenzijas pret tiesnešiem Talsu rajonā, ka ar tādu lēmumu pagarina viņu pilnvaras. Tātad, ja kādam deputātam ir pretenzijas pret konkrētu tiesnesi, es ceru, ka nevis personīgi, bet pamatoti, tad tādā gadījumā mēs varētu par šo konkrēto tiesnesi balsot atsevišķi.

Stroganova kungs vēlas ko teikt? Lūdzu.

F.Stroganovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Man ir nepieciešamība pie Juridiskās daļas priekšnieka precizēt, ko viņš tikko teica par sesto sadaļu. Vai nu es nesapratu, vai arī viņš nepareizi formulēja savu domu. Lieta tā, ka viņš pamatojās uz Satversmes sestās nodaļas 84.pantu, it kā tas mums dotu tiesības pagarināt tiesnešu pilnvaras. Bet 84.pantā tieši teikts, ka tiesnesis apstiprināms Saeimā un viņš nav atceļams. Mēs līdz šim apstiprinājām visus tiesnešus, tādēļ rodas šāds jautājums. Kāpēc ir nepieciešams šis pilnvaru termiņa pagarinājums, ja Satversme nosaka, ka tās ir beztermiņa? Atbilstoši tās 84.panta traktējums ir pavisam citāds. Man nav saprotams tas, ko teica Juridiskās daļas priekšnieks. Augstākā padome taču ir tiesnešus apstiprinājusi. Tas nozīmē, ka šodien nav nepieciešamības viņu pilnvaras pagarināt, jo viņi nav atceļami, viņus atbrīvot var tikai tiesa, bet ne Augstākā padome vai Saeima./

Priekšsēdētājs: Paldies. Debatēs uzstājās Juridiskās pārvaldes, nevis daļas priekšnieks... Tā ka jautājumus jūs viņam varat uzdot tīri personīgi. Tikai liekas, ka te ir ļoti liela tendence, lai mums ar tiesām drusku pajuktu, kā tas ne vienu reizi vien jau ir izdarīts. To es ar pilnīgu atbildību saku un redzu. Vairākas reizes ir mēģināts drusku sašķobīt mūsu tiesu sistēmu uz vienu vai otru pusi. Sevišķi šajā laikā, kad tiesu darbība ir ļoti būtiska.

Godājamie kolēģi! Vai kāds no jums vēlas ierosināt citu datumu, līdz kuram varētu pagarināt tiesnešu pilnvaras? Nav. Vai kādi kolēģi grib izteikties konkrēti pret kādu no tiesneša kandidatūrām, kuru pilnvaras tiek pagarinātas? Lūdzu nākt pie mikrofona, nosaukt vārdu, uzvārdu un vietu, kur viņš ir minēts lēmumā. Deputāts Simsons vēlas izteikt savas pretenzijas pret Talsu tiesnešiem.

P.Simsons: Es vēlreiz vēršu uzmanību uz jau izteikto viedokli, ka es gribētu, lai Talsu rajonā tiesneši tiktu ievēlēti– vai nu tie paši, vai citi, nevis viņu termiņš tiktu vienkārši pagarināts. Tāpēc es lūdzu atsevišķu balsojumu par 2.lapaspusē augšā minēto Zigrīdu Deisoni– Talsu rajona tautas tiesas tautas tiesnesi– un 2.lapaspusē, apakšdaļā minēto Elitu Kalniņu– arī Talsu rajona tautas tiesas tautas tiesnesi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Simsons pieprasa atsevišķi balsot par tiesnešiem Zigrīdu Deisoni un Elitu Kalniņu. Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācija! Rezultātu! Reģistrējušies 82 deputāti. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par tiesneses Zigrīdas Deisones– Talsu rajona tautas tiesneses– pilnvaru pagarināšanu. Lūdzu rezultātu. Par– 43, pret– 2, atturas– 24. Paldies. Tas gan ir it kā personāls balsojums, tas attiecas tikai uz vienu no apakšpunktiem. 66 balsis ir vajadzīgas kopumā par visu lēmumu. Beigās ar balsu vairākumu. Šis šajā gadījumā ir balsu vairākums. Paldies. Tātad vairākums ir par pagarināšanu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par tautas tiesneses Elitas Kalniņas pilnvaru pagarināšanu. Lūdzu rezultātu. 43– par, 2– pret, 22– atturas. Paldies. Man būtu jautājums atbildīgajam par šo lēmuma projektu: vai balsošanu izdarīsim tūlīt vai pārcelsim uz otrdienu– uz balsojamo laiku? Tas ir jāsaka atbildīgajam ziņotājam, un mums jāizlemj šis jautājums. Par šo lēmuma projektu balsosim otrdien laikā no pulksten 13.00 līdz 13.30, mūsu lēmuma projektu balsošanas laikā. Paldies.

Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es īsti nesapratu, kāda tagad ir mūsu iepriekšējā balsojuma nozīme?

Priekšsēdētājs: Nozīme ir tāda, ka par jūsu rajona, Talsu rajona, tiesnesēm Deisoni un Kalniņu tiks balsots kopējā sarakstā, ja līdz otrdienai nebūs nekādu citu izmaiņu. Par viņām tiks balsots kā par visiem pārējiem Latvijas Republikas tautas tiesnešiem.

P.Simsons: Ja es sapratu pareizi, tad šis balsojums noraidīja manu piedāvājumu par divām kandidatūrām balsot atsevišķi?

Priekšsēdētājs: Jūs sapratāt pareizi, Simsona kungs!

P.Simsons: Tas nozīmē, ka es otrdien savu sakāmo balsošanas laikā varu atkārtot?

Priekšsēdētājs: Jūs varat izteikties par motīviem līdz vienai minūtei, kā tas ir pēc reglamenta.

Godājamie kolēģi, pulkstenis ir 11.17, un, kā mēs bijām vienojušies, mēs izskatīsim jautājumu par Bankas padomi. Mēs varam to sākt.

Lūdzu, Černaja kungs!

R.Černajs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jūsu izskatīšanai tiek nodots 577.dokuments. Atbilstoši likumam par Latvijas Republikas valsts banku Latvijas Bankas prezidents ir iesniedzis apstiprināšanai Latvijas Bankas padomes locekļus un locekļu kandidatūras. Šo locekļu kandidatūras tika izskatītas Ekonomikas komisijā, un es jums gribu paziņot Ekonomikas komisijas viedokli. Pēc kādiem principiem vadījās Ekonomikas komisija, lai rekomendētu vai noraidītu šos Latvijas Bankas padomes locekļus.

Pirmkārt, Ekonomikas komisija uzskatīja, ka šiem cilvēkiem tomēr ir jābūt speciālistiem banku jautājumos.

Otrkārt, šis princips bija tāds, ka Bankas padomes locekļi nevar būt administratīvi pakļauti bankas prezidentam. Atbilstoši likumam viņi var strādāt tikai šajā darbā– kā Bankas padomes locekļi, bet nekādā citā darbā.

Tika iesniegtas sešas kandidatūras. No tām lēmuma projektā, kā jūs redzat, ir iekļautas četras, jo apspriedes gaitā bankas prezidents Einars Repšes kungs noņēma Porieša kunga un Silenieces kundzes kandidatūras.

Bez tam Ekonomikas komisija atturējās balsot par Buša kunga kandidatūru, jo viņš acīmredzot nebija pietiekami labi pazīstams. Tā ka mēs viņiem varēsim uzdot jautājumus šīs plenārsēdes laikā un izšķirties par kandidatūrām.

Tālāk par procedūras jautājumiem. Es domāju, ka šo Bankas padomes locekļu kandidatūras varētu stādīt priekšā bankas prezidents Repšes kungs, un arī tālāk apspriest tās atbilstoši procedūrai– katram kandidātam uzdot jautājumus un saņemt atbildes...

Priekšsēdētājs: Paldies, Černaja kungs! Lūdzu, kādi ir ierosinājumi par procedūru? Jo mēs Bankas padomes locekļus apstiprinām pirmo reizi. Caunes kungam ir jautājums Černaja kungam.

I.Caune: Černaja kungs, kā tas iznāk– tiek veidota kaut kāda valsts banka, kurai jāstrādā it kā neitrāli, bet kura ir pakļauta valsts bankas prezidentam. Kāda tad šeit būs neatkarība, vienlīdzība, lemjot visādus jautājumus? Šeit jau tiks aizstāvētas tikai bankas intereses. Es par šādām kandidatūrām ne par vienu nevaru balsot.

R.Černajs: Jā, es jau teicu, šie visi ir profesionāli darbinieki, kas pašlaik strādā Latvijas Bankā. Viņi līdz ar to savu līdzšinējo darbu atstāj un strādā, un saņem algu tikai kā valsts Bankas padomes locekļi, protams, tajā gadījumā, ja viņi tiks ievēlēti.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir kādi jautājumi Černaja kungam? Jautājumu nav. Paldies.

Pirms mēs aicināsim tribīnē Repšes kungu, mums laikam ir jāvienojas par procedūru. Es piedāvātu to, ka mēs no Repšes kunga nekādu vispārēju papildu ziņojumu negaidām. Viņš varētu stādīt mums priekšā katru no viņa ieteiktajiem Bankas padomes locekļiem. Mēs varētu uzdot jautājumus pašam Repšes kungam, un pēc tam tribīnē mēs aicinātu attiecīgo kandidātu. Mums ir jānolemj, cik laika pēc reglamenta būtu jautājumu uzdošanai kandidātiem.

Godājamie kolēģi, mums ir jāizlemj par reglamentu! Kādi būtu piedāvājumi? Mūsu parastais laiks jautājumu uzdošanai bija 15 minūtes. Ierosinājums– 15 minūtes būs jautājumu uzdošanai un 15 minūtes varēs izteikties par vai pret kandidatūrām. Nav iebildumu? Paldies.

Repšes kungs, es domāju, ka sāksim tieši ar kandidātiem. Lūdzu.

E.Repše, Latvijas Bankas prezidents: Godātie kolēģi, es tomēr pāris vārdu esmu spiests pateikt, it sevišķi pēc deputāta tikko izskanējušā izteikuma, kuru es tomēr vērtēju kā pārpratumu. Paskaidrošu, kāpēc. Vispirmām kārtām esmu strādājis bankā no 3.septembra, protams, esmu iepazinis cilvēkus, strādājis kopā ar viņiem, un, dabīgi, esmu kaut kur pie apvāršņa ieraudzījis tādu cilvēku, kas varētu strādāt un nest labumu Latvijas Bankai. Es viņu esmu aicinājis uz banku, pulcinājis ap sevi šos spējīgākos cilvēkus. Gluži dabīgi, viņi administratīvi ir pakļauti un šobrīd man ir tikai trīs no šeit sarakstā esošajiem. Ja viņi tiks apstiprināti Bankas padomē, viņi automātiski tiks atbrīvoti no ieņemamā darba. Automātiski– kā tas jau ir formulēts Bankas padomes locekļu iecelšanas lēmumā. Par to mums bija arī saruna Ekonomikas komisijā. Viņi vairs nebūs administratīvi pakļauti bankas prezidentam. Viņi saskaņā ar likumu uz sešiem gadiem tiks ielikti šajā postenī un nebūs atceļami. Viņu vienīgais uzdevums būs pildīt Bankas padomes locekļa pienākumus. Viņiem būs jābūt kompetentiem līdz pat lēmuma pieņemšanai. Tāpēc, lai jūs nemulsina tas, ko tikko teica godātais deputāts. Ja vadīsimies pēc tāda principa, tādā gadījumā, godājamie deputāti, ja jūs noraidīsit pēc šāda principa Bankas padomes locekļus, es, goda vārds, publicēšu presē Darba biržai sludinājumu: “Lūdzu bezdarbniekus pieteikties– bankas prezidents meklē kandidātus Bankas padomē.” Padomājiet!

Tālāk par konkrētajām kandidatūrām. Tā tiešām nav nejaušība, ka no visiem bankā esošajiem cilvēkiem es stādu priekšā šos trīs. Un plus vēl no neatkarīgajiem ekspertiem stādu priekšā arī Harija Buša kandidatūru. Jo ar šiem cilvēkiem esmu strādājis kopā, nostaigājis zināmu posmu Latvijas Bankas attīstībā. Un no tādiem redzamākajiem rezultātiem varu minēt tikai divus. Tas ir Latvijas Bankas likums un likums “Par bankām”, kas tika izstrādāts, liekot kopā prātus.

Un otrs, ko varu minēt, tā ir Latvijas rubļa ieviešana, kur Alijevas kundze vadīja grupu, kas izstrādāja koncepciju. Arī Kolotovas kundze un Zariņa kungs ņēma vistiešāko dalību, un tas varbūt var kalpot kā eksāmens tam, vai šie cilvēki būs spējīgi arī turpmāk veidot un noteikt Latvijas Bankas monetāro politiku.

Es beidzu savu īso ievadu, taču gribu jūs brīdināt. Kaut arī konkrēti Alijevas kundzi ir atbalstījusi Ekonomikas komisija, man ir nācies dzirdēt zināmas baumas, ja tā var nosaukt Lauksaimniecības komisijas priekšsēdētāja personīgi man sniegto informāciju, ka Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija it kā uzstājoties pret šo kandidatūru, lai gan komisija nav izsaukusi konkrēto cilvēku personiski un nav veltījusi šim jautājumam tik daudz laika, lai iepazītos personiski… Redzot tik nenopietnu attieksmi un ņemot vērā to, ka šeit neviens no klātesošajiem cilvēkiem neraujas pēc šā posteņa un karjeras, kā arī cita iemesla dēļ, Alijevas kundze vispār ir izteikusies, ka viņa savu kandidatūru varētu arī atsaukt. Es esmu lūdzis viņu tomēr kandidēt, tā ka tas ir mans lūgums. Viņa savu galīgo vārdu pateiks šīsdienas apspriedes laikā. Patlaban es stādu priekšā pirmo kandidatūru Latvijas Bankas padomes postenim.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Repšes kungs! Vairāki deputāti ir pierakstījušies jautājumu uzdošanai tieši jums. Tā ka laikam pirms konkrēto kandidatūru izvirzīšanas būtu vēlams, lai jūs atbildētu uz šiem jautājumiem. Taču vēlamāk būtu, ka jūs to izdarītu pēc pārtraukuma, kas sāksies pēc divām minūtēm. Jo sākt tagad runāt par tik nopietnu lietu nebūtu pārāk nopietni.

Sekos pusstundu ilgs pārtraukums. Pēc tam Repšes kungs atbildēs uz jautājumiem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Labdien, godātie kolēģi! Turpināsim darbu! Lūdzu tribīnē Repšes kungu! Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es gribētu teikt par procedūru. Es tomēr vēlētos no sēdes vadītāja un arī no Repšes kunga dzirdēt to, kā tad mēs… Vai šodien būs kāda unikāla procedūra, kā tiks apspriests? Un tad, kad sanāks tie, kuri nebūs apsprieduši šīs kandidatūras, kā tad viņi balsos? Vai šodien notiks šī balsošana? Es vienkārši gribētu precizēt šo nostāju.

Priekšsēdētājs: Paldies, Grūbes kungs! Es tiešām domāju, ka šis jautājums ir apspriešanas vērts, jo šodien vienīgais, ko varam izdarīt, ir apspriest, bet balsot nevaram. Iespējams, ka tas nav lietderīgi un visu apspriešanas procedūru vajadzētu pārcelt. Taču pirms Repšes kungs dos atbildi uz šo jautājumu, lūdzu, Čepāņa kungs!

A.Čepānis: Saskaņā ar Prezidija lēmumu arī mūsu komisija– Tirdzniecības un pakalpojumu komisija– apsprieda Bankas padomes piedāvāto sastāvu, un principā mēs to atbalstījām. Un tādēļ es aicinu kolēģus neatkarīgi no tā, kad būs balsošana– šodien vai kādā citā dienā–, balsot par piedāvāto sastāvu. Tiesa, dažiem komisijas locekļiem bija iebildumi pret Porieša kungu kā cilvēku, kuram jau ir pārāk liels vecums. Dažiem bija alerģija pret Alijevas kundzi sakarā ar viņas partijas pagātni. Man pašam personīgi kā bijušajam funkcionāram, protams, alerģija ir tikai pret nekompetenci, nevis pret viņas politiskajiem uzskatiem. Tādēļ mēs atbalstām Repšes kunga piedāvāto variantu un kandidatūras un aicinām balsot par tām. Lai gan konceptuāli komisija tomēr uzskatīja, ka Bankas padomi vajadzētu mazliet paplašināt. Ja to vajag, tad varētu izdarīt attiecīgas izmaiņas likumā “Par Latvijas Banku” šīs padomes paplašināšanas virzienā. Bez tam komisija izteica pieņēmumu vai lūgumu, ka šajā Bankas padomē būtu vēlams ietvert lielāko Latvijas tautsaimniecības nozaru kompetentus pārstāvjus. Bija runa par rūpniecību, lauksaimniecību un, protams, arī par tirdzniecību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Man ir jautājums Repšes kungam: jūs apgalvojāt…

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, vai jums ir jautājums pēc būtības vai par procedūru? Tad, es atvainojos, lūdzu mazlietiņ uzgaidiet! Izlemsim šo procedūras jautājumu.

Godātie kolēģi! No reglamenta viedokļa mums nav itin nekādu šķēršļu, lai šodien noklausītos Latvijas Bankas locekļus, bet balsotu otrdien. Tas, ka daudzu deputātu šodien nav klāt, tā ir viņu problēma. Lūdzu, Repšes kungs, kāds ir jūsu viedoklis?

E.Repše: Mans viedoklis sakrīt ar jūsējo. Galu galā mēs esam šeit pēc jūsu aicinājuma, nevis otrādi. Jūs aicinājāt mūs šodien. Mēs esam paklausīgi ieradušies un esam gatavi atbildēt uz jautājumiem. Es piekrītu, ka procedūra varētu notikt tieši tā, kā jūs ierosinājāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādējādi es turpinu iesākto sarunu. Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamais Repšes kungs! Jūs savā uzrunā minējāt, ka visi izvirzītie cilvēki ir izcili bankas lietu speciālisti. Sakiet, lūdzu, ja viņi aizies strādāt šajā padomē, kas paliks viņu vietā? Acīmredzot tie būs mazāk izcili speciālisti. Man ir viens lūgums: atbildiet ļoti īsi un bez teoretizēšanas. Tas būtu viens jautājums.

Otrais jautājums: sakiet, lūdzu, kā Alijevas kundzei un Kolotovas kundzei ir ar valodas jautājumu? Vai šajā ziņā problēmu nav?

Trešais jautājums: jūs minējāt, ka jums ir vajadzīgi speciālisti, kas strādātu Latvijas Bankas labā. Man tas nav īsti saprotams. Man liekas, ka mums jāstrādā un jāmeklē speciālisti, kas strādātu Latvijas labā. Vai es kļūdos šajā jautājumā?

Un pēdējais jautājums. Čigāniem ir sakāmvārds: “Ja tu gribi iepazīt cilvēku, ieliec viņu lielā amatā!” Man šobrīd absolūti nav saprotami šie jūsu draudi– nezinu, kā lai tos apzīmē–, šī mētāšanās ar godavārdu, ka, lūk, es meklēšu no bezdarbniekiem šos speciālistus… Es nezinu, vai šoreiz ir vainīgs Markss un Engelss vai tā vienkārši ir necieņa pret parlamentu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Repšes kungs!

E.Repše: Man ir pat grūti, Preinberga kungs, jums atbildēt. Es ceru, ka jūs pagodināsit vismaz ar klausīšanos. Redziet, es nevienam nedraudēju. Un, ja jūs nesapratāt, ko es teicu, tad vēlreiz paskaidrošu: es pēc labākās sirdsapziņas esmu mēģinājis jums likt priekšā cilvēkus, par kuriem ir pārliecība, ka viņi varēs pildīt to darbu, kas saskaņā ar likumu ir uzlikts Bankas padomei. Tas tiek darīts pēc manas labākās sirdsapziņas. Taču man diemžēl ir aizdomas, ka reizēm šeit var dominēt, es teikšu, ļoti pavirši apsvērumi. Un daļēji par to man radās pārliecība, dzirdot, kādus viedokļus par kandidatūrām izsaka noteiktas komisijas. Tās pat nepapūlējās uzaicināt kaut vai tīri pieklājības pēc šos cilvēkus. Uzaicināja Ekonomikas komisija, bet Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija neuzaicināja nevienu. Tāpēc, ja gadījumā tiks noraidīti zinošākie cilvēki, kurus esmu spējis atrast, es, protams, tad meklēšu citus un stādīšu priekšā citus, bet gribu aizrādīt, ka tādus patiešām nebūs viegli atrast.

Kaut vai atcerēsimies, ar kādām mokām mēs meklējām pirmās Bankas padomes locekļus, cik milzīgam filtram viņi izgāja cauri un cik mazsekmīgs dažādu iemeslu dēļ bija viņu darbs. Tāpēc es vienkārši gribētu lūgt padomāt par to, kas notiks un kas uzņemsies atbildību, ja mums būs otrais un trešais piegājiens ar arvien mazāk pazīstamiem cilvēkiem, kuri tiks ievirzīti šajā padomē. Bez tam man ir zināmas aizdomas, ka šobrīd tas notiks ne tikai pavirši, bet notiks pat tendenciozs spiediens uz Bankas padomes locekļu kandidatūrām. Jo tagad beidzot daudzi ir sapratuši, cik ļoti svarīgi ir pakļaut Banku kontrolei un panākt, lai Banka drukātu naudu tad, kad Banka to nedrīkst. Un tāpēc man ir aizdomas, ka būs mēģinājumi ievirzīt dažādu tautsaimniecības nozaru lobijus. Tieši lobijus! Un tas nedrīkstētu notikt. Tā ir mana atbilde uz jūsu pēdējo jautājumu.

Atbildot uz trešo jautājumu: jā, diemžēl... Tie visi bija ļoti nopietni, un es tos neatceros. Preinberga kungs, kāds bija jūsu trešais jautājums? Vai jūs nevarētu atgādināt? Valoda? Mēs bankā runājam tikai latviešu valodā. Tikai latviešu valodā! Līdz ar to es uzskatu, ka problēmu nav. Visus jautājumus mēs apspriežam latviešu valodā. Protams, ja es uztraucos, es, krieviski runādams, sāku stostīties, un tas var gadīties ar jebkuru cilvēku, lai gan es, piemēram, krievu valodu pārvaldu: es domāju, ka labi to zinu. Tas pats var gadīties arī ar šo kundzi, runājot latviešu valodā, noteiktās situācijās. Bet viņa abas valodas zina.

Otrais jautājums bija par... Jā, bankā mums ir daudz darbinieku, un acīmredzot šos posteņus ieņems vai nu šo cilvēku vietnieki, vai kādi citi no viņu pārvaldēm. Tātad vieta tukša nepaliks. Bet tieši tiem... Mums pārvaldēs ir daudz vairāk nekā bankā darbinieku, bet tieši šie ir tie labākie, par kuriem es esmu pārliecināts, ka viņi ir spējīgi risināt centrālajai bankai raksturīgos uzdevumus. Un, kā jau es teicu, eksāmens ir bijis Latvijas rubļa ieviešanā. Tāpēc es domāju, ka daudz vērtīgāk būs, ja viņi atradīsies Bankas padomē un tur varēs ar savu pieredzi uzstāties.

Un pirmais jūsu jautājums, Preinberga kungs, bija par to, vai Latvijas Bankas labā vai Latvijas labā... Redziet, Latvijas Bankas likumā ir ļoti skaidri formulēts, kāds ir Latvijas Bankas pirmais un galvenais, es pat gribētu teikt– vienīgais, uzdevums. Tā ir naudas stabilitātes garantēšana. Lai Latvijas nauda būtu stabila valūta un lai tā nebūtu pakļauta inflācijai ar visām postošajām sekām. Un tātad strādāt šajā nozīmē Latvijas Bankas labā, pildot šo likumu, ir vistiešākā veidā strādāšana Latvijas labā. Es noraidu šeit jebkuras šaubas.

Priekšsēdētājs: Jautā Felsa kungs.

A.Felss: Cienījamais prezident! Gadījumā, ja jūsu izvirzītās kandidatūras netiktu ievēlētas, es domāju, nebūtu nepieciešams griezties Darba biržā pēc kandidatūrām. Vai jūs nebūtu gatavs likt parlamentam priekšā arī Auzeres kundzi kā banku speciālisti un Bankas padomes locekli?

E.Repše: Ja es vēlreiz esmu spiests atbildēt uz šo jautājumu, tad tādā gadījumā es jums varu paskaidrot, ka Auzeres kundzei šis piedāvājums tika izteikts. Vēl vairāk. Viņai tas tika rakstiski garantēts pēc viņas lūguma. Vēl vairāk. Viņa tika pieņemta Latvijas Bankā darbā par manu konsultanti, turklāt ar lielu algu, salīdzinot ar mūsu Bankas darbiniekiem. Vēl vairāk. Viņai tika nodrošināts personiskais šoferis un automašīna. Vēl vairāk. Viņai tika speciāli iedalīts dienesta dzīvoklis Lubānas ielas mājā. Taču, neskatoties uz visu to un nepaskaidrojot iemeslus, Auzeres kundze kādu dienu ienāca kabinetā un paziņoja, ka viņa no darba aiziet. Nepaskaidrojot iemeslus. Uz manu kautrīgo jautājumu: vai gadījumā, ja balsojums parlamentā jau būtu noticis, vai arī tad viņa rīkotos tāpat... Viņa pat nesaprata, ko es ar to esmu domājis. Es domāju par atbildības momentu. Viņa to saprata posteņa nozīmē. Viņa pateica: “Nē. Tam nebūtu izšķirošas nozīmes.” Tas ir viss, ko es varu atbildēt un paskaidrot. Nē, šo kandidatūru es otrreiz vairs neizvirzīšu.

Priekšsēdētājs: Jautā Buķeles kundze.

E.Buķele: Repšes kungs, man arī ir tāds drusciņ ķecerīgs jautājums: man personīgi nav ne pret vienu no šīm dāmām kaut kādu iebildumu, jo es viņas nepazīstu. Es nevaru spriest arī par viņu kompetenci. Tomēr es negribētu piekrist jūsu apgalvojumam, ka nozares speciālisti katrā ziņā kļūtu par šīs nozares lobijiem. Un domājot par to, ka lauksaimniecība tomēr ir viena puse no visas Latvijas tautsaimniecības, vai jūs tikāt meklējis kandidātus arī Lauksaimniecības ministrijas finansu speciālistu vidū?

E.Repše: Redziet, pirmām kārtām meklēt darbiniekus valdības speciālistu vidū– tas mums pat ar likumu ir noraidīts. Pat finansu ministram ir iespējas noteikti ietekmēt Bankas padomes lēmumu, proti, apturēt tā izpildi uz 10 dienām, bet ne vairāk. Un viņš nevar iekļūt padomē. Un, ņemot vērā, ka visā pasaulē ir pazīstams konflikts starp valdības fiskālajām interesēm un bankas monetārajām interesēm, nekad šāds gadījums nevar būt. Arī saskaņā ar mūsu likumu Bankas padomes loceklis nedrīkst strādāt amatu savienošanas kārtībā. Ja arī kāds no valdībā esošajiem speciālistiem tiktu apstiprināts, viņam no darba valdībā automātiski būtu jāaiziet. Taču principā es ļoti labvēlīgi skatos uz šādiem priekšlikumiem.

Daļēji atbildot uz to, ko Čepāņa kungs teica. Jā, mums arī Porieša kungs atsauca savu kandidatūru tieši tāpēc, ka ir aizliegts strādāt amatu savienošanas kārtībā. Un viņš vēlējās palikt pasniedzēja darbā. Arī Silenieces kundzes kandidatūru, kas sākotnēji bija, es pats biju spiests noņemt, jo man Silenieces kundze kā grāmatvede arī turpmāk ir nepieciešama. Turklāt viņas vietā tiešām man būtu grūti atrast aizvietotāju. Tātad Bankas padomē pat tad, ja visas šīs četras izvirzītās kandidatūras tiek apstiprinātas, vēl ir divas vakantas vietas. Un vēl ir vakants mana vietnieka postenis. Jāteic, ka diviem cilvēkiem jau esmu izteicis šādu priekšlikumu, bet vēl gaidu atbildi. Es lūdzu arī visām komisijām, tajā skaitā Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijai, palīdzēt man ar kandidātu meklēšanu. Tas, ka nozares speciālists varētu būt Bankas padomē, būtu pat labi, es jums pilnīgi piekrītu, taču nebūt nav obligāti, ka viņš kļūtu par nozares lobiju. Turklāt viņš nedrīkst tāds būt. Un tad, kad viņš tiek apstiprināts, viņam tomēr ar pilnu godaprātu ir jāsāk domāt par naudas stabilitāti. Par naudas stabilitāti!

E.Buķele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, lūdzu!

E.Kide: Cienījamais Repšes kungs! Neapšaubot jūsu izvirzīto pretendenšu spējas un pozitīvās īpašības, man ir grūti spriest, jo es patiešām viņas nepazīstu. Es varētu vienīgi par pretendentiem spriest pēc bankas vispārējās darbības, pēc tās rezultātiem. Taču sakiet, lūdzu, kādēļ jūs neuzskatījāt par nepieciešamību ļaut arī Apvienotajai budžeta komisijai apspriest šīs kandidatūras? Vismaz ar mērķi, lai mēs dzirdētu šīs nākamās Bankas padomes politiku un arī katra atsevišķā Bankas padomes locekļa darbības politiku. Un tad varētu kopā spriest par to.

E.Repše: Kides kungs, es jums pilnīgi piekrītu. Mēs katrā laikā bijām gatavi ierasties, taču nevienai specifiskajai komisijai šis Bankas padomes saraksts netika iesniegts. Tas tika iesniegts Augstākās padomes priekšsēdētājam. Un uz komisijām tas tika novirzīts acīmredzot parastajā kārtībā. Es pieņemu– caur Prezidiju. Un es zinu, ka komisijas arī bija informētas. Līdz ar to mēs faktiski gaidījām uzaicinājumu. Un ļoti labprāt būtu...

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Repšes kungam vairs jautājumu nav. Ir vēl? Grūbes kungs, es ļoti atvainojos, manā sarakstā, kas šeit ir priekšā... Es jūtos vainīgs. Lūdzu.

G.Grūbe: Es ļoti pateicos prezidenta kungam par Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas lēmuma apspēlēšanu, bet es ceru, ka es tomēr varēšu izteikties par šo komisijas lēmumu atsevišķi debatēs. Tā ka mans jautājums būtu tāds. Piedāvātajā variantā, ko jūs iesniedzāt iepriekš, bija arī Porieša kungs. Jūs paskaidrojāt, ka viņš nevar kandidēt sakarā ar amatu savienošanu. Taču vai šeit nav arī tāda lieta, ka viņš ir ļoti tuvs Kehra kunga radinieks? Kā jūs uz šo jautājumu skatāties?

E.Repše: Godātais Grūbes kungs! Godīgi sakot, es Porieša kunga radurakstus nebiju izpētījis. Un jāteic, ka šī radniecība ir ļoti attāla– caur audžumeitu. Un, cik es saprotu, pat laulībā, kas varbūt tiks oficiāli... Taču es saku, es neesmu pētījis radurakstus, un šinī gadījumā, man liekas, šo jautājumu apspriest vispār ir bezjēdzīgi, jo Porieša kungs, nevēlēdamies pamest pasniedzēja darbu, savu kandidatūru ir noņēmis.

G.Grūbe: Paldies. Es tikai gribēju, lai jūs iepazītos arī ar rakstu, kas ir publicēts “Latvijas Jaunatnē”. Tas ir par Rīgas Komercbankas uzņēmējiem un šo saistību... Tad, es domāju, arī vairākiem citiem būs skaidrs, par ko ir runa. Taču jautājums ir par to, kāds tad tomēr bija princips un kādā veidā jūs izvēlējāties šo Bankas padomi.

E.Repše: Es varu paskaidrot. Tātad tas notika saskaņā ar principu, ka Bankas padomē lielākajai pusei vajadzētu būt tādiem cilvēkiem, kuri ir strādājuši bankā, kuri ir kompetenti bankas darba jautājumos... Lielākajai pusei! Tātad manā oriģinālpriekšlikumā tādi cilvēki bija četri no Bankas padomes sešiem locekļiem. Bet vēl diviem cilvēkiem, pēc mana ieskata, vajadzētu būt no tā kontingenta, ko es saucu par zinātniski ievirzītas domāšanas cilvēkiem, no pavisam citām nozarēm. Tātad pēc mana priekšlikums viens bija eksakto zinātņu pārstāvis un viens bija ekonomisko zinātņu pārstāvis. Un tieši pēdējais šinī gadījumā bija Porieša kungs sakarā ar viņa zināšanām un pieredzi arī pasniedzēja darbā. Tāds bija šis oriģinālprincips, un es gribēju pēc tā arī vairāk vai mazāk vadīties. Līdz ar to galvenajam uzsvaram vajadzēja būt uz tiem cilvēkiem, kuri zina, kas ir banka, bet tur vajadzētu būt arī vismaz vienam cilvēkam, kurš spētu domāt mazlietiņ neatkarīgi, un tas varētu dot tikai pozitīvu rezultātu.

G.Grūbe: Man ir vēl arī otrs jautājums, turpinot šo pašu tēmu. Es nesaprotu– vai tad Bankas padome ir bankas valde, kura nodarbojas ar tīri tehniskiem jautājumiem, kas attiecas tieši uz bankas darbību, tātad lai tīri tehniski atrisinātu visas problēmas, vai arī Bankas padome tomēr nosaka kaut kādu zināmu politiku? Šajā sakarā man ir jautājums: kāpēc šeit ir izdarīts viss iespējamais, lai pilnībā izslēgtu tautsaimniecības pārstāvi? Un es nedomāju, Repšes kungs, ka jūs mēģināt iegalvot auditorijai un arī presei, ka šeit tiks pārstāvēts kaut kāds lauksaimnieku lobijs vai kaut kas tamlīdzīgs... Kāpēc tiek apieti tautsaimniecības pārstāvji?

E.Repše: Es arī ļoti ceru, Grūbes kungs, ka manas bažas izrādīsies nepatiesas, jo pretējā gadījumā tā tiešām būtu katastrofa tautsaimniecībai. Redziet, padomei nebūs tehnisku funkciju, padomei būs tiešām regulēšanas funkcijas. Pirmām kārtām– naudas apgrozības regulēšanas funkcijas. Taču, ja cilvēks, kurš nezina, kā strādā radiouztvērējs, ķeras pie tā regulēšanas, tad tādā gadījumā rezultāts var būt ārkārtīgi bēdīgs.
Tāpēc, domājot par rezultātu, tikai par to, lai mums būtu kvalitatīva naudas sistēma, nevis visādām svarīgām inflācijām pakļauta nauda, es esmu izvēlējies šādu Bankas padomes sastāvu. Viņi ir domātāji! Šie cilvēki ir domātāji, nevis izpildītāji.

G.Grūbe: Jā... Repšes kungs, atļaujiet jums nepiekrist, jo man liekas, ka bankas funkcija ir tautsaimniecības finansēšana, un tas radioaparāts... Ir jāzina, kā tautsaimniecība vispār strādā. Bet tas jau ir debašu jautājums. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Repšes kungs! Jūs varētu saskaņā ar apstiprināto procedūru izvirzīt Bankas padomes kandidātus.

E.Repše: Kā es saprotu, katram kandidātam tiks ļauts laiks īsi uzstāties?

Priekšsēdētājs: Jā, līdz 15 minūtēm.

E.Repše: Es ceru, ka viņi ietaupīs laiku, jo neviens nemīl pārlieku runāt.

Tātad pirmo es stādu priekšā Valentīnu Kolotovas kundzi. Viņas pieredzi un darba biogrāfiju jūs redzat pievienotajos materiālos. Es gribu uzsvērt, ka biju patiesi pārsteigts, cik ļoti šis cilvēks, kas ir dzīvojis un strādājis šajā banku sistēmā saskaņā ar šiem pierastajiem instruktīvajiem un normatīvajiem materiāliem, ir spējis iepazīties ar tirgus ekonomikai raksturīgo banku sistēmu, ar Rietumu autoru darbiem un kā viņš spēj to radoši izmantot banku sistēmas reorganizācijas jautājumos. Es to gribētu uzsvērt, jo paredzu, ka šeit būs vislielākie iebildumi arī no Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas puses. Es gribu uzsvērt, ka tas tiešām būs vislielākais zaudējums Bankas padomei, ja Kolotovas kundzes kandidatūra netiks apstiprināta. Tāpēc ļoti lūgtu uzdot viņai jautājumus, arī visindīgākos un vissarežģītākos, un pēc tam spriest pēc būtības.

Lūdzu, Kolotovas kundze!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tribīnē!

V.Kolotova, Latvijas Bankas padomes locekļa kandidāte: Godājamie deputāti! Savās 15 minūtēs es gribētu no bankas viedokļa jums pastāstīt, lai arī jūs zinātu, kā mēs uztveram šo finansiālo stāvokli, kāds ir izveidojies tagad mūsu saimniecībā, un kāpēc tas tāds ir izveidojies. Jūs zināt, ka inflācijas situācijā vienmēr ir izdevīgi iepirkt izejvielas un tās krāt. Tā darīja visi, un tāpēc ir pirkts un pirkts, un krāts un krāts. Taču jūs zināt, ka visam tam, ko krāj, vajag naudu, lai nopirktu. Tad tur ir divi... gandrīz trīs avoti. Tas ir: pašu līdzekļi, bankas kredīts un trešais, pie kā mēs pienācām, ir starpuzņēmumu un starporganizāciju kreditēšana. Pašu līdzekļi uzņēmumiem nav bijuši lieli tāpēc, ka tie nodrošināja sev apmēram trīs mēnešu krājumus un tad griezās pie bankas. Cik banka spēja, tik tā arī ir devusi un skatījusies, bet tagad bankai vairs nav resursu, un tad sākas starpuzņēmumu kreditēšana. Es piekrītu– jūs varat man pateikt: “Bet kāpēc tad banka stimulēja šo uzkrāšanu?” Te ir viena bankas vaina– bankai bija tik zemi procenti, ka banka laikus… Mēs jau gribējām to darīt iepriekš un, sākot no janvāra, pacelt procentu likmi. Tāpēc– kā jūs zināt– ka procentu likmes bija smieklīgas. Pirmajā ceturksnī vidējās procentu likmes mums bija tikai 15 vai 16 procenti, bet tagad, salīdzinot ar to inflāciju, kas mums ir, tā ir burtiski niecīga, pavisam bezprocentu kreditēšana.

Tāpēc, lai kaut kā labotu šo stāvokli, lai varētu samazināt šo nepamatoto kredīta pieprasījumu, banka no 1.jūnija ir cēlusi... Centrālā banka ir cēlusi savu kredīta resursu procentu uz 50 procentiem un varbūt no 1.jūlija cels līdz 80 procentiem. Taču es jums teikšu, ka tādā stāvoklī, kādā mums ir inflācija, uz gada beigām ir plānoti apmēram 800 procenti, un arī tas ir niecīgs procents. Taču tas ir jādara divu apsvērumu dēļ.

Pirmais ir tas, ko es jau teicu– lai pārtrauktu šo ažiotāžu ap kredītiem, lai nebūtu nepamatotu pieprasījumu pēc kredīta. Un otrs– lai banka spētu piesaistīt papildu līdzekļus. Tāpēc nevar paņemt naudu no gaisa. Tā ir jāņem tikai no tā, kas uzkrājas bankā. Tad banka varēs maksāt par depozītiem augstāku procentu, un mēs ceram, ka līdz ar to mums būs resursu pieplūdums, ko varēsim atdot atpakaļ tautsaimniecībai.

Mums izveidojušies ļoti lieli nemaksājumi. Uz 1.jūliju mums nemaksājumi ir ap 20 miljardiem. Es grib vērst jūsu uzmanību uz to, ka precēm... Arī starp jums, deputātiem, ir izveidojies tāds viedoklis, ka tā ir banku vaina. Tomēr es gribu jums teikt, ka neviena banka pasaulē nekad neapmaksā rēķinus, ja klientam uz konta nav naudas. Un jūs nevarat nevienu banku piespiest apmaksāt, ja konts ir tukšs. Arī es uzskatu, ka to nedrīkst darīt.

Otra iespēja ir iepumpēt tur kredītus, bet kredītus var iepumpēt tikai tad, ja kredītam ir pamats. Ja tam nav pamata, tad tukšus kredītus iepumpēt saimniecībā– tas ir nāvējoši, un tad būs gan tautsaimniecības bankrots, gan arī valsts bankrotēs sakarā ar to... Nedrīkst laist apgrozībā tukšu papīru un tukšu kredītu. Kredītam noteikti ir jābūt pamatotam.

Un tāpēc es vēl gribu jums pateikt, ka banka ir domājusi par to, kā tomēr uzlabot šo stāvokli, kas tagad ir izveidojies. Kā es jums jau teicu, pirmais avots finansu līdzekļiem ir pašu līdzekļi, kad ir 10, 20 un vēl vairāk reižu cēlušās cenas, mēs tomēr uzskatām... Tā druscītiņ analizēdami, mēs redzam, ka pašu līdzekļi ir palikuši gandrīz tajā pašā līmenī. Agrāk pašu līdzekļi sastādīja apmēram 30–40 procentus no visiem apgrozāmajiem līdzekļiem, kas bija tautsaimniecībā, turpretī tagad tie gandrīz ir kritušies un sastāda ap 10 procentiem. Un tāpēc mēs gribētu ierosināt Ministru padomei un Finansu ministrijai priekšlikumu, ka varbūt banka varētu izskatīt jautājumu par kredītu izdošanu, lai palielinātu pašus apgrozāmos līdzekļus. Mēs zinām, ka tas nav īstermiņa kredīts, tas ir vidēja termiņakredīts – uz 3–4 gadiem, toties šo kredītu mēs varam izdot tikai uz valdības garantijām un pēc Finansu ministrijas izskatīšanas, tāpēc ka viņu pašu līdzekļu formēšanas avots ir peļņa. Un tad Finansu ministrijai tas būs jāizskata, varbūt pat jāsamazina nodoklis vai jādara vēl kaut kā citādi, lai mēs varētu atgriezt šos kredītus atpakaļ.

Otrais. Tagad izskatīsim un jūlijā iesniegsim valdībai uzņēmumu un organizāciju sarakstu, ar kuriem banka vairs nestāsies nekādās attiecībās. Tas ir to uzņēmumu saraksts, kurus mēs uzskatām jau gandrīz par bankrotējušiem.

Un trešais ir jautājums par šo “nelaimīgo” kartotēku. Jūs jau lasījāt presē un dzirdējāt no mūsu prezidenta uzstāšanās, ka no 15.jūnija mēs likvidējam kartotēku kā tādu. Mēs izmainām norēķinu. Un tāpēc tagad analizējam kartotēkas sastāvu– mēs to analizējam pa valstīm, pa organizācijām, sastādām sarakstus. Mums ir arī priekšlikumi no citām centrālajām bankām. Varbūt– bet tas ir tikai “varbūt” un tikai attiecībā uz atsevišķiem klientiem– mēs varētu izveidot kaut kādas starpuzņēmumu ieskaites. Bet tas ir tikai attiecībā uz katru atsevišķo klientu un tikai tad, kad būs izlemts viņa liktenis.

Tas man ir viss, ko es jums īsi gribēju pateikt. Cienījamie deputāti! Es nepretendēju uz Bankas padomes locekļa kandidatūru un, ja jūs uzskatāt, ka neesmu spējīga tur strādāt... Es esmu piekritusi, lai palīdzētu prezidentam un lai tomēr no bankas puses tur būtu cilvēks, kurš cīnās par visu no bankas puses visos jautājumos, un tāpēc uzskatu, ka tad, ja jūs mani ievēlēsit, es gribu darīt jums zināmu, ka nekad un nekādā gadījumā neiešu uz to, lai iepumpētu tautsaimniecībā papildu nepamatotus kredītus. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautā Grūbes kungs.

G.Grūbe: Es gribētu uzdot vairākus ļoti īsus jautājumus un gribētu dzirdēt arī ļoti īsas atbildes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Tātad pirmais jautājums. Es sapratu, ka jūs piedalījāties arī bankas prezidenta pārskata vai atskaites sastādīšanā… Un šeit 3.lapaspusē ir minēts arī par īstermiņa ieguldījumu struktūru. Man ir tāds jautājums: vai šādu struktūru deputāti nevarētu tomēr saņemt izvērstā veidā– ne jau par klientiem, bet par nozarēm?

V.Kolotova: Lūdzu.

G.Grūbe: …jo šeit tie 32,4 procenti ir lauksaimniecībai, es ceru, ka tur ir pieskaitītas arī visas lauksaimniecības rūpnīcas, kas tai ir, un tā tālāk… Vai jūs piekrītat tādai lietai?

V.Kolotova: Jā, taču tur nav rakstīts, ka tas ir lauksaimniecībai; tur ir rakstīts– “lauksaimniecības komplekss”.

G.Grūbe: Paldies. Nākamais jautājums: kad banka cer izsludināt pirmo bankrotu?

V.Kolotova: Es jau pateicu– jūlijā, kad mēs apkoposim visus analīžu datus.

G.Grūbe: Paldies. Trešais jautājums. Es saprotu, ka prezidenta kunga nostāja ir tāda, ka ar kartotēku ir jātiek galā pašiem klientiem, un tam varētu piekrist, taču ir viens “bet”. Šo kartotēku sistēmu taču radīja paši finansisti, tajā skaitā arī baņķieri. Vai jums neliekas, ka tomēr būtu jāiet pretī arī uzņēmējiem, lai kopumā šo absurdo situāciju likvidētu?

V.Kolotova: Es jums gribētu atbildēt tā. Mēs pieņēmām lēmumu, ka no 15.datuma mēs neņemsim papildus kartotēkā jaunus dokumentus, bet to kartotēku, kura jau ir izveidojusies un kura patlaban ir, banka izanalizēs un paturēs pie sevis. Tikai paši uzņēmumi lems, ko tie apmaksās pirmām kārtām. Agrākajā laikā, kā jūs zināt, kartotēku apmaksāja rindas kārtībā, pēc datumiem, kā tā ienāca bankā. Taču tagad uzņēmumi paši lems, kas tiem jāapmaksā vispirms. Taču kartotēku mēs paturēsim, kamēr to apmaksās līdz galam.

G.Grūbe: Paldies. Un beidzamais jautājums: kad varētu būt tāda situācija, ka tomēr… Es gan nevaru piekrist nupat vakardien publicētajai ziņai, ka Latvijā ir ieviesta nacionālā nauda, bet tas lai paliek uz publicētāju rēķina… Taču jautājums var būt tāds: kad jūs cerat, ka šī norēķinu sistēma varētu tikt sakārtota attiecībā uz pārējām rubļa zonas valstīm?

V.Kolotova: Redziet, kā ir. Jūs jau esat dzirdējuši no preses (tas bija Taškentā, tas bija Tallinā tagad pēdējo reizi), ka visas centrālās bankas saiet kopā, un visur tur tiek risināts viens jautājums– par norēķiniem, tāpēc ka šie norēķini, to lēnā virzīšanās neapmierina nevienu. Un tomēr es jums teikšu tā, ka tas nav atkarīgs tikai no Latvijas Bankas vien. Ļoti smagi klājas arī Krievijas bankām. Kā jūs saprotat, Krievija ir ļoti liela valsts, tāpēc tur savest kaut ko kārtībā ir grūtāk nekā mazā valstī. Un tāpēc es jums piekrītu, ka tāds stāvoklis ar norēķiniem tomēr ir absurds un tam nevajadzētu būt, bet mēs darām, ko spējam,– mēs Latvijā tagad izveidojām klīringu, kas arī paātrinās norēķinus te, iekšienē.

Vēl tāds jautājums. Jūs zināt, ka mums ļoti daudzi dokumenti kavējas pasta dēļ. Nekad nav bijusi tāda situācija, kāda ir izveidojusies tagad,– ka bankas pasta maisi mētājas dienu vai divas pastā.

G.Grūbe: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā Caunes kungs.

I.Caune: Ja atļauts, man būtu divi jautājumi. Pirmais. Es vispirms atvainojos (jo es neesmu finansists) varbūt par tādu ne visai taktisku jautājumu. Jūs teicāt, ka jūs turpmāk par kredītiem prasīsit 80 procentus. Vai tas ir jāsaprot tā, ka arī kredītu rentabilitāte būs 80 procentu? Jūs vienkārši izmantojat savu monopolstāvokli, lai tas tā būtu. Jūs tā pateiksit, un ar to viss būs kārtībā.

V.Kolotova: Es gribu atbildēt jums uz šo jautājumu ar diviem punktiem. Es jums jau teicu, ka kredītu, nepamatotu kredītu, pieprasījumu var samazināt tikai vai nu ierobežojot kredītus, tos nedodot, vai paceļot procentus. Lai kredītu var ņemt tikai tas, kurš spēj ātri to apgrozīt, dabūt peļņu, iestrādāt to un atdot.

Otrs. Un tāpēc mēs nolēmām celt kredītu procentu. Tas ir tāpēc, ka mums vajag pacelt depozītu procentus. Ja par kredītu maksās 80, tad mēs varam arī par piesaistītajiem līdzekļiem maksāt 70–75 procentus, un cilvēki liks pie mums. Es domāju, ir grūti cerēt, ka, pastāvot šādai inflācijas spirālei, mums būs pieplūdums, bet tomēr mēs ceram.

I.Caune: Un otrais jautājums: sakiet, lūdzu, ko jūs kā patiešām augstas klases speciāliste ieteiktu darīt lauksaimniekiem, jo pašreiz lauksaimniecības produkcijas pašizmaksa ir praktiski divreiz augstāka nekā faktiski noteiktās fiksētās cenas. Tās cenas, par kādu mēs varam pārdot savu produkciju, tās jau ir fiksētas, jo tās ir noteikusi Ministru padome– “ne augstāk par to”. Tātad ko lauksaimniekiem darīt? Kredītus nevar paņemt, bet kā izdzīvot? Vai visai lauksaimniecībai uzreiz gatavoties bankrotam? Ko darīt? Jo lauksaimniecībā piens ir lētāks nekā limonāde. Pepsikolas litrs maksā 21 rubli, bet piena litrs maksā 6 rubļus. Sakiet, lūdzu, ko darīt?

V.Kolotova: Es gribu jums atbildēt. Mēs neatsakām lauksaimniecībai kredītus, un lauksaimnieki var griezties pēc kredīta.

Tagad par to lielo procentu. Jūs sakāt, ka tas ieies pašizmaksā. Jā, tas var ieiet pašizmaksā. Taču atvainojiet– ja jūs ņemat kredītu, jums, pirms ņemat kredītu… Kredīts taču ir pēdējais, uz ko iet uzņēmējs. Vispirms viņš cenšas dzīvot no saviem līdzekļiem, un tikai pēc tam viņš dzīvo no kredīta. Vispirms viņš ļoti pamatoti apsver, vai viņš spēs par tādu kredīta pašizmaksu saražot tik daudz produkcijas, lai viņš varētu to kompensēt. Tas ir pirmais.

Otrais. Mēs kādreiz jau runājām ar Finansu ministriju un ar Grūbes kungu, ko var piedāvāt lauksaimniecībai. Jūs zināt, ka katrā valstī par to nozari, kura jāattīsta, domā valdība. Un ir jādomā par to, kā palīdzēt lauksaimniecībai: vai ar finansēšanu vai atvieglojumiem, vai kādā citā veidā. Tā es uzskatu.

Priekšsēdētājs: Jautā Aleksejeva kungs.

A.Aleksejevs: */Man jums ir viens jautājums, iespējams, ka tas būs diezgan pagarš. Jūs teicāt, ka banka kredītiem uzliks 80 procentu likmi. Sakiet, lūdzu, kādās attiecībās ir inflācijas pieaugums un šī procentu likme? Es mēģināšu izskaidrot savu domu. Apgrozības līdzekļi šodien ir pārvērtušies par nulli, bankas kredīts ir kļuvis par uzņēmuma galveno iztikas avotu. Kādu daļu lauksaimniecības produkcijas cenā ieņems bankas kredīts, kad tā procentu likme būs 80?/

Priekšsēdētājs: Kolotovas kundze, pie mums ir pieņemts atbildēt latviešu valodā.

V.Kolotova: Es varbūt nevarēšu jums ļoti precīzi to atbildēt tāpēc, ka katrā nozarē kredīta procenti pašos apgrozāmajos līdzekļos ir dažādi. Taču, ja jūs redzat, ka kredīts iznāks apmēram 60–70 procentu apgrozāmajos līdzekļos, tad jūs varat izrēķināt, kā tas ietekmēs pašizmaksu.

A.Aleksejevs: */Tas ir, 60–70 procentus? Kādas ir inflācijas un procentu likmes attiecības?/

V.Kolotova: Pagaidiet– tas ir tad, ja jūs nopērkat izejvielas uz kredīta, tāpēc ka kredīta procents sastāda mazāko daļu no pašizmaksas. Es runāju tikai par to, ja jūs to izejvielu nopērkat pilnīgi uz kredīta. Tāpēc ka šobrīd 80 procentus no pašizmaksas sastāda izejvielas. Tātad kredīta procents sastādīs kādus 10… Es nevaru jums tā precīzi pateikt.

A.Aleksejevs: */Tas ir sarežģīti, jo ne tikai izejvielas, bet arī gatavā produkcija prasa banku kredītus!/

V.Kolotova: Atvainojiet, gatavā produkcija nekad nedrīkst kreditēties ar bankas kredītu. Tai jābūt realizētai. Un tikai realizētai! Ja jūs ražojat produkciju, kurai nav noieta, tad, atvainojiet,– banka nekādā gadījumā nesegs ar kredītiem šādu produkciju.

A.Aleksejevs: */Bet šodien produkcijai nav pieprasījuma. Likmes attiecība ar inflāciju, lūk, kur ir jautājums!/

V.Kolotova: Tas ir jūsu zaudējums. Atvainojiet!

Priekšsēdētājs: Aleksejeva kungs, jautājumu uzdošanas laiks tuvojas beigām. Es lūdzu runāt īsāk.

V.Kolotova: Es jums atbildēšu– kredīta procents vienmēr ir nedaudz lielāks par inflācijas procentu. Tā jābūt! Tāpēc, ka tad, ja kredīta procents ir ļoti zem inflācijas procenta– es jums jau pateicu–, izdevīgāk ir pirkt par kredītu un pārdot, neko neražojot, un dabūt peļņu.

A.Aleksejevs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Cienītā kundze, manuprāt, jūs izteicāt frāzi, ka, kļuvusi par Bankas padomes locekli, jūs ņemsit dalību darbā, kas būtu vērsts uz to, lai sakārtotu finansu sistēmu, lai izietu no šīs krīzes situācijas bankas sistēmā. Vai es pareizi jūs sapratu?

V.Kolotovs: Ja mani aicinās, es piedāvājumu pieņemšu. Taču es teicu par to, ka tad, ja mani izvēlēs Bankas padomē, es ļoti kategoriski vērsīšos pret to, lai tukšs kredīts netiktu iepumpēts tautsaimniecībā. Un ļoti stingri vērsīšos pret to.

A.Felss: Tam varētu piekrist. Es vienkārši gribēju pārliecināties, vai esmu jūs pareizi sapratis. Manuprāt, mūsu cienījamajam bankas prezidentam nav sevišķi lielas pieredzes darbā banku sistēmā, bet jūs, kā liecina šie dati, kas par jums ir rakstīti, tur esat nostrādājusi vairāk nekā 20 gadu, turklāt vismaz 10 gadu vadošos amatos. Vai jūs uzskatāt, ka iepriekš jau ir bijusi iespēja prognozēt šo situāciju, kādā mēs varam nonākt, un vai ir iespējas arī kaut ko darīt lietas labā, lai mēs neatrastos pašreiz tur, kur esam? Jo ne jau vienmēr ir jāiekrīt peļķē, lai saprastu, ka ūdens ir slapjš.

V.Kolotova: Es jums pilnīgi piekrītu. Tādā haosā, kāds mums ir tagad, visas mūsu prognozes ir “sagājušas grīstē”. Jā, mēs esam prognozējuši, mēs saskaitījām kredīta apjoma pieaugumu. Taču mēs prognozējām, ka tas tuvosies apmēram cenu pieauguma līmenim, bet mēs arī prognozējām, ka mums tikpat daudz naudas pieaugs arī kontu atlikumos. Ja cena aug un preci realizē, tad kontos pieaug nauda. Un no tiem līdzekļiem, kas mums būs bankās ienākuši, mēs izdosim kredītus. Taču, atvainojiet,– visas mūsu prognozes “sagāja grīstē”. Mums pa šo laiku cenas ir augušas 20–30 kārtīgi, bet konti pieauguši tikai divas reizes.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kolotovas kundze! Lūdzu, Repšes kungs! Man šķiet, jūs varat stādīt priekšā nākamo kandidatūru.

E.Repše: Es atvainojos Preinberga kungam, jo laikam mazliet iekarsu, atbildot uz viņa jautājumu. Es atvainojos arī Felsa kungam, jo mazlietiņ iekarsu pēc viņa pēdējā jautājuma. Tāpēc es nevaru noturēties pret kārdinājumu un nepateikt, ka Polijā banku kartotēku sistēmu likvidēja 1988.gadā, bet starpuzņēmumu parāda problēma turpināja pastāvēt un augt, un kļuva par saimniecisku problēmu. Tikai tur, par laimi, nevarēja tik vienkārši mēģināt to uzvelt bankai, jo tā sistēma bankās jau sen bija likvidēta. Bet tā ir tautsaimnieciska problēma, un poļi paši, kā man to vakar pastāstīja Lielbritānijas speciālists (pēc tautības polis) pēc trešā mēģinājuma, kad parlamentā viņu banku piespieda emitēt šos kredītus un izdarīt varmācīgā veidā savstarpējās ieskaites pa apļiem, jau trešajā reizē viņi to panāca. Atcerieties iepriekšējās reizes– vienīgais rezultāts bija inflācijas lēciens uz augšu. Un nekādu citu labu rezultātu. Tad viņi sāka domāt. Starp citu, pie tā es varbūt 17.datumā pakavēšos, kad jūs mani aicināsit atskaitīties.

Priekšsēdētājs: Tā būtu labāk, Repšes kungs!

E.Repše: Es pieņemu pārmetumus. Tātad es stādu jums priekšā Vari Zariņu, šobrīd Latvijas Bankas pilsētas pārvaldes vadītāju. Pilsētas pārvalde ir tikai skaists nosaukums vienai no Latvijas Bankas nodaļām. Zariņa kungs ir baņķieris pēc būtības un komercbaņķieris, jo viņš patlaban vada komercnodaļu. Protams, ja viņš tiks apstiprināts, viņš no šā amata ies prom, kā jau mēs runājām. Taču viņam ir pieredze tieši šajā saskarē ar klientūru, arī saskarē ar norādītajām tautsaimniecības problēmām. Zariņa kungs, es izvirzu jūsu kandidatūru!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zariņa kungs, nāciet tribīnē! Arī jūsu rīcībā ir 15 minūtes.

V.Zariņš, Latvijas Bankas padomes locekļa kandidāts: Cienījamais priekšsēdētāj, deputāti! Es domāju, ka, pirms kāpt šajā tribīnē un pirms izšķirties piekrist Latvijas Bankas prezidentam, mani māca dziļas šaubas, jo vienkāršāk ir to neizdarīt. Es esmu pieņēmis lēmumu, ar kuru principā esmu devis piekrišanu Latvijas Bankas prezidentam, būt par iespējamo kandidātu šajā padomē. Ir pieņemts likums “Par Latvijas Banku”. Šis likums prasa realizāciju. Tagad atbilstoši likumam tiek veidota šī Bankas padome.

Kādu es saredzu savu uzdevumu šajā padomē? Padomē tātad ir jābūt cilvēkiem, kuri veido Latvijas Bankas stratēģiju un politiku trīs galvenajos jautājumos. Pirmais– naudas jautājumā. Es nesaku “naudas apgrozības” jautājumā un tādas mums… Pagaidām cirkulē gan padomju rublis, gan Latvijas pagaidu rublis. Tātad priekšā stāv arī republikas valūtas ieviešana.

Nākamais jautājums ir kredītu procentu likmes, kredītu resursu piesaistīšana.

Trešais jautājums– tīri ārējie sakari un valūtas operācijas. Tā kā Bankas padome sastāvēs no vairākiem cilvēkiem, tad sava spēka pielikšanas punktu es redzu tieši republikas valūtas ieviešanā. Pirmā pieredze tika uzkrāta pagaidu naudas zīmju ieviešanā, arī tīri tehniski. Praktiski tā ir parādījusi savus trūkumus un kļūdas. Tas man būtu īsumā viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautā Grūbes kungs!

G.Grūbe: Man būtu jautājums jums tieši kā baņķierim. Pirmais. Varbūt jūs varētu nosaukt– lai gan šeit ir mēģināts to atskaitē rādīt, bet tur praktiski tas nav uzrādīts–, cik tad no kopējiem kredītu resursiem tiek piešķirts ražotājiem un cik tirdzniecībai vai uzpirkšanai un pārpirkšanai, un tā tālāk? Kāda ir šī kredītu politika?

V.Zariņš: Es gribēju teikt, Grūbes kungs, ka tieši par kredītu resursiem es īpaši runāt gatavojies neesmu. Es jums šodien varu atbildēt tikai vispārīgos vilcienos.

G.Grūbe: Paldies. Nākamais jautājums. Repšes kungs šeit gan jau mēģināja atbildēt, bet es gribētu dzirdēt arī jūsu domas. Patlaban bankas padome tiek veidota stingri pēc principa, ka neviens tautsaimnieks tajā neietilpst. Kā jūs uzskatāt– vai šāda Bankas padome varēs nopietni strādāt, ja tautsaimniecības pārstāvji neietilpst Bankas padomē?

V.Zariņš: Šim jautājumam ir divas puses. Nezin kāpēc šodien pastāv tāds viedoklis, ka Latvijas Bankai, kura faktiski ir sākusi strādāt no iepriekšējā gada 3.septembra, vajadzētu strādāt tā kā Rietumu nacionālajām bankām, kurām ir 10, 20 vai 50 gadu pieredze. Nebūs tā! Tas nav vienas dienas, ne viena gada jautājums.

Nākamais, ko es gribu teikt par šīs padomes cilvēku sastāvu, ir tas, ka viņi visi ļoti lieliski zina tās problēmas, kas šodien pastāv bankas sistēmā, kaut vai, piemēram, tie īpašie norēķini, arī valūtas operācijas, ar kurām vispirms ir jātiek kārtībā.

Nākamais. Jā, es ne mirkli nešaubos, ka varbūt paies zināms laiks un šī padome veidosies no attiecīgo partiju pārstāvjiem, kuri meklēs savā starpā kompromisus un noteiks ekonomisko attīstību republikā.

G.Grūbe: Paldies. Un beidzamais jautājums. Vai jūs piekrītat domai, ka šobrīd Bankas padomes locekļi nav tikai vienkārši profesionāļi, bet viņi nosaka un arī noteiks tālāko Latvijas attīstību kā tādu?

V.Zariņš: Es domāju tā, ka Bankas padome noteiks bankas stratēģiju.

G.Grūbe: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu vairāk nav. Paldies Zariņa kungam. Lūdzu, Repšes kungs, izvirziet nākamo kandidatūru.

E.Repše: Godātie deputāti, es stādu jums priekšā Harija Buša kandidatūru, par kura iepriekšējo darbu un attiecīgajiem grādiem jūs varat izlasīt biogrāfijā. Es viņu nosauktu par zinātnieku nevis pēc izglītības, nevis formāli pēc grāda, bet pēc būtības. Jo es, būdams pazīstams ar Harija Buša kungu, zinu, ka viņš jautājumus skata pēc būtības, lai arī kādā nozarē šie jautājumi būtu. Galvenais ir izprast procesus un tad veidot par tiem spriedumus. Un, vadoties tieši pēc tā, es izvirzu Harija Buša kandidatūru Latvijas Bankas padomes sastāvā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Buša kungs!

H.Bušs, Latvijas Bankas padomes locekļa kandidāts: Godātais priekšsēdētāj, godājamie klātesošie! Es gribētu īsi raksturot to, kā es iedomājos savu iespējamo ieguldījumu Latvijas Bankas padomē, ja Augstākā padome atrastu par iespējamu apstiprināt manu kandidatūru. Un es gribētu sākt ar to, ka tādas Latvijas Bankas funkcijas, kādas tās ir saskaņā ar jauno banku likumu, ar likumu “Par Latvijas Banku” radikāli, atšķiras no komercbanku interesēm.

Šeit vairākkārt pavīdēja tāda doma, ka bankas uzdevums ir finansēt to vai citu nozari un tā tālāk. Latvijas Bankas kā centrālās bankas pamatfunkcija ir nodrošināt finansiālo stabilitāti. Šādas funkcijas agrāk nav bijušas nevienai bankai (vismaz pēdējos 50 gados) Latvijas teritorijā. Līdz šim šādu iespēju nebija. Tagad tāda iespēja ir, un– vēl vairāk– šīs iespējas realizācija nav atliekama. Tātad stabilitāte ir tas atslēgas vārds, kas raksturotu Latvijas Bankas kā centrālās bankas turpmākās funkcionēšanas pamatu.

Latvijas Bankas padomes locekļi, kā jūs varējāt pārliecināties pēc iesniegtajām kandidatūrām, ir dažādi cilvēki gan pēc savas profesionālās ievirzes, ja tā varētu teikt– pēc profesionālās karjeras gaitas, gan pēc dzīves pieredzes, gan pēc zināšanām. Jo finansista pieredze, ar kādu kolēģi uzstājās pirms tam, ir būtiski nepieciešama. Protams, šai pieredzei ir jābūt apkopotai pārsvarā Bankas padomē. Bez tam tikpat nepieciešama, manā izpratnē, ir arī bankas funkcionēšanas– ja tā varētu teikt– atgriezeniskās saites– izpratne. Tātad ir nepieciešams analizēt situāciju, analizēt datus, kādi ienāk. Analizēt un novērtēt tos secinājumus, kādus no modeļiem izdara pašas bankas modelēšanas dienesti un datu analīzes dienesti. Manuprāt, ir nepieciešams, lai Bankas padomē ietilptu kāds cilvēks… Un es nebūt šeit nepastāvu tieši uz savu kandidatūru, bet gan ir nepieciešams, lai Bankas padomē ietilptu kāds cilvēks, kurš varētu skaidri iedomāties, par ko šie dati liecina no sistēmu analīzes viedokļa: kurš skaidri zinātu visu šo “ķēķi”, uz kāda modeļa pamata, teiksim, Latvijas Bankas modelēšanas grupa vai kādi citi speciālisti ir sagatavojuši savus ieteikumus Bankas padomei.

Nobeidzot es gribētu minēt vienu personisku aspektu šajā lietā. Man gribētos teikt, ka es nekad neesmu piederējis pie tiem cilvēkiem, kuri, prasti izsakoties, tiektos pēc atbildīgiem augstiem amatiem vai pēc varas. Tomēr pašlaik, man liekas, tas ir nepieciešams: ir pienācis tāds brīdis, jo šis brīdis ir grūts Latvijai, un tāpēc vajadzētu iesaistīt Bankas padomes darbībā cilvēkus no zinātniski tehniskā klusējošā vairākuma, no tiem, kuri līdz šim varbūt nepietiekami ir bijuši ie­saistīti mūsu krīzes kritisko situāciju risināšanā. Es sevi uzskatu vairāk par piederīgu šai ne pārāk aktīvajai zinātniski tehniskās inteliģences daļai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautā Biķa kungs.

V.Biķis: Es gribētu, lai jūs atbildētu uz manu jautājumu un pateiktu tikai savus personīgos uzskatus šinī jautājumā, ja jūs varat, jo prezidenta kungs savus uzskatus mums ir izklāstījis. Man nav skaidrs viens: kāpēc ir vajadzīga Bankas padome, kurā no sešiem cilvēkiem četri jau šodien strādā bankā, un tātad viņiem arī turpmāk būs izšķirošais vārds? Šie cilvēki šodien bankā jau ir, un prezidenta kungs no rītiem var viņus sasaukt un ar viņiem aprunāties. Kāpēc vēl vajag tādu nosaukumu– Bankas padome? Tas nebūs nekas jauns. Vai jūs piekrītat tam vai ne?

H.Bušs: Godātais kungs, es gribētu teikt un man tas šeit ir atklāti jāpasaka, izmantojot to, ka bankas prezidents ir klāt, ka sasaukšana no rītiem un instruēšana noteikti neizdosies. Bankas padomes locekļi, tie kandidāti, kuri šeit tiek izvirzīti, visi ir pietiekami patstāvīgi domājoši cilvēki, kurus, es atvainojos, kā ķiparus aiz diedziņiem raustīt vis nevar.

V.Biķis: Paldies. Man tādā gadījumā ir vēl viens jautājums: vai tiešām arī jūs uzskatāt, ka ārpus Latvijas Bankas nav iespējams atrast vairāk nekā divus cilvēkus, kas būtu kompetenti un varētu šajā padomē ietilpt?

H.Bušs: Pēc likuma Bankas padomes kandidātus iesniedz Latvijas Bankas prezidents. Šeit es nekādā ziņā negribu strīdēties ar likuma prasībām.

Priekšsēdētājs: Felsa kungs!

A.Felss: Cienījamais Buša kungs! Man gribētos zināt, vai pirms jums Latvijas Bankā kāds datu analīzes jomā jau ir strādājis? Varbūt jūs esat pirmais cilvēks, kas sāks ar to nodarboties?

H.Bušs: Es gribētu teikt, ka šis virziens vispār centrālās bankas– Latvijas Bankas– darbībā principiāli ir jauns. Šādā aspektā kā emisijas bankā līdz šim datu analīze un modelēšana pirms likuma “Par Latvijas Banku” pieņemšanas kaut cik plašākā mērogā nav notikusi.

A.Felss: No cienījamās Kolotovas kundzes varēja izsecināt, ka tas krahs prognozēšanā, kas šobrīd tiek ciests, zināmā mērā ir sekas tam, ka šāds darbs līdz šim nav veikts…

H.Bušs: Es gribētu teikt, ka tāds darbs, kāds šeit jau pašlaik tiek veikts, un darbs, kuru acīmredzot gadījumā, ja es būtu Bankas padomē, man vajadzētu palīdzēt izskaidrot citiem padomes locekļiem un nepieciešamības gadījumā pieņemt lēmumu ar savu balsi, šis darbs vienkārši ir radikāli atšķirīgs. Tas ir pavisam cits darbs, un to nevarētu piesaistīt klāt pie iepriekšējās analīzes. Neapšaubāmi, arī agrāk analīze ir izdarīta, turklāt ļoti nopietna un pastāvīga, bet tā bija pavisam cita analīze un tai bija pavisam citi mērķi.

A.Felss: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā Biezā kungs.

J.Biezais: Kā jau teica iepriekšējie runātāji, ir loģiski, ka bankai ir izdevīgi naudu aizdot uz pēc iespējas lielākiem procentiem un pēc iespējas drošākiem klientiem, kuri ātrāk to atdos atpakaļ un dos lielāku peļņu. Ļoti primitīvi runājot, tā skola varētu būt tāda. Visgrūtāk apgrozīt naudu ir lauksaimniekiem, mazliet vieglāk citiem ražotājiem, bet starpniekiem un tirgotājiem ir vēl vieglāk to izdarīt. Praktiski visrentablākie varētu būt tieši laupītāji. Līdz ar to, teiksim, bankas saprātīgās intereses ir pilnīgā pretrunā ar to skalu, kādā naudas apgrozība notiek reāli. Es šo problēmu reāli nevarēju atrisināt, teorētiski man iznāca tā. Es iedevu tādu priekšlikumu, ka vajadzētu aizstāt naudu ar mīnus naudu. Bet varbūt jums ir citas idejas?

H.Bušs: Es šeit gribētu teikt, ka manā izpratnē šis jautājums vairāk attiecas uz komercbanku darbību. Es atvainojos, ka atkārtojos, bet Latvijas Bankai pamatā pēc tās dziļākās būtības tagad ir pavisam citas funkcijas. Proti, tā ir finansiālās stabilitātes nodrošināšana, nevis maksimālas peļņas nodrošināšana. Latvijas Banka kā emisijas banka nebūt pēc tā necentīsies un tā arī nedrīkst censties, jo saskaņā ar likumu viņai tas ir aizliegts: viņa nedrīkst censties iegūt kaut kādu maksimālu peļņu. Cita lieta, ka Latvijas Bankas rīcībā esošie ne pārāk lielie līdzekļi, kā arī kredītu likmju procentu noteikšana… Ar šiem līdzekļiem tā valsts interesēs var ietekmēt komercbanku darbību. Šāds process acīmredzot arī notiks, taču nevis tāpēc, lai dotu kaut kādu maksimālu peļņu bankai, bet gan lai nodrošinātu finansu sistēmas stabilitāti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu Buša kungam vairāk nav. Paldies, Buša kungs! Repšes kungs, lūdzu, izvirziet nākamo kandidatūru.

E.Repše: Kā pēdējo šodien es gribētu ieteikt Gaļinu Alijevas kundzi. Īsos vārdos varu teikt, ka viņa patlaban ir Naudas apgrozības pārvaldes vadītāja. Viņa vadīja arī starppārvalžu darba grupu, kura strādāja pie Latvijas rubļa koncepcijas izveidošanas. Viņa vada arī to darba grupu, kura patlaban strādā pie lata ieviešanas koncepcijas izveidošanas.

Attiecībā uz šeit jau izskanējušajām domām es pieņemu, ka varbūt vēl arī pašlaik izskanēs jautājumi par Alijevas kundzes kādreizējo politisko pagātni. Vispirmām kārtām paldies Čepāņa kungam par ļoti izjustu komentāru. Man būs, bet tikai no citas puses, tāds pats komentārs. Visi atceras augusta puču. Tad, kad šeit atnāca no Centra, no Ārkārtējā stāvokļa komitejas, pie tam vēl uzvarošajās dienās, kad neviens nezināja, kā visa tā spēle beigsies, un kad principā vadošie darbinieki gaidīja arestu, it sevišķi tad, ja viņi nepakļautos… Toreiz Alijevas kundze bija Bergmaņa vietniece. Bergmaņa kungs bija īslaicīgā atvaļinājumā, un tieši Alijevas kundze bija tā, kas ar savu lēmumu un ar savu atbildīgo prasību nobloķēja Ārkārtējā stāvokļa komitejas prasību pārskaitīt nekavējoties budžeta līdzekļus uz Maskavu. Viņa ar to riskēja, un jūs paši saprotat, ar ko. Viņa bija tā, kas to izdarīja. Tas ir viss. Es izvirzu viņas kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Alijevas kundze!

G.Alijeva, Latvijas Bankas padomes locekļa kandidāte: Godājamie deputātu kungi! Vispār es netiecos kļūt par Latvijas Bankas padomes locekli, taču, ja prezidents uzskata, ka es varu dot kaut ko vairāk, nekā es dodu pašreizējā amatā, tad esmu gatava izstāstīt jums, ko esmu izdarījusi un ko darīšu, ja es strādāšu šajā jomā.

Latvijas Bankas izveidošanā mans pienākums bija nodrošināt republiku ar skaidro naudu. Kā jūs zināt, ar skaidro naudu republika visu laiku ir bijusi nodrošināta, tikai ļoti sarežģīta situācija mums iznāca aprīlī. Taču mēs jau bijām gatavi ieviest savu Latvijas naudu. Jau no decembra mēs, Latvijas Bankas darbinieki, kā jūs zināt, izstrādājām kārtību, kā ieviest latu; pie tā, kā mēs varētu strādāt tādā gadījumā, ja Krievija atteiktos mums dot savu skaidro naudu. Mēs izdomājām un izstrādājām variantu, kā strādāsim ar “balto” naudu. Nevis ar “balto” naudu, bet tās vecākais nosaukums bija “Latvijas rublis”. Kā jūs redzat, Latvijas rublis pašreiz strādā ļoti sekmīgi, tas ir nodrošināts ar Krievijas rubli. Mums tagad bankas glabātavās ir liels atlikums Krievijas rubļu. Un mēs tagad pakāpeniski sākam domāt par to, kā varētu palīdzēt saviem lauksaimniekiem, lai viņi var saņemt krievu skaidru naudu un pirkt no Krievijas un no citām valstīm preces, pirmām kārtām degvielu, izejvielas un citus produktus. Un tāpēc mēs aizpagājušajā nedēļā atļāvām saņemt, pirmkārt, lauksaimniekiem skaidru naudu benzīna un mazuta, kā arī ogļu iepirkšanai. Un mēs domājam, ka varbūt no šodienas vai varbūt no rītdienas atļausim arī izņemt skaidro naudu Krievijas rubļos, lai nopirktu pirmām kārtām degvielu, mazutu vai ogles, lai republika būtu nodrošināta ar šīm precēm.

Pie kā mēs tālāk strādāsim un ko darām pašreiz? Mēs strādājam un domājam par otro etapu. Tagad domājam par to, ka varbūt mums tuvākajā laikā vajadzētu pilnīgi atteikties no Krievijas rubļa un atstāt apgrozībā tikai Latvijas rubli, un pēc tam varbūt– tās ir tikai manas domas– mums vienlaikus vajadzētu laist apgrozībā pamazām latu, kurš būs nodrošināts ar ārzemju valūtu, bet pēc tam pakāpeniski vai varbūt uzreiz... Tās ir tikai manas domas, un tāpēc neuzskatiet, ka es jums piedāvāju jau izstrādātu variantu. Un pēc tam pamazām mēs ieviestu latu. Tie nav vēl līdz galam izstrādāti un aprēķināti varianti, bet pašreiz par tādām lietām domājam. Tas man būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai būs kādi jautājumi? Felsa kungs, lūdzu!

A.Felss: Cienītā kundze! Jūs, spriežot pēc šeit esošās informācijas, nodarbojaties galvenokārt ar naudas apgrozību. Tad man ir tāds jautājums: vai jūs varētu pateikt, cik lielu naudas masu, jūsuprāt, republikā šobrīd kontrolē Latvijas Banka? Naudas masas apgrozības ziņā.

G.Alijeva: Jā, es sapratu. Mēs kontrolējam tikai Latvijas rubli. Saprotiet– mēs tagad izlaižam apgrozībā 3,1 miljardu Latvijas rubļu, bet saņemam atpakaļ 1,4, tātad uz rokām atrodas 1,7 miljardi rubļu. Taču saprotiet, šo skaidro naudu, kura atrodas uz rokām, mēs diemžēl kontrolēt nevaram. Taču par apgrozību apmēram zinām, bet par to, kas ir uz rokām vai kabatās, es nezinu, kur atrodas apmēram 4,5 miljardi.

A.Felss: Tad man interesētu zināt procentuāli, cik apmēram jūs uzskatāt...

G.Alijeva: Apmēram 50 procenti.

A.Felss: 50 procenti. Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā Endeles kungs.

J.Endele: Mans jautājums jums ir tāds: kā jūs novērtējat pēdējos trijos mēnešos inflācijas koeficientus. Kāds apmēram, pēc jūsu domām, ir inflācijas koeficients?

G.Alijeva: Inflācijas koeficients, ziniet... Mēs laižam apgrozībā apmēram pusotra miljarda skaidro naudu no 19 miljardiem. Apmēram sākot ar kādu periodu? Ar 1.janvāri?

J.Endele: Nē, pēdējos trijos mēnešos.

G.Alijeva: Pēdējos trijos mēnešos. Saprotiet, ja tas ir saistīts ar skaidro naudu, tad apmēram tas būs 30 procenti trijos mēnešos, taču statistika liecina par citiem procentiem. Un mēs vakar no Valūtas fonda dabūjām tādus datus, ka, viņuprāt, mums inflācija pašreiz ir apmēram 800 procenti, bet uz 1.janvāri bija 500 procenti. Bet attiecībā uz skaidro naudu, par kuru man ir dati, mēs redzam mazliet citādu ainu.

J.Endele: Jā, jūs, bankas darbinieki, bez šaubām, esat iepazinušies ar jauno budžeta projektu, un tur no nodokļiem ieņēmuma daļa, salīdzinot ar šodienu, ir apmēram trīskāršojusies. Tātad tas nozīmē, ka, noslēdzot šo gadu, jums līdz ar to principā jāemitē apmēram trīs reizes vairāk Latvijas rubļu nekā šodien.

G.Alijeva: Jā! Mēs tagad mazliet izanalizējām situāciju, kura mums gaidāma trešajā ceturksnī, un tur mēs plānojam izlaist apgrozībā jau 4,5 miljardus. No gada sākuma izlaidām apgrozībā pusotru miljardu, bet trešajā ceturksnī plānojam 4,5. Tad apmēram tā būs.

J.Endele: Un pēdējais jautājums pie tā paša: vai tādā gadījumā, ja tas īstenosies, jūs varēsit noturēt līdzsvaru pret Krievijas rubli attiecībā 1:1, ja, teiksim, netiks aizcirsts jeb noslēgts Krievijas rublis šeit kā maksāšanas līdzeklis.

G.Alijeva: Ziniet, patlaban ir tāda situācija, ka ieņēmumos mēs dabūjam bankā apmēram pusi krievu rubļos un pusi Latvijas rubļos. Ja saglabāsies tāda situācija, tad, es domāju, viss būs labi.

J.Endele: Bet jums šī situācija tomēr ir jāprognozē.

G.Alijeva: Mēs domājam, ka līdz 1.oktobrim būs labi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Čepāņa kungs arī vēlas jautāt?

A.Čepānis: Ja es esmu jūs pareizi sapratis, tad jūs pieļaujat domu, ka Latvijā kādu brīdi varētu būt apgrozībā trīs dažādas naudas vienības– Krievijas rublis, Latvijas rublis un pakāpeniski, es vismaz tā sapratu, varētu tikt ieviesta arī Latvijas īstā nacionālā nauda– lats. Ja tas tā ir un ja es esmu pareizi sapratis, tad kāda varētu būt lata attiecība pret šiem abiem rubļiem?

G.Alijeva: Ziniet, varbūt es nepareizi kaut ko pateicu... Nē, mēs no sākuma gribējām pilnīgi atbrīvoties no Krievijas rubļa. Tad viņi apgrozībā...

A.Čepānis: Un tikai pēc tam runāt par latu?

G.Alijeva: Tikai pēc tam.

A.Čepānis: Tātad varētu būt divas naudas– Latvijas rublis un lats?

G.Alijeva: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Čepānis: Un tomēr par attiecību.

G.Alijeva: Par attiecību– te vajag skatīties.

Priekšsēdētājs: Paldies Alijevas kundzei. Jautājumu vairs nav.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar procedūru, ja mēs pieņemam lēmumu, tad mums ir jāatklāj debates. Vai ir kāds, kas vēlas debatēt? Grūbes kungs vēlas debatēt.

Es domāju, mēs varētu rīkoties šādi: Grūbes kungs uzstātos debatēs, un, ja mēs pagūstam debates pabeigt, tad varētu nobalsot par katru kandidatūru atsevišķi, bet otrdien likt šo lēmumu uz balsošanu nenobalsoto lēmumu pieņemšanas laikā. Paldies.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Es aizkavēšu jūsu uzmanību ļoti maz, jo man vienkārši ir jāpasaka komisijas viedoklis, kuru gan šeit iepriekš jau ļoti labi apspēlēja.

Tātad jautājums ir par to, ka komisija patiešām izskatīja šo jautājumu un izteica savu attieksmi, ka tā neatbalsta šādas Bankas padomes izveidošanas principus. Attiecībā uz kandidatūrām varu teikt, ka mūsu ieteikums bija šo kandidatūru vidū redzēt arī Silenieces kundzi un arī Repšes kungu, bet par pārējām kandidatūrām varētu izteikties tad, kad šie principi tiktu mainīti. Un tāpēc, Repšes kungs, kā es jums jau atbildēju, mēs neaicinājām šīs kandidatūras.

Mēs arī šodien nevaram pateikt, vai viena kandidatūra ir labāka vai sliktāka un kādā ziņā, bet mēs nevaram atbalstīt šos principus, kādā veidā tiek izveidota šī Bankas padome. Mēs uzskatām, ka šis sastāvs ļoti labi atbilstu Bankas valdes sastāvam, bet padomes sastāvs būtu jāveido vismaz uz paritātes principa, lai šeit Augstākajā padomē nebūtu jāšķir šie banku un tautsaimnieku strīdi. Tur tomēr pamatā būtu jābūt trim pārstāvjiem no tautsaimniecības atsevišķām vai kopējām nozarēm vai kaut kā citādi, un par to varētu diskutēt; tad būtu trīs bankas speciālisti un septītais būtu bankas prezidents, kurš, bez šaubām, nodrošina balsi, lai bankas intereses neciestu. Tad vismaz būtu šī diskusija par tautsaimniecību kopumā. Un šīs lietas, kas šeit notiek parlamentā, kad uzstājas premjers un bankas prezidents un kad parlamentam jāmēģina noskaidrot šīs attiecības par naudu un finansēšanu, par tautsaimniecības kreditēšanu… Tas tomēr ir jānoskaidro Bankas padomē, un šeit augstākajai institūcijai, Augstākajai padomei, nebūtu jāiejaucas. Tāds ir mūsu priekšlikums. Es saprotu, ka bankas prezidentam šāds priekšlikums nav pieņemams, bet mēs nevaram balsot par šādu ieteikto variantu. Tā ka mums, es vēlreiz uzsveru, nav nekādu būtisku pretenziju, ka šie cilvēki nevarētu strādāt bankā vai arī Bankas valdē, bet Bankas padomes sastāvam jābūt veidotam pēc citiem principiem. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds Kodoliņa kungam.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Es centīšos ļoti īsi izteikt, manuprāt, vienu ļoti būtisku momentu, kuru izskatījām komisijā. Un šis būtiskais moments ir tas, ka mums jau ir diezgan plaša pieredze– gan pozitīva, gan negatīva–, sastādot dažādas padomes un komisijas. Un šinī jautājumā mēs, pirmkārt, ļoti rūpīgi vadījāmies pēc principa, kā mums gāja ar pirmo Latvijas Bankas padomi, kurā bija salikti šie speciālisti un kura praktiski nekādus jautājumus neatrisināja. Un tomēr mēs nonācām pie šā principa. Bankas padomē un likumā,– ja mēs apskatāmies, šeit ir ļoti specifiski bankas jautājumi,– tie ir jāatrisina, taču principā nespeciālisti vai vairākumā nespeciālisti praktiski šos jautājumus nevar izskatīt. No otras puses, bez šaubām, Bankas padomes locekļiem ir jābūt neatkarīgiem no prezidenta. Un tāpēc mūsu uzskats bija tāds, ka pamatā šo jautājumu var atrisināt tādējādi, ka, pirmkārt, jebkurš padomes loceklis atbilstoši likumam saņem algu, bet nav darbā. Viņš ir tieši darbā kā Bankas padomes loceklis, tātad viņš ir neatkarīgs cilvēks, kura vienīgais uzdevums ir pieņemt lēmumu.

Otrkārt, mums likās, ka praktiski nav iespējams veidot Bankas padomes sastāvu no pašreizējiem bankas speciālistiem, kuri ir nodarbināti komercstruktūrās. Un, tiklīdz viņi atnāks no komercbankām, tūdaļ saglabāsies šīs intereses, šīs saistības. Tātad šis speciālistu loks, kur varam atrast cilvēkus, tomēr ir ļoti ierobežots. Tā ir Latvijas Banka plus speciālisti no emigrācijas. Un šinī ziņā mēs tomēr vēlreiz lūdzam Repšes kungu ļoti uzmanīgi mēģināt atrast vēl iespējamos speciālistus, kurus mēs varētu pieaicināt no mūsu tautiešiem, kas pašlaik dzīvo citās valstīs. Tā ka es tomēr aicinātu jūs atbalstīt vismaz tās trīs kandidatūras, kuras ļoti atbalstīja Ekonomikas komisija, ņemot vērā situāciju, kāda ir izveidojusies tieši mums Latvijas valstī. Paldies.

Priekšsēdētājs: Repšes kungs, lūdzu, neaizejiet tālu! Vairs neviens debatēs nav pierakstījies. Jūs varat teikt galavārdu vai repliku, kā jūs vēlējāties.

E.Repše: Jā. Godātie deputāti, esmu mazliet starp divām ugunīm, jo Ekonomikas komisija no manis pieprasa, lai būtu cilvēki tieši no Latvijas Bankas, kuri zina, kā tā banka strādā, bet savukārt Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija prasa, lai viņi būtu neatkarīgi, un es piekrītu viņu viedoklim, ka šeit ir jābūt speciālistiem arī no citām tautsaimniecības nozarēm. Un tāpēc jūs redzat, ka šeit mazlietiņ ir dažādas prasības, kuras arī mēs cenšamies izpildīt pēc labākās sirdsapziņas. Tāpēc es šobrīd aizstāvētu to viedokli, lai mēs virzītos uz priekšu. Mums šodien jau ir viens speciālists no malas. Un tas ir Harijs Bušs. Viņš papildus tiek iekļauts Latvijas Bankas nomenklatūrā. Viņš patlaban strādā tikai uz līgumdarba pamata, un tātad tas jau ir viens speciālists no malas.

Es vēl gribētu teikt, ka mums ir trīs vakantas vietas. Tātad ir prezidenta vietnieka vieta un divas padomes locekļu vietas. Es patiešām ar vislielāko godbijību lūdzu komisijas izteikties par to, kādus cilvēkus tās varētu rekomendēt uz šīm vakantajām vietām. Arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijai un Grūbes kungam to lūdzu. Padomājiet arī par ārzemju tautiešiem. Šeit problēma ir tāda, ka tas tomēr būs pastāvīgs darbs. Un, kaut arī mums visu laiku ir konsultanti, bet ilgākais laiks, kad konsultants ir strādājis, ir trīs mēneši. Un ne viens no ārzemju latviešiem patlaban uz ilgāku laiku nav piekritis. Man vismaz tāds nav zināms, kas piekristu. Taču es ar lielāko prieku varbūt viņam varētu piedāvāt būt pat par manu vietnieku.

Tāpēc, gaidīdams jūsu rekomendācijas, es tomēr lūgtu, lai mēs virzītos šajā jautājumā arī uz priekšu, tos padomes locekļus, kuri ir izvirzīti un apspriesti, par viņiem balsot, vai mēs viņus noraidām vai apstiprinām, lai arī es zinātu, cik man ir jāmeklē citas alternatīvas kandidatūras. Paldies par uzmanību.s

Priekšsēdētājs: Paldies, godātie kolēģi! Tātad es ierosinātu šādu procedūru: mēs nobalsotu par atsevišķiem kandidātiem, un tad jautājums tālāk tiktu virzīts uz otrdienu, uz nenobalsoto jautājumu nobalsošanu kā dokuments, kas jau apspriests kopumā. Un pēc tam mēs izlemtu par tālāko darba kārtību, lai varētu zināt, kā mēs šodien strādāsim. Nav iebildumu? Paldies.

Lūdzu, Budovska kungs, jums ir kas sakāms.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Par balsošanas motīviem. Es patiešām gribētu lūgt jūs visus atbalstīt ikvienu no šīm kandidatūrām. Es, absolūti nebūdams rubļu skaitītājs un sapratējs, tomēr kaut ko saprotu no psiholoģijas, tāpēc gribu šeit uzsvērt mazu niansi. Vai jūs ievērojāt, ka visiem šiem kandidātiem, savus pirmos vārdus sakot, kad viņi sevi stādīja priekšā, trīcēja balsis? Taču vai jūs ievērojāt to, ka, tiklīdz viņi sāka runāt par profesionālu lietu, šis trīceklis pārgāja, un viņi runāja precīzi un profesionāli. Tas nozīmē, ka mums patiešām ir darīšana ar nopietniem profesionāļiem. Balsosim!

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! Reģistrējušies 73 deputāti. Balsosim par kandidatūrām izskatīšanas kārtībā.

Pirmā bija Valentīnas Kolotovas kundzes kandidatūra. Balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim. Rezultātu! 62– par, pret– nav, 6– atturas. Paldies.

Balsosim par Zariņa kunga kandidatūru. Es atvainojos, lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Par procedūru. Manuprāt, mums, balsojot par personālijām, jebkurā gadījumā vajag 66 balsis. Un tāpēc mums nav nekādas nozīmes šodien balsot, bet ir jābalso otrdien, kad zālē ir pietiekams kvorums, lai balsotu par personālijām. Es domāju, ka nekādas problēmas tad neradīsies, jo mums tik un tā būs par personālijām jābalso vēlreiz atsevišķi. Un šis balsojums faktiski neko nedod.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, jums ir taisnība! Acīmredzot mēs tiešām varēsim izšķirt jautājumu bez problēmām tikai tad, ja mums būs kvorums. Mēs šeit varam izteikt attieksmi, un ne vairāk. Ja kolēģi, uzskata, ka mums šo attieksmi nevajadzētu speciāli izteikt… Es jūtu, ka zāle vispār ir pozitīvi noskaņota.

Lūdzu, Bukas kungs! Nē. Černaja kungs vispirms, un pēc tam Bukas kungs.

R.Černajs: Es domāju, mums balsošanu tomēr vajadzētu turpināt, bet ne jau tāpēc, lai apstiprinātu šos Bankas padomes kandidātus par Bankas padomes locekļiem, bet vienkārši tāpēc, lai noskaidrotu mūsu pašreizējo attieksmi pret viņu iekļaušanu šajā sarakstā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Černaja kungs! Lūdzu, Bukas kungs!

S.Buka: */Es atbalstu šo lēmumu, jo otrdien mēs balsosim arī par pašu lēmumu. Šodien mēs balsojam tikai par iekļaušanu./

Priekšsēdētājs: Paldies, Bukas kungs! Kolēģi, es domāju pabeigsim šo balsošanu un izšķirsim to tādā veidā. Tātad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Zariņa kunga kandidatūru. Lūdzu rezultātu. 64– par, 1– pret, 4– atturas. Paldies.

Balsosim par Buša kunga kandidatūru. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 65– par, pret– nav, 6– atturas.

Balsosim par Alijevas kundzes kandidatūru. Balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim. Rezultātu! 58– par, pret– nav, 10– atturas. Paldies. Tātad šo jautājumu mēs virzām tālāk un otrdien pulksten 13.00 balsosim ar pilnu kvorumu par katru kandidatūru atsevišķi un par lēmumu kopā.

Godātie kolēģi, pulksten 16.30 Starptautiskā valūtas fonda pārstāvji vēlas tikties ar Prezidija locekļiem. Nav zināms, cik daudz laika tas aizņems, un tas nozīmē, ka mums savu darbu vajadzētu beigt pulksten 16.30. Tomēr es gribētu precizēt, kādi jautājumi mums ir skatāmi pulksten 16.00, kas sāks darbu un ar kādiem jautājumiem. Vai ir ziņotāji, Ozola kungs? Vai budžets ir kārtībā?

I.Ozols: Cienītie kolēģi, jums ir izdalīti budžeta labojumi pirmajam pusgadam, un es lūgtu apspriest pulksten 15.00 šo galējo variantu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad pēc pusdienām sāksim ar budžetu.

(Pārtraukums)